Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 29.janvāra sēdi. Izskatām pirmo darba kārtības sadaļu — Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Pirmais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Čerāna, Kazāka, Liepas un Veldres iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Pret šo ierosinājumu vēlas runāt deputāts Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

A.Ameriks (DPS). Godātie deputāti! Es pirmām kārtām gribētu izteikt atzinību frakcijas “Latvijai” deputātiem par ļoti operatīvu rīcību, jo apmēram nedēļu atpakaļ sākās tik tiešām nopietna diskusija par privatizācijas procesu un par šo dabīgo monopolu — stratēģisko uzņēmumu privatizācijas gaitu un arī iespējām Ministru kabinetam ietekmēt šo procesu, lai tas būtu maksimāli publisks un arī izdevīgs Latvijai. Šajā gadījumā frakcijas “Latvijai” pieci deputāti, maksimāli ātrā tempā iesniedzot šo labojumu likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, it kā gribot apsteigt šos notikumus, bet lielā mērā steiga ne vienmēr dod to kvalitāti un to efektu, kas ir, kad mēs esam izdiskutējuši nopietni un piedāvājam pieņemamu risinājumu, kas būtu pieņemams, tik tiešām saglabājot šo privatizācijas procesu tempu, kā arī tomēr uzliekot zināmus akcentus šo valsts lielo uzņēmumu privatizācijai.

Piedāvātais likumprojekta grozījums pilnībā neatrisina to problēmu, kas ir saistīta ar šo procesu, ar šo monopolu un stratēģisko objektu privatizāciju. Vēl jo vairāk, es domāju, steigas dēļ ir ieviesusies, teiksim, tāda forma šo likumprojektu piedāvātajā variantā, kura varbūt ir pieņemama vēstulēm jeb arī avīžu rakstiem, bet nav pieņemama likumprojektu iesniegšanas formai. Es gribu šeit minēt, ka tiek rakstīts: “atsevišķi objekti u.c.” un dažādu citu, teiksim, tādu saīsinājumu lietošana šajā likumprojektā. Un, ja jūs uzmanīgi izlasīsit šo piedāvājumu, tad galu galā arī pati forma, kādā tas tiek iesniegts, neatrisina pašu būtību, tas ir, neuzliek šo valsts kontroli pār šo lielo stratēģisko objektu privatizāciju.

Es gribu uzsvērt arī to, ka Saeimas Prezidijā ir iesniegts vēl viens likumprojekts, kurš arī ir iesniegts no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputātu frakcijas, kurā ir priekšlikums izmainīt vairākus pantus šajā likumprojektā, kurš ir vairāk vai mazāk, mūsuprāt, izsvērts, jo tas skar trīs likumprojekta pantus un lielā mērā arī tātad paskaidro pašu šā procesa un šīs uzsāktās diskusijas būtību.

Līdz ar to, ņemot vērā šo sasteigtību, ar kādu ir iesniegts šis likumprojekts, es domāju, ka šī diskusija, kas ir sākusies Latvijā par šo valsts objektu privatizāciju, to nevajadzētu kā karstu kartupeli tagad momentā mētāt no rokas rokā, bet tik tiešām nopietni pie šā jautājuma pieiet, un ar šo likumprojektu, kurā ir tikai viens pants, un šis pants paredz izmainīt vienu 12.panta redakciju 5.punktā, ir nedaudz par maz. Es aicinu to šodien neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda vēlas runāt par. Frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Atgādināšu, ka gan 1996.gadā, gan 1997.gadā frakcija “Latvijai” jau iesniedza līdzīgus likumprojektus. To skaitā bija likumprojekti par to, ka Saeimai jāapstiprina lielo uzņēmumu privatizācijas noteikumi. Tajā skaitā bija likumprojekti par to, ka valdībai jāsagatavo, piemēram, neprivatizējamo valsts uzņēmumu saraksts, ar to mēs domājām tieši stratēģiski svarīgos valsts uzņēmumus. Šis ir nevis sasteigts, bet kārtējais mūsu likumprojekts.

Līdz ar 7.Saeimas vēlēšanu tuvošanos jūtam, ka ir arvien nervozāka steiga, lai privatizētu tieši lielos monopoluzņēmumus. Privatizēt mūsu valstī stratēģiski svarīgus valsts objektus, piemēram, “Latvenergo”, “Latvijas gāzi”, “Latvijas kuģniecību”, “Latvijas dzelzceļu” un citus. Tas arī ir saprotams. Pēc Saeimas vēlēšanām var izrādīties, ka valdošo partiju kungi, kuri šodien piekļuvuši vistuvāk kārotajiem objektiem, vairs nevarēs tos privatizēt vai kā tautā saka “prihvatizēt” par sviestmaizi. Tāpēc tēvzemiešu vadītā koalīcijas partija un valdība dara visu iespējamo, lai šie objekti tiktu privatizēti iespējami ātrāk, un rīkojas pēc principa: “pēc mums kaut vai ūdens plūdi”.

Savulaik plaši pazīstams bija Staļina tētiņa teiciens: “Jo tuvāk nāk komunisms, jo vairāk saasinās šķiru cīņa”, to pārveidojot atbilstoši šodienas situācijai, jāsaka: “jo tuvāk nāk lielo uzņēmumu privatizācija, jo vairāk saasinās politiski ekonomisko grupējumu cīņa”. Tieši tas arī izskaidro straujo dažādo jaunbagātnieku “biezo” partiju dibināšanos. Tieši tāpēc, piemēram, dārgais Andris Šķēle tik ļoti grib atgriezties politikā, tik ļoti viņam vajag savu partiju, tik ļoti viņam vajag būt valdībā, tik ļoti viņu pēkšņi interesē politiska cīņa pret “Latvijas ceļu” vai vēl kādām citām partijām. Mērķis jau ir skaidrs — kārais kumoss tepat vien ir.

Uzskatām, ka stratēģiski svarīgu valsts objektu privatizācija izdarāma vienīgi tad, ja tas atbilst mūsu tautas interesēm, atbilst Latvijas valsts interesēm. Tautas kustība “Latvijai” pieprasa, lai valdošo partiju politiķi un deputāti, kā arī tēvzemiešu valdības ministri atskaitās par katru santīmu, kas iegūts privatizācijas rezultātā. Atskaitās par katru lēmumu, izvēloties šo objektu nākamos īpašniekus. Ir jābūt skaidri definētiem kritērijiem, pēc kuriem tiek izvēlēti pretendenti katra uzņēmuma privatizācijai.

Cilvēkiem ir skaidri jāzina, kas būs noteicējs uzņēmumos, no kuru darbības ir tieši atkarīga katra cilvēka dzīve. Šodien, iespējams, vienīgi Valsts prezidentam Guntim Ulmanim Latvijā nav jāmaksā rēķins par elektrību, gāzi, par telefonu, visiem parējiem ir. Cilvēkiem ir skaidri jāzina, kādā veidā tiks izlietota peļņa, kas gūta uz viņu rēķina. Ikvienam ir jāzina tieši, kas nosaka tarifus maksai par monopoluzņēmumu pakalpojumiem.

Valstiski svarīgu objektu privatizācija nedrīkst notikt aiz slēgtām durvīm, šaurā cilvēku lokā, privatizācijas aģentūrām. Tāpēc likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju” frakcija “Latvijai” piedāvā noteikt, ka valsts stratēģisko, vitāli svarīgo objektu privatizāciju var veikt, tikai pieņemot atsevišķu Saeimas likumu par katru no tiem. Frakcija “Latvijai” uzskata, ka Privatizācijas aģentūras lēmums, kuru pie tam vēl nevar pārsūdzēt arī pat tiesā, nevar ietekmēt to, lai šī privatizācija, ja tāda vispār ir nepieciešama, notiktu taisnīgi. Frakcija “Latvijai” uzskata, ka cilvēkiem ir jāsaņem reāls labums no privatizācijas, no dažādu, tajā skaitā arī šo lielo, objektu privatizācijas, ja to vispār veiktu, un vai vispār veikt šo privatizāciju un kā to veikt, to varētu darīt vienīgi tad, ja tiktu par katru no tiem pieņemts atsevišķs Saeimas likums, par katru no tiem notiktu debates šeit, parlamentā, tāpat kā tas notiek civilizētās, demokrātiskās valstīs, kā, piemēram, Vācijā. Mēs zinām, ka Bundestāgā ir plašas debates par “Deutsche Telekom”, Deutsche Bank” un tā tālāk. Kāpēc lai mēs to nedarītu šeit, bet gribam to visu atstāt šauras grupas rokās, un tad redzam visu to jezgu, kas sākas, un redzam visu šo finansu politisko grupējumu cīņu.

Tāpēc lūdzu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Ja kādam tur ir redakcionāls precizējums, kā Ameriks izteicās, ka viņam nepatīk burti “u.c.”, tāpēc viņš aicina balsot pret tiem, tad Ameriks varēs iesniegt attiecīgu priekšlikumu uz otro lasījumu — burtus “u.c.” aizstāt ar citiem burtiem vai vispār tos svītrot. Bet lietas būtību tas nemaina. Aicinu balsot par frakcijas “Latvijai” likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu!

Godātie kolēģi, tā kā nestrādā tablo, tad mums ir zināmas problēmas. Tātad par — 17, pret — 11, atturas — 25. Lēmums nav pieņemts. Bet vai ir kvorums, arī mēs nevaram īsti bez reizesrēķina noskaidrot. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1992.gada Protokolu par grozījumiem 1971.gada starptautiskajās konvencijās par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atzinumu? Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Sausnīša, Jurkāna, Bokas, Leiškalna un Nagobada iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par vai pret? Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Čerāna, Kušneres un Grīnberga iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Jūs vēlaties, Kārli, piedodiet! Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”. Vēlas runāt par.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Šis likumprojekts ir ļoti īss, un tas lūdz papildināt 8.pantu likumā “Par valsts pensijām” ar jaunu daļu šādā redakcijā: “Apdrošinātai personai, kura iesniegusi attiecīgus dokumentus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izveidotajai institūcijai, kas pierāda profesijas kaitīgumu veselībai, kā rezultātā iegūta profesionāla slimība, piešķirama apmēra ziņā lielāka pensija par 20% no paredzētās.” Šī ir vienkārši atgriešanās pie kādreizējās taisnības, ka cilvēki, kuri strādā veselībai kaitīgos darbos un ir tāpēc šādā vai tādā veidā zaudējuši veselību, saņem lielāku pensiju. Tā ir vienkārši atgriešanās pie taisnības, jo joprojām nopietna šī dalījuma mums nav. Ļoti lūdzu Tautas kustības “Latvijai” vārdā atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt Roberts Jurdžs. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jā, tiešām tas ir mazs priekšlikums, bet tas galīgi nesaskan ar esošo Pensiju likumu un ar likumu “Par sociālo apdrošināšanu”. Ja deputāti rūpīgi lasīja šos likumus, tad tur ir speciāla sadaļa, kur apdrošina personas pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām darbā. Tātad ir arī speciāls fonds, kur pagaidām ienāk 0,09% no katra darba devēja, lai apdrošinātu šīs personas, kuras var saņemt par kaitējumu darbā. Tātad no šī fonda arī tiks izmaksātas šīs pensijas. Frakcija “Latvijai” piedāvā bez finansējuma avota, vienkārši no “zila gaisa” paņemt 20% un maksāt. Tā kā šeit nav lielas loģikas, es aicinu noraidīt šo iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 10, atturas — 29. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Iebildumu nav. Deputāti runāt nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Par ienākošajiem likumprojektiem tas arī būtu viss.

Tagad 6.darba kārtības jautājums “Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jurim Kaksītim” . Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 8.pantu viņš lūdz piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu laikā no šī gada 5. līdz 12.februārim. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds prasa balsojumu par šo? Pēc tradīcijas mēs par šo jautājumu vienmēr balsojam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1. Paldies! Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir ienācis iesniegums, tagad jau vairāki iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums likumā “Latvijas Republikas Advokatūras likums””, dokumenta numurs uzrādīts. Tā kā tas mums jau 19.darba kārtības jautājumā ir iekļauts, tad mēs bez tālākas apspriešanas varam teikt Juridiskajai komisijai, ka viņu lūgums ir izpildīts.

Pieci deputāti lūdz iekļaut šīsdienas plenārsēdes darba kārtībā pirms trešās sadaļas — Pieprasījumu komisijas atzinumi — lēmuma projektu “Par deputāta Valdmaņa atsaukšanu no Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu “Latvenergo”, “Bankas Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līgumu rezultātā zaudēto 3 miljonu lietu”. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu par iekļaušanu darba kārtībā? Vēlas runāt deputāts Gundars Valdmanis. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji! Nav jau šaubu, ka tur neviens nekā īsti neatradīs. Pat neatļaus atrast. Jo beidzamajā sēdē jau tika nolemts, ka, ja kāds īsti raks un kļūs tuvu pie nerva, tad sēžu priekšsēdētājs var noliegt to jautājumu. Un tas bija mērķēts tieši uz mani. Nu mēs redzam demokrātiju. Mēs redzam godīgumu, mēs redzam, kā “Latvenergo”, kur pirmais padomes priekšsēdētājs bija mans tēvs, kā “Latvenergo” tiks izzagta no tautas par 10 miljoniem, kamēr tā ir vērta miljardus tautai, un saprotiet, ka “Latvenergo” nav tikai enerģijas piegādātāja firma, bet tai ir pirksti, kredīti gandrīz visur Latvijā. Un tai bandītu grupai, kas pārņems “Latvenergo”, būs spējas graut, pārņemt, iznīcināt gandrīz visu, ko vien Latvijā gribēs. Un kad “Latvenergo” 3 miljonu lieta ir tikai teātris, lai iebaidītu ikkatru, kas kaut ko par “Latvenergo” zina, ka “Latvenergo” 3 miljoni latu lieta ir spēle, par kuru pārņems šito firmu par “sviestmaizi”, to es zinu, to zina tauta, un to visvairāk zina Sadarbības padome.

Es esmu jau bijis “godināts” ar to, ka mani it kā formāli no Privatizācijas aģentūras padomes atcēla. Es tur piedalīšos tagad sabiedriskā kārtā. Es arī piedalīšos Saeimas izmeklēšanas komisijā sabiedriskā kārtā. Ir pieteikts karš pret Sadarbības padomi, Tautas kopa “Brīvība” to ir pieteikusi, un tauta nāks mums līdzi. Un šitās nekaunības, ko jūs šeit darāt, ir patiesībā tikai izaicinājums tautai vērsties pret jums. Saprotiet to! Saprotiet, ka “Latvenergo” privatizācija, ja tā notiks pirms 7.Saeimas, mēs to atcelsim. Tā nenotiks. Mēs ņemsim atpakaļ un dosim tos sertifikātus atpakaļ tiem sertifikātu devējiem. Un lai to saprot tie, kas to it kā taisās pirkt. Lai to saprot tauta. Saprotiet, ka neviens godīgais no Rietumiem nenāks pirkt “Latvenergo” vai kaut ko citu, kamēr publiski un atkārtoti parāda pasaulei, ka mēs esam krimināla valsts visaugstākajā līmenī. Neviens šeit ar savu mantu nenāks. To mantu, to “Latvenergo” vai kuģniecību atdos Sadarbības padomes draugiem par santīmiem. Šī tautas izlaupīšana notiek. Tauta to zina, un tautai ir jāceļas. Jūs variet iekļaut šitādus jautājumus, sevi pagodināt, būs interesanti lasīt, kas kā balso. Bet mums jau nav nekādu šaubu, ka šeit varbūt Saeimā šoreiz ir pieci vai seši tādi, kurus es varētu uzskatīt, ka viņi aizstāv tautas intereses. Citi aizstāv to intereses, kas grib no tautas paņemt visu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par izteiktā ierosinājuma iekļaušanu darba kārtībā pēc 10. darba kārtības jautājuma. (No zāles deputāts M. Lujāns: “Nevajag iekļaut! Balsot pret!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 16, atturas — 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums no otrās sadaļas. Lēmuma projekts “Par dažu apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu” . Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.3667 “Par dažu apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu”. Latgales apgabaltiesai ir vakanta tiesneša amata vienība, un Ludzas rajona tiesnese Ludmila Mežale izteikusi vēlēšanos strādāt šajā tiesā, ir nokārtojusi atbilstošos kvalifikācijas kolēģijas eksāmenus, un Juridiskā komisija ir uzklausījusi viņu un aicina arī šo kandidatūru atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu visus zālē klātesošos deputātus piedalīties balsošanā. 17 deputāti nav piedalījušies no tiem, kas ir reģistrējušies. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 2, atturas — 7. Ludmila Mežale apstiprināta par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ludzas rajona tiesas tiesneša amata. Lūdzu tālāk!

M.Grīnblats. Nākošais priekšlikums attiecas uz Zemgales apgabaltiesu, kur arī ir vakanta tiesneša amata vienība, Jelgavas tiesas tiesnese Anita Misiuna izteikusi vēlēšanos strādāt šajā tiesā. Nokārtojusi atbilstošos kvalifikācijas eksāmenus, un Juridiskā komisija, uzklausījusi viņu, liek priekšā apstiprināt viņu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 7. Anita Misiuna apstiprināta par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas tiesas tiesneša amata. Paldies. Lūdzu nākamo jautājumu!

M.Grīnblats. Nākošais priekšlikums ir par Latgales apgabaltiesu, kurā ir vakanta tiesneša amata vienība. Igors Raciņš izteicis vēlēšanos strādāt šajā tiesā par tiesnesi, nokārtojis apgabaltiesas tiesneša kvalifikācijas kolēģijas kvalifikācijas eksāmenu, un ministrs atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 61.pantam iesaka viņu apstiprināt šajā amatā. Atgādināšu to, ka pirms kāda laika pēc divu gadu darba Daugavpils rajona tiesā Saeima neapstiprināja Igoru Raciņu tālākajā darbībā, kur bija diskusija par Daugavpils domes priekšsēdētāja Vidavska atrašanās šajā amatā likumības izskatīšanu. Toreiz Saeimā notika visai plašas debates, un šobrīd, kā redzams, šeit ir pievienota Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja Valdemiera pavadvēstule, kurā viņš saka, ka Saeimas lēmumu droši vien ir ietekmējis arī tas, ka Raciņš atteicās izskatīt šo lietu civiltiesāšanas kārtībā, taču Augstākās tiesas... ir izskatīts pēc tam un pēc būtības atzīts, ka Raciņa nostāja šajā jautājumā ir bijusi pareiza. Tieslietu ministrs, pamatojoties uz to, arī virza jautājumu par viņa apstiprināšanu Latgales apgabaltiesā, Juridiskā komisija gan uzklausīja kandidātu, gan izteica dažādus viedokļus un ar balsu vairākumu apstiprināja šādu... ieteica Saeimai šādu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs par šo jautājumu pieteicies deputāts Aigars Jirgens, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Jirgens (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Kā Grīnblata kungs jau sacīja, šī gada 11.jūnijā mēs balsojām par Igoru Raciņu kā par kandidātu uz Daugavpils pilsētas tiesas tiesneša amatu, un toreiz ar 20 balsīm par, 21 — pret un 13 atturoties Raciņa kandidatūra tika noraidīta, tas ir, Saeima pēc būtības izteica neuzticību šim tiesnesim, kurš nebija vēlējies pēc būtības izskatīt jautājumu par Alekseja Vidavska tiesībām kandidēt pašvaldību vēlēšanās un ieņemt šo amatu pašvaldībā, kas tātad ir noliegts ar attiecīgu normu pašvaldību vēlēšanu likumā. Šobrīd tātad nav skaidrs, un es domāju, ka acīmredzot arī uz nākamajām — gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanām radīsies šī problēma jo, ja vienā gadījumā ir precedents, ka cilvēks, kuram acīmredzami nav tiesību kandidēt, to dara, tiek ievēlēts, un tiesa pēc tam atsakās izskatīt šos jautājumus, tad tas mudinās acīmredzot arī visus pārējos, kuri darbojušies kompartijā vai citās Latvijai naidīgās organizācijās pēc 1991. gada 13.janvāra, pieteikt savas kandidatūras gan uz pašvaldību, gan uz Saeimas vēlēšanām un nekautrēsies piedalīties šajās vēlēšanās un tikt arī ievēlēti.

Es gribu atgādināt arī to, ka Raciņam ir dubultatbildība šajā gadījumā, viņš bija gan tiesnesis, gan tolaik pildīja Daugavpils pilsētas tiesas priekšsēdētāja pienākumus, un arī šis neveiksmīgais un nezinu, tīšs vai netīšs, neveiksmīgais organizatoriskais darbs bija pamatā tam, ka Vidavska lieta netika izskatīta līdz pašvaldību vēlēšanām, bet tika skatīta jau pēc tam. Un ir radīta situācija, ka ir notikusi būtiska atkāpe no principa — viens likums, viena taisnība visiem, jo tiesa ir apstiprinājusi to, ka nav šis viens likums, ka visai Latvijai ir viens likums, bet Daugavpilij acīmredzot varbūt kaut kāds otrs likums, ka uz Daugavpili šīs likuma normas neattiecas. Un es domāju, ka tas grauj priekšstatu par tiesiskumu un likumību kopumā un vājina tiesas varas jau tā zemo prestižu sabiedrībā vēl jo vairāk, un acīmredzami šajā gadījumā ir jārunā ne tikai par tiesnešu neatkarību no likumdevēja vai no izpildvaras, bet ir jārunā arī par tiesnešu neatkarību no Daugavpils piketētājiem vai no kādas citas pilsētas piketētājiem. Es domāju, ka nav nekādu šaubu, ka tieši šis politiskais spiediens Daugavpilī, kuram šis tiesnesis un vairāki citi tiesneši pakļāvās, bija iemesls tam, kāpēc šī lieta pēc būtības netika izskatīta. Manuprāt, ir vajadzīgas ļoti lielas ambīcijas cilvēkam, lai pēc tam, kad viņa kandidatūra ir noraidīta uz pilsētas tiesneša amatu, viņš pieteic savu kandidatūru uz apgabaltiesas tiesneša amatu. Tāpēc es aicinu Raciņa kunga kandidatūru noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Es gribētu savu runu sākt ar tiem vārdiem, ar ko Jirgena kungs gandrīz beidza savu runu. Jā, patiešām Ministru kabinetā ir uzrakstīts — viens likums, viena taisnība, tad man gribas arī uzdot jums jautājumu, cienījamie kolēģi, vai mēs gribam kļūt par spēļu puisīšiem, un taisni šajā gadījumā es gribu uzdot jautājumu “Latvijas ceļam”, “Saimniekam”, pārējiem — tā dēvētiem demokrātiem — par to, vai mēs gribam kļūt par spēļu puisīšiem “Tēvzemes” rokās. Jo, ja mēs uzmanīgi paklausīsimies, ko piedāvā Jirgena kungs, tad ir tāda lieta, ka mēs gribam... ar mūsu rokām grib ieviest tieslietu sistēmā komisāra principu. Un šajā gadījumā tā ir tīra izrēķināšanās ar tiesnešiem. Lielākā daļā, gan Radionova kunga lietā, gan šī kunga lietā, ir Augstākās tiesas lēmums, ka viņu darbība ir bijusi pareiza atbilstoši likumam, tad kādēļ mēģina mūs piemānīt un stāstīt par to, ka izrādās, ka šie kungi ir likumu pārkāpuši? Nu nav viņi pārkāpuši, likums ir tāds, un viņi veikuši likumā noteiktās funkcijas. Ko šodien deklarē cienījamais Jirgena kungs un kā savā laikā cienījamais Rasnača kungs, mūsu augsti cienījamais tieslietu ministrs, paziņoja, ka viņam šie kungi esot pretīgi, bet tā kā, lūk, likums liekot viņus virzīt, tad viņam ir jāvirza. Tā bija viena no Rasnača kunga idejām, ko viņš arī deklarēja šeit, Saeimā. Un šajā gadījumā arī cienījamais Jirgena kungs cenšas ar mūsu rokām izrēķināties ar tiesnešiem.

Man liekas, mēs visi zinām, kas notiek Rīgas pilsētā, kur vairāk gandrīz nav tiesas priekšsēdētāju, bet ir vietas izpildītāji, un atkal kārtējo reizi mūsu cienījamais tieslietu ministrs, ko jūs, cienījamie kolēģi no “Ceļa” un “Saimnieka” un pārējām grupām, negribējāt atbrīvot no amata, atkal skatās ar bargu politisku aci uz šiem vietas izpildītājiem, vai viņi pareizi pieceļas, kad ienāk Rasnača kungs, vai arī pareizi stāv, kad ienāk cienījamais Jirgena kungs vai “Tēvzemei un Brīvībai” spice. Ja mēs gribam tādu tiesu, tad patiešām es varu piekrist Jirgena kunga viedoklim, bet tad būs viens likums “Tēvzemei un Brīvībai”, un pārējā būs dzīve pārējiem. Un tādēļ es aicinu šajā gadījumā atbalstīt tiesnešu ievēlēšanu un, es domāju, arī nākamā tiesneša ievēlēšanu un nepakļauties vismaz. Es saprotu, jums ir koalīcijas vienošanās, jūs jau esat vienojušies aizbāzt muti opozīcijai, vienojieties tālāk, tikai, nu, ja cienījamai “Tēvzemei” viņas ietekmes sfēra ir tieslietu sistēma, es saprotu, jums jau ir jādanco pēc stabules, bet šajā gadījumā es aicinātu nedancot.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es tikai gribētu teikt vienkārši, vai pareizi rīkojas tiesnesis vai nepareizi, ja viņš jutis, ka ir spiediens uz viņu un ka viņš nespēs objektīvi lietu lemt, viņam ir likumīgi atļauts atteikties, pat pienākums ir atteikties no šīs lietas izskatīšanas. Tātad tā ir jautājuma viena puse.

Otra puse ir tāda, kas tiek vērsta diemžēl pret “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kopējo platformu. Jautājums ir vienkāršs. Jūs esat it kā Latvijas patrioti — tad kas ir darīts, lai novērstu Latgales tiesu iznīcināšanu? Par to es esmu runājis jau sēdē, divas reizes esmu runājis Juridiskajā komisijā, kur ir bijis gan Rasnačs klāt, gan arī tur pārstāv divi “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji — Grīnblata kungs un Jirgena kungs. Un it kā pret sienu. Absolūti jums neinteresē, kāda būs Latvijas tiesu nākotne tieši Latgales apgabalā, kad normāli latviešu patrioti bija pie teikšanas pirms kara, tad pavisam savādāk tie jautājumi tika risināti, tur tika komandēti cilvēki, lai paceltu ne tikai tiesu jautājumu Latgalē, bet paceltu arī kultūras un citus jautājumus. Un Latgale tika tiešām pacelta un nostādīta līdzās visai Latvijai. Ko jūs tagad ar šo rīcību gribat panākt, ja jūsu Ministru prezidents ir jūsu — Guntars Krasts. Ja tieslietu ministrs ir jūsu — Dzintars Rasnačs, kāda jums kā partijai un kā valsts vadītājiem ir atbildība par šo jautājumu? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. (No zāles: “Balsot par!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 16, atturas — 10. Igors Raciņš apstiprināts par Latgales apgabala tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par D.Bondares apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi” . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti, dokuments nr.3668. Juridiskajā komisijā izskatīts saskaņā ar likumu “Par tiesu varu”. Saeima pirms diviem gadiem ir iecēlusi Dinu Bondari par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Šis termiņš beidzās 31.janvārī, un, pamatojoties uz to, arī ministrs iesaka apstiprināt viņu bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir uzklausījusi kandidāti un iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēlas kāds no deputātiem runāt? Nevēlas. Balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 2, atturas — 7. Dina Bondare apstiprināta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Sandras Mertenas apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi” . Komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats. Godātie deputāti, dokuments nr.3669. Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” Saeima pirms diviem gadiem iecēla Sandru Mertenu par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi uz diviem gadiem. 31.janvārī šis pilnvaru termiņš beidzās, un ministrs iesaka apstiprināt viņu bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Saeimas Juridiskā komisija kandidāti ir uzklausījusi un arī iesaka Saeimai atbalstīt šo kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 2, atturas — 6. Sandra Mertena apstiprināta par Liepājas tiesas tiesnesi.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts “Par S.Gravas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” . Komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats. Godātie deputāti, dokuments nr.3670. Apstiprināt Smaidu Gravu par Rīgas apgabaltiesas Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodaļas tiesnesi. Juridiskā komisija kandidāti ir uzklausījusi, viņas pilnvaru termiņš beidzas tuvākajās dienās — 31.janvārī, un Juridiskā komisija aicina apstiprināt viņu bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 7. Smaida Grava apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām jautājumu — lēmuma projekts “Par deputāta Valdmaņa atsaukšanu no Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas”. Dokumenti jums ir iesniegti ar numuru... Piedodiet, tātad ir piecu deputātu dokuments, par kuru mēs nobalsojām, par jautājuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā, un ir desmit deputātu parakstīts Saeimas lēmuma projekts. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka mūsu kolēģis Valdmaņa kungs ir viens no pazīstamākajiem Latvijas deputātiem. Viņš ir jau divas reizes smagi sodīts, noraidot no sēdēm, un tagad mēs arī mēģinām viņu noraidīt no Izmeklēšanas komisijas. Un man, dabiski, ļoti interesētu arī šī projekta autoru motivācija, par ko tieši šinī gadījumā Valdmaņa kungs tiek apsūdzēts, par ko viņš ir jānoņem no šīs Izmeklēšanas komisijas. Vai viens jautājums varētu būt par to, ka, iespējams, viņš šīs komisijas laikā guļ, vai viņš uzdod nepatīkamus jautājumus bijušajiem premjerministriem vai ģenerālprokuroram, vai vēl kādiem citiem kungiem.

Tādēļ es gribētu saņemt šo priekšlikumu devēju konkrētu motivāciju. Kaut gan es arī nebrīnos, ka cienījamais “Latvijas ceļa” pārstāvis Panteļējeva kungs organizē šo sēdi septiņos vakarā, es piedāvātu varbūt desmitos, būtu vēl labāk, jo, iespējams, tad varētu vairāk vēl gan opozīcijas pārstāvjus, gan arī atsevišķus vairākuma pārstāvjus, kas īsti labi nesaprot valdošā pirksta norādes (No zāles: “Tu neko nesaproti!”), arī noņemt no šīs komisijas, jo pulksten septiņos, es domāju, lielākā daļa patiešām jau... varbūt arī daļai deputātu jau nāk miegs šinī laikā. Ja cienījamajam Panteļējeva kungam patīk Staļina prakse, tad es ierosinātu no pulksten desmitiem līdz divpadsmitiem naktī vislabāk taisīt komisijas, lai tad varētu izsaukt gan ministrus, nolikt pāris lampas un laist gaismu acīs, un tad būtu vislabākā komisijas darbība.

Un es vēlreiz. Pirms varētu balsot, es aicinātu arī: ja šie parakstītāji neuzstāsies tribīnē un konkrēti neizteiks pretenzijas pret Valdmaņa kungu, ko viņš ir nogrēkojies šinī gadījumā, es aicinu opozīciju šinī gadījumā šo projektu neatbalstīt. Tāpat man arī būtu lūgums, lai cienījamais Prezidijs šo lēmumprojektu darītu... lai būtu skaidrs, kas ir parakstījis. Mani ļoti interesē šie pieci cilvēki vai cik tur ir, kas ir parakstījuši šo projektu, jo es to neesmu saņēmis. (Starpsauciens: “Es arī neesmu saņēmis!”) Un tādēļ es gribētu iepazīties, kas ir parakstījuši, lai es saprastu, kurai partijai atkal kārtējo reizi uznākušas partijas vīveles jeb tās ir koalīcijas vīveles. Un tādēļ es vēlreiz aicinu. Kolēģi, kamēr šie divi momenti nav skaidri zināmi, neatbalstīt šo iniciatīvu, un man izbrīnu vienmēr rada, kādēļ mums ir jābalso par kaut kādiem anonīmiem priekšlikumiem. Man gribētos tomēr varbūt, ja Čepāņa kungs pats ir parakstījis vai kāds cits ir parakstījis, nu tad lai nosauc, kas ir parakstījis, kādi ir grēki. Kamēr tas nav zināms, es aicinu neatbalstīt šo iniciatīvu!

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, padomes pārstāvji un draugi! Tagad tika veidota... (Starpsauciens: “Te draugu nav!”) es uzskatu, ka tauta ir mani draugi. Tad, kad veidoja Izmeklēšanas komisiju, tika arī veidotas divas papildu frakcijas, un pirmos, ja es nemaldos, desmit balsojumos par komisijas priekšsēdētāju mana kandidatūra tika uz finālu. Izmeklēšanas komisijas sēdēs es esmu gandrīz ikkatram no augstajiem valsts vīriem prasījis — kāpēc tik daudz noziedzības mūsu valstī notiek? Bet kaut kur tuvu pie 500 000 miljonu latu gadā iet garām valsts kasei. Kāpēc mēs izmeklējam 3 miljonu latu lietu? Un interesanti, ka Krasta kungs sāka lielīties, ka es jau nezinot visu, kur aiziet nauda garām. Es viņam minēju 65 miljonu latu alkohola akcīzes nodokļos... Viņš teica — jā, tā ir. Es viņam minēju 20 miljonus latu, kas iet garām valsts kasei tāpēc, ka nav reģistrēta Rīgas ostas zeme. Mēs vienojāmies ar Krasta kungu, ka Latvijas HES enerģija tiek neveikli pārdota caur ārzemju firmām uz kaimiņvalstīm. Tā netiek pārdota kā “špic enerģija”, bet kā caurmēra enerģija, un valsts kasei aiziet garām kādi 200 miljoni latu gadā. Cits man skaidroja... tagad piemirsu, kurš, vai tas bija ģenerālprokurors vai Šķēle, ka kaut kur ap 140 miljoniem latu gadā nenāk valsts kasē tāpēc, ka “Ventspils nafta” vēl nav kā maksātspējīga valsts kasei, un tā tālāk.

Skat, cik viegli būtu uztaisīt izmeklēšanas komisiju par tiem 20 miljoniem latu, kas netiek maksāti valsts kasei tāpēc, ka tā Rīgas ostas zeme netiek ierakstīta zemesgrāmatā. Tur tos vainīgos grēkāžus varētu atrast ļoti ātri, jo mēs taču zinām, kas sēž Rīgas ostas padomē, mēs taču zinām, kas to rīkojumu izdeva, ka ir jāliek zemesgrāmatā, un mēs zinām, kas nepilda. Tur varētu to cietumu ātri aizpildīt. Bet tas nav jādara. Nu labi.

Tad mēs sākam runāt par “Latvenergo” lietu. Tur atnāk augsti ministri un pārvaldnieki, kas mums apgalvo, ka viņi nav parakstījuši kontraktu būt par pilnvarnieku, ka viņi nav saņēmuši algu par to, lai gan šeit dokumentācija mums ir, ka tā nav. Mums atnāk citi cilvēki, kas tur klaji niekus stāsta Izmeklēšanas komisijai, bet mēs nekā nedarām. Izmeklēšanas komisija nolemj no sākuma apstrīdēt, bet arī apstrīd, ka Latvijā advokāts var darīt, ko viņš grib, jo viņš jau, ja tiekas ar kādu citu cilvēku, tad viņam tikai jāsaka, ka viņš aizstāv... ka tas cits cilvēks ir ar viņu kautkādīgi saistīts, un viņam nav jāatbild, un tā spēlīte iet tālāk. Bet cik spoži ekrānos ir godājamais Kreitusa kungs un godājamais Ādamsona kungs, un visspožāk “Latvijas ceļa” vadonis Panteļējeva kungs! Kā viņi meklē! Ziniet, un ir interesanti... viņiem tie “es”, tie “ego” ir tik lieli, ka tagad paziņoja, ka lielāko daļu tā nauda ir aizgājusi uz Nauru salām. Ļoti maz no komisijas locekļiem zināja, kur tādas Nauru salas ir. Bet ziniet, Jānis Ādamsons zināja, mums pat skaidroja, jo viņš par to rakstījis diplomdarbu. Tad saprotiet, kas tad parādīja tiem simts cilvēkiem, kur tur varētu taisīt to banku...

Bet saprotiet, ko mēs esam panākuši ar “Latvenergo” izmeklēšanas komisiju. Mēs esam atklāti pasaulei pasvītrojuši atkal un atkārtoti, ka mēs esam krimināla valsts. Izrādās, ka “Ventspils naftas” tehniskie cilvēki var rakstīt un parakstīt garantijas, kuras netiek pat reģistrētas. Nu tiek reģistrētas pie notāra. Bet cik tur ir, to “Ventspils nafta” nezina. Varētu būt vēl pāris simtu, droši vien “Baltijas” bankā, tad vēl trīs un varbūt neskaitāmi daudz. Mēs redzam, ka “Latvenergo” pati, bagāta un spējīga firma, ir izdevusi garantijas šur tur un vēl kaut kur, un tā viņas vērtība nav varbūt svešam cilvēkam izprotama, tā viņa nenāks. Mums ģenerālprokurors skaidro, ka Privatizācijas aģentūra izpilda kaut kādu politisku gribu un tāpēc tur nekādi kriminālnoziegumi nevar būt. Viņš tās lietas nemeklē, lai gan viņš redz, ka tur notiek arvien dziļākas noziedzības. Tas it kā nav viņa darījums.

Mūsu tauta tiek aplaupīta miljardos, šogad mēs to zinām. Mums pret to ir jācīnās. Tauta pret to cīnīsies, tautas kopa “Brīvība” centīsies tautai rādīt, kā cīnīties, un es cīnīšos pretī. Tas, ka man atņem sešus latus nedēļā par to godu aizstāvēt tautu Izmeklēšanas komisijā, es to pārdzīvošu. Tas, ka tautas kopai vairs nenāk kasē 130 latu mēnesī par to, ka es sēžu Privatizācijas padomē, mēs pārdzīvosim. Bet tad, kad tauta nāks pie varas, tad diez vai jūs, padomes pārstāvji, pārdzīvosiet, kas ar jums notiks, jo tik sīkumaini mēs arī būsim. Mēs tos beidzamos sešus latus atņemsim arī jums. Jūs, kas kļūstat tik bagāti, vai sēžot ostā, padomē, kur vajadzētu tūlīt jūs likt cietumā, jo jūs nemaksājat to nodokli un zināt, ka jūs to nemaksājat un nesakāt, ka nezināt, jo es jums to atgādinu un atgādinu, un atgādinu. Tas Krasta kungs, kas stāv Izmeklēšanas komisijas priekšā un atzīstas, ka “špic enerģija”, kas nāk no Latvijas HES, ir kādi 200 miljoni latu vērtīgāki nekā mēs dabūnam gadā, bet tas viņu neuztrauc. Lai tie invalīdi... mums nav naudas 70 000 latu gadā, lai invalīds varētu braukt par brīvu ar publisko transportu, bet mūsu galvenie valstsvīri var runāt par simtiem miljonu, kas iet kasei garām. Mēs varam skatīties, kā grūst, mēs varam skatīties, ka mūsu jaunatne neiet skolā, mēs varam raudāt krokodila asaras šeit Saeimas naktī, kad mēs budžetu pieņemam, ka priekš tā trūkst un priekš tā trūkst... Ne velna netrūka! Šogad vien 58 miljoni lati pāris mēnešos ir parādījušies. Mēs zinām, ka mēs to cilpu ap tautu esam tik smagi pievilkuši pat ar to naudu, kas parādās budžetā, bet budžetā iet garām kādi 500 miljoni latu gadā, un manuprāt, daudz, daudz vairāk. Kāds labums nāk mūsu tautai no mūsu ostām? Pasaules bankas tāme, lai atvietotu Latvijas ostas Sanktpēterburgā, tā tāme tika taisīta 7 gadus atpakaļ, bija 91 miljardu dolāru. Pāri par 30 000 dolāriem uz katru iedzīvotāja galvu. Un kādu algu mūsu iedzīvotājs dabū no šitās ostas zemes jeb ostu vērtības? Jūs zināt. Gandrīz nulli.

Lai mūsu tauta mirst iznīcībā, jo mūsu valstsvīri neprot un negrib prast to tautu sargāt. Mūsu ostu zemes tiks pārdotas par sertifikātiem Nauras un Maltas firmām, un jūs, kungi, būsiet vainīgi. Kaut kad kāds rakstīs šī laikmeta vēsturi, un būs liels kauns tiem jūsu bērniem un meitām, kas paturēs jūsu uzvārdus. Ir jau risinājums. Šeit Saeimā netrūkst tādu cilvēku, kas pa mazam jeb par daudz, jeb pilnīgi mainījuši savus uzvārdus, lai viņu bērni jeb viņu radi nezinātu to radniecību starp viņu asinīm un tām asinīm, kas šeit sēž Saeimā un tautu nodod. Kāpēc mēs esam tik lēti pērkami? Kāpēc mēs tik labprāt redzam, ka mūsu tauta iznīkst? Kāpēc mēs mūsu Dieva dotās priekšrocības nevaram dalīt mūsu tautas labā? Un tad, kāpēc, kungi, jūs tik sīki... sešus latus par sēdi man atņemat? Nu, draugi, tā ir vienkārši kaitināšana, bet jūs man atļaujat 15 minūtes par to jautājumu runāt. Nāciet, dodiet man lodi pierē! Tas būtu cienīgi. Bet kaitināt ar sešu latu... nu, mīļie, ziniet... nu te par to varētu latviešu tautasdziesmu dziedāt, kas kuru kaitināja agrajā rītiņā. Tas neko nemainīs, draugi! Es jums oponēšu, cik vien es spēju, un mani draugi jums oponēs, cik vien mēs spēsim. Sešus latus jūs man gribat atņemt nedēļā! Ai! Un visa šī godīgā Saeima pusstundu lems, lai varētu Valdmanim noņemt nedēļā sešus latus par to, ka viņš aizstāv tautas mantu. Nu, kungi, esiet godāti un raugiet, cik lieli jūs esat un cik spēcīgi! Jūs, kuri palīdzat tautu apzagt! Vai jūs patiešām domājat, ja man Stendzenieks piedāvāja apmaksāt par tādu kursu 10 miljonus latu, sēdēt pie jūsu galda un dalīt 2000 miljonu dolāru gadā, kas no tautas tiek zagti, jūs patiešām mani ietekmēsiet ar 6 latiem nedēļā? Vājprāts! Pilnīgs vājprāts! Ja jūs man dosiet atvēli pusstundu runāt par tām blēdībām, kas Latvijā notiek, no šīs tribīnes, es jums samaksāšu 6 latus par nedēļu. Paldies par to godu, jūs mazie, sīkie, nekaunīgie Sadarbības padomes cilvēki! Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debatēs vēl ir pieteicies Andrejs Požarnovs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja es būtu žurnālists, tad es rīt 1.lappusē uzrakstītu tādu lielu rakstu. Šī komisija pusgadu strādā, neko nav atradusi. Kāpēc nav atradusi? Tāpēc, ka visi ir saistīti, un Valdmaņa kungu grib izmest ārā tāpēc, ka viņš nav saistīts. Valdmaņa kungs tāds foršs ir, viņš daudz runā, bet viņš tā no sirds runā. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņš nekādā lietā nav iesaistīts.

Principā es saprotu, ka komisijai varbūt ir grūti strādāt, par cik Valdmaņa kungs varbūt skaļi krāc, varbūt daudz runā, bet es tomēr gribu redzēt motivāciju. Šeit šis lēmums ir ļoti “sauss”. To nav parakstījis pat komisijas priekšsēdētājs. Ja gadījumā Valdmaņa kungs traucē komisijas darbību, tad tā arī pasakiet! Ja gadījumā viņš guļ komisijas laikā, tad tā arī vajag teikt. Bet es tomēr gribu redzēt motivāciju pirms balsojuma, tādēļ es tomēr gribu atturēties.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts — slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 29, atturas — 11. Lēmums nav pieņemts. Valdmaņa kungs komisijā paliek. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Kostandas, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam un ekonomikas ministram Atim Sausnītim par valdības veikumu sakarā ar LR AP 1993.gada 2.marta lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” spēkā stāšanās kārtību” 6.punktā uzdoto. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Nedaudz ievadam, jo mums ir 8 pieprasījumi šobrīd izskatāmi. Kā redzat, divu nedēļu laikā mēs esam izskatījuši 8 pieprasījumus un šodien tie ir nonākuši Saeimā. Gribu teikt, ka Pieprasījumu komisija godprātīgi, pēc būtības izskatīja šos pieprasījumus, kaut gan, kā jau šī prakse ir ieviesusies no opozīcijas puses, pēc būtības šie pieprasījumi nav pieprasījumi. Tie ir uzdoti lielākoties jautājumu formā un lūdz no attiecīgām ministrijām informāciju. Kā jūs redzējāt, šodien mēs jau esam saņēmuši vēl trīs pieprasījumus. Viens pašlaik ir komisijā neizskatīts, tātad pieprasījumu ir ļoti daudz, un, cik es jūtu, tad drīz vien nāksies organizēt un varbūt izdarīt labojumus Kārtības rullī un veidot tāpat kā jautājumu–atbilžu papildu sēdi — arī pieprasījumiem.

Bet tagad par kārtējo pieprasījumu. Tātad šo 10 deputātu pieprasījumu komisija noraidīja, jo, kā jau es raksturoju kopumā, arī šajā pieprasījumā prasīts faktiski pēc informācijas, un to, protams, deputāti saņems. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu visus atbalstīt šo pieprasījumu, virzīt to kā Saeimas pieprasījumu Ministru prezidentam Krasta kungam un ekonomikas ministram Sausnīša kungam. Es paskaidrošu, kāpēc. Šā pieprasījuma būtība, tas ir pilnīgi konkrēts likuma pārkāpums, un patiesībā masveidā pieļaus likuma pārkāpumus Latvijas privatizācijas procesā.

Latvijas valdība nav izpildījusi likumu — Latvijas Republikas likumu “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu spēkā stāšanās kārtību”. 6.punkts šajā Augstākās padomes lēmumā ir ar likuma spēku, uzdod valdībai izstrādāt un apstiprināt metodiskos norādījumus nomas un izpirkuma maksas aprēķināšanai, iznomājot valsts un pašvaldību īpašumu, kā arī izstrādāt un apstiprināt valsts un pašvaldību uzņēmumu nomas parauglīgumu nomai ar izpirkšanu, kā arī izstrādāt un apstiprināt kārtību, kādā rīkojamas izsoles un aizklāti piedāvājumu konkursi valsts un pašvaldību uzņēmumu nomai un nomai ar izpirkumu. Arī izstrādāt un apstiprināt metodiskos norādījumus piedāvājumu atlasei valsts un pašvaldību uzņēmumu nomas un nomas ar izpirkumu izsolēs ar pretendentu atlasi un aizklāti piedāvājumi konkursos. Šīs ir likuma prasības, un šīs likuma prasības valdība nav izpildījusi. Tāpēc arī iesniegtajā pieprasījumā mēs prasām, kā valdībai rīkoties, lai sauktu pie atbildības tās amatpersonas, kas ir vainojamas šo tiesību aktu savlaicīgā neapstiprināšanā, ņemot vērā to, ka šo tiesību aktu neesamība ir par pamatu vairāku simtu valsts uzņēmumu izlaupīšanai privatizācijas procesā. Tie ir visi tie uzņēmumi, kas Latvijā ir privatizēti, piemērojot privatizācijas metodi — noma ar izpirkumu.

Saņemot atbildes rakstu no Ekonomikas ministrijas, kuru parakstījis Sausnīša kungs, šeit tiek apgalvots, ka neesot pamata saukt pie atbildības Ekonomikas ministrijas amatpersonas, jo valdībai tiesību aktu projekti, kas nodrošinātu minētā lēmuma izpildi, ir sagatavoti un iesniegti. Taču šeit, šajā pašā atbildes rakstā, tiek rakstīts, ka šie dokumenti valdībā ir izstrādāti Ekonomikas ministrijā tikai 1994.gada beigās. Savukārt likums “Par uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” sāka darboties 1993.gada martā, un 1994.gada beigās ir jau pavisam cita kārtība, kādā veidā valstī ir veicama privatizācija. Tas nozīmē, ka ir spēkā likums “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju”, kas paredz, ka mums ir Privatizācijas aģentūra, kura nodarbojas ar visām šīm privatizācijas lietām. Tas nozīmē, ka visu to laiku, kamēr faktiski darbojas šis likums par valsts uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu, nav bijuši šim likumam pakārtotie akti. Tātad valdība to nav izdarījusi.

Var jau, protams, dažādi vērtēt to, cik būtisks ir jautājums, vai ir izstrādāts viens vai otrs likuma pakārtojuma akts, un jebkurā gadījumā tā ir likuma neizpildīšana, taču šajā gadījumā šā likuma neizpildīšanai ir, jāsaka, ļoti smagas sekas visas valsts mērogā. Proti, tas fakts, ka mums nav šo likumam pakārtoto aktu, un tie nebija savlaicīgi izstrādāti Ekonomikas ministrijā un valdībā apstiprināti, tas ir, valsts mantai ir nodarīts būtisks zaudējums. Līdz ar to šajā privatizācijas procesā nav ievērotas vairākas paša likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” prasības. Proti, nav ievērots tas, ka šai iznomātajai mantai ir jābūt vismaz 5% no izmantojamās vērtības. Nav līgumos šīs izmantojamās vērtības. Ir bijuši gadījumi, kad Privatizācijas aģentūrai nācies lauzt līgumu ar kādu no šiem iznomātājiem, bet tā kā šīs drošības naudas nav bijis, tad līdz ar to arī no šiem iznomātājiem nekas nav varēts piedzīt. Vienkārši tiek pieļauta tāda situācija, ka viņi ir izsaimniekojuši valsts mantu, un tālāk neviens no valsts nevar iegūt atpakaļ to naudu, kura ir izsaimniekota.

Tāpat arī ļoti daudzos līgumos nav konstatēta norma, ka ir jābūt noteiktiem amortizācijas atskaitījumiem. Šeit mēs redzam šo klasisko shēmu, ka ir kaut kāds valsts uzņēmums, kurā ir kaut kādas zināmas materiālās vērtības un notiek kaut kāda ražošana, un tad nu šā valsts uzņēmuma direktors vai kādi viņa radinieki izveido kaut kādus SIA uz šā uzņēmuma bāzes un atdod šā uzņēmuma materiālo bāzi šiem SIA, šie SIA darbojas, plaukst un nes peļņu šā paša direktora kabatā, bet tajā pašā laikā viss valsts uzņēmums tiek noplicināts, faktiski tas tiek izsaimniekots. Šeit tieši par pamatu ir tas, ka nav bijuši šie amortizācijas atskaitījumi paredzēti pienācīgā mērā nomas, vai nomas ar izpirkumu līgumā. Kā cēlonis tam ir tas, ka valdībā nav apstiprināti šie parauglīgumi valsts un pašvaldību uzņēmumu nomai un nomai ar izpirkšanu. Tātad valdības neizdarība ir par pamatu lielai valsts mantas izvazāšanai.

Man ir jautājums: vai tas mūs šobrīd uztrauc, vai tas mūs šobrīd neuztrauc? Mani šis jautājums ļoti nopietni uztrauc, bet Pieprasījumu komisijai tas acīmredzot ir pilnīgi vienaldzīgi, un tāpat acīmredzot tas ir vienaldzīgi gan ministram Sausnītim, gan arī Ministru prezidentam. Es tomēr domāju, ka mums būtu jāizmanto šīs Saeimas uzraudzības iespējas un jānosaka tas, ka valdībai ir jācenšas iedibināt šeit kaut kāda kārtība.

Šie nav vienīgie cēloņi, kāpēc valsts manta ir šajā nomas izpirkuma procesā izvazāta. Kā jau minēju sākumā, ka valdība nav izstrādājusi un apstiprinājusi metodiskos norādījumus nomas un izpirkuma maksas aprēķināšanai. Līdz ar to šā uzņēmuma direktoram ir bijusi iespēja šo izpirkuma maksu un nomu noteikt nepamatoti zemā līmenī. Es domāju, ka nebūtu šeit jāšaubās par to, ka tas tiešām tā tiks izdarīts. Šeit atkal par pamatu ir tieši valdības šā likuma neizpilde.

Tālāk. Arī ministrijas nav izpildījušas šo likumu par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu normu, kas paredz, ka ministrijām ir jālauž tie līgumi, kuri ir noslēgti pirms šī likuma spēkā stāšanās un ja tie līgumi nav noslēgti izsoles vai aizklāta piedāvājumu konkursa rezultātā, kā paredz šis likums. Līdz ar to arī šādā veidā valstij ir nodarīti ļoti būtiski zaudējumi. Protams, kā jau teicu, mūs var tas neinteresēt, dažu deputātu vairākumu, bet es domāju, ka vēlētājus tas tomēs interesēs. Tautas kustība “Latvijai” ir skaidri par to un tas ir arī mūsu programmas princips, ka tām amatpersonām, kuras ir vainīgas valsts īpašuma izlaupīšanā, tām ir jāsaņem pelnītā atbildība un pelnītais sods neatkarīgi no tā, kādu politisko aizmuguri vai kādu augstu stāvokli šīs personas ieņem tagad vai arī kāda ir šī politiskā aizmugure šobrīd vai bijusi kādā brīdī.

Tāpēc tomēr es aicinātu virzīt šo deputātu pieprasījumu, un tomēr arī ministram un Ministru prezidentam saprast, ka tā nav joka lieta, tas ir viss mūsu valstī notiekošais privatizācijas process un tas ir jautājums par to, kāpēc nav naudas pensionāriem, kāpēc nav naudas skolotājiem, kāpēc mums ir tik minimāli sociālie pabalsti un kāpēc mums ir jāierobežo invalīdi, un šīs naudas izlaupīšanas rezultātā mums nav iespēju valstī realizēt virkni ļoti nozīmīgu un arī mūsu valsts nākotnei sevišķi būtisku programmu.

Nauda ir izsaimniekota, un es saprotu, ka arī deputātu vairākums orientējas uz to, ka šis jautājums viņiem būs pilnīgi vienaldzīgs. Es tomēr tam absolūti negribētu piekrist.

Vēl viena motivācija, kāpēc šis pieprasījums noteikti būtu virzāms. Mums it kā no Sausnīša kunga šeit ir saņemts atbildes raksts, bet tajā atbildes rakstā nav pilnīgi nekas rakstīts par to, ko valdība darīs, lai nodrošinātu vispusēju izmeklēšanu, lai precīzi noskaidrotu un sauktu pie atbildības visas personas, kas, izmantojot likumu nepilnības vai kā citādi, ir pieļāvušas nekārtības privatizācijas procesā. Kā arī — ko valdība darīs, lai panāktu visu prettiesiski īstenoto privatizācijas darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem no to noslēgšanas brīža. Šis formulējums ir jau pašā pieprasījuma tekstā. Diemžēl uz to mums nav pilnīgi nekādu atbilžu. Ir redzama tikai valdības nevēlēšanās risināt šos jautājumus.

Un tāpēc es aicinu Saeimu nobalsot par šī pieprasījuma virzīšanu un pēc tam nepieciešamības gadījumā pieņemt arī attiecīgu Saeimas lēmumu, kas uzdod par pienākumu ministrijām un arī tiesībsargājošām iestādēm izmeklēt šo jautājumu un nodrošināt tiesiskās kārtības valstī atjaunošanu un apzināt arī to, kuri konkrēti cilvēki ir bijuši vainīgi pie tā, ka šīs nekārtības ir pieļautas. Protams, mēs varam šeit mēģināt veidot uzreiz Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, jo šis jautājums ir pietiekami nopietns. Bet es tomēr ceru, ka mēs varētu šeit tikt galā ar vieglāku Saeimas kontroles formu, tas ir, ar deputātu pieprasījumu.

Es lūgtu atbalstīt šo deputātu pieprasījumu, lai šeit nav jāveido šī Parlamentārās izmeklēšanas komisija un atkal lieki jātērē šie Saeimas budžeta līdzekļi. Paldies jums!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Tabūna kungs nevēlas neko piebilst. Tā kā Pieprasījumu komisija ir atzinusi, ka pieprasījums ir noraidāms, bet iesniedzēji tātad uztur to spēkā, tad mums ir jābalso par šī pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par 10 deputātu pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 30, atturas — 10. Pieprasījums noraidīts.

Izskatām nākamo. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Veldres, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Kazāka, Kušneres, Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam un ekonomikas ministram Atim Sausnītim sniegt paskaidrojumu par Energoapgādes regulēšanas padomes rīcību, 1997.gada 27.novembrī apstiprinot palielinātu maksimālo dabas gāzes cenu. Pieprasījumu komisijas vārdā — Pēteris Tabūns — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šo pieprasījumu Pieprasījumu komisija noraidīja. Lūk, ļoti raksturīgi, ka jūs lasāt šajā atzinumā un tātad arī pieprasījumā, ka deputāti lūdz sniegt paskaidrojumu. Tātad faktiski atbildi uz jautājumu. Un vakar Pieprasījumu komisijā bija ieradies Juridiskās daļas vadītājs Kusiņa kungs, lai nebūtu pārpratumu arī pieprasītājiem, un precīzi izskaidroja starpību starp jautājumu un pieprasījumu. Diemžēl opozīcijas deputāti nevēlas to saprast — šo starpību, un Čerāna kungs izliekas par nezinīti, lai gan liekas, ka viņš zina šīs lietas, jo vēlas izrunāties. Skaidri un gaiši! Izmantot plenārsēdes laiku un izrunāties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms atklājam debates par šo darba kārtības jautājumu, mums jāizskata 10 deputātu iesniegums par debašu laika saīsināšanu līdz piecām minūtēm pirmo reizi un vienai minūtei otro reizi. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Šis iesniegums attiecas uz debatēm par Pieprasījumu komisijas atzinumiem.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Nē. Atvainojiet! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par šo 10 deputātu iesniegumu. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Jirgena kungs, es esmu nospiedis pogu!”) Atvainojiet, pēc šīs tabulas nav saprotams, kas ir pieteicies runāt debatēs un kas ir par šo deputātu iesniegumu. Es atvainojos Lujāna kungam. Lūdzu!

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Noteikti vajadzētu šo iniciatīvu atbalstīt. Mums taču jāmācās un jātrenējas, tā kā Kārtības ruļļa labojumi ir nodoti visās komisijās, tad mums ir jāmācās izteikties maksimāli īsi, un šinī gadījumā es ceru, man, tāpat kā vienmēr, ļoti interesē jautājums, kas šo jautājumu ir parakstījis? Tā kā Čepāņa kungs ir aizgājis, tad noteikti pārējie Prezidija locekļi... Pēdējā laikā mūsu cienījamais Prezidijs sāk ļoti aktīvi nodarboties ar dažādu projektu sacerēšanu. Es aicinu šinī gadījumā opozīciju atbalstīt. Prezidija locekļi ir dziļi satriekti par to, ka Valdmaņa kungam 6 latus nevarēja atņemt, tad šinī gadījumā atbalstīsim Prezidija un Sadarbības padomes draugu iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret? Pret runāt neviens nevēlas. Deputātu informācijai varu pateikt, ka neviens no Prezidija locekļiem šo iesniegumu nav parakstījis. (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Kas parakstīja?”)

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par 10 deputātu iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 12, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts. Atklājam debates. Par šo deputātu pieprasījumu debatēs ir pieteicies Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šis ir patiesībā daudz vienkāršāks pieprasījums nekā iepriekšējais. Tātad šī pieprasījuma būtība ir fakts, ka Energoapgādes regulēšanas padome ir apstiprinājusi palielināt maksimālo dabas gāzes cenu gāzes piegādei rūpnieciskajiem patērētājiem, un tie ir siltuma ražošanas uzņēmumi, un tā rezultātā šie siltuma ražošanas uzņēmumi ceļ tarifus iedzīvotājiem. Tātad iedzīvotājiem ir dārgāk jāmaksā par siltumu. Tāpēc mūs ļoti interesē fakts, vai valdība ir iepazinusies ar šī lēmuma motivētību, jo ir jābūt kaut kādiem aprēķiniem.

Un otrs. Ko valdība darīs, lai kompensētu iedzīvotājiem to sociālā stāvokļa pasliktināšanos? Diemžēl atbildes rakstā, ko mēs saņēmām no Ekonomikas ministrijas, šie jautājumi atbildēti nav. Arī diskusija Pieprasījumu komisijā norādīja uz to, ka pastāv nevēlēšanās sniegt šos datus.

Ar to pašu varētu arī pabeigt, ja vienīgi šeit Tabūna kungs nebūtu sācis skaidrot savu interpretāciju par to, kas ir pieprasījums un kas nav pieprasījums. Es tiešām vakar piedalījos Pieprasījumu komisijas sēdē, un tur tiešām runāja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Kusiņa kungs, un tika pateikts skaidri, ka jautājumu no pieprasījuma atšķir tas fakts, ka pieprasījums ir izvirzāms tajā gadījumā, ja ir kāda valdības pretlikumīga vai arī pretēji sabiedrības interesēm esoša rīcība. Un šeit tika minēti abi momenti, ka pieprasījums ir izvirzāms gan par pretlikumīgu rīcību, gan arī par rīcību, kas ir pretēja sabiedrības interesēm. Un šeit mēs pilnīgi redzam, ka šī valdības rīcība, pieļaujot to, ka Energoapgādes regulēšanas padome paceļ dabas gāzes cenu siltuma ražošanas uzņēmumiem, ir pretēja sabiedrības interesēm. Un tāpēc valdībai ir šeit jāiedziļinās un jāreaģē. Un jākonstatē, kāda šeit ir šī motivētība, un arī ar šo motivētību jāiepazīstina deputāti, ja deputāti to pieprasa. Tā kā tas nav izdarīts, tad iedzīvotāju sociālais stāvoklis ir pasliktinājies. Līdz ar to mums ir pamats šo virzīt kā deputātu pieprasījumu, tajā skaitā arī šī motivācija ir pareiza no juridiskās teorijas viedokļa. Es lūdzu nobalsot par šo deputātu pieprasījumu. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputātu pieteikušies nav. Balsojam Saeimas pieprasījumu Ministru prezidentam un ekonomikas ministram par Energoapgādes regulēšanas padomes rīcību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 37, atturas — 11. Pieprasījums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, es lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Kamēr tie tiek gatavoti, vārds paziņojumam Andrim Rubinam.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Ārlietu komisijas sēde notiks tagad, pārtraukumā, Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Un vēl viens paziņojums. Godātie kolēģi! Šodien mūsu kolēģim Ziedonim Čeveram paliek 38 gadi. Sveicam! (Aplausi).

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Roberts Zīle, Roberts Dilba, Anta Rugāte, Raitis Apalups, Māris Vītols, Jānis Rubulis, Ervids Grinovskis, Odisejs Kostanda, Imants Liepa, Janīna Kušnere, Andris Saulītis, Viesturs Boka, Gunta Gannusa, Jānis Rāzna, Leonards Tenis, Dainis Turlais, Jānis Ābele, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, Pēteris Keišs, ķirts Valdis Kristovskis, Andrejs Panteļējevs, Juris Vidiņš, Juris Sinka, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Aristids Jēkabs Lambergs, Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt akceptēto darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Veldres, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Kazāka, Kušneres, Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, izglītības un zinātnes ministram Jurim Celmiņam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Anatolijam Gorbunovam par valdības atbildību par Salaspils Kodolpētniecības centra tālāko likteni. Pieprasījumu komisijas vārdā — komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatot šo pieprasījumu, to noraidīja, bet es pavisam īsi paskaidrošu šajā sakarībā. Ir saņemta diezgan izsmeļoša atbilde. Ir izveidota darba grupa un skaidrs, ka reaktors tiks apturēts, tas ir jau 57 gadus vecs, vecas ir arī ēkas un būs pat ekspertīze par ēku varbūtējo radioaktivitāti. Jautājums ir tikai sarežģījies un pagaidām nav atrisināts par kodoldegvielas likteni. Tā risinājumam bija paredzēti trīs ceļi, es tos nenosaukšu sīkāk, tas atbildē ir minēts. Problēma šajā sakarībā tiek risināta kopumā, kā jau es teicu, bet par kodoldegvielu nav attiecīga valdības lēmuma, un piebildīšu vēl tikai to, ka pašlaik kodolreaktors ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā, bet šogad tas pāries Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā, un attiecīgi šīs ministrijas arī finansē visu, kas saistīts ar reaktoru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu pateikt paldies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem, kā arī par atbildi un arī Pieprasījumu komisijai par darbu, kas tika veikts, lai izanalizētu šo pieprasījumu un tā rezultātā šīs problēmas, kas ir ar Salaspils kodolreaktoru, vismaz vairāk tiktu apzinātas, un precīzāk ir skaidrs tas, ko tālāk ir nepieciešams darīt, kā arī tas, kam par ko šeit ir jāatbild, lai nepieļautu tādu situāciju, ka šis atomreaktors faktiski ir objekts ar kodoldegvielu, tātad paaugstinātas bīstamības objekts paliek tā kā pakārts gaisā, un tas... Protams, es novērtēju to ieguldījumu, kas ir nācis no šīs atbildes, bet tomēr es gribu aicināt virzīt šo pieprasījumu kā pieprasījumu, jo visi jautājumi nav atbildēti, un mums tomēr ir jāiegūst atbilde arī uz to jautājumu, kāda tad būs šī Kodolpētniecības centra un atomreaktora uzturēšanas finansēšana 1998.gada otrajā pusgadā. Kaut kādi skaitļi ir tikuši jau minēti, bet es saprotu, ka īstas garantijas šiem skaitļiem nav, un šeit šīm garantijām ir jābūt ļoti precīzām, un tās ir jāiestrādā iekšā gan likumā, gan ministrijas finansējuma tāmēs. Es aicinu nobalsot par šo pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Nav pieteikušies. Balsojam pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! (No zāles: “Es teicu, ka nebūs kvoruma!”) Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens: “Pārtraukumu! Lampas nedeg!”) Sakarā ar to, ka nav kvoruma, paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 11.15. Lūdzu frakciju vadītājus aicināt deputātus atgriezties viņu darba vietās.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par pieprasījuma pieņešanu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 39, atturas — 9. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Veldres, Zelgalvja, Grīnberga, Kazāka, Kušneres, Valdmaņa, Ozoliņa pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, iekšlietu ministram Ziedonim Čeveram, tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam par tiesiskās kārtības atjaunošanu uzņēmumā “Runo—Ozolaine” Bauskas rajona Vecsaules pagastā. Pieprasījumu komisijas vārdā — komisijas vadītājs Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja. Un pavisam īsi paskaidroju, ka komisija konstatēja, ka tas ir saimniecisks strīds, kas risināms citādā kārtībā, nevis Saeimā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es lūdzu balsojumu par šo pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputātu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi par pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 38, atturas — 8. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Lujāna, Deņisova, Mauliņa, Valdmaņa, Čerāna, Kostandas, Ozoliņa, Rubina, Veldres, Golubova, Urbanoviča pieprasījumu aizsardzības ministram Tālavam Jundzim par Valsts aizsardzības koncepciju . Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja un pārveidoja par jautājumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Es jūs gribu uzreiz nomierināt, es nerunāšu piecas minūtes un arī nebūtu dziļi satriekts, ja būtu 15 minūtes, bet šajā gadījumā es gribu arī aicināt jūs iedomāties nedaudz par mūsu Pieprasījumu komisijas darbību. Man liekas, visā šajā laika periodā labi, ja viņa ir pieņēmusi, ka pieprasījums ir viens vai divi jautājumi bijuši tikai, ko Pieprasījumu komisija ir akceptējusi. Tādēļ šajā gadījumā es aicinātu šo lietu neatbalstīt kā Pieprasījumu komisija saka, ka tikai kā jautājumu. Es uzskatu, ka šeit nav jautājums tikai, te ir patiešām pieprasījums mūsu aizsardzības ministram. Un kā es arī toreiz, kad iedevu šo pieprasījumu, es centos kolēģiem arī atgādināt to, ka nedrīkst veidot tādu lobisma principu, kā tagad, pirmkārt, ir izveidojies, ka kristīgais demokrāts ir Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs, kristīgais demokrāts ir aizsardzības ministrs, valsts sekretārs ir kristīgais demokrāts, labi ka tikai kareivji paši nav kristīgie demokrāti, jo citādi būtu jau paradoksāla situācija. Tāpat mēs ar paradoksālu situāciju saskaramies, es saprotu, ka Tabūna kungs ir Sadarbības padomes atavisms vai astīte, kurai ir jāluncinās Sadarbības padomes priekšā.

Bet, cienījamie kolēģi, šai komisijai ir daudz nopietnāks jautājums. Šai komisijai ir tomēr šie pieprasījumi daudz nopietnāk jāizskata, un patiešām šajā gadījumā šis ir pieprasījums, jo mums ir jāzina, kāpēc aizsardzības ministrs ir melojis par to, ka nav budžeta pieauguma. Budžeta pieaugums Aizsardzības ministrijai ir vismaz par 3 miljoniem latu. Tāpat šeit arī šajā jautājumā izsakās, kādēļ otrajā gadā, cik ilgi Jundža kungs jau ir aizsardzības ministrs, turpinās tas pats, piedodiet, bardaks, kas bija iepriekš Krastiņa laikā. Tāpat vai kāds deputāts var pateikt vai, cienījamie Sadarbības padomes locekļi, jūs varat pateikt, kāda ir Latvijas aizsardzības koncepcija un cik kareivji Latvijā ir vajadzīgi? Nerunāsim par to vēl, ka Latvijā ir īpatnēja situācija, vienu robežu apsargā iekšlietu sistēma, jūras robežu apsargā Aizsardzības spēki. Nu, vajadzētu arī kaut kādu teritoriju atdot Zemessardzei, tad mēs sadalītu vispār visu teritoriju robežas posmos. Un tādēļ es šajā gadījumā nevaru piekrist cienījamā Tabūna kunga optimismam, ka tas ir tikai jautājums, šis ir daudz nopietnāks līmenis, un tādēļ no kristīgā demokrāta Jundža kunga ir vajadzīga reāla atbilde uz pieprasījumu, nevis Dieva vārdi, kuri būs kārtējo reizi jautājumā, kad viņš dos jautājuma atbildi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies deputāti nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 38, atturas — 5. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Veldres, Kazāka, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Lujāna, Valdmaņa pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Anatolijam Gorbunovam, vides valsts ministram Indulim Emsim un labklājības ministram Vladimiram Makarovam par firmas “Man—Tess” termināla darbību Tvaika ielā 7a . Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Lujāna kungs, lemj nevis Tabūns Pieprasījumu komisijā, bet visa Pieprasījumu komisija. Un tagad par šo kārtējo pieprasījumu. Tas ir noraidīts Pieprasījumu komisijā. Es tomēr paskaidrošu, ka minētā situācija, ka dzīvojamā māja atrodas tuvu dzelzceļam, par kuru tiek pārvadātas bīstamās kravas, izveidojusies vēstures gaitā. Dzelzceļš uzbūvēts šeit jau 1942.gadā, un padomju laikā uzbūvēta dzīvojamā māja. “Man—Tess” ir projekts par dzelzceļa atzara pārdislokāciju, bet tas pagaidām nav pieņemts kā nepilnīgs, un tas tiek pārstrādāts. Pie tam situācija nav tāda, kā to apraksta pieprasītāji. Īpašnieks ir nevis “Man—Tess”, bet Rīgas elektromašīnu rūpnīca, bet problēma šobrīd ir risināšanas stadijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns — frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Ja mēs skatāmies no Saeimas deputāta vai no valdības amatpersonu viedokļa, tad mēs varam redzēt to, ka, jā, šeit šī problēma ir, to arī atzina Tabūna kungs, jārisina tā ir, bet nu šobrīd nav spēka, nav arī iespēja to atrisināt. Nu tad līdz ar to noņemsim šo jautājumu, jo nu mēs neredzam to, kādā veidā šo jautājumu mēs varam atrisināt. Diemžēl šī situācija, skatoties no cilvēku viedokļa, tā mūsu valsts iedzīvotāju viedokļa, viņa ir pavisam citāda. Viņiem šī ir konkrēta problēma — tas ir gan dzelzceļš, kurš atrodas tuvāk par 5 metriem no dzīvojamās mājas un pa kuru sešas reizes dienā tiek vadāti lieli vagoni ar bīstamām kravām, tas ir, ar naftas produktiem. Tātad no cilvēku viedokļa šī situācija izskatās pavisam citādi. Un arī vēl klāt visam turpat blakus ir šīs firmas “Man–Tess” naftas pārkraušanas punkts, kurš rada benzīna iznešus atmosfērā, un tas apdraud apkārtējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Un ienāk sūdzības no cilvēkiem par to, ka viņu veselībai tiek nodarīts būtisks kaitējums.

Iepazīstoties ar šo situāciju, izdevās konstatēt to, ka tas fakts, ka dzelzceļa atzars, pa kuru tiek pārvadātas šīs bīstamās kravas, atrodas tuvāk par 5 metriem no dzīvojamās mājas, ka šis fakts ir pretrunā ar jebkādiem standartiem, kuri ir šobrīd spēkā un kas nosaka to, kādā veidā šīm būvēm būtu jābūt savstarpēji izvietotām. Un līdz ar to šīm cilvēku prasībām ir pilnīgi... viņas ir pilnīgi pamatotas — šīs prasības. Un tālāk tas ir pašvaldības un valsts uzdevums — nodrošināt, lai šīs cilvēku prasības tiktu izpildītas.

Un tāpēc mēs arī prasām, kāpēc šāda situācija ir pieļauta un kādas amatpersonas ir atbildīgas par to, ka ir pieļauts. Un kā šīs amatpersonas tiks sodītas par viņu dienesta pienākumu nepildīšanu. Jo, ja nav uzlikti konkrēti uzdevumi kādām amatpersonām novērst šo situāciju, tad vainīga ir attiecīgā augstākā amatpersona līdz pat ministram. Tātad tas attiecas gan uz šo dzelzceļu, gan arī uz “Man–Tess” firmas terminālu Tvaika ielā 7A. Un man ir ļoti dīvaini klausoties to, ka, lūk, šī firma “Man–Tess” jau vairāku gadu garumā domā par to, ka šo dzelceļa atzaru vajadzētu kaut kur nedaudz pārcelt, un, zinot to, ka šīs firmas prezidents tagad piedalās kādā lielā projektā Rīgas centrā, būvējot “Vernisāžu”, ko varētu vērtēt kā zināmu prieka namu bagātajiem cilvēkiem, vienkāršiem cilvēkiem tur nekas nebūs, tātad šādam projektam nauda atrodas, bet, lai nokārtotu savas saistības pret cilvēkiem, nauda neatrodas. Un tad man ir jautājums: vai šādi ir visi “Kluba 21” cilvēki, vai tādi ir visi cilvēki, kas kādreiz atbalstījuši “Latvijas ceļu” un tagad arī šo jauno partiju?

Vēl par šo pieprasījumu. Mēs saņēmām atbildes no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, un paldies par to, ka vismaz atbildējāt. Diemžēl mēs neesam saņēmuši atbildi no Labklājības ministrijas, no Makarova kunga, kurš acīmredzot vispār neuzskata par vajadzīgu sniegt atbildes rakstus uz pieprasījumiem, ka tiek viņam iesniegti. Un tas ir jautājums: kad Latvijas Republikas valdības ministri noorganizēs vispārēju cilvēku veselībai nodarītā kaitējuma, kas ir radies šī termināla Tvaika ielā 7A darbības rezultātā, novērtējumu un kad šiem cilvēkiem tiks nodrošināti trešo personu darbības netraucēti un mierīgi dzīves apstākļi. Makarova kungs nav pat mēģinājis skaidrot šo jautājumu. Un tāpēc mums neatliek pilnīgi nekas cits, kā virzīt šo deputātu pieprasījumu, jo diemžēl man nākas konstatēt to, ka cilvēki arī izvirza jau tādas idejas, ka šo dzelzceļa atzaru uz “Man–Tess” firmu vajadzētu bloķēt, un tad tikai šie lielie mafijas cilvēki ieinteresētos. Es domāju, ka mums nav vajadzīgs šāds risinājums. Mēs to varam atrisināt civilizētā veidā. Virzīsim šo deputātu pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas deputātu pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 33, atturas — 12. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Lujāna, Valdmaņa, Deņisova, Bekasova pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, ekonomikas ministram Atim Sausnītim par Jāņa Nagļa atbrīvošanu no Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora amata. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja, jo tas nav Saeimas kompetencē. Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru ieceļ un atbrīvo no darba Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ieteikuma. Es piebildīšu, ka privatizācijas problēmas šobrīd risina arī Saeimas komisija “Latvenergo” privatizācijas lietas sakarā, tā kā šī lieta ir ieguvusi visai plašu skanējumu, un šajā gadījumā tātad pieprasījums ir noraidīts no Pieprasījumu komisijas.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Man tiešām bija ļoti interesanti uzzināt, ka tā Saeimas komisija, kas ir izveidota, lai izmeklētu 3 miljonu afēru un kurā es līdz šim esmu darbojies, ka tā it kā esot izveidota, lai izvērtētu “Latvenergo” privatizāciju. Tas tiešām ir liels jaunums, Tabūna kungs!

Bet es jums gribu, vēl nedaudz komentējot jūsu teikto... es gribu pilnīgi piekrist jums, ka Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru amatā ieceļ Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ieteikuma, un šī pieprasījuma būtība, protams, nav tāda, ka mēs, pieņemot to, atbrīvojam šo Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru no amata, tas ir tikai mūsu aicinājums, un mūsu prasība ekonomikas ministram Sausnīša kungam — ieteikt Ministru kabinetam atbrīvot Nagļa kungu no amata. Un šeit šī motivācija, kāpēc tas ir nepieciešams, arī ir pilnīgi skaidra, un šīs motivācijas, manuprāt, ir vairāk nekā pietiekami, lai to šajā brīdī izdarītu.

Viena no šīm motivācijām ir Privatizācijas aģentūras valdes, kuru vada Nagļa kungs, līdzdalība “Latvenergo” 3 miljonu afērā, kurā tātad tika no “Latvenergo” uz Lihtenšteinas firmu pārskaitīti 8 miljoni, bet tālāk nonāca bankā “Baltija” 5 miljoni, un 3 miljoni tika vienkārši nozagti, un ir pilnīgi skaidrs tas, ka bez Privatizācijas aģentūras valdes līdzdalības šis darījums nevarēja notikt, jo ir ar Nagļa kunga parakstu trīs Privatizācijas aģentūras valdes lēmumi, un pirmais no tiem akceptē “Latvenergo” veiktos pasākumus, lai samaksātu šos 8 miljonus pie nosacījuma, ka “Latvenergo” valde izpildīs visas savas statūtu prasības un tajā skaitā iepazīstinās arī padomi. Savukārt “Latvenergo” valde šīs prasības nav izpildījusi, un pēc tam seko nākamais Privatizācijas aģentūras valdes lēmums — akceptēt šo darījumu, neskatoties ne uz kādu “Latvenergo” valdes rīcību un ne uz kādiem tās pieļautajiem statūtu pārkāpumiem. Tātad it kā sākumā uzliek šos nosacījumus par to, ka ir jābūt šai rīcībai saskaņā ar statūtiem, pēc tam, vienalga, kas arī nebūtu, lai tikai šī naudiņa atkal būtu pārskaitīta, lai šie 8 miljoni ātrāk būtu projām. Vēl ir trešais Privatizācijas aģentūras valdes lēmums, kas nosaka to, ka “Latvenergo” tiek atļauts ņemt 5 miljonu kredītu “Unibankā”, un šāds kredīts ir vajadzīgs tāpēc, lai “Latvenergo” varētu visu šo naudiņu, visus šos 8 miljonus, pārskaitīt uzreiz. Un tas arī ir nesis “Latvenergo” tālākus zaudējumus.

Nu tātad šeit, protams, prokuratūra veic izmeklēšanu par to, kāda ir citu iestāžu starpā arī Privatizācijas aģentūras loma šajā 3 miljonu darījumā, bet es uzskatu, ka šeit mums ir šajā situācijā jārīkojas līdzīgi kā Birkāna kunga gadījumā un uz politiska lēmuma pamata ir jāatstādina Nagļa kungs no pienākumu pildīšanas, vēl pirms tiek viņam izvirzīta apsūdzība no prokuratūras puses.

Bet, protams, šī ir tikai viena epizode, kaut gan var būt arī tāda epizode, kurā konkrēti nodarījumi un konkrēta atbildība būs visvieglāk pierādāma. Tie ir arī motīvi, kāpēc Nagļa kungs būtu atstādināms no Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora amata un saistās arī ar dažādām iepriekšējām lietām — ar valsts uzņēmumu privatizāciju, mēs varam atcerēties kaut vai “Ventspils transporta ekspedīciju”, par ko mēs esam runājuši šeit, Saeimā, tas ir saistīts arī ar vienu no nākamajiem pieprasījumiem, kas šodien ir jau iesniegts, tas ir lietā ar namu Elijas ielā 17, kur Privatizācijas aģentūra nav apturējusi nelikumīgus apsaimniekošanas līgumus, un tāda pati šī situācija ir arī ar ļoti daudziem citiem namiem. Un tas nav pareizi, ka privatizācija paliek tikai šaurā lokā, tikai 5 cilvēki veic... tātad šī Privatizācijas aģentūras valde veic visu šo privatizācijas procesu, un es domāju, ka taisnība ir Ministru prezidentam Krasta kungam, kas prasīja šeit izdarīt šīs izmaiņas. Un mēs varam tikai domāt, kāpēc Šķēles kungs tajā laikā tik ļoti aizstāvēja Nagli. Es uzskatu, ka šī rotācija ir jāveic, un, ja to neizdarīja tajā brīdī, tad šobrīd ir pats pēdējais laiks, kad to izdarīt. Paldies! Aicinu virzīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Savā laikā mūsu viens kolēģis kā plaģiāts izmantoja labu domu un paziņoja to, ka cilvēks, kas ir vairāk par 3 gadiem strādājis vienā amatā, viņš nogurst, viņš vairs nespēj radoši strādāt. Un šī bijušā ekspremjera vārdus, es domāju, mums arī vajadzētu šinī gadījumā atbalstīt, jo arī cienījamais Nagļa kungs... jūs paskatieties televīzijā pēdējā laikā, nomocīts, zem acīm zili maisi... es domāju, cienījamie kolēģi, viņš ir ļoti pārguris, jo šis privatizācijas process, kurā uzbrūk ļaunie politiski oponenti nepārtraukti, kurā visu laiku cilvēks atrodas vienā stresā, es domāju, ka vienreiz šis jautājums ir jāatrisina un jāpalīdz šim cilvēkam kādu brīdi atgūties, un iespējams, ka viņš jaunā ampluā kā jauns varbūt un talantīgs politiķis, it sevišķi vēl ir iespējams arī priekšvēlēšanu laiks, viņš varēs aktīvi piedalīties šinī procesā, un es domāju, ka mums vajadzētu šo iniciatīvu atbalstīt, dot cilvēkam atpūtu.

Un tādēļ es domāju arī, kaut arī es skatos, ka “Ceļš” jau sāk burkšķēt no rindām pretī... kaut arī Šķēles kungs jau teica savā laikā, ka viņš arī bija gatavs ļoti nodarboties ar visas Latvijas privatizāciju, bet toreiz “Ceļš” bija dusmīgs uz Šķēles kungu un iecēla Nagļa kungu. Un es domāju, ka šinī gadījumā, it sevišķi tā kā gandrīz visa Latvija jau ir privatizēta, tad Nagļa kungam vajadzētu noteikti atpūtu vismaz uz kāda laika periodu. Un tādēļ es, cienījamie kolēģi, aicinātu atbalstīt šo pieprasījumu un šinī pieprasījumā tomēr arī patiešām nopietni pārskatīt šo jautājumu un es domāju, ka arī Sadarbības padome varēs to problēmu iztirzāt savā kārtējā saietā un nopietni šo jautājumu izskatīt, un pēc tam dot noteiktus norādījumus gan Sausnīša kungam, gan Krasta kungam, kādi lēmumi viņiem ir jāpieņem un kas jādara zināms sabiedrībai un presei. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 29, atturas — 19. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Lujāna, Urbanoviča, Kreituses, Kalnbērza, Ādamsona, Bartaševiča, Staša pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam sakarā ar “Grozījumu Ministru kabineta 1997. gada 23. decembra noteikumos nr.434 “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi”” pieņemšanu. Komisijas vārdā deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja un pārveidoja par jautājumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 34, atturas — 9. Pieprasījums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr. 3701. Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam, ekonomikas ministram Atim Sausnītim un finansu ministram Robertam Zīlem par valdības darbību, pildot likumus par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos. Desmit deputāti parakstījuši. Vārdu motivācijai lūdz deputāts Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šeit mēs atkal esam nonākuši līdz vienai ļoti nopietnai problēmai, kurai beidzot būtu tomēr jāspēj rast atrisinājums. Un tas ir jautājums par īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā vismaz likumā paredzētajam personu lokam. Tātad tas skar vispirmām kārtām politiski represētās personas un arī citas. Tātad likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” paredz, ka īpašumu kompensācijas sertifikāti tiek segti naudā. Bijušajiem zemes īpašniekiem, kas ir noteiktajā termiņā pieprasījuši kompensāciju par zemi vai arī pašu zemi, bet nav varējuši to saņemt, un tālāk arī to īpašnieku — pirmās šķiras mantiniekiem, kuri ir pieprasījuši pašu zemi, nevis kompensāciju, un nav varējuši to saņemt, kā arī bijušo īpašnieku pārdzīvojušiem laulātajiem vai pirmās šķiras mantiniekiem, kuri ir politiski represēti, kuri ir pieprasījuši kompensāciju par zemi. Tātad šis likums diemžēl uz šobrīdi netiek pildīts, un par to ir bijuši jau vairāki deputātu jautājumi, un arī bijušas debates ar valdības pārstāvjiem, bijuši solījumi no valdības pārstāvju puses šo jautājumu pilnīgi konkrēti atrisināt.

Un ja es apskatos pagājušā gada aprīļa dokumentus, tad ir 15.aprīlī frakcijas “Latvijai” deputātu iesniegts jautājums, kurš ir par īpašumu kompensācijas sertifikātu dzēšanas grafiku, uz kuru pēc tam ir arī ekonomikas ministra atbilde, kurā tiek minēts, ka ir nepieciešami apmēram 9,57 miljoni latu, un pēc tam tālāk Saeimas sēdē, kurā tika izskatīts šis jautājums, Krasta kungs atbildēja uz papildjautājumiem, pasakot pilnīgi skaidri, ka 1997.gadā tiks dzēsti 4,4 miljoni no visas kopējās summas, bet nākošajā, tas ir, 1998. gadā, jau atlikušie no šiem 9,57 miljoniem latu. Krasta kungs pasaka pilnīgi skaidri, ka tuvāko divu gadu laikā visi, kuriem paredzēta kompensācijas sertifikātu dzēšana naudā, varēs veikt šo operāciju.

Diemžēl uz šo brīdi situācija veidojas pavisam citāda. Budžetā atkal nav paredzēti līdzekļi šim jautājumam. Tātad iznāk, ka, pirmkārt, valdība nepilda solījumus un, otrkārt, arī Ministru prezidents nepilda savus kā tā laika ekonomikas ministra solījumus. Es domāju, ka ir absurdi runāt par to, ka šobrīd budžetā nav līdzekļu, jo budžetā līdzekļi atrodas visam kam. Dažādiem mērķiem, kuru lietderību var apšaubīt, bet tie neatrodas tur, kur šie līdzekļi pienāktos elementāra taisnīguma labad, un tie neatrodas tur, kur tie vajadzīgi cilvēku vairumam. Tie neatrodas arī tur, kur viņi būtu vajadzīgi bijušajiem zemes īpašniekiem un politiski represētajām personām.

Ir jau izplatīta informācija par to, ka pagājušā gada budžeta pārpalikums ir 58 miljoni latu. Tas nozīmē, ka šeit šīs iespējas atrisināt šo jautājumu ir. Tā vietā, lai risinātu šo problēmu, ekonomikas ministrs Sausnīša kungs tikai atrakstās par to, ka šobrīd kompensācijas turpinājumam nav līdzekļu Privatizācijas fondā, jo likumā paredzēts faktiski visus Privatizācijas fonda līdzekļus ieskaitīt valsts pamatbudžetā. Bet skaidrs ir tas, ka šī atkal ir tāda tehnokrātijas jeb birokrātijas pieeja, ja jautājums tiek skatīts no valsts puses, jā, nu mums ir tādi noteikumi, tā naudiņa mums kaut kā nesanāca, bet šis jautājums netiek skatīts no cilvēku puses. Es uzskatu, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi šeit varas pārstāvjiem spēt nostāties cilvēku pozīcijā un tajā pozīcijā, kādu iespaidu šie likuma pieņemtie lēmumi atstāj uz ikvienu cilvēku un reāli uz viņu konkrēto dzīvi.

Protams, šis ir priekšvēlēšanu gads, un tāpēc šeit arī var redzēt, ka tribīnē nāk pozīcijas deputāti un runā par pavisam citiem apspriežamajiem jautājumiem, runā par to, ka, jā, nu šo jautājumu vajadzētu kaut kā risināt. Protams, tas ir labi, ka runā. Teiksim, deputāte Seile pagājušajā nedēļa, bet vajag izdarīt šo lietu. Vajag atrisināt! Ir iespējas. Tāpēc es lūdzu un aicinu virzīt šo pieprasījumu tagad nodot Pieprasījumu komisijai, atrast šo risinājumu, lai šie cilvēki varētu saņemt šo kompensāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam un zemkopības ministram Andrim Rāviņam par lauksaimniecībai paredzēto subsīdiju 3% apmērā no valsts budžeta . Motivācijai vārdu lūdz deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Pēc Saeimas frakcijas “Latvijai” priekšlikuma 1996.gada oktobrī Saeima nobalsoja par to, ka lauksaimniecībai piešķiramas subsīdijas, kas nav mazākas par 3% no valsts pamatbudžeta. Paldies Saeimai par šo balsojumu! Diemžēl tālāk bija grūtības ar šā lauksaimniecības likuma izpildi, un Šķēles valdība 1997.gadā šo likumu tā arī neizpildīja, nesamaksāja zemniekiem paredzēto subsīdiju daudzumu. Tagad šī virzība tomēr ir bijusi nedaudz pozitīvāka, un šā gada budžetā ir paredzēti attiecīgie līdzekļi, vismaz lai varētu šīs subsīdijas samaksāt.

Bet mēs redzam, ka ar to, ka šie līdzekļi ir paredzēti, ar to šīs problēmas nebeidzas, jo nāk signāli par to, ka šīs subsīdijas aiziet ne tiem mērķiem, kādiem tām būtu patiesībā jāaiziet, un lielā mērā tās var aiziet tikai lielsaimniecību atbalstam. Arī nav skaidrs par to, kādā veidā tiks nodrošināts šo subsīdiju sadales taisnīgums reģionālajā aspektā. Tāpēc, ņemot vērā arī šīs problēmas sabiedrisko nozīmīgumu, tas ir jautājums par visiem Latvijas laukiem, mēs lūdzam valdību iepazīstināt deputātus ar šo subsīdiju sadales nolikumu, kā arī ar to, kā institūcija vai komisija veiks šo sadali un kādi konkrēti cilvēki būs par to atbildīgi, jo atbildības trūkums mūsu valstī ir viens no pamatcēloņiem, kāpēc mēs esam šobrīd tik smagā situācijā tīri ekonomiskajā ziņā.

Tālāk mēs prasām arī divas pilnīgi konkrētas lietas. Pirmais. Kādas garantijas subsīdiju sadales mehānismā ir paredzētas taisnīga reģionālā sadalījuma nodrošināšanai un kāds ir prognozēto subsīdiju apjoms, ko saņems Latgales novada zemnieki? Mums ir ienākuši signāli, ka no šiem 17 miljoniem latu, kas ir šīm subsīdijām, Latgale varētu saņemt tikai 1 vai 2 miljonus. Ja tas ir šādi, tad, neapšaubāmi, šī problēma ir pieprasījuma vērta, jo tāda valdības rīcība ir pretēja valsts interesēm.

Otra problēma, ko mēs šeit izvirzām, ir attiecībā uz šo subsīdiju sadales mehānismu, kas ir par to, kādā veidā šis subsīdiju sadales mehānisms veicinās mazo un vidējo zemnieku darba nosacījumu uzlabošanos un kā tas veicinās sabiedrības vidusslāņa veidošanos Latvijas laukos. Mums sabiedrības vidusslānis ir jāveido gan pilsētās, gan laukos. Mums ir jāpārvar šī polarizācija, kas veidojas starp bagātajiem un nabagiem, un ir jāveido latviešu zemniekam cilvēka cienīgi dzīves apstākļi un dzīves un darba iespējas Latvijas laukos. Es lūdzu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais jautājums. Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam un ekonomikas ministram Atim Sausnītim par valsts interešu aizsardzību attiecībā uz valsts mantu Rīgā, Elijas ielā 17 . Vārdu motivācijai lūdz deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šis arī ir ārkārtīgi smags jautājums, un tas ir jautājums par valsts interešu tiesisko aizsardzību attiecībā uz valsts mantu, kas ir ēka Rīgā, Elijas ielā 17, kur jau vairākus gadus ir pieļauta tāda situācija, ka šī ēka atrodas vienas personas, tas ir, institūta “Lauku projekts”, bilancē, un tādējādi šim institūtam tiek uzlikts par pienākumu maksāt par šo ēku īpašuma nodokli, bet šo ēku faktiski apsaimnieko cita persona, un tā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību NTV—5, tajā skaitā šī NTV—5 gūst arī peļņu no šo telpu tālākas iznomāšanas. Problēma ir rast iespēju atlīdzināt valsts amatpersonu prettiesisko rīcību rezultātā valstij nodarītos zaudējumus, kas šā nama gadījumā ir vērtējami 1 miljons latu. Problēma ir arī nepieciešamība tomēr saukt pie atbildības tās amatpersonas, kuras ir šajā lietā vainīgas.

Īsumā, izklāstot problēmas būtību, ir tā, ka 1995.gada martā tā laika valdība pieņēma divus pretrunīgus rīkojumus par šīs ēkas tālāko likteni, un tā rezultātā tika pieļauta iespēja, ka Valsts īpašumu fonds ar šo sabiedrību ar ierobežotu atbildību — Televīzijas sabiedrību NTV—5 — noslēdza pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu, kuram tiek šis pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības nodotas — televīzijas sabiedrībai NTV—5. Līdz ar to televīzijas sabiedrība NTV—5 ir par visu šo ēku nu jau 29 mēnešu garumā iekasējusi nomas maksu no citiem īrniekiem. Līdz ar to valsts institūts “Lauku projekts” nav saņēmis vismaz 1 miljonu latu ienākumu, ko tas būtu saņēmis tajā gadījumā, ja tas būtu šo telpu izīrētājs. Tātad šeit mums parādās šis miljons latu. Tātad, ja šo izīrēšanu būtu veicis “Lauku projekts”, tad tādā gadījumā kā valsts institūcija tā uzreiz būtu pārskaitījusi budžetā 50% no īres naudas veidā saņemtās maksas. Tātad tie jau ir uzreiz 500 000 latu.

Otri 200 000, ko valsts budžets ir zaudējis uz šo brīdi, ir izveidojis “Lauku projekta” īpašuma nodokļa parāds, ko tas nav bijis spējīgs maksāt par namu, kuru faktiski nespēj apsaimniekot. Un ir sagaidāms, ka detalizētāki vērtējumi var uzrādīt valsts budžeta zaudējumus līdz pat 1 miljonam latu.

Šajā sakarā ir aizsūtīta vēstule prokuratūrai, un ir pieejami arī dokumenti, kas apliecina gan Valsts īpašuma fonda vadības prettiesisko rīcību, gan arī tālāk ir redzama Privatizācijas aģentūras valdes prettiesiska rīcība, jo saskaņā ar tās statūtu punktu 4.5 Privatizācijas aģentūrai ir tiesības lauzt visus līdz tam prettiesiski noslēgtos līgumus par privatizējamo objektu apsaimniekošanu. Diemžēl Privatizācijas aģentūra to nav izdarījusi. Šeit ir arī viens konkrēts gadījums, kur parādās šī Privatizācijas aģentūras atbildība. Tātad ir valstij nodarīti zaudējumi vismaz 700 000 latu, bet detalizētāki aprēķini varētu uzrādīt arī miljonu. Un jautājums: vai mūs kā Saeimas deputātus šis jautājums interesē, vai arī tas mums ir pilnīgi vienaldzīgs? Es uzskatu, ka šis jautājums mums nevar būt pilnīgi vienaldzīgs. Ir šis gadījums jāizmeklē, un ir vēstule prokuratūrai lūgt to darīt. Bet arī, ņemot vērā to, ka tā ir tik liela summa, mums tomēr būtu nepieciešama deputātu un valdības uzraudzība pār šo tālāko rīcību, un es nedomāju, ka būtu pareizi sākt uzreiz ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju.

Es domāju, ka mēs varētu deputātu pieprasījumu formā to virzīt, uzklausīt Pieprasījumu komisijā amatpersonu atbildes un pēc tam virzīt šo pieprasījumu tālāk kā Saeimas pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais jautājums no ceturtās sadaļas — likumprojektu izskatīšana. Likumprojekts “Grozījums likumā “Latvijas Republikas Advokatūras likums”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Jānis Mauliņš. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Izskatīsim dokumentu nr.3479 un dokumentu nr.3479b. Juridiskajā komisijā neienāca neviens priekšlikums uz otro lasījumu. Un tā kā šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu, tad tikai Juridiskā komisija šajā dokumentā, kā jūs skatāties — otrajā pusē tabuliņa, kur redzams, ka Juridiskā komisija tikai redakcionāli laboja šī likumprojekta 6.panta ceturto daļu, daudzskaitļa vietā lietojot vienskaitli. Līdz ar to likumprojekts uzskatāms par pabeigtu, un tā kā ir steidzamība dota, otrais lasījums ir arī galīgais lasījums, likuma pieņemšana.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs runās deputāts Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Pašreiz Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā ir zināmas grūtības. Jūs, es domāju, tās aptuveni arī zināt. Un jūs tās zināt, ja mēs skatāmies arī uz to, kādas krimināllietas pašreiz ir ierosinātas. Abas tās ir ierosinātas amatpersonām, “Latvenergo” amatpersonām, par to, ka būtībā viņas ir pieļāvušas 1,3 miljonu iespējamo zaudējumu. Jo runa ir bijusi par to, ka varētu noslēgt līgumu par 8 miljonu maksāšanu jeb 6,7 miljonu maksāšanu. Tātad vienīgi pašreiz iznāk, ka prokuratūra var vainot šīs amatpersonas. Protams, prokuratūra krāj arī citus materiālus, bet tas galvenais jautājums ir par to, kā izvirzīt apsūdzību par visu 3 miljonu pazušanu un kam, un kādā veidā šajā gadījumā ir atbildīgi advokāti, par kuru piedalīšanos gan komisijai, gan prokuratūrai ir skaidri zināms... Šis jautājums ir stingri apgrūtināts. Tāpēc bija arī mēģinājums gan no mūsu Izmeklēšanas komisijas, gan arī no Juridiskās komisijas šo labojumu iesniegt, un pašreizējais labojums, protams, tas nevar darboties ar atpakaļejošu datumu, bet pašreizējais labojums manā izpratnē ir precīzāks par to, kas bija pagājušajā reizē. Un šis labojums vienskaitļa formā arī ir precīzs. Un tāpēc es gribētu lūgt komisijas vārdā atbalstīt šo iesniegto likumprojektu un balsot par to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Mauliņa kungs. Lūdzu!

J.Mauliņš. Godātie deputāti! Aicinu balsot par šo likumprojektu kopumā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad, Mauliņa kungs, lai mēs precīzi noteiktu, mēs balsojam tās normas, kuras uz otro lasījumu iestrādātas dokumentā nr.3479b.

J.Mauliņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir skaidrs? Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam dokumenta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts meža izmantošanu””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Skatām dokumentu nr.3666. Tā ir atkārtota izskatīšana trešajā lasījumā. 1.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Anna Seile, un ir nedaudz precizēta redakcija, kāda bija iepriekšējā lasījumā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Lūdzam arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas slēdzienu par deputātes Seiles priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

A.Seile. Atbildīgā komisija ierosina 2.priekšlikumu — izteikt jaunu trešo daļu, nosakot, ka nomas termiņus un nosacījumus nosaka valsts meža nomas līgums un nav nekādu garāku vai īsāku termiņu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas priekšlikumu? Nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

A.Seile. 7.pantā deputāte Anna Seile ir iesniegusi priekšlikumu, sakārtojot iepriekšējo redakciju un nosakot, ka atsevišķos gadījumos Valsts meža fonda zemes var piešķirt lietošanā, ja šī zeme nav atdota kādam, kuram zeme ir bijusi īpaši aizsargājamās teritorijās. Komisija šo panta daļu ir atbalstījusi, nedaudz precizējot savā ceturtajā priekšlikumā, deputātei Seilei iebildumu nav. Aicinu pieņemt ceturto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas priekšlikumiem, tas ir, atbildīgās komisijas atzinumiem par deputātes Seiles priekšlikumu, kurš ir iestrādāts kā atbildīgās komisijas priekšlikums? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

A.Seile. Par šī paša panta otro daļu deputāte Seile ir iesniegusi priekšlikumu, nedaudz precizējot iepriekšējo spēkā esošo likuma redakciju. Šeit jums ailītē ir ierakstīts, ka komisija šo priekšlikumu neatbalsta, bet vakar komisija sasauca savu otro sēdi, un, piedaloties Ozola kungam, kurš ir speciālists valsts meža jautājumos, mainīja savu viedokli un nolēma atbalstīt deputātes Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Seiles kundze, jūs te drusciņ viltīgi rīkojaties. Dokumentā ir ierakstīts, ka tas nav atbalstīts, tad varbūt varēja tā komisija palabot. Es tagad... Edgars Bāns vēlas runāt. Paldies! Lūdzu, Bāna kungs!

E.Bāns (DPS). Godātie deputāti! Vakar komisija savā sēdē nolēma atsaukt savu lēmumu par to, ka atbalstīt šo priekšlikumu precizētā redakcijā un sesto priekšlikumu noņemt.

Sēdes vadītājs. Tātad, Bāna kungs, es saprotu, ka atbildīgā komisija, tātad Tautsaimniecības komisija, atsauc savu priekšlikumu svītrot 7.panta otro daļu un ir par to, lai šī 7.panta otrā daļa tiktu saglabāta.

E.Bāns. Tieši tā.

Sēdes vadītājs. Un jūs komisijas vārdā apliecināt, ka atbildīgā komisija atbalsta deputātes Seiles priekšlikumu.

E.Bāns. Jā.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Vai ir kādas neskaidrības? Vai varam pieņemt šo priekšlikumu? Paldies! Pieņemts. Jā, kolēģi, vajadzētu rakstiski noformēt un iesniegt, lai tas būtu dokumentos. Paldies!

A.Seile. Tātad par 5.priekšlikumu sēdei iebildumu nav. 6.priekšlikumu komisija noņēma. Tas arī bija pēdējais priekšlikums, tālāk ir pārejas noteikumi, par kuriem nav iesniegts neviens priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad varam balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 2, atturas — 5. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par patērētāju tiesību aizsardzību””, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Ernests Jurkāns. Lūdzu!

E.Jurkāns (DPS). Cienījamie kolēģi deputāti! Uz trešo lasījumu nav iesniegts neviens priekšlikums, un mēs strādajam ar dokumentu nr.3675. Ir tikai komisijas precizētas redakcionālas izmaiņas, bet 19.panta rindkopa tiek pārvērsta par 19.panta trešo daļu šādā pašā saturā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu redakcionāli precizēt 19.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti neiebilst. Paldies! Pieņemts.

E.Jurkāns. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu nobalsot trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 5. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Aigars Jirgens. Lūdzu!

A.Jirgens (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3678 “Grozījumi Civillikumā”. Pirmais ir Juridiskās komisijas priekšlikums — visā likumprojekta tekstā ezera nosaukumus katrā rajonā sakārtot alfabēta secībā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pieņem Juridiskās komisijas slēdzienu šajā jautājumā? Pieņem. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens. Tālāk ir redakcionāls precizējums pie trešā ezera — publisko ezeru sarakstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens. Redakcionāls precizējums pie 13.ezera nosaukuma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi?

A.Jirgens. Deputāts Eniņš lūdz balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, 33 deputāti nepiedalās balsošanā. Lūdzu atkārtot zvanu! Atkārtot balsošanas režīmu. Balsojam, godātie kolēģi, nosaukumu — Baltinavas pagasta vai Svētūnes vai Svētjunes ezers. Es gan šaubos, vai to var izšķirt ar balsošanu (No zāles: “Nevar! Nevar! Ābiķi!”), bet tāds ir deputāta pieprasījums. Dzintars Ābiķis vēlas runāt. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es diezgan rūpīgi šodien iepazinos ar problēmu, jo šobrīd tiešām ir radusies problēma. Es negribētu vainot šeit pie šīs problēmas rašanās nekādā gadījumā atbildīgo komisiju, jo diemžēl praksē tā, kā bieži vien ir, — cik juristu, tik viedokļu, bet valodniekiem ir vēl jo vairāk. Bet tajā pašā laikā es gribu atgādināt vienu lietu, ir spēkā Latvijas Ministru kabineta Vietvārdu komisijas nolikums, kas paredz, ka tieši Vietvārdu komisija ir tā, kas izskata priekšlikumus un dod atzinumus par Latvijas Republikas pilsētu, rajonu, pagastu un tā tālāk, kā arī citu ģeogrāfisko objektu vēsturisko nosaukumu saglabāšanu. Tātad nevis kāds atsevišķs filologs, jo filologu vidū, jūs zināt, ir nebeidzami strīdi gandrīz par jebkuru jautājumu, bet tieši Vietvārdu komisija ir tā, kas dod šo atzinumu.

Un šobrīd diemžēl ir radusies tāda situācija, ka komisija, visu to labāko nodomu vadīta un uzklausījusi tiešām sabiedrībā ļoti pazīstamus filologus un speciālistus, diemžēl ir atkāpusies no otrā lasījumā pieņemtās redakcijas, un otrā lasījumā pieņemtā redakcija ir tā, un manā rīcībā ir arī dokuments, ko ir atbalstījusi tieši Vietvārdu komisija, nevis kāds atsevišķs filologs. Un es jums varu pateikt vienkāršu piemēru. Teiksim, Draudzes skolas ezers (Drustu ezers), tas bija otrā lasījuma redakcija, un tātad pamatnosaukums — Draudzes skolas ezers, un to ir atbalstījusi tiešām Vietvārdu komisija. Tagad, balstoties uz atsevišķu tiešām sabiedrībā ļoti pazīstamu filologu viedokli, komisija tiešām, vislabāko nodomu vadīta, ir pieņēmusi to, ka pamatnosaukums ir nevis Draudzes skolas ezers, bet Drustu ezers. Un kas mani darīja ļoti uzmanīgu.

Mani darīja ļoti uzmanīgu vēstule, kas arī nonāca manā rīcībā un kura ir uzrakstīta tikai 29.janvārī un ko ir parakstījis Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieks Vitkovskis, un tas ir nopietns dokuments, un tie galvenie punkti, ko viņš šeit norāda, ir tie, ka virkne minētajā dokumentā 14.janvārī veikto izmaiņu Latvijas lielāko upju un ezeru nosaukumos ir krasā pretrunā ar Valsts zemes dienesta nacionālā mērniecības centra kartogrāfijas daļas digitālajā datu bāzē, kā arī valsts pamatkartē lietoto ģeogrāfisko nosaukumu sistēmu. Vēl šeit vairāki punkti un arī tas, ka neprecizitātes dabas objektu nosaukumos var radīt neskaidrības, reģistrējot īpašumus Latvijas Republikas zemesgrāmatā. Manā izpratnē varbūt šobrīd būtu vispareizākais, un es tiešām šeit negribu vainot komisiju, bet varbūt komisija tiešām, ņemot vērā šo Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieka Vitkovska kunga viedokli, ka šajā periodā starp otro un trešo lasījumu tomēr ir atkāpusies komisija tieši no Vietvārdu komisijas viedokļa, un neapmierina šis risinājums, varbūt tomēr, neskatoties uz to, ka ļoti ilgi šis likumprojekts ir izskatīts, varbūt noņemt šodien no izskatīšanas un vēlreiz vienoties par galīgo redakciju, jo tiešām te pie manis atskrēja cilvēki no Valsts zemes dienesta, kas ļoti satraukušies, un arī cilvēki, kas strādā Vietvārdu komisijā. Es saprotu komisijas neveiklo situāciju, bet varbūt tiešām lietas labad būtu vērts vēl atlikt, jo var rasties ļoti lielas problēmas, reģistrējot īpašumus Latvijas Republikas zemesgrāmatā un tā tālāk. Es aicinātu komisiju varbūt noņemt, pretējā gadījumā es balsošu pret šo likumprojektu kopumā, kaut gan, vēlreiz atkārtoju, komisiju šeit īstenībā ir grūti vainot, jo tā vadījās no vislabākiem nodomiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs runās deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Atšķirībā no Dzintara Ābiķa es gan negribētu aicināt pārtraukt šī likumprojekta izskatīšanu. Es domāju, ka deputātiem nevajadzētu vairs dabēt par katra atsevišķa ezera vai citas ūdenskrātuves nosaukumu, bet pieturēties pie otrā lasījuma redakcijas. Mēs nevaram šeit šobrīd šajā zālē iegrimt dziļos lingvistiskos strīdos, jo ezeru nosaukumi ir vietvārdi, kas radušies vietējībā, un, ja jau vienam ezeram tas vīriešu dzimtē ir, tad acīmredzot vietējie viņu tā sauc, Civillikumā 1937.gadā viņi tādā veidā tika ierakstīti, un tādā veidā viņi ir visos dokumentos. Es aicinu visās šajās nosaukuma izmaiņās neatbalstīt atbildīgās komisijas un valodnieku viedokli, bet atbalstīt otrā lasījuma redakciju. Aicinu turpināt izskatīt šo likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Zinot, cik liela uzmanība tomēr tiek pievērsta vietvārdu nosaukumiem, es arī pievienotos Ābiķa kungam un aicinātu Juridisko komisiju šobrīd noņemt šo likumprojektu, jo tas ir sākums tam procesam, kas ir jau aizgājis tālāk. Te ir cits jautājums. Mēs esam sākuši nodarboties ar ezeru nosaukumu tulkojumu, bet tas jau ir tikai sākums, un tāpēc es saku, kādam vēl procesam. Mana kolēģe dzīvo Rēzeknes rajonā Pacelujevkas ciemā, tas ir vēsturiski izveidojies vecticībnieku ciems, un nevienu reizi vien ir bijusi diskusija, ka šim ciemam ir jāmaina nosaukums, jo viņš ir krievisks un viņš ir jālatvisko. Es negribētu, ka mēs nonāktu tajā situācijā, kādā Latvija nonāca 1939.—1940.gadā, kad Virza aicināja mainīt un latviskot uzvārdus, un mēs beigās pat par dažiem valstsvīriem nezinām, kāds tad ir viņa dzimtas uzvārds un kas viņš tāds ir. Es lūgtu tomēr komisijai vēlreiz paņemt atpakaļ, izrunāt, izdiskutēt gan ar zemes dienestu, gan ar vietvārdu speciālistiem, gan ar filologiem, un galvenais, ar ko nepārsteigties — ar šo nosaukumu tulkošanu un ierakstīšanu šeit iekšā, tas ir absurds. Taču Amerikā neviens neuztraucas par to, ka viņiem ir Nova Desa vai kaut kur citur šādu pilsētu nosaukumi, kas ir vēsturiski izveidojušies. Nekritīsim otrā galējībā, un otra lieta, ko es domāju, Saeimas deputātiem nu galīgi nav jābalso, vai tas ir Melnezers vai Černezers. Tas, man liekas, ir vienkārši smieklīgi. Man šķiet, ka ir jāaicina tagad tādā kārtībā, ka to izstrādā un pieņem ar Ministru kabineta noteikumiem, kā saucas vietvārdi, jo vai es... (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Tā nebiju es. Jo es domāju, ka vispārīgi noteikt ar likumu, kā saucas vieta. Un ja nu mainās robeža vai kas cits, vai vispārībā šī kārtība šobrīd ir pareiza Latvijas valstij, vai par to arī vēl juristiem nevajadzētu savstarpēji diskutēt, kur tiek ierakstīts vietas nosaukums, vai Civillikumā, vai to nosaka ar citu dokumentu?

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu šo jautājumu apspriest bez kaislībām, ko šeit daži centās pacelt, izsakot ne visai kompetentus un ne visai pamatotus apgalvojumus. Juridiskā komisija šo jautājumu apsprieda, piedaloties gan visiem mūsu pazīstamākajiem filologiem, gan zemes dienesta pārstāvjiem, gan arī citiem. Mēs, protams, bijām ļoti neapmierināti, ka mums nācās iesaistīties vispār principā šajā diskusijā, bet acīmredzot nekā nevarēja darīt, jo šis pielikums Cilvillikumā ir jālabo, un nevis tāpēc, lai precizētu nosaukumus, bet lai precizētu to ezeru sarakstu, kuri ir publiskā lietošanā, kur valstij pieder zvejas tiesības un citi apstākļi. Tad diemžēl parādījās, ka mums ir divas pēc sava juridiskā statusa vienlīdzīgas komisijas valstī, ir Latviešu valodas komisija un ir Vietvārdu komisija, kur vairumā filologi ir nostājušies uz dažādiem viedokļiem. Pirmā grupa pastāv, ka visi vietvārdi ir jāraksta tieši tā, kā šobrīd runā attiecīgās sādžas vai ciema iedzīvotāji. Otra grupa pieturas, ka ir jālieto latviešu literārās valodas formā un jāsaglabā tieši vēsturiskie nosaukumi.

Komisija, lai nerastos domstarpības, apmierinot vienu vai otru pusi, mēs gājām tādu ceļu, ka mēs kā pamatnosaukumu saglabājam, tas ir ārpus iekavām, to vēsturisko nosaukumu, kas bija Cilvillikumā vēl 30.gados, kurš ir arī šodien, kā piemēram, Rušons, bet mēs iekavās ielikām arī visai plaši vietēji lietotās izrunas Rušjuns un tā tālāk, un tā tālāk. Tā kā nekādas kļūdas nekur nevar rasties, jo, kā redzat, ir norādīti abi nosaukumi, bet mēs tikai piekāpāmies un atbalstījām Latviešu valodas komisiju, kura tomēr iestājas ar latviešu literārās valodas transkripciju, bet ne pēc dažādām vietējām izloksnēm, kā tas ir.

Tāpēc, ja mēs liekam vēsturisko nosaukumu, tad acīmredzot nav jāatgriežas pie otrā lasījuma redakcijas, bet pie tās vēsturiskās redakcijas, kas bija 30. gados pieņemtajā Civillikumā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, pretējā viedoklī pieejot, mums rastos tādas kļūdas, ka mums, piemēram, ciema nosaukums ir... Es te neatceros konkrēti, Višķu ciems, Višķu pagasts, bet tajā pagastā atrodošais ezers saucas kaut kādā citā vārdā. Viškai vai kaut kāds cits ezers. Tāpēc komisija te centās pieņemt kompromisa lēmumu, norādot visus nosaukumus, kas tiek lietoti, un visi pieminētie, kļūdas te nevar rasties, bet kā galvenais nosaukums ir vēsturiskais. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šis likums ir izdots visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai viņi zinātu, kur viņiem ir tiesības zvejot. Ja mēs atstāsim šeit tikai Rušjuns, tad es domāju, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nezinās, ka tas ir Rušona ezers, kas ir visās kartēs līdz šim bijis un ka tur var brīvi braukt un makšķerēt. Nu es neesmu pārliecināts. Ja šeit vēl grib katrā ziņā tos krievu valodas... Ja, teiksim, šobrīd sādžā dzīvo tur Latgalē krievu iedzīvotāji, kāpēc tad izsviest latvisko nosaukumu un rakstīt tikai krievisko nosaukumu, tad es nezinu, kādā virzienā mēs gribam virzīties.

Sēdes vadītājs . Nākamais debatēs pieteicies deputāts Guntis Eniņš. Bet vai jums pietiks ar 8 minūtēm? Ja jūs vēlēsities, jūs varēsit turpināt pēc pusdienas pārtraukuma. Lūdzu!

G.Eniņš (LNRP, LZP). Augsti godātie deputāti! Mēs esam tādā situācijā, ka šodien mēs varbūt neko vairāk arī nepadarīsim, jo mums ir jāizlemj jautājums, kas bija analogs jautājums, kas bija pirmais — vista vai ola? Kuru tad likt iekavās un kuru rakstīt pirmo vārdu? Es pateicos Ilgai Kreitusei par ļoti pareizo atspoguļojumu, tāpat arī Kārlim Leiškalnam, bet es gribētu rosināt jūs pieiet lietišķi, atbalstīt to otro lasījumu, ko ir izstrādājusi Vietvārdu komisija. Vietvārdu komisija strādā gadu desmitiem, krāj šos materiālus, iedziļinās. Var sacīt, Bišera kungs, tā arī valodniekiem ir, viņi sadarbojas ar valodniekiem. Bet Bišera kungs nebija īsti precīzs, lai neteiktu vairāk, apgalvodams, ka viņu komisijā piedalījās visi vai daudzi, kā viņš tur sacīja, šie valodnieki un Vietvārdu komisijas locekļi.

Es paskatījos protokolā, tur bija tikai četri no viņiem: Aina Blinkena, kas pārstāv to laikmetu no 30.gadu beigām, kad Ulmaņa iespaidā vajadzējis visus Latgales vietvārdus latviskot. Šajā komisijā bija vēl Buša kungs, kurš ir tāds ļoti miermīlīgs, un vēl divi cilvēki, bet jums izteikšu, kādā veidā tad notika šo vietvārdu latviskošana Latgalē. Kaut vai ņemsim šo piemēru. Varbūt daudzi to zina. Zilupe, kura tagad ir tik populāra, jo viņa atrodas uz mūsu zīmīgās robežas, nu nav tādas Zilupes, tā bija Sīnupe, tas nozīmē, ka tur sienu pļāva. Bet tagad mēs viņu latviskojam. Tas pats ir ar Rītupe. Izrādās, ka Rītupe ir Ūdrupe. Ūdri tur dzīvoja. Indrupe, mums iznāk, ka arī krieviski tulko Ūtrene. Redziet, kas. Un tad vēl bija tādi kuriozi gadījumi, es esmu aizmirsis, bet atnāca viens latviskotājs, latviskoja pirmo Latgales vietvārdu, pēc pusgada, gada atnāk otrs, domādams, ka tas vēl nav latviskots, viņš latvisko vēl tālāk. Tātad vai mēs atbalstīsim šo, jo dzīve savā attīstība iet uz priekšu, turpina strādāt tāpat arheologi, etnogrāfi, lai gan vēsturi paliek soli tālāk, bet tomēr vēstures un valodniecības pētījumi iet dziļumā ar jaunām atziņām. Vai nu mēs tik tiešām respēktējam šo... Tādā gadījumā pie katra punkta es lūgšu balsojumu, es stāvēšu par katru savas dzimtenes Latvijas patieso gan skaistumā, gan vietvārdos.

Es kādreiz rakstīju, ka trīs tēvzemes dārgumi ir: mūsu tautasdziesmas, mūsu baltu senatnīgā valoda — viena no vecākajām valodām, un tie ir mūsu vietvārdi. Latvijā tāpat kā miljons tautasdziesmu, — tāpat mums ir miljons vietvārdu. Ja mēs arī šeit sabojāsim tos 500, nu neiestāsies katastrofa, bet ja mēs gribam racionāli strādāt, mums vajadzētu balsojumā, kaut gan tas nav diezcik pareizi, ka tagad lems tur 13 dakteri un cik tie juristi vai citi speciālisti, ar balsojumu no Rīgas, kādā veidā Latgales pagastā sākt izrunāt viņu vietvārdus.

Dzintars Ābiķis jau minēja dažus piemērus. Es minēšu kaut vai, piemēram, tādu piemēru. Ir Pālenes ezers. Tātad valodnieki ir izpētījuši un piedāvā — Pālenes ezers atrodas pie Pāleņu mājām, un iekavās viņi liek Lestenes ezers, tāpēc ka tas atrodas Lestenes pagastā. Bet tagad šī komisija, kurā piedalījās divi valodnieki, divi laikam arī no Vietvārdu komisijas, komisija ir nolēmusi lielos strīdos, ka tomēr būšot Lestenes ezers un iekavās paliks tas Pālenes ezers. Bet ko tas nozīmē ar tām iekavām? Bišera kungs tā viegli to pasaka: “Mums jau iekavās būs tas izskaidrojums”. Bet kartogrāfijas dokumentā tās iekavas jau neparādīsies, jo šodien viņi strādā kartogrāfijā, tie paši no Vietvārdu komisijas ļaudīm, strādā un veido jaunas kartes, kur var ierakstīt tikai vienu vārdu. Tur ir upes, kurām ir septiņi, astoņi vārdi upītēm katrā posmā, ir jāizšķiras, kurš ir tas galvenais. Gadu desmitiem, kas ir jau rutīnu ieguvusi, šī komisija, kas strādā, ir pieņēmusi lēmumu un ir ierakstīts, kā Dzintars Ābiķis sacīja, digitālās kartēs, un tas jau ir tātad drukā. Te ir iejaukšanās no citas kompetences.

Es ar valodnieci Ainu Blinkenu esmu daudz kopā veicis labus uzdevumus, bet cilvēks dzīvo ar 30.gadu beigu posmu, kad notika šī latviskošana.

Visbeidzot es vēl gribu teikt, ka vēl ir cilvēktiesību jautājums. Mēs no Rīgas diktēsim, kā jums turpmāk būs saukt šo ezeru, nevis, lūk, tur par Pālenes ezeru, bet par Lestenes ezeru. Pie tam ko tas nozīmē? No Lestenes centra tas Pālenes ezers atrodas daudzus kilometrus prom. Neviens to nezina. Tāpat var būt piemērs par Drustu, par Draudzes ezeru. Mums ir trīs tādi Drustu ezeri. Bet, ja saka — Draudzes skolas ezers, tad ir skaidra tā lieta. Tātad es esmu par to, ka otrajā lasījumā Ministru kabineta Vietvārdu komisijas ieteiktais un mūsu ekspertu pieņemtais ir jābalso otrajā lasījumā, lai mums ietu ašāk, bet ja mēs pie katra sāksim strīdēties, pie katra punkta, te ir tādi, es nezinu, cik simtu te ir, tad mēs turpināsim vēl arī nākamās nedēļas sēdē. Bet principā mums vajadzētu izšķirties tātad par šo Vietvārdu komisiju. Nākošajā Valsts valodas likumā ir ietverts punkts, ka Ministru kabineta Vietvārdu komisija ir tā, kas nosaka šo vietvārdu pielietojumu. Tas būs tieši ar likumu. To mēs kaut kad, kad nāks lasījumā jaunais likums, par to mēs balsosim. Tātad es aicinu pieiet un ticēt tiem zinātniekiem, kas pie šā jautājuma ir strādājuši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Eniņa kungs... (Aplausi.) Godātie kolēģi! Vēl debatēs otro reizi ir pieteicies Ābiķa kungs, bet turpināsim likumprojekta apspriešanu pēc pārtraukuma. Ābiķa kungs apgalvo, ka viņam pietiks ar vienu minūti. Vai varam? (Zālē kņada.) Diemžēl, spriežot pēc zāles emocionalitātes, jums vārdu nevēlas dot. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Lūdzu izdarīt, kamēr uz ekrāna iedegas, ka identifikācija ir pabeigta. Tad jūs esiet reģistrējies. Mums citādi šad un tad pārpratumi rodas. Rudzīša kungu lūdzu iepazīstināt mūs ar reģistrācijas rezultātiem!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Roberts Zīle, Roberts Dilba, Anta Rugāte, Raitis Apalups, Māris Vītols, Imants Liepa, Jānis Kazāks, Janīna Kušnere, Jānis Mauliņš, Gundars Valdmanis, Andris Saulītis, Edgars Bāns, Viesturs Boka, Gunta Gannusa, Jānis Rāzna, Dainis Turlais, Ēriks Zunda, Jānis Ābele, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, Jānis Bunkšs, Edvīns Inkēns, Pēteris Keišs, ķirts Valdis Kristovskis, Andrejs Panteļējevs, Juris Vidiņš, Guntars Grīnblats, Oskars Grīgs, Juris Sinka, Aristids Jēkabs Lambergs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! 42 deputāti ir reģistrējušies. Kvorums nav pietiekams.

Lūdzu zvanu un lūdzu deputātus visus atgriezties plenārsēžu zālē! 45 deputāti... vēl vismaz piecus aicinu atgriezties zālē, lai varam turpināt apspriest likumprojektu... Aicinu arī Prezidija locekļus atgriezties zālē. 48 deputāti ir zālē... Vēl lūdzu divus. Godājamie kolēģi no visām frakcijām! Lūdzu atgriezties plenārsēžu zālē! Vēl vienu... Putniņa kungs ir 49. 52.

Turpinām likumprojekta izskatīšanu. Tātad vārds Dzintaram Ābiķim — otro reizi.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Protams, vismuļķīgāk būtu, ja mēs balsojot izšķirtu... mēs, nevis speciālisti, izšķirtu, kā saukt vienu vai otru upi vai ezeru. Es domāju, ka tam jūs visi piekrītat.

Otrkārt. Valsts, es atkārtoju, valsts, Ministru kabinets ir deleģējis šīs izšķiršanas tiesības nevis vienam filologam Jānim, otram filologam Pēterim vai trešam filologam Vilmai, un komisija ir uzklausījusi, cik es noprotu, gatavojot likumprojektu uz trešo lasījumu, atsevišķu filologu viedokļus, jo otrajā lasījumā atbalstītais variants, es to pārbaudīju dokumentāri, sakrīt ar Vietvārdu komisijas atbalstīto variantu. Un es jums varu nolasīt dokumentu... (No zāles: “Nolasi!”) Tātad dažus fragmentus: “Latvijas Republikas Ministru kabineta Vietvārdu komisijas nolikums. Vietvārdu komisijas galvenie uzdevumi ir izskatīt priekšlikumus un dot atzinumus ģeogrāfisko objektu vai vēsturisko nosaukumu saglabāšanai, reglamentēt Latvijas vietvārdu lietošanu kartogrāfiskajos izdevumos un oficiālajos tekstos.” Tātad otrajā lasījumā nobalsotais sakrīt ar viedokli, ko pauž Vietvārdu komisija, ko, cik es noprotu, Vietvārdu komisijas locekļi balsojot ar vairākumu ir pieņēmuši.

Ņemot vērā to, ka šobrīd trešajā lasījumā akceptētais viedoklis atšķiras no šīs valsts institūcijas, kas atbild par šo problēmu, viedokļa, tā es saprotu, un ka šeit nav, cienījamais Bišera kungs, jautājums tikai par dialektiem, teiksim, par latgaliešu dialektu nosaukumā, bet šeit principiāli atšķiras. Es vēlreiz atkārtoju piemēru. Ja otrajā lasījumā ezera nosaukums, pamatnosaukums ir Draudzes skolas ezers, trešajā lasījumā nosaukumā ir Drustu ezers. Tās nav dialektālas atšķirības, tās ir būtiskas atšķirības nosaukumā.

Un ievērojot, ka Valsts zemes dienestam, kas atbild par īpašuma reģistrēšanu Latvijas Republikas zemesgrāmatā, kam būs jāizsmeļ tā putra, kuru mēs varam diemžēl savārīt, ir būtiskas iebildes, un šī vēstule man ir priekšā, un es jau vienreiz te citēju atsevišķus šīs vēstules punktus, ka 14. janvārī veiktās izmaiņas ir krasā pretrunā ar Valsts zemes dienesta Nacionālā mērniecības centra Kartogrāfiskās daļas digitālajā datu bāzē, kā arī valsts pamatkartē lietoto ģeogrāfisko nosaukumu sistēmu. Un arī nesaskan ar šīs atbildīgās institūcijas viedokli. Es balsošu pret, bet sliktākajā gadījumā es aicinu tomēr deputātus tad, ja jūs tomēr izšķiraties balsot, tad atbalstīt otrā lasījuma variantu, jo tas sakrīt ar Vietvārdu komisijas, tātad atbildīgās valsts institūcijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tiešām ir ļoti skumīgi, ka mēs nonākam grūtā situācijā, kura tiek pārnesta no atbildīgo institūciju kabinetiem uz Saeimas sēdi, un man rodas tāds iespaids, ka daži cilvēki, kas tur nav guvuši sava viedokļa atbalstu, to cenšas darīt šeit.

Bet runa ir galu galā ne tik daudz par to, vai gūst virsroku viens vai otrs viedoklis — vietvārdu vai valodas speciālistu, bet runa ir par to, ka šis jautājums tik tiešām ir tiesisks, un te es esmu spiests nepiekrist cienījamajai Kreituses kundzei, ka nav runa tikai par nosaukumiem, bet ir runa par materiālām vērtībām — par nekustamo īpašumu, kas būs gan valsts, gan koplietošanas, gan privātais īpašums, un tas ir jāieraksta gan zemesgrāmatā, gan tam ir jābūt kartē, līdz ar to primārais ir šis jautājums, kādēļ tas acīmredzot arī vēsturiski Civillikumā ir bijis kā pielikuma daļa ar likuma spēku. Tur ir tas centrālais jautājums, un nevis kā viena vai otra sādža izrunās, vai tur būs slāviskais nosaukums, kā, teiksim... ja man saka par šo nosaukumu, ko citēja šeit kolēģis, tad es varbūt domāju, ka tā Zilupe ir radusies no “siņaja”, un jūs sakāt, ka no tā.. Nu ko lai dara.

Bet, pirms mēs izšķiramies, es gribu arī pateikt citu lietu. Ābiķa kungs, šī komisija, par kuru jūs runājāt, vairs nav viņas. Šis normatīvais akts, kuru jūs citējāt, ir atcelts pagājušā gada 16. janvārī. Iziesim no šīs situācijas. Arī Eniņa kungs... Es brīnos, jūs, būdams tās loceklis, nezināt, ka jau 16. janvārī 1997. gadā cienījamie ministrs Rasnača kungs un premjers Šķēles kungs ir parakstījuši rīkojumu. Un rīkojums skan tā: Par atsevišķu Ministru padomes lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu... 8. ieraksts — 1992. gada 4. jūnija lēmums nr. 214 “Par Latvijas Republikas Ministru padomes Vietvārdu komisiju”. Lūk, tāda ir mana informācija, un es vēl pārbaudīju šajā starpbrīdī, kas mums bija, un es pārbaudīju — tas tiešām ir tā.

Kas tad piedalījās šajā komisijā? Un kādēļ mēs sakām, ka vienai vai otrai ir prioritāte. Pirmkārt, prioritāte šīm komisijām nebija ne vienai, ne otrai arī vēl pirms 1997. gada 16. janvāra. Tās abas bija izveidotas ar Ministru padomes lēmumu, abas tās bija valdības izveidotas, ministrijas, tikai vienas komisijas smaguma centrs bija Vietvārdu komisija, vietvārdi tātad, un otra saucās — Latvijas Republikas Valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Lūk, jāizšķiras, kam ir kāda nostādne, kur te ir tā prioritāte. Vietvārdiem vai Valodas centram. Un mums kā juristiem Juridiskajā komisijā, visiem deputātiem Juridiskās komisijas... mēs nācām pie atziņas, ka ir izšķirošais vārds šeit sakāms tiem, kas aizstāv Valodas likuma nosacījumus, viņi aizstāv to pozīciju, kāda ir izteikta likumā.

Nākošais. Vai ir tik briesmīgi no zemes dienesta viedokļa? Lai būtu skaidrība visiem, un es saku, ka es tikai gribu lietot šeit tos terminus un nosaukt tos faktus, kas ir dokumentēti. Tātad no valodniekiem bija uzaicināti un piedalījās vismaz pieci cilvēki, tanī skaitā Vietvārdu komisijas un Latviešu valodas komisijas locekle Blinkena, profesore Druviete, Vietvārdu komisijas, kā toreiz stādījās priekšā, priekšsēdētājs Buša kungs, tā ir komisija, kurā strādā arī cienījamais Eniņa kungs, un arī Vietvārdu komisijā ir Blinkenas kundze. Tātad, lūk, visi šie speciālisti tika uzklausīti, un viņi piedalījās. Piedalījās šīs komisijas sēdē arī Valsts zemes dienesta toponīmijas nodaļas vadītāja Leikuma, Valsts zemes dienesta galvenais zemes ierīkotājs Stārķa kungs. Un tas viss notika 14. janvārī. Un tad jājautā, kur tad visi tie, kas tagad ceļ trauksmi, ir 15 dienas bijuši?

Protams, būtu ļoti skumīgi, ja tagad ar šo balsojumu, vienu vai otru balsojumu mēs pieļautu kļūdu, bet es centos ļoti, vēlreiz saku, ļoti askēti un hronoloģiski pateikt to, kādi ir normatīvie akti, kāda ir situācija, kādas ir komisijas, pēc kādiem principiem šīs komisijas strādā par vienas vai otras komisijas tiesiskumu šobrīd un kādus atzinumus mēs ņemam vērā, sagatavojot šo projektu.

Un visbeidzot. Projektā kāda tad ir tā sistēma un situācija? Pirmais ir oficiālais nosaukums. Otrais iekavās ir nosaukums, kuru var lietot un lietos, cik ilgi gribēs, vietējie iedzīvotāji, ja viņiem tas būs simpātiskāks, un kvadrātiekavās ir nosaukums, kurš būs vēl spēkā vairākus gadus, līdz viss šis darbs tiks pabeigts, nu ir domāts, ka tas varētu būt 2000. gads. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Juris Kaksītis jau būtībā visu to tehnisko pusi un to, kas tur bija klāt un cik daudz tika spriests, pateica ļoti precīzi, lai nevarētu te izvirzīt atkal domas, kuras nav balstītas uz faktisko stāvokli. Bet es gribu pievērst uzmanību tam, ka mēs iepriekš, pirms sākām apspriesties, apmēram 15 līdz 20 minūtes runājām par algoritmu vai recepti, vai, varētu teikt, par principu, kādā veidā mēs no šīs sarežģītās problēmas tiksim ārā, mēs jau to apspriedām vairākas reizes. Komisijā, liekas, pat trīs reizes, pirms gāja uz lielo plenārsēdi, apspriedām šo jautājumu, un šis algoritms tika izstrādāts, kopēji norunājot tāds, ka pēc iespējas mazāk radīsim savādību gan uz vienu pusi, gan uz otru pusi. Mēs zinām tās novirzes, kādas bija pirms kara, kad tika latgaliskie nosaukumi latviskoti. Rudzātus, kurus citādi toreiz nesauca, kā tikai par Rudzātiem, pēkšņi nosauca par Rudzētiem. Un turpat blakus bija Līvāni, kuri bija tik lieli, un acīmredzot tik daudz to balsotāju vai vēlētāju bija, ka neiedrošinājās mainīt Līvānu nosaukumu, un Līvāni nekļuva par Līvēniem, kaut gan vēsturiski tas varbūt būtu bijis pamatotāk, jo Līvēns bija to Līvānu nodibinātājs. Un palika Līvāni.

Šobrīd ir līdzīgs stāvoklis, ka mēs vai nu iesim uz vienu pusi un tagad Abreni sauksim pa vecam par Pietālavu vai Pitolovu, kā latgalieši saka, vai Zilupi sauksim par Sijnicu, nevis siena upi, bet Sīnīca. Siena vieta — tāda bija Latgalē. Bet šīs mūsu norunātais princips bija neradīt sarežģījumus tur, kur ir kaut kas iegājies. Un tajā pat laikā nezaudēt vēsturiskumu. Mums jau lika priekšā brīnumu lietas. Tādus ezeru nosaukumus, kas bija somugriski un kurus mēs vispār nezinām. Zinām tikai labi, labi vēsturnieki. Starp citu, bija jautājums arī par Unguru un Rustēgu. Rustēgs ir somugrisks jeb lībiskas izcelsmes. Ungurs ir vāciskas izcelsmes. Neviens nav latviskas izcelsmes. Kāpēc mums te strīdēties, un nu vēsturiski noskaidrots, ka Čornoje ezers ir bijis pirms 1917.gada, kad te ieplūda vecticībnieki. Ir bijis Melnezers. Nu kā tad īsti mēs lai nosaucam? Kāpēc mēs pēkšņi atstājam to Čornoju, ja ir Melnezers. Un vēl bija tur konkrēti jautājumi. Es esmu interesējies pie vēsturiskajiem nosaukumiem, rakstīdams vēsturiskos romānus, esmu iegājis šiem jautājumiem iekšā un esmu zinājis, kā vispār risināt šos jautājumus pilnīgi literāri. Šinī gadījumā mēs norunājām to, tā teikt, algoritmu. Neradīt sarežģījumus, neiet pretī līdzšinējai praksei. Un es domāju, ka mēs atradām to vidusceļu ļoti labu.

Man gribas ar humoru nobeigt un teikt tā: tie, kas grib, lai Čornoje ezers paliek Čornoje. Tad ziniet, ja tas ir gājis 200 gadus, jo tur ir dzīvojuši krievu tautības pārstāvji, tad mums, ja Dzirnavu ielā dzīvo ļoti daudz krievu tautības pārstāvju, jūs esat dzirdējuši, ka nesauc vis par Dzirnavu ielu, bet par Meļņičnaju. Nu kā tad mēs īsti rīkosimies? Nevajadzētu tos pašreizējos nosaukumus padarīt par kaut kādu svētumu un tajā pašā laikā nepadarīt senos nosaukumus arī par svētumu, bet iet to vidusceļu, un komisija tādā veidā ļoti konsekventi šo principu ievēroja. Es domāju, ka komisijas darbs kā rezultāts parādījies uz trešo lasījumu, trešā lasījuma variants ir, lūdzu ļoti nopietni apsvērt un to atbalstīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates... Eniņa kungs, debatēs jūsu uzvārds nav, bet, protams, lūdzu runājiet. Otro reizi piecas minūtes. Lūdzu!

G.Eniņš (LNRP, LZP). Es tikai tāpēc nāku, lai te, kā teikt, Kaksīša kunga teikto paskaidrotu. Jo izrādās, es tikko, kā redzat, skrēju, runāju, te ir arī pie mums paši Vietvārdu komisijas darbinieki, Kaksīša kungs man pārmeta, kā tad jūs, Eniņa kungs, neziniet, ka jau gadu kā likvidēta Vietvārdu komisija. Bet izrādās, ka šis darbinieks strādā, darbojas Vietvārdu komisijā līdz šai dienai. Un šodien pulksten 12.00 uzzināja, ka viņa komisija jau ir likvidēta gadu agrāk. Un tagad, kad piezvana no Juridiskās komisijas uz Valodas centru Dzintrai Hiršai. Dzintra Hiršas kundze arī vienlaikus ir Vietvārdu komisijas locekle, viņai paziņo: jūsu komisija likvidēta nevis šodien, bet likvidēta gadu iepriekš. Viņa saka: kā es to varu pārliecināties? No datu bāzes viņa saņem. Bet vai tad datu bāzei ir likuma spēks? Tad viņa atfaksē kaut kādu dokumentu, ka viņa, lūk, ir likvidēta. Man tā izklausās tik tumša padarīšana, kā tautiski saka... Bet es tiešām esmu par to, ka nevajadzētu vairāk debatēt. Vienkārši pieņemt vienu vai otru, nodot... Tur ir vēl citi sajukumi. Vietvārdu komisija saka, ka tie materiāli, kurus nodeva Ministru kabinetam uz otro lasījumu, tie labojumi, tie ir diezgan nepilnīgi, nav pilnīgi mums nodoti, tātad tur arī ir vēl citas kļūdas. Man liekas, pareizākais būtu nodot to atpakaļ vēlreiz labot. Bet ja ne, tad mums jāiet pa punktiem un smagi jāstrādā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Bišera kungs.

I.Bišers (DPS). Sakarā ar to, ka Jirgena kungs bija spiests aiziet no sēdes, tad man uzdeva pārstāvēt komisiju. Un komisijas vārdā es gribētu tomēr lūgt jūs rēķināties ar komisijas darbu, jo mēs strādājam bez emocijām, kādas valda šodien. Mēs uzklausījām visus valodniekus. Gan tos, kas pārstāv oficiālo Latviešu valodas komisiju, Latviešu valodas centru, gan arī tos, kas pārstāv šo jau likvidēto komisiju, jo arī ar viņu viedokli ir jārēķinās. Bet katrā ziņā viņu viedoklim, kā tagad redzams, acīmredzot nav likuma spēka. Un mēs izgājām no tā, kāds ir šī likuma mērķis. Šī likuma mērķis ir paskaidrot visiem Latvijas iedzīvotājiem par tiem ezeriem, kuriem ir īpašs režīms, kuri ir publiskie ezeri, tātad katram pieejami, vai viņš dzīvo šī ezera tuvumā, vai otrā Latvijas galā. Un tātad tiem jābūt nevis atsevišķām mājām vai vienā sādžā pazīstamiem nosaukumiem, bet jau iegājušiem, iedibinātiem un vēsturiskos dokumentos iedibinātiem.

Un otrkārt, mēs izgājām no principa, ka mums tomēr ir latviešu literārā valoda (Starpsauciens: “Tas neattiecas uz lietu!”). Un attiecas... es negribu debatēt ar zāli, mani pārtrauc, pirms es tieši gribu to pateikt. Vai mums būs Boltezers vai būs Baltezers. Es domāju, ka tas attiecas arī uz latviešu valodu, jo tad visi Latgales ezeri būtu jāpārraksta — nevis ezeri, bet azari, tā kā te atsevišķos gadījumos ir piedāvāts. (No zēles: “Balsot! Nevajag! Vajag!”) Leiškalna kungs, nebļaustaties no vietas, es ar jums debatēt netaisos šādā veidā!

Tāpat es domāju, ka arī mums nav jāpieņem tādi nosaukumi, kas ir maz pazīstami, jo kāds, redzat, šeit, otrajā lasījumā ir piedāvājis saukt visā Latvijā pazīstamo Ežezeru par Jaša ezeru, Ješa ezeru, kā to grib Leiškalna kungs un vēl daži citi. Es domāju, ka mums jāpieturas pie tiem nosaukumiem, kas ir visā Latvijā pazīstami, un neizsauc šaubas viņiem par to atrašanās vietu.

Un visbeidzot mēs gribējām sasaistīt ar visu mūsu vietvārdu sistēmu jau to, kas ir iestiprināts likumos, tajā skaitā likumā “Par Latvijas administratīvi teritoriālo dalījumu”. Ja jūs paskatītos te tūlīt nākošo par Daugavpils rajonu, tad tur ir jautājums — vai Kalupes pagastā atradīsies lielais un mazais Kalupes ezers, vai lielais un mazais Kolupa ezers. Nu, tā ir jūsu vēlēšanās. Un acīmredzot, ja jūs gribat tādā veidā ar balsošanu to jautājumu izšķirt, tad tikai padomājiet, vai šāds balsojums būs pluss vai mīnuss latviešu valodai un Saeimas prestižam. Paldies par uzmanību. (No zāles: “Balsot! Eniņ, rādi kā jābalso!”).

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tātad bija vairāki deputāti, kuri ierosināja likumprojektu neturpināt izskatīt, atgriezt to komisijai un vēlreiz konsultēties ar speciālistiem. Bet to var izdarīt, ja šo atlikšanu ierosina atbildīgā komisija. Atbildīgā komisija to nav darījusi. Viedokļus mēs esam uzklausījuši. Mums tagad ir jāizlemj — vai mēs piekritīsim Juridiskās komisijas iesniegtajai redakcijai, kura ierosina pieņemt tos pantus vai pantu daļas, par kuriem ir iesniegti uz trešo lasījumu priekšlikumi, vai rīkosimies kā citādi. Juridiskā komisija ierosina atstāt tādad sarakstos literārās latviešu valodas un arī vietējo dialektu šo ūdenskrātuvju nosaukumus. Bet katrā konkrētajā gadījumā, godātie kolēģi, mēs esam pie izskatāmā dokumenta 2.lapaspusē pie 13.priekšlikuma, kur ir runa par Svētūnes ezeru, un iekavās Latgales dialektā ierakstīts šis ezera nosaukums. Vai ir vajadzība balsot, kolēģi, par katru no šiem te Juridiskās komisijas ieteikumiem? Vai mēs varam piekrist šim konkrētajam nosaukumam, ko ierosina Juridiskā komisija? Balsojumu neviens nepieprasa. Ja vajag, tad vajag. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi par ezera nosaukumu. Man šķiet, tas skan absurdi, bet... Mēs balsojam, rakstiski izteikto priekšlikumu dokumentā, Eniņa kungs, jo citādi balsot mēs nemaz nedrīkstam. Rakstiskais priekšlikums ir 13. Baltinavas pagasta un tālāk ezera nosaukums. Jā, protams. Citu priekšlikumu mums nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Es, godātie kolēģi, visnotaļ saprotu tos deputātus, kuri nepiedalās balsošanā, jo mēs nevaram tādējādi noteikt ezera nosaukumu. Ja tā mēs turpināsim, tad acīmredzot mums kvoruma trūkuma dēļ nāksies pārtraukt plenārsēdi. Tāpēc ka es vienu ezeru gribu nosaukt citādi nekā kolēģis Leiškalns, bet makšķerējam tur abi divi. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Es gribu kā tauta!”)

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 14.05. Lūdzu pakonsultēties vēl frakcijās, ko un kā mums rīkoties. Pārtraukums uz piecām minūtēm.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas sēžu zālē. Par to, kā lieta virzāma tālāk, vēlas runāt deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (TSP). Godātais Prezidij! Augsti godātā Saeima!

Sēdes vadītājs. Acumirkli kolēģi, uzklausiet kolēģa viedokli.

J.Urbanovičs. Es lieku priekšā izdarīt balsojumu par visu pielikto sarakstu, tādā veidā mēs noskaidrosim... tādā veidā radīsies iespēja visiem debatētājiem paust savu gribu. Tie, kas ir par šo principu, par to, ko ir izstrādājusi Juridiskā komisija, viņi balsos par acīmredzot, tie, kas ir pret šo principu balsos pret un tādā veidā stimulēs šā likumprojekta atgriešanu komisijai. Vēl ko es gribu teikt. Man arī niezēja drusciņ, kā te vienreiz teica, gribējās uzstāties, cienītie nelatgales kungi, nu nav jums nekādas saprašanas par latgaliešu valodu, nu, nerunājiet, nemēģiniet viņu locīt, no tā nekas nemainīsies, un latgalieši runās tā, kā viņi runā. Un tas, ka, teiksim, te mēģina tagad runāt — azars, ozars, tie nav latgaliešu valodas vārdi, ja jūs nezināt kādu valodu, piemēram, cilvēki, kas nezina angļu valodu, mēģina runāt caur tulku, es varētu jums palīdzēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pilnīgi piekrītu Urbanoviča kungam, ka labāk, ja nepārvalda, tad nerunāt latgaliski, es vienreiz to mēģināju, un viņi mani nosauca par čivli pilnīgi pamatoti. Komisijas vārdā — Juris Kaksītis, komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es runāšu tiešām komisijas vārdā, jo mēs noturējām šajā starpbrīdī nelielu improvizētu komisijas sēdi, un es ceru, ka tas, ko es pateikšu, būs saprotams bez tulka arī visiem pārējiem, ne tikai tiem, kas ir no Rīgas. Proti, situācija acīmredzot ir pietiekami sarežģīta, un mūsu attieksme pret šo likumprojektu ir neviennozīmīga, tā nozīme ir pārāk liela, lai mēs ar vienas vai otras balss vairākumu pieņemtu vienu vai otru nosaukumu, un vēl sliktāk būs tad, ja mēs vienā gadījumā nobalsosim par vienu, citā par otru, un princips...šis kopējais princips būs tad sajaukts, tādēļ es komisijas vārdā lūdzu noņemt šodien šo lietu no izskatīšanas sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad likumprojekts no izskatīšanas trešajā lasījumā šīsdienas sēdē tiek noņemts no darba kārtības.

Skatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”, pirmais lasījums, Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3655. Ārlietu komisija ierosina likumu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas par to runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Rubins. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts pirmā lasījumā. Jūsu apsvērumi par otro lasījumu, Rubina kungs.

A.Rubins. Ārlietu komisija lūdz pieņemt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā, bet ir iesniegti daži priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, vispirms vienosimies, vai deputāti piekrīt likumu izskatīt tūlīt otrajā, galīgajā lasījumā. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lūdzu, Rubina kungs!

A.Rubins. Ir iesniegts Ārlietu komisijas redakcionāli precizējumi 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionāliem precizējumiem likumprojekta 1.pantā. Atkārtoju, izskatām dokumentu nr.3655. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Rubins. Ir priekšlikumi 2.pantā, redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šiem precizējumiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemti.

A.Rubins. Un Ārlietu komisija ierosina 3.pantu izteikt šādā redakcijā: “Konvencija un protokols stājas spēkā konvencijas 28.panta noteiktā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 3.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Rubins. Lūdzu balsot otro un galīgo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas bataljonu”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti, jums ir izdalīts dokuments nr.3656, un Ārlietu komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 3. Pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Rubins. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kādi ir priekšlikumi par otro lasījumu?

A.Rubins. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 3.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par minēto termiņu — 3.februāris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””, pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3572. Budžeta un finansu komisija ir izskatījusi savā sēdē un šo likumprojektu ir atbalstījusi pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma. Zālē deputāti ir. Reģistrējušies 72. 24 deputāti nebalso. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu apsvērumu par otro lasījumu, Baloža kungs.

V.Balodis. Priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 6.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 6.februāris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)” pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Budžeta un finansu komisija ir izskatījusi šo deputātu iesniegto likumprojektu un ņemot vērā, ka tas ir arī saskaņots ar Finansu ministriju un uzņēmumu saraksts jau ir saskaņots ar Labklājības ministriju, komisija ir atbalstījusi pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, es tikko jau, Baloža kungs atradās tribīnē, saņemu desmit deputātu priekšlikumu, kuri ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Tas ir jānobalso, kolēģi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam izskatāmā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Lūdzu, Baloža kungs, tātad debatēs uz pirmo lasījumu deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

V.Balodis. Lūdzu deputātus priekšlikumus šim likumprojektam iesniegt Budžeta komisijā līdz 3.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Ir citi priekšlikumi? Lūdzu kam ir kādi citi priekšlikumi? Jā, Baloža kungs, tā kā likumprojekts ir atzīts par steidzamu, jānosaka nākamais izskatīšanas datums.

V.Balodis. Nākamā izskatīšana 5. februārī.

Sēdes vadītājs. Nākamajā sēdē. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””, pirmais lasījums. Alternatīvam likumprojektam numurs ir norādīts. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3660. Budžeta komisija izskatīja šo deputātu iesniegto grozījumu likumā par uzņēmumu gada pārskatiem un bija iebildes pret redakciju, jo nebija īsta skaidrojuma likumā par šo jēdzienu kā uzņēmējsabiedrības, kas nodarbojas ar komunāliem pakalpojumiem, un tas ir 90%, un izveidoja savu redakciju, kuru atbalsta arī Finansu ministrija un lūdz deputātus atbalstīt šos grozījumus par uzņēmumu gada pārskatiem Budžeta komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, desmit deputāti dokumentā nr.3660a ir ierosinājuši arī šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Ir, Kreituses kundze, tikai viens jautājums darba kārtībā, cita mums nemaz nav. Mums ir viens darba kārtības jautājums par uzņēmumu gada pārskatiem. Jā, lūdzu, Kreituses kundze.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi! Ja ir alternatīvs, tad ir arī primārs, un, ja ir alternatīvs, tad pa priekšu balso par primāro un pēc tam par alternatīvo, un tad, par kuru izšķiras, to arī pieņem. Kur ir primārais dokuments, es saprotu, ka mēs runājam tikai par alternatīvo, kur ir primārais dokuments? Kam ir šis alternatīvais dokuments? Un tad ir šis jautājums, ar kuru mēs jau saskārāmies vienu reizi, steidzamība tad, ja ir primārais, un tad alternatīvais, ja nav norādīts komisijā, kurš konkrēti dokuments ir atzīstams par steidzamu, bet vispirms ir primāram dokumentam jābūt, nevar par alternatīvo vien balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, komisijas vārdā!

V.Balodis (TB, LNNK). Man laikam deputātiem mazliet jāpaskaidro, ja... ņemsim Kārtības rulli un skatīsimies, šeit ir 86.panta sestā daļa, atbildīgajā komisijā noraidītais likumprojekts, kuru nav iesniedzis Ministru kabinets un kurš nav iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā, uzskatāms par noraidītu, ja desmit dienu laikā no dienas, kad atbildīgās komisijas atzinums ir bijis pieejams deputātiem un nosūtīts Valsts prezidentam, iesniedzējs rakstveidā nepieprasa Prezidijam šā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kāds ir viedoklis deputātiem? Godātie kolēģi, mēs tagad skatām dokumentus nr.3660 un 3660a. Saeimas deputātu rīcībā citu dokumentu nav, un citus mēs nevaram skatīt. Un ja komisija šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu ir nosaukusi par alternatīvo, tātad iepriekš viņa nav virzījusi apspriešanai, tad mēs šodien sēdē izskatām tieši šo dokumentu, citu mums vienkārši nav. (No zāles deputāte I.Kreituse: “Kur ir 10 dienas?”)

Kreituses kundze, jūs jau vienreiz runājāt. Jūsu viedokli esam uzklausījuši. Paldies! Vai debatēs vēlas runāt kāds par apspriežamo jautājumu? Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

E.Bāns (DPS). Godātie deputāti! Lietas būtība ir tāda, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniedza savu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmuma gada pārskatiem””, bet tā kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādāja lietišķāku un loģiskāku šo alternatīvo variantu, mēs neuzturējām prasību desmit dienu laikā skatīt arī mūsu. Tā ka mēs piekrītam. Mēs savā komisijām izlēmām, ka mēs piekrītam Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādātajam alternatīvajam likumprojektam, jo tas ir lietišķāks, un desmit deputāti vakar iesniedza savu lūgumu Prezidijam, ka mēs piekrītam šim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādātajam projektam un lūdzam to atzīt par steidzamu. Tāda ir lietas būtība.

Sēdes vadītājs. Dokuments nr. 3660. Vispirms izlemsim jautājumu par šā dokumenta atzīšanu par steidzamu. “Grozījums likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 2, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Uz pirmo lasījumu debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Par — 50, pret... Piedodiet, tas ir iepriekšējais balsojums. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu otrā lasījuma izskatīšanas termiņus!

V.Balodis (TB/LNNK). Paldies. Lūdzu iesniegt savus priekšlikumus uz otro lasījumu līdz 6.februārim.

Sēdes vadītājs. Līdz 6. iesniegt, bet kad izskatīt? Kārtējās sēdes būs 5. un 12.februarī.

V.Balodis. Lūdzu izskatīt 12.februārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” . Otrais lasījums. Komisijas vārdā deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3661. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu uz otro lasījumu, kuru komisija nav atbalstījusi, bet ir izstrādājusi savu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 20.panta otrās daļas redakciju, kas ir pieņemts un labajā pusē redzams. Ir iebildumi. Vēlas runāt deputāts Antons Seiksts, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es komentēšu mūsu komisijas iesnieguma būtība. Mums radīja bažas, pirmām kārtām paldies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, ka principā tika izrādīta pretimnākšana. Mums Kultūras biedrību asociācijā radīja bažas tas, ka ārkārtīgi grūtos materiālos apstākļos esošās kultūras biedrības, kaut vai Slokas ielā 37, kuras nav spējīgas pat apsaimniekot namu, ir vispār bez ienākumiem, ka tās saņems mazāk šos piedāvājumus vai rezidentu piedāvājumus, ja adresāts būs asociācijai, jo kāds, kas grib ziedot kādai kultūras biedrībai, viņš mazāk uzticēsies, ka viņam jādod asociācijai, kura pēc atsevišķām kultūras biedrībām dod. Ja Armēņu kultūras biedrība, piemēra pēc, ziedo, tad tā var ziedot tieši Armēņu kultūras biedrībai, nevis asociācijai, kur līdzekļi var arī nenonākt tādā veidā, kā ir cerēts.

Gribu teikt arī to, ka Itas Kozakevičas Kultūras biedrību asociācijā ietilpstošās kultūras biedrības nevienu reizi vien ir ievērojušas savu pilnīgu un skaidru lojalitāti valstij, tās nekad un nekur nav runājušas par cilvēktiesību pārkāpumiem. Tās organizācijas, kuras runā par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā, nav Itas Kozakevičas biedrībā, es nesaukšu tās vārdā, bet tās, kuras ir biedrībā, tās sadarbojas ļoti cieši gan ar Tieslietu ministriju, gan ar Cilvēktiesību komisiju Saeimā. Es gribu lūgt akceptu mūsu komisijas piedāvājumam, jo tas būtībā lielas novirzes nerada, bet katrā gadījumā es vēlreiz saku paldies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, ka vispār tika izrādīta pretimnākšana. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (LNRP, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es piekrītu Seiksta kungam, tikai tas bija klajš korupcijas piedāvājums, Seiksta kungs! Ja Kultūras biedrība vai kāda biedrība nerunā par cilvēktiesību pārkāpumiem, tad jūs sakiet, ka to vajag atlaist no ziedojuma. Un, ja to darītu, kas būtu tās galvenais uzdevums, tad jūs piedāvātu šajā gadījumā tai nemaksāt. Bet jautājums ir cits. Es domāju, ka man ir viens priekšlikums šeit Latvijas Kultūras fondam. Bet kā ir ar kultūru kapitālfondu? Tā kā... Labi, paldies.

Sēdes vadītājs. Vladilens Dozorcevs, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

V.Dozorcevs (TSP). Cienījamie deputāti! Esmu spiests paskaidrot no savas pozīcijas. Tas bija mans priekšlikums, un šis priekšlikums parādīja un tieši tādā veidā, kādā tas bija piedāvāts no komisijas puses, bet tā kā tribīne ir tā pēdējā instance, es gribu paskaidrot jums, ka es tomēr esmu nācis pie secinājuma, ka komisijas variants tomēr ir precīzāks un labāks. Es paskaidrošu — kāpēc. Tas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas variants, ne mūsu komisijas.

Kāpēc? Tomēr kaut kāda kontroles sistēma pastāvēs. Jo tā būs tikai asociācija. Iedomājieties, ka būs vēl kultūras biedrības. Pie tam būs tādas, ko šajā formulējumā nevar pateikt, vai tās ir tikai kultūras biedrības, kuras ir jau asociācijas ietvaros, jeb vispār kultūras biedrības, kuras pastāv mūsu valstī. Iedomāsimies, ja tādu iespēju praktizēs, tad šīs biedrības vairosies un vairosies, un mēs pazaudēsim jebkuru kontroli. Es neredzu nekādus šķēršļus, ja kāds sponsors caur asociāciju deleģēs savus līdzekļus kaut kādai kultūras biedrībai. Vai asociācija bremzēs šo procesu? Es domāju, ka ne. Tāpēc, ka asociācija pēc būtības ir kultūras biedrību summa, un ne vairāk. Caur asociāciju dabūs jebkura biedrība, es uzskatu. Es tomēr atbalstu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis — frakcija “Latvijas ceļš”. Ābiķa kungs nevēlas runāt. Atsauc savu pieteikumu. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Deputāti, godātie kolēģi, debates tātad beidzam. Situācija ir tāda, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzstāj uz sava varianta balsošanu. To balsosim tātad vispirms. Ja tas tiks pieņemts, tad otrs balsojums par komisijas variantu vairs nenotiks. Tātad balsojam pašlaik Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — izteikt 20.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 8, atturas — 20. Šis variants nav pieņemts.

Balsojam otru — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteikto variantu. Vai deputāti piekrīt vai pieprasa balsojumu? Pieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — izteikt 20.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 5. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu!

V.Balodis (TB/LNNK). Paldies. Vairāk mums nav priekšlikumu. Lūdzu nobalsot un atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Kādi ir priekšlikumi uz trešo lasījumu?

V.Balodis. Paldies! Lūdzu deputātus priekšlikumus iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 6.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 6.februāris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Streiku likums” . Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Pēteris Keišs.

P.Keišs (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts dokuments nr. 3525. Likumprojekts “Streiku likums”, kuru iesniedzis Ministru kabinets. Pie tā ir strādājusi Labklājības ministrija. Ar šo likumprojektu ir iecerēts nostiprināt streiku vispārīgos principus, no kuriem jāvadās, piemērojot speciālas tiesību normas, kā arī projektā paredzētās normas, kas regulē streiku pieteikšanas mehānismus un streikošanas tiesību ierobežojumus. Amatu streiku atzīšanu par nelikumīgu, darbinieku un darba devēja tiesības un pienākumus. Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un piedāvā šodien pirmajā lasījumā, jums, cienījamie deputāti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 3, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu — kādi priekšlikumi par iesniegšanu uz otro lasījumu par termiņiem?

P.Keišs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 6.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu — 6.februāris? Nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tā saprašanās memorandu” . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Leopolds Ozoliņš. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godāto Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentiem nr.3497 un nr.3671. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tā saprašanās memorandu”. Pirmajā lasījumā redakcija praktiski nav mainīta, izņemot 3. pantu pirmajā lappusē, kur ir...

Sēdes vadītājs. Godātais Ozoliņa kungs! Mēs neesam vēl to vispār skatījuši, tādēļ par kaut kādām izmaiņām nevar būt runa. Mums vispirms jāpieņem pirmajā lasījumā un tad...

L.Ozoliņš. Tad es lūgtu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

L.Ozoliņš. Nu mēs...

Sēdes vadītājs. Acumirkli, vēl nav nobalsots! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, Ozoliņa kungs, kādi ir jūsu apsvērumi par priekšlikumiem uz otro lasījumu?

L.Ozoliņš. Uz otro lasījumu es ierosinu 11. februāri.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 11. februāris? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” . Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3672. Otrajā lapā pirmais priekšlikums ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums par likuma 3. pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par likumprojekta 3. panta redakciju? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Trešajā lapā otrais priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Trešais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un tas ir iestrādāts arī Budžeta komisijas priekšlikumā tālāk.

Sēdes vadītājs. Sestajā?

V.Balodis. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Ceturtais ir deputātu Bērziņa, Apiņa un Birznieces priekšlikums, kurš nav atbalstīts, bet iestrādāts pirmajā komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam? Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Piektais ir deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Vai prasa balsojumu deputāts Ābiķis? Pieprasa balsojumu. Nu vispirms deputāts Ābiķis vēlas runāt par apspriežamo jautājumu. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Mana runa būs ļoti īsa. Ja mēs vārdos esam par pašvaldību atbalstīšanu, tad arī konkretizēsim šo atbalstu, jo šī 3% garantija tiešām ir reāla garantija, pretējā gadījumā nākamais parlaments, apspriežot nākamā gada budžetu, vai mēs paši varam palikt pie nulles atbalsta. Es aicinu atbalstīt savu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs runāt deputāti nevēlas. Komisijas vārdā — Baloža kungs, lūdzu!

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es gribētu komentēt šo Ābiķa kunga priekšlikumu. Mēs zinām, ka 3% no valsts pamatbudžeta — tas sastāda mazliet vairāk kā 17 miljonus latu. Tā kā mēs valsts budžetu nākamajam gadam esam apstiprinājuši, mēs neredzam vienkārši līdzekļu avotu, no kurienes šādu naudu paņemt, un uzskatām, ka šobrīd tas nav iespējams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Dzintara Ābiķa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 8, atturas — 19. Nav pieņemts.

V.Balodis. Paldies deputātiem! Sestais priekšlikums ir Budžeta un finansu komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt sestajam priekšlikumam, kurš izteikts atbildīgās komisijas redakcijā? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Septītais ir deputāta Dinēviča priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Piekrīt komisijas viedoklim? Piekrīt. Paldies! Pieņemts atbildīgās komisijas viedoklis.

V.Balodis. Nākamais priekšlikums ceturtajā lappusē ir astotais — deputātu Bērziņa, Apiņa un Birznieces priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Apinis pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu. Debatēs runāt deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Bērziņa, Apiņa un Birznieces priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 16, atturas — 24. Diemžēl nav kvoruma. Godātie kolēģi! 30 deputāti nepiedalās Saeimas darbā. Lūdzu atkārtoti zvanīt. Atkārtoti ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 16, atturas — 30. Nav pieņemts.

V.Balodis. Paldies! Nākamais ir desmitais — Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, kuru arī izsaka 4. panta pirmās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Budžeta... tas ir, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumam...

V.Balodis. Es ļoti atvainojos.

Sēdes vadītājs . ... ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iestrādājusi savā priekšlikumā — izteikt 4. panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Paldies Čepāņa kungam par palīdzību. Nākamais ir vienpadsmitais — deputāta Dinēviča priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

V.Balodis. Divpadsmitais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un tas ir iestrādāts 15. — Budžeta komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Paldies! Pieņemts. Piekrīt.

V.Balodis. Trīspadsmitais ir deputāta Bērziņa, Apiņa un Birznieces priekšlikums, arī ir iestrādāts Budžeta komisijas priekšlikumā 15.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Tieši tāpat arī četrpadsmitais — deputātu Bērziņa, Apiņa un Birznieces priekšlikums — iestrādāts 15. — Budžeta komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti par to neiebilst? Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Un piecpadsmitais ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, kurā ir iestrādāti visi iepriekšējie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim atzinumam? Paldies! Tas ir pieņemts.

V.Balodis. 6. lappusē ir 16. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un Budžeta komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 3. daļu? Paldies! Piekrīt.

V.Balodis. Līdz ar to deputāta Dinēviča priekšlikums nav atbalstīts un nav arī balsojams, un arī 18.priekšlikums līdz ar to ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies, lūdzu tālāk.

V.Balodis. 19. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 20. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, un tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā — 21.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim atzinumam piekrīt? Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. 21. ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, bet par šo priekšlikumu mums ir bijušas asas debates komisijā, un diemžēl nevar piedalīties šodien Saeimas sēdē finansu ministrs, jo viņš šobrīd uzņem Igaunijas finansu ministru, un viņš uzskata, ka tomēr nav vajadzīgs grozīt to tekstu, kāds ir 5. panta 3. daļā un kāds tas ir bijis pirmajā balsojumā. Tad es lūdzu komisijas... varbūt lūdzu savā vārdā neatbalstīt šo 21. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā mēs nevaram teikt. Dokumentā te ir iesniegts, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi vai ir pati ieteikusi izteikt likumprojekta 5. panta 3. daļu šādā te redakcijā... Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par tekstu, kāds ir iesniegts un kuru ir akceptējusi komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 14, atturas — 16. Nav pieņemts.

V.Balodis. Paldies! Nākamais ir 22. — deputāta Dinēviča priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir iestrādājusi komisijas priekšlikumā nr. 10.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 7.lappusē 23. — Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, kuru izsaka 7.panta 1.daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. 24. — deputātu Bērziņa, Apiņa un Birznieces priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. 25. priekšlikums ir deputātu Bērziņa, Apiņa un Birznieces priekšlikums, un tas ir iestrādāts Budžeta komisijas priekšlikumā nr. 26.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies! Pieņemts gan 25., gan 26.

V.Balodis. Nākamais ir 27. — deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, bet šis priekšlikums daļēji ir iestrādāts Budžeta un finansu komisijas redakcijā 7. panta 2. daļā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt priekšlikuma iesniedzējs deputāts Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Tā kā komisija ir iestrādājusi daļēji tomēr šo priekšlikumu un daļēji ir atbalstījusi manu viedokli, es noņemu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

V.Balodis. Paldies Ābiķa kungam. 28. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. 29.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā ar nr.31.

Sēdes vadītājs. 31. iestrādāts tātad, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Vai ir iebildumi deputātiem? Nav. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 9.lapā 30.priekšlikums. Deputātu Bērziņa, Apiņa un Birznieces priekšlikums, kurš arī ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. Es saprotu, ka arī 31. ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai par 31.priekšlikumu... Deputāti ierosina skatīt pa daļām. Tātad par pirmo daļu vai deputāti vēlas runāt?

V.Balodis. Čepāņa kungs, ja drīkst, es varbūt komentētu šo 10.pantu. Es saprotu, ka diskusiju objekts galvenokārt ir 10.panta 3.punkts, kur ir teikts, ka pašvaldību iemaksas izlīdzināšanas fondā nepārsniedz 45% no pašvaldības vērtētiem ieņēmumiem. Un dažām zināmām pašvaldībām līdz ar to rodas zināmas finansiālas problēmas. Bet es gribu teikt to, ka līdzīgi ir pārejas noteikumos jau iestrādāts, ka 1998.gadā būs tikai šie 35%, un es domāju, ka mēs arī varētu nobalsot šo 10. un 11.pantu un atsevišķi šo trešo daļu mainīt uz trešo lasījumu. Šo skaitli varbūt, kāds ir, šie 35%, kādi šobrīd ir pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi! Vai jūs piekrītat atbildīgās komisijas pārstāvja priekšlikumam par šo? Vai tomēr — kā ierosināja deputāti — balsot šo pantu pa daļām. Nepieprasa balsot pa daļām neviens? Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Paldies! Nākamais ir 10.lapā 32.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr.33.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. Vai arī 33.priekšlikums ir pieņemts?

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 35.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 36.priekšlikums ir deputāta Dinēviča priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 9.panta pirmajā daļā 3.punktu. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 37.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret līdzšinējā 10.panta svītrošanu. Pieņemts.

V.Balodis. 38.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam par šo Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 12.lapā 39.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir iestrādāts 40. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par 39. un 40.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 13.lappusē 42.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Balodis. 43.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 44.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Balodis. 45.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas... Nē, nepiekrīt. Pieteicies debatēs ir Kārlis Čerāns. Lūdzu, frakcija “Latvijai”. Bet, Čerāna kungs, pēc četrām minūtēm... Izrunāsiet? Neticami, bet labi.

K.Čerān s (TKL). Godātie deputāti! Es gribētu aicināt nesvītrot no finansu izlīdzināšanas kritērijiem bērnu skaitu bērnunamos un iemītnieku skaitu veco ļaužu pansionātos un centros. Tāpat es domāju, ka pēc tam mums būs jādomā par to, kā mēs varētu pielikt jaunus kritērijus. Bet mēs nevaram svītrot šos. Es lūdzu balsojumu un atbalstīt šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, un šos kritērijus šeit pierakstīt klāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti pieteikušies debatēs nav. Lūdzu zvanu! Balsojam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — papildināt otro daļu ar 6., 7.punktu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija to nav akceptējusi. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 1, atturas — 12. Pieņemts.

V.Balodis (TB/LNNK). Paldies. 46.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

V.Balodis. 14.lapaspusē 47.priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru tā ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Arī deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. 48.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi daļēji.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 49.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru ir daļēji atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 50.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 51.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 52.priekšlikums — deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Komisija nav atbalstījusi 52.priekšlikumu. Priekšlikuma autors pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 16, atturas — 23. Diemžēl nav kvoruma, godātie kolēģi!

Lūdzu visus aktīvi izteikt savu attieksmi pret deputāta Ābiķa priekšlikumu. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsošanas režīmu. Nobalsosim Ābiķa kunga priekšlikumu un iesim pelnītā starpbrīdī. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 16, atturas — 31. Nav pieņemts. Godātie kolēģi, ir pienācis pārtraukuma laiks. Dzintars Ābiķis vēlas sniegt paziņojumu par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi no Izglītības un kultūras komisijas! Es aicinu jūs uz komisijas sēdi komisijas telpās tūlīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, tupinām izskatīt likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”. 53.priekšlikums. Komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Komisija nav atbalstījusi 53.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais — 54.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un tas ir iestrādāts Budžeta komisijas priekšlikumā nr.55.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas atzinumu par priekšlikumiem nr.54 un 55 iebildumu nav. Paldies. Tie ir akceptēti.

V.Balodis. Lūdzu tagad mums ir jāatšķir 20.lappuse, un šeit ir tabulas, un šeit ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 57.priekšlikums, kurš nebija atbalstīts Budžeta komisijā, bet saskaņā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem mums ir jāatbalsta tagad šis 57.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies! Akceptēts 57.priekšlikums.

V.Balodis. Paldies! Un saskaņā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem jau nav atbalstāmi 59.un 60.priekšlikumi, kas ir Budžeta komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tātad deputātiem nav iebildumu pret to, ka mēs neatbalstām 59.un 60.priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Paldies! Vairāk priekšlikumu nav, un lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu.

V.Balodis. Paldies! Lūdzu deputātiem priekšlikumus iesniegt Budžeta komisijā trešajam lasījumam — 6. februāri ieskaitot.

Sēdes vadītājs. 6.februāris. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Bērnu tiesību aizsardzības likums” , pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Jūsu priekšā ir Bērnu tiesību aizsardzības likuma projekts, ko izstrādājusi Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija sadarbībā ar Saeimas Juridiskā biroja speciālistiem. Veikts nopietns saskaņošanas darbs ar visām ieinteresētām ministrijām, un visas atbild, ka likumprojektu ir nepieciešams virzīt, ka Bērnu tiesību aizsardzības likums valstī ir nepieciešams. Protams, ar zināmām korekcijām un ar iebildēm. Projektu akceptējušas visas Saeimas komisijas, kam tas tika nodots. Šajās dienās notika konsultācijas ar izglītības ministru un labklājības ministru, kā arī ar visvairāk iesaistītajām ministrijām šajā procesā, arī ministriju vadībai un personīgi ministriem nav iebildumu, ka projekts ir virzāms. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, viena no retajām Eiropas valstīm, kur vispār nav nekāda likuma par bērnu tiesību aizsardzību. Projekta saskaņošanas gaitā nācās uzklausīt arī piezīmes un pārmetumus, ka projekts ir deklaratīvs, taču, godātie kolēģi, tā saucamais jumta likums citāds nevar būt, jo par šīm problēmām pirmo reizi tiek runāts likumprojekta formā. Darba grupa un apakškomisija pētīja arī kaimiņvalstu projektus. Man negribas būt nediplomātiskam, taču jāsaka, ja pārlasītu Igaunijas un Lietuvas projektus, tad tur, man ir jāsaka godīgi, ir vienu deklarāciju uzskaitījums. Un arī tad tas samērā labvēlīgi tiek uztverts starptautiskajās institūcijās, jo ir vismaz kaut kāda regulācija, kura, bez šaubām, ja projekts tiek akceptēts šodien, prasīs konkrētas izmaiņas citos likumos, lai bērns tiešām būtu caurskatāms no dzimšanas, ja tā varētu teikt, līdz pilngadībai.

Mums šodien ir viena problēma: ar bērnu tiesību aizsardzību nodarbojas vairākas vai, teiksim, daudzas ministrijas un izpildinstitūcijas, arī pašvaldības, es nevienam negribu pārmest, un daudzas sabiedriskās organizācijas, taču trūkst koordinācijas šajā jautājumā. Ja kolēģi deputāti šodien akceptēs pirmajā lasījumā šo projektu, tad es gribētu teikt, kāds darbs gaida priekšā. Pirmkārt, viņš jau ir sūtīts uz JUINDEPI Apvienoto nāciju attīstības programmu, uz Ziemeļvalstu padomi izvērtējumam, ciktāl tas atbilst starptautiskiem dokumentiem par cilvēktiesībām un konkrēti par bērnu tiesībām. Apakškomisija un arī Cilvēktiesību komisija griezīsies ar konkrētiem priekšlikumiem Ministru kabinetā par bērnu tiesību aizsardzības struktūrām un struktūru, teiksim tā, reorganizāciju, ja tā nebūs nepieciešama. Tāda būs nepieciešama izpildinstitūcijās, lai valstī būtu, kas konkrēti atbild, jo šobrīd es nevienai ministrijai nevaru pārmest, visas godprātīgi strādā, tajā pašā laikā Iekšlietu ministrija bērnu ierauga tad, kad viņš pārkāpis likumu. Labklājības ministrija godprātīgi no niecīgiem līdzekļiem rūpējas par pabalstiem tiem bērniem un tām ģimenēm, kur bērns ir pilnīgi neaizsargāts materiāli. Izglītības ministrija, kaut savu iespēju robežās, dara iespējamo ar tiem, kam nav iespējams apmeklēt vai kas neapmeklē skolu. Katrā gadījumā nav koordinējošas institūcijas, par ko acīmredzot būs jārunā, ja tas tiks akceptēts.

Un visbeidzot. Ja projekts tiks akceptēts pirmajā lasījumā, mēs liksim priekšā maksimālus termiņus, jo darbs tiešām ir ļoti nopietns. Es negribu teikt komisijas vārdā, ka projekts būtu labs un, ja būtu trešais lasījums, par to nevarētu balsot, taču līdz trešajam lasījuma projekts jāsaved tādā kārtībā, lai bērns vismaz juridiski kaut kādā veidā tiktu aizsargāts, ar laiku arī materiāli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmais runās Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es uzreiz pateikšu, ka principā balsošu par šī dokumenta pieņemšanu pirmajā lasījumā, bet, ja tam būs tāds saturs trešajā lasījumā, es noteikti balsošu pret. Vispirms daži tādi vispārēji iebildumi. Nu, te jau Seiksta kungs runāja par to, ka daži saucot to par deklaratīvu dokumentu, bet tāds tas tiešām šodien arī ir. Tur tiešām trūkst daudzas vajadzīgas lietas.

Pirmkārt, nu, tas bērnam pienākas un šitas bērnam pienākas, un par to būtu it kā jāsoda, bet kāda būs šī soda sistēma, izpilde, kas to darīs un kādi būs labojumi attiecīgajos dokumentus, lūk, to gan vajadzētu paredzēt un saskaņot. Nu, un nerunāsim arī par to, ka ļoti daudzās vietās ir nesaskaņotība starp sludināšanu, ka, lūk, to un to ir vēlams izdarīt, bet kad un kā tas notiks, tas galīgi nav skaidrs. Vēl bez tam es negribētu piekrist, ka projekts ir saskaņots ar visām ministrijām, jo manā rīcībā ir Labklājības ministrijas vērtējums, un tas nebūt nav tāds mīļš, tur ir ārkārtīgi daudz iebilžu, un tur ir iebildes par konkrētiem punktiem.

Tagad pavisam neliels ieskats dažos pantos, lai būtu tomēr arī kaut kādi praktiski piemēri. Tātad 5.pants 4.punkts par šo darbību vai bezdarbību, kuras rezultātā netiek ievērotas bērnu tiesības, un tās tur ir uzskaitītas. Nu labi, ir šāda darbība vai bezdarbība, bet kas tad nu notiks, ja tas tā arī būs un tas pat tiks konstatēts, kas notiks tālāk? Kāda būs rīcība pret šīm juridiskām vai fiziskām personām, kāds būs sods? 9.pantā ir ļoti skaisti vārdi — katram bērnam ir jāsaņem ēdiens, apģērbs, pajumte, siltums un tīrs dzeramais ūdens. Es domāju, ka katram pieaugušajam cilvēkam arī ir jāsaņem ēdiens, apģērbs, pajumte un tā tālāk. Lūk, nu ir šīs tiesības katram, un katram mums ir tiesības elpot, bet tas jau neko vēl nenozīmē, mēs to sludinām, bet vajadzētu būt kādam iestrādes mehānismam, kas to nodrošina un kas ir par to atbildīgs.

Tālāk — bērnam ir, lūk, tiesības uz vārda, apziņas un reliģijas brīvību, tiesības būt uzklausītam un tā tālāk. Nu, esošie likumi paredz, ka vecāki daudz ko nosaka no šeit minētā, lūk, līdz ar to vajadzētu tomēr būt pilnīgai saskaņotībai, vai tas tā ir vai tas tā nav. Nu, tas varbūt būtu viens tāds ne sevišķi nopietns jautājums, bet jebkurā gadījumā, ja ir kaut kādas pretrunas šādā jautājumā, tās ir jāizskata. Ja nav šādu pretrunu, tad tas ir cits jautājums. Nu, lūk, tā.

Tālāk ir uzskaitīti dažnedažādi vecāku pienākumi, nu, un ja viņi šos pienākumus nepilda, kas tad notiek? Tagad katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē. Nu, bet ja tas nav iespējams, kurš ir atbildīgs par to, ja viņš neaug šajā ģimenē? Lūk, tā kā diezgan daudz ir tādu punktu, kur tās vēlmes ir labas, bet tā izpilde nav redzama. Vai mēs arī tomēr neražosim daļēji tādu dokumentu, ka uz āru viņš izskatīsies kā kaut kādas mākslīgas rūpes par kaut ko, bet faktiski tā būs tikai vārdu spēle.

Tālāk te ir tāds īpatnējs teikums 36.pantā, ka aizbildnim, audžu ģimenei vai attiecīgās iestādes vadītājam ir jāpaziņo bērnam, kāpēc viņš ir ārpus ģimenes aprūpē, un jāpaziņo, ņemot vērā bērna vecumu un attīstības līmeni. Es domāju, starp Saeimas deputātiem arī reizēm gadās tāds attīstības līmenis, ka jājautā, vai viņam ir vērts kaut ko paziņot vai nav, tā ka te arī vajadzētu saprast, par kādu attīstības līmeni un par kādu vecumu te varētu runāt. Tālāk ir tāds teikums, ka pašvaldība audžu ģimenēm palīdz bērnu audzināšanā un nodrošina nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Šeit parādās jautājums par kaut kādu budžetu, kas un kā to noteiks, lūk, te ir tad, vai nu arī pašvaldība pilnīgi brīvi var izvēlēties šo noteikšanu.

Nu tālāk vēl ir visām personām, tas ir 48.pants, un institūcijām ir pienākums izvairīties no kaitējumu nodarīšanas apkārtējai videi, lai nepārkāptu arī bērnu, nedzimušu bērnu tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi, veselību un attīstību. Nu, arī divdomīgs pants, un arī — kas notiks, ja kāds pārkāps šo pantu, ko tad mēs darīsim, vai mēs tur īpaši attiecībā uz bērniem kaut kādus īpašus soda mērus izdomāsim vai par kaitējumu dabai esošie soda mēri ir pilnīgi pieņemami.

Nu, es nedomāju neko tādu īpaši, tikai vēlmi uzlabot šo dokumentu, ja mēs runājam par saviem dokumentiem, ka tiem jāiziet ir kaut kāda starptautiska aprite, ka mums ir jāparāda savs parlamenta prestižs un ir jācīnās par savu ietekmi pasaules valstu saimē. Man liekas, ka mūsu pienākums ir savus dokumentus veidot tā, lai tie maksimāli būtu pilnīgāki, uz īstu pilnību cerēt neviens mēs nevaram, bet jebkurā gadījumā es tiešām ļoti koleģiāli aicinātu autorus, kas tālāk strādās pie šī dokumenta, mēģināt iedziļināties arī dažos ministriju ieteikumos.

Nu, pēdējais mans iebildums, nu, ne iebildums, bet pārdomas ir 77.pants, kurš manī rada tādas iekšējas domas: vai atkal mēs neradām kaut kādas iespējas nelikumīgi vai šķietami likumīgi mūsu valstī iekļūt nevēlamām personām, iekļūt atkal kādiem, kas ar veikliem paņēmieniem šeit var ierasties uz pastāvīgu dzīvi. Un it īpaši 77.panta otrā daļa, ka mātei vai tēvam, kurš dzīvo citā valstī, ir tiesības noteiktā kārtībā iebraukt Latvijā ģimenes apvienošanas nolūkā. Kas tā būs par noteikto kārtību, kāda tā izskatīsies? Diezgan, diezgan uzmanīgi ir šādas lietas jāizskata. Nu vienkārši mums tas ir jāsaskaņo, jāpaskatās, kā tas atbilst esošajiem likumiem, vai tur ir nepieciešams papildu izskaidrojums vai nav, vai mēs tiekam galā jau ar esošo. Jo pagaidām tā ir it kā zināma deklaratīva norma, bet tā nedrīkst pārkāpt to, kas mums jau ir. Es tomēr domāju, ka visiem mums šeit esošajiem ir jāvienojas, ka nedrīkst Latvijā iebraukt vēl kādi liekie, izmantojot mūsu jaunos, topošos likumus, izmantojot kaut kādas spraugas tajos. Mums tāpat šeit nav viegli tikt galā ar to, ko mums ir atstājuši kā mantojumu. Mūsu uzdevums ir vismaz no daļas no tiem mēģināt tikt vaļā, lai cik tas grūti arī būtu, tad vismaz neradīsim iespējas vēl te kādiem nākt klāt. Nu tas arī ir jāpārdomā, domājot par jebkuru lietu. Jā, mēs esam civilizēta valsts, civilizēta, kulturāla tauta, bet tas nenozīmē, ka mums jāver durvis platāk tiem, kam šeit nav vietas. Tā kā atkārtoju. Es principā atbalstu šā likuma tālāku virzīšanu. Vajadzīgs tas ir, bet nu kopā uzlabosim to. Paldies!

Sēdes vadītājs . Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es jums pavisam īsi gribu atgādināt vēsturi ar vienu likumprojektu, kuru tieši tāpat uzsvēra, ka tas ir dzīvībai nepieciešams un ka bez tā tālāk mēs strādāt nevarēsim. 1996. gadā skolas sezonas atklāšanai. Tas bija Izglītības likums, kuru es aicināju toreiz pirmajā lasījumā nepieņemt, atdot atpakaļ komisijai un sākt darbu vēlreiz, īsā laikā uzrakstot jaunu, kvalitatīvu likumu. Kā jūs zināt, ir sāktas trīs skolas sezonas bez šā likuma. Pirmajā lasījumā saņēma aptuveni 800 priekšlikumu, nolika nost, un tie deputāti, kuri toreiz solīja, ka šis likums tiks ātri, strauji un kvalitatīvi pārstrādāts, sen to ir aizmirsuši. Tagad Saeimā sāk runāt, ka drīz parādīsies atkal jauns Izglītības likums, kuram, cerams, būs labāks liktenis. Es lūgtu deputātus to atcerēties tad, kad mēs šeit no tribīnes klausījāmies un klausīsimies noteikti vēl, cik šis likums ir nepieciešams un cik pie tā aktīvi un intensīvi strādās.

Es gribu teikt vienu. Tie, kuri ir uzrakstījuši šo ļoti nekvalitatīvo, nepārdomāto, nesaskaņoto likumprojektu, nav spējīgi to pārveidot kvalitatīvā, derīgā dokumentā. Ir jāizveido jauna cilvēku grupa, un likumprojekts ir īsā laikā tā, kā tas patiešām ir nepieciešams, jāuzraksta no jauna un jāiesniedz pavisam citā redakcijā pirmajā lasījumā. Jo jāsāk ir ar elementāru lietu. Likumprojektā jūs tā arī neatradīsit skaidrojumu, kas tad īsti ir bērns. Tiek lietots bērns, tiek lietots jaunietis, tiek lietots nedzimis bērns. Bet likums ir par bērnu tiesību aizsardzību. Un jau 2.pantā jūs redzat, ka mums ir bērni līdz 18.gadiem, bet mums ir arī bērni, kuriem ar likumu pilngadību piešķir ātrāk. Un mums ir bērni, kuri stājas laulībā un līdz ar to kļūst pilngadīgi. Jau 2.pants parāda to, ka bērns var būt arī tēvs un vectētiņš laikam vienlaicīgi, ja spriež pēc Kārļa Leiškalna laikam praktiskās pieredzes. (Zālē smiekli.)

Tālāk. Ja mēs runājam par citiem pantiem, kas šeit ir iekļauti iekšā. Mani, piemēram, ļoti pārsteidz tas, ka Seiksta kungs nav saskatījis, ka šajā pantā ir veselai rindai Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju pazemojošs pants, jo ir ierakstīts 16. pants: “Latvijas mazākumtautību bērnu tiesības”. Un izrādās, ka Latvijas mazākumtautību bērniem ir tiesības tikai uz izglītību dzimtajā valodā, jo, ja viņiem būtu citas tiesības, tad viņi nebūtu izdalīti atsevišķā pantā. Un ja tas ir izdarīts tā, kā tas ir izdarīts tagad, tad, piedodiet man, tad tā ir vai nu politiskā, vai juridiskā tuvredzība. Vai, pareizāk sakot, nepārdomātība un neprasme rakstīt šo likumprojektu.

Tālāk ir tādi paradoksi, kas ir ierakstīti likumā, kas man kā mātei liekas absolūti nepieņemami. “Bērnam ir tiesības uz vārda...” Labi, lai būtu uz vārda brīvību, bet bērnam ir tiesības uz reliģijas brīvību. Līdz kādam vecumam? Ja septiņgadīgu skolnieku savāks sekta, tad man nebūs tiesību iestāties un cīnīties par to, lai mans bērns nenonāktu kādas ļaundabīgas sektas rīcībā? Pēc šā likuma man nav tiesību.

Tāpat, kā es saprotu, ja šis likums būtu spēkā divas nedēļas atpakaļ, tad man būtu jāsaka kā Kaspara tēvam: “Sieniet manas rociņas un vediet mani uz cietumu!” Jo šeit ir rakstīts, ka bērnu nedrīkst arī fiziski ietekmēt. Man ir aizdomas, ka to ir rakstījuši cilvēki, kuri nekad mūžā nav bērnus audzinājuši, jo ja es pašlaik zālē lūgtu: “Paceliet rokas tie vecāki, kas mūžā nekad fiziski savam bērnam nav mēģinājuši kaut ko ieskaidrot.” Es nedomāju par piekaušanu, bet gan jau kāds kādu dunku vai pļauku ir iedevis.

Tālāk. Runājot vēl par tādiem paradoksiem, kas ir ierakstīti šeit, likumprojektā. Kā saprast to un ko ir domājuši autori, kuri ir ierakstījuši, ka bērnam ir tiesības izmantot visas cilvēku tiesības. Es atvainojos! Vai bērns nav cilvēks? Varbūt daudz vienkāršāka ir Cilvēktiesību deklarācija, kas darbojas Latvijā, un mēs nerakstām šādus paradoksus un nesūtām šādus likumprojektus riņķī pa pasauli un nerādām starptautiskajām organizācijām.

Un te ir vēl viens ļoti svarīgs jautājums, ko es minēju jau savas uzstāšanās sākumā: kad sākas bērna dzīvība? Jo ir divi panti — 6.pants un 48.pants. 6.pants nosaka bērna dzīvības neaizskaramību, bet tad ir tiesības uz dzīvību bērnam, bet 48.pants runā par nedzimušu bērnu. Kā tas ir saskaņots ar to medicīnisko kārtību, kāda ir Latvijā ar grūtniecības pārtraukšanu? Kā tas viss iet kopā? Un kad īsti Latvijas valsts parlamenta uztverē bērns ir dzīvs? Kad sākas bērns? Šis likums jums uz to neatbild. Tas pasaka gan tā, gan šitā. Lietojiet katrreiz, kā jums katram ienāk prātā.

Vēl viena lieta, ko es gribēju teikt. Mani pārsteidza tas, ka likums sāk regulēt, bērnu tiesību likums sāk regulēt, kas ir jādara kurai ministrijai. Nevis ka Izglītības likums vai skolu apmācības programma nosaka, kas bērnam ir jāmācās, bet katrreiz savādāk, un tiek noteikts, ka ministrijām jāizstrādā projekti. Kas projektus apstiprina, tas atbild par to izpildīšanu, kas tos finansē, tas viss šeit ir salikts iekšā kā mannā biezputrā ar sāli un cukuru, un uzbērts pa virsu kanēlis un mazlietiņ piebērti vēl kaut kādi kartupeļu milti klāt. Viss apmēram izskatās šādā veidā, un pamēģiniet bērnu ar šo ēdienu pabarot.

Tad ir vēl 68.pants, kas vispārībā šodien skan kā ķecerība: “Rīgā, Liepājā...” un, cik es saprotu, arī daudzās citās pilsētās: “Pašvaldību kompetence bērnu tiesību aizsardzībā. Pašvaldības atbilstoši likumam nodrošina bērnus ar siltumu.” Kā ir tajās mājās, kur “Rīgas siltums” tikko kā ir atslēdzis siltumu? Kā tur ir ar siltumu? Kā ir ar siltumu Liepājā? Un nav neviena punkta un vārda, kas notiek ar pašvaldībām, ja tās to nepilda? Kā tas viss iet kopā ar vecāku atbildību un pašvaldību atbildību?

Bet te gan ir ierakstīta viena cita lieta, pret kuru es esmu visu laiku iestājusies, bet par ko šogad izdevās noteikt tomēr Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai — Baloža kungam kopā ar Zīles kungu izcīnīt to, ka par bērnudārziem vai, pareizāk sakot, pirmsskolas vecuma iestādēm pilnībā atbild pašvaldības. Visa naudiskā atbildība tiek uzlikta pašvaldībām. Valstij vairs nav nekādu saistību ar to, un tas tiek fiksēts arī šajā likumprojektā.

Varētu runāt vēl daudz un gari, un dažādi. Gan par lietotiem terminiem, gan par to saskaņošanu, gan par neloģiskumu, par visu to, kas šeit ir iekšā, un tāpēc, kolēģi, cienīsim sevi, savu laiku, cienīsim tos, kam šis likumprojekts būs jālasa! Es jūs aicinu neatbalstīt to pirmajā lasījumā, atdot atpakaļ. Es gan nezinu, visi saka, Seiksta kungs saka: “Mana komisija to neizstrādāja.” Ābiķa kungs saka: “Mana komisija to neizstrādāja!” Varbūt godīgi atzīsimies, kas to izstrādāja?

Es tikai zinu, ka Lagzdiņa kungs esot sekretārs tai institūcijai, kas izstrādājusi, kas ir priekšsēdētājs, tā man nav izdevies uzzināt. Es lūgtu paņemt atpakaļ šo likumprojektu, ņemot vērā visu to, kas ir teikts, vēlreiz apsēsties, solīdi pārstrādāt, lai nebūtu tas, kas notika ar Izglītības likumu. Saņemsiet jūs 800 priekšlikumus, un kas būs tālāk? Kā izskatīsies parlaments un cik strauji mēs virzīsimies pretī Eiropas institūcijām, un ko tad mēs rādīsim tajā Apvienoto Nāciju Organizācijā? To, ka Latvijā mazākumtautību bērniem ir tiesības iegūt izglītību nacionālajā valodā un vairāk neko. Un to, ka Latvijā bērnam ir tiesības izmantot cilvēktiesības.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Mēs dzirdējām ļoti emocionālu runu. Diemžēl ne visur var piekrist šai emocionālajai runai. Šis likums tika apspriests arī Darba un sociālo lietu komisijas demogrāfiskajā apakškomisijā. Mēs pamanījām gan to, ka tur ir daudz vispārēju frāžu. Mēs pamanījām arī to, ka tur nav veikta, tā teikt, nav veikta saskare ar citiem likumiem, jau esošajiem. Mums gan ir tāda tradīcija, ka prasīts tiek, ja kaut kas ir jāizpilda, tad mēs neliekam sankciju pēc tam, tas ir, kā teikt, Lagzdiņa kungs labi informēja, ka tas ir frakcijas paņēmiens, ka katra likuma galā liek sankciju. Mēs zinām, ka sankciju likumi mums ir Administratīvais kodekss vai Administratīvais likums un Kriminālais likums. Līdz ar to citi likumi ir tikai, tā teikt, jāpieslīpē pie šiem likumiem, lai ir skaidrs, uz ko tas attiecas, jo Administratīvajā kodeksā, ja nav bērnu tiesību likuma punktu ievērošana paredzēta, tad tā ir vienkārši jāiestrādā Administratīvajā kodeksā. Šajā likumā tas nav, bet tas ir darbs, kas ir izdarāms komisijā, nevis likums jānosūta jaunai izskatīšanai.

Es te gribu oponēt arī Dobeļa kungam, kas prasa likumu tieši pēc šīs franču sistēmas, nepamanīdams, ka visa mūsu likumdošana nav šādā sistēmā. Mēs laužam savu sistēmu un liekam tagad sankcijas katra likuma galā, tā nedrīkst svaidīties, ja mums ir cita sistēma likumdošanā, tad mums pie šīs sistēmas jāturas. Un līdz ar to nevajag radīt dažam juridiski nezinošam cilvēkam tādu, jāsaka, mulsuma sajūtu.

Gribu teikt, ka šo likumprojektu ir sagatavojusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību apakškomisija Rudītes Leitenas vadībā. Protams, tur ir strādājuši arī speciālisti. Protams, mēs varam pārmest, ka varbūt tas nav īsti labi nostrādāts, varam arī pārmest, ka te ir atkārtoti pasniegtas deklaratīvas normas, kuras ir jau starptautiskajās konvencijās un par kurām mēs esam parakstījušies. Pacēlās jautājums: vai vispār tās ir jāatkārto? Domāju, ka tās ir jāatkārto ne visā pilnībā, bet uz lietām, kas attiecas tieši uz Latvijas specifiskiem apstākļiem.

Vispār jāsaka, ka komisijai — gan vienai, gan otrai, jāizsaka liels paldies, ka vispār bērnu tiesību jautājums ir pacelts pirmo reizi ļoti nopietni Saeimā. Es kā Sociālo un darba lietu Demogrāfiskās komisijas apakškomisijas priekšsēdētājs varu teikt tikai to, ka varam priecāties, ka beidzot šis jautājums ir iekustināts un Saeima nopietni sāks domāt par bērnu tiesībām un par bērnu jautājumu, lai beidzot mēs aizietu līdz tādām nostādnēm, ka demogrāfiskais, tātad galvenokārt bērnu jautājums, Latvijā ir pati lielākā prioritāte. Mums ar lielām grūtībām jācīnās pret vienaldzību Saeimā, diemžēl, kolēģi, esmu redzējis, kāda vienaldzība ir jūsu acīs, kad runā par demogrāfiju. Tajā pašā laikā skaitļi rāda, ka dzimstība Latvijā, kura katrā ziņā arī ietekmējas no bērnu tiesību neievērošanas, šī dzimstība ir katastrofāla. Četrus gadus būtībā mums ir vairs tikai puse no nākamās paaudzes, lai būtu normāla paaudžu nomaiņa, tikai puse piedzimst! Un nākotnē diemžēl nav redzamas nekādas gaismas svītras. Un tajā pašā laikā man gribas vēlreiz mest akmeni diemžēl “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” partijas dārziņā, jo Ministru prezidents ir no šīs partijas. Diemžēl prioritātēs nav minēts demogrāfiskais stāvoklis un demogrāfiskais jautājums. Varu jums teikt tikai to, ka tika vēstulē uzaicināts Guntars Krasts uzskatīt to par prioritāti. Tautas kustība “Latvijai” uzskata to par pašu pirmo prioritāti, ko mēs pasludināsim, tikko mēs būsim valdībā pirmajās simts dienās. Prioritāšu prioritāte ir demogrāfija, jo pārējām prioritātēm... cienījamie deputāti, pārējām prioritātēm zudīs jebkura jēga, ja nebūs tautas un valsts. Un es joprojām redzu jūsu smīnošās sejas, godātie tēvzemieši, ka jūs par to joprojām domājat ļoti nenopietni vai varbūt tīšā prātā izaicinoši, noliedzoši, un tas mani uztrauc. Es to runāju šobrīd jums visiem, lai jūs saprotat, kādā stāvoklī jūs sevi nostādat, un jāsaka vēl tā, ka jūs radāt aizdomas, ka jums ir citi mērķi, nevis tautas izdzīvošana un valsts noturēšana.

Ilgai Kreituse salīdzināja šo likumu ar izglītības likumprojektu. Zināmā mērā varētu viņai piekrist, jo es biju pirmais, kas 15 minūtes norunāju brīnīdamies, ienācis pirmo reizi šajā augstajā namā, brīnīdamies, kā var tādu likumu ražot valdība un mūsu gudrākā partija “Latvijas ceļš”, jo to iesniedza Gorbunova kungs. Varu teikt tā, ka šajā Izglītības likumā pretstatā šim likumam bija bezgalīga mocīšanās ar definīcijām, un šīs definīcijas aizveda līdz absurdam. Šajā Izglītības likumā nebija normas, kas kaut ko reglamentētu, tas bija pārstāsts. Šeit toties šīs normas ir. Es jums varu atkārtot, ka šinī likumā normu karkass ir. Izglītības likumā šī karkasa nebija, tas vispār nebija likumprojekts. (No zāles: “Runā par lietu!”)

Attiecībā par sektām, par kurām nav paredzēts šajā likumā, ka drīkst vecāki atturēt. Piekrītu. Visu likums nekad nevarēs reglamentēt. Tāpat varu piekrist, ka pilnīgi izslēgt bērnu sodīšanu nevar, jo sods ir jau ne tikai fizisks, sods ir arī psiholoģisks, ja ar bērnu vecāki nerunā, teiksim, divas—trīs stundas, bērns krīt gandrīz histērijā. Šis sods varbūt ir smagāks par fizisko sodu. Tās ir smalkas lietas, te mēs varam debatēt, te mēs varam varbūt mainīt likumprojektu, bet mums jāapzinās, ka bērns ir jāpasargā no varmācības, un šajā likumā, kurš ir gan vispārējās frāzēs, ir pateikts pats galvenais, ka bērns jāpasargā no varmācības. Galvenais audzināšanas veids ir mīlestība.

Un vēlreiz gribu atkārtot to, ka vispārējās frāzes, kā ļoti labi pateica mūsu komisijas sēdē Jānis Lagzdiņš, ir vairāk piemērotas demokrātiskai sabiedrībai, kurai ir augsta demokrātiska kultūra, proti, ja cilvēks izlasa tādu frāzi, ka bērnam ir tādas tiesības, tad viņš uzreiz, tikko šīs tiesības būs pārkāptas, jebkurš sabiedrības loceklis varēs ierosināt izskatīt šo jautājumu, ka bērna tiesības ir pārkāptas. Ietvert konkrētu norādi, ka tādas vai tādas tiesības var novest mūs pie tā, ka mēs to likumu uztaisām tūkstoš lappušu garu, un tad tiesību aizsardzības sistēmai būs briesmīga pārlapošana, vai attiecas uz to, vai neattiecas uz to tas un tas punkts. Absurdu var padarīt likumu ar precizitāti. Piekrītu, ka likumu var padarīt jēlu, tā teikt, arī ar vispārējām frāzēm. Likumdevējam ir jāatrod vidusceļš, un es domāju, ka šādu vidusceļu no šī likuma pirmā lasījuma teksta var izdarīt, un tāpēc likums principā ir jāatbalsta.

Un par budžetu runājot, godātie kolēģi! Mēs taču zinām, ka likumprojektus mēs vienā sesijā nepieņemam. Mēs zinām arī, ka likumu darbošanās sākumu var noteikt arī ne tūlīt pēc tā pieņemšanas. Mums ir daudz un dažādi paņēmieni, kā šo pretrunu novērst. Mums arī ir rezerves paredzētas budžetā, un mums šis budžets ir ļoti pieticīgi iecerēts, un gandrīz droši var galvot, ka budžetu izpildīs, pārsniedzot 30—40 miljonus. Šie līdzekļi radīsies, un tie līdzekļi būtu jāizmanto, nevis jānodarbojas varbūt ar cita veida sadali, bet nevis tādu, kuru varētu pamatot ar likuma palīdzību.

Jā... nu nobeidzot gribu teikt tā. Novērtēsim to darbu, ko ir ielikuši cilvēki šā likumprojekta veidošanā, un novērtēsim arī to situāciju, kas Latvijā ir demogrāfijas jautājumā. Un katrā ziņā tauta un mūsu pēcnācēji būs pateicīgi, ka mēs būsim sākuši strādāt pie tā likuma, un droši varu teikt Ilgai Kreitusei, ka šī aktīvā komanda, kas pie šī likuma strādā, neļaus šo likumu vilkt garumā, vesela sasaukuma garumā, kā tas notika ar Izglītības likumu. Man pat gribas sacīt, ka es viņu vietā varu to galvot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Bērnu tiesību aizsardzības likums ir nepieciešams, jo bērni Latvijā ir neaizsargāti. Tūkstošiem bērnu Latvijā neiet skolā. Tūkstošiem bērnu Latvijā nodarbojas ar prostitūciju. Mums ir zināms, ka Latvijā ir vairāk kā 10 000 prostitūtu, no tām vairāk kā tūkstotis ir mazgadīgās.

Valdību vada šodien “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pārstāvji, un es gribu jautāt Dobeļa kungam un arī Tabūnam. Jūsu partija valdošā, kas tagad ir pie varas, jūs atbalstiet mazgadīgo prostitūciju un pedofīliju? Ko jūs esat darījuši pret to? Šajās dienās Latvijas televīzija rādīja uz ielas interviju ar mazgadīgajām prostitūtām. Ir bijusi kāda reakcija? Ir kāds likumprojekts ierosināts? Ministru kabinets var ierosināt 81. panta kārtībā un pieņemt. Nē, jūs to atbalstāt. Tūkstošiem Latvijā bērnu cieš badu. Kas notiek mums medicīnā? Kā tiek aizsargāti bērni? Es gribu zināt, vai Makarova kungs vai Jaksons ir aizbraucis uz laukiem paskatīties, kas notiek lauku ambulancēs? Mēs, piemēram, bijām iebraukuši Lēdurgā. Zobārstiem mēs prasījām, ko jūs darāt, kad bērni atnāk pie jums? Viņi saka — vienīgais, ko mēs varam darīt, ir izraut visus zobus tāpēc, ka ... bojātos, es domāju... tāpēc, ka nav naudas, par ko plombēt. Tā tas ir daudzās poliklīnikās.

Tā ka es domāju, ka šis likums sen jau ir vajadzīgs, un vajadzīgi ne tikai... te vēl daudz kas, protams, ir jālabo un jāpaplašina. Bērni tiek apzagti, visādā veidā tiek apzagti. Mēs cīnāmies un Latvijā nevaram pārtraukt šo mašīnu un dzīvokļu apzagšanu. Vidusāzijas... Uzbekijas vēstnieks... Latvijas vēstnieks Uzbekijā teica, ka tur tā zagšana sen ir likvidēta. Tur pieņēma likumdošanā likumu, ka ir 15 gadu cietumsods par to, ka nozog mašīnu vai apzog cilvēku vai dzīvokli, un tur vairs neviens nezogot. Es nezinu, kāpēc mēs nevaram tad mainīt likumdošanu arī šinī jomā?

Tā ka, Dobeļa kungs un LNNK un “Tēvzeme”! Jūs esat tagad valdošā partija, jūs esat pie varas. Jums vajadzētu visādi veicināt, lai bērni būtu aizsargāti. Kas tā par valsti, ja mēs nevaram nodrošināt, ka mums visi bērni iet skolā! Nu ko jūs esat darījuši? Jums ir kaut kas jādara, nevis tukši jārunā. Paldies... Bet es atbalstu likumprojektu pirmajā lasījumā, un es domāju, ka mēs iesniegsim daudzus labojumus.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, Reformu partijas un Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (LNRP, LZP). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es gribētu teikt uzreiz, ka šis ir ļoti vajadzīgs likumprojekts. Ir ļoti žēl, ka tas tik vēlu tika iesniegts. Acīmredzot, neskatoties uz visiem trūkumiem, pirmajā lasījumā tas būs jāatbalsta, bet te ir ļoti daudzas lietas, kas nav ietvertas un par ko es gribētu arī pateikt.

Pirmais. Šis likumprojekts acīmredzot nav saskaņots ar 13–15 gadīgām Čaka ielas meitenēm. Ja viņām šī iela spēj nodrošināt 300–400 latu ienākumu mēnesī, tātad vai šie pasākumi, kas te ir, ministrijas un viss pārējais, vai viņām to spēs garantēt un kādā veidā? Un tāpēc tas, kas šeit ir nosaukts par prettiesisko darbību, acīmredzot ir jābūt atsevišķai nodaļai, te nedaudz Rubina kungs pieskārās, bet citu valstu likumprojektos tas ir diezgan skaidri, to sauc par bērnu seksuālo izmantošanu, ar attiecīgiem labojumiem Kriminālkodeksā un visos pārējos sodu likumos. Ja tas nav, tad šim likumam vispār nav nekādas nozīmes.

Otrs. Ir... Viņš varētu būt divreiz īsāks. Ir jāizmet šie pilnīgi nevajadzīgie un tukšie apgalvojumi, kā arī dublēšanās ar citiem likumprojektiem, piemēram, Labklājības ministrija risina bezdarba problēmu. Labklājības ministrija nerisina bezdarba problēmu. Izglītības ministrijai jānodrošina izglītības kvalitāte. Priekš tā ir Izglītības likums, tas nav jāraksta. Nav šādas tukšas frāzes jāizmētā citos likumos. Vai piemēram: veselības mācība jāievieš. To visu var izdarīt Izglītības likumā, nevajadzētu dublēties.

Bet ir vēl viena lieta, ko es gribu pateikt. Ja Latvija ir pēdējā vietā pasaulē un pēdējā vietā Austrumeiropā pēc uzņēmumu skaita, tad vainīga un atbildīga ir vispirms Saeima, Seiksta kungs. Un mēs, kuri esam strādājuši pie šiem likumprojektiem, jo mēs esam radījuši vislielāko birokrātiju pasaulē. Latvijā ir visnedraudzīgākā vide ģimenes uzņēmumu veidošanā, mazo uzņēmumu veidošanā, vidējo uzņēmumu veidošanā. Tā nav vislielākā pasaulē pēc skaita licenču sistēma, korupcija, dažādas atļaujas un aizliegumi, bet tā ir arī likumdošana, kuru mēs ar jums piesārņojam no rīta līdz vakaram. Ja tās ir mazās krājkases, tad mēs liekam 10 000 latu un brīnamies, ka neviena krājkase netiek izveidota, un tad mēs atceļam. Ja tās ir krājaizdevu sabiedrības, tad ar putām uz lūpām mēs pierādām, ka vajag 100 000 latu, lai būtu trīs četras bankas, kas to izdara, un rezultāts ir tāds, kāds tas ir. Pēdējā vietā Austrumeiropā un pasaulē pēc mazo un vidējo uzņēmumu skaita. Tātad, ja ir šie mazie uzņēmumi, vidējie uzņēmumi un ģimenes uzņēmumi, tad bērni tur strādā, viņi nemētājās pa ielām. Varbūt viņiem nebūs 300—400 latu, viņiem būs 100 latu ienākums vai 200, bet tas ir problēmas risinājums. To nerisina Labklājības ministrija. To risina Saeima.

Nākošais, ko es gribētu pateikt. Iekšlietu ministrija īsteno bērnu noziedzības novēršanas programmu. Nu tas ir galīgs absurds. Iekšlietu ministrija jau var tikai ar sekām cīnīties. Tātad tas ir atkal tas, ko es teicu, visas valsts likumdošanas sakārtošana, un tad mēs varētu atgriezties pie šiem jautājumiem vēlreiz. Tātad vēl. Es pārāk negribu tērēt šeit laiku, te jau iepriekšējie runātāji diezgan precīzi pateica konstruktīvos priekšlikumus. Acīmredzot vismaz trešā daļa, Seiksta kungs, šeit ir jāizsvītro kā pilnīgi tukši apgalvojumi, kuri absolūti neko nepasaka. Tajā pašā laikā tās lietas, kas ir visasākās, kā es teicu — vardarbība un bērnu seksuālā izmantošana, nevis kautrīgi slēpties aiz kaut kādām prettiesiskām darbībām vispār. Jānosauc ar attiecīgiem labojumiem.

Un ir vēl viena lieta. Nacionālā radio un televīzijas padome, kurai ir jānes atbildība par to. Nevienā pasaules valstī jūs neatradīsit, ja tā nav kabeļu televīzija, tādas filmas, kādas, teiksim, tagad jūs varat skatīties. Ne tikai kaut kādos laikos pēc divpadsmitiem, bet arī, sākot no deviņiem. Acīmredzot tas viss šeit ir jāiestrādā līdzīgi, kā tas ir citās likumdošanās.

Es domāju, ka tādā gadījumā, teiksim, par pašu šo strukturālo sakārtošanu, tas gandrīz ir tāds. Tas par kādiem 70% varētu būt, spriežot pēc virsrakstiem. Tā doma jau ir pareiza, bet diemžēl rezultāts ir iznācis ļoti pavājš pašreiz. Bet es tomēr aicinātu pirmajā lasījumā atbalstīt. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Par nožēlu tie bērni mums patiešām nav vēlētāji. Tādēļ mēs 5.Saeimā sākam ar sociālo reformu. Un cīnījāmies viens ar otru. Šis likums ir nokavējis, ļoti stipri nokavējis. Un ļoti žēl, ka neviena no ministrijām un valdība visumā šo likumu arī nav iesniegusi. Un patiešām izstrādājusi cilvēku grupa, apakškomisija, pie Seiksta kunga komisijas. Un liels paldies par to! Un lai kāda šeit neizskanētu kritika, par to tikai ir jāpateicas. Es domāju, arī mūsu komisija piedalīsies šinī procesā. Es jūs patiešām aicinātu varbūt vairs šobrīd neiziet tik plašās debatēs. Atbalstīt pirmajā lasījumā un izteikt priekšlikumus. Jo, ja mēs pieņemsim vismaz šo likumu mūsu Saeimas laikā, es domāju, ka tas vismaz visas valsts mērogā būs viens no svarīgiem likumiem. Jo tie taču ir bērni. Tie ir mūsu nākotne. Un no visām šīs sfēras reformām mēs patiešām esam atstājuši viņus pēdējos un ir izstrādājusi cilvēku grupa, pat ne valdība. Ļoti žēl. Un tādēļ es domāju, ka Saeimai, katram jāpiedalās šī likuma pilnveidošanā, lai tas iznāk kvalitatīvs, lai tas atbilst visām prasībām. Tādēļ es aicinu varbūt beigt tās debates. Tik ilgi nerunāt un atbalstīt pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Nagobads, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Nagobads (DPS). Godātie kolēģi! Mani pamudināja uzstāties Kreituses kundzes kategoriskās iebildes pret šo likumprojektu. Bet es sapratu, ka tagad turpmākie runātāji jau ir panākuši, ka svaru kauss ir nosvēries par labu šī likumprojekta pieņemšanai pirmajā lasījumā. Es vienīgais gribētu, darbodamies šajā bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, bilst, ka tas likumprojekts ir pietiekami ilgi iznēsāts gan domās, gan darbā. Likumprojekts, kura izstrāde kļuva par vienu no uzdevumiem Bērnu tiesību aizsardzību komisijai, kad to izveidoja pagājušajā gadā. Un likumprojektu, kuru ierosināja, mudināja mūs izstrādāt vasarā notikušais Ziemeļvalstu padomes organizētais saiets par sieviešu tiesību aizsardzību, kur daudz tika runāts arī par bērniem. Par bērniem, par ko nupat minēja Kuprijanovas kundze, pēc socioloģisko aptauju datiem, kas ir aktuālākā problēma šodien Latvijas sabiedrībā — ģimenes, kurās ir bērni, pārsniedzot pensionāru problēmas. Un tas vien, ka mēs par šīm lietām esam sākuši runāt, mēs labi zinām, ka likuma pieņemšana neko nenozīmē, lai kaut ko realizētu dzīvē, bet visādā ziņā ir iestrādāts... Jā, varbūt daudzreiz vispārīgas likuma normas, bet kas ir sabiedrībai absolūti nepieciešamas. Un tādēļ, apzinoties, ka paralēli, sagatavojot šo likumprojektu, pie tā strādājot turpmākajos lasījumos, ir jādomā, kā to īstenosim dzīvē. Par to vakar apakškomisijā arī bija runa, kur pirmo reizi vairāki ministri kopā saietā pārrunājām šīs lietas. Un es domāju, ka to arī turpināsim apakškomisijā. Un tādēļ es ļoti aicinātu šo likumprojektu nenoraidīt, pieņemt pirmajā lasījumā, paredzot pietiekami ilgu laiku, lai arī nesasteigtu otrajā lasījumā, sagatavojot priekšlikumus. Likumprojekts ir nopublicēts “Latvijas Vēstnesī”. Visa sabiedrība var piedalīties tā papildināšanā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji! Tauta! Ja mūsu jaunatnei nav nākotnes, tad arī mūsu tautai nav nākotnes. Mēs jau ilgāku laiku esam parakstījuši Konvenciju par bērnu tiesībām, bet es izprotu, ka tā konvencija nav spēkā, ka mums ir jātaisa papildu likumi. Es saprotu no bērnu aizsardzības organizācijām, ka mēs pasaulei klaji melojam, cik labi vai cik grūti mūsu bērniem iet. Jo, ja pasaule zinātu, tad viņi mūsu valsti novērtētu vēl daudz, daudz zemāk, kā viņi mūs tagad vērtē. Viņi saprot, ka mēs esam krimināla valsts no paša kakla, no pašas augšas. Bet viņi nesaprot, cik cietsirdīgi mēs esam pret mūsu nākotni. Viss tas, ko šeit teica par bērnu seksuālo izmantošanu, par bērnu neskološanu, par bērnu veselības problēmām, tas viss ir patiesi. Un tur laikam ir kaut kāds mērķis. Vajadzētu tēvzemiešiem paprasīt, kas tas par mērķi ir. Jo tās bezjēgas, kad ģimeni izmet par samērā mazu parādu no dzīvokļa, un tad atdala vecākus no bērniem, un tad tos bērnus ieliek kādā bērnu namā, kur izmaksas par bērnu ir daudz, daudz vairāk valstij. Šitādas bezjēdzības notiek ik dienu. Man ir tā sāpe sēdēt komisijā, apakškomisijā par demogrāfiskiem jautājumiem, un es tur bieži klusi raudu, jo tur mēs strīdamies, vai mēs pieliksim divus latus tagad vai trīs latus jūlijā bezvīru mātēm, lai viņa audzinātu savu bērnu. Mēs spēlējam kaut kādu, manuprāt, neticami negantu, ļaunu spēli. Mums nauda netrūkst, draugi, ja mēs gribētu mūsu jauno paaudzi audzināt. To parāda mūsu 58 miljoni latu, kas tikko it kā parādījās kā papildnauda mūsu budžetā. To pierāda tie 500 miljoni latu, kas skrien mūsu budžetam garām. Bet kas mums trūkst? Sirdsapziņa un rūpe par mūsu nākošo paaudzi. Un tas rūpes trūkums sākās tieši šeit, mūsu Saeimā. Un to redz visur. Godājamais prezidenta padomnieks un Šķēles kunga padomnieks un nezin kam vēl padomnieks Grūtupa kungs var par darbu, ko viņš nekā nezina, saņemt 300 tūkstošus latu. Un cik no tā iet bērniem? Tai mātei, kurai ir jāaudzina bērnu ar 3 latiem mēnesī. Un tāda tā situācija ir.

Pagājušās nedēļas nogalē biju laukos uz Lietuvas robežām, un tur man stāstīja ar smaidu, ka statistika rāda, ka viņiem nav bezdarba. Tāpēc ka tiem cilvēkiem nav tās naudas, lai aizbrauktu reģistrēties Saldū kā bezdarbniekiem. Ka viņiem nav tādi, kas neiet skolās. Atkal reģistrācijas nepilnības dēļ. Un tā, lai gan viņiem iet grūti, tur visi, kas grib izdzīvot, viens otram strādā un palīdz. Un tādā veidā tiek cauri. No valsts, no centra nāk tikai blēņas. Cik labā valstī mēs dzīvojam! Nav bezdarba! Neviens bezdarbnieks, lai gan 60% no iedzīvotājiem nav darba. Jo trūkst tas lats, lai aizbrauktu līdz Saldum un reģistrētos kā bezdarbnieks. Bet cik labā valstī mēs dzīvojam!

Ko mēs šodien šeit Saeimā darīsim? Mēs uzrakstīsim likumprojektu un raudāsim par vārdiem un kaulēsimies par vārdiem. Mums ir 58 miljoni latu, ko izdalīt. Ja mēs gribētu kaut ko pozitīvi izdarīt un ne tikai pļāpāt, tad mēs varētu ķerties klāt pie tiem 50 miljoniem latu dalīšanas. Lai tiem jaunajiem būtu, lai viņi augtu! Lai viņiem būtu dzīves spēja. Vēlāk nodokļu maksāšanas spēja. Bet nē! Draugi, mēs šeit viens otru amizēsim, raudāsim kopā, spēlēsim baltos zvirbuļus demogrāfiskās komisijās un citur. Varbūt apvainosim viens otru. Bet naudu izdalīt jaunatnes veselības vajadzībām vai skolas vajadzībām, vai mātes pabalstu vajadzībām, vai dzīvokļa noturēšanai tiem cilvēkiem, kuriem nav tās naudas, jo tās darbavietas trūkst, lai varētu tas bērns dabūt to, ko mēs it kā šeit solām. Mēs šeit taisīsim tukšus solījumus. Man kāds saka, ka it īpaši Latvijā solītais makā nekrīt. Bet skat, šeit mēs solīsim izglītību un veselības aprūpi. Dzīvības aizsardzību, ēdienu, apģērbu, siltumu, tīru dzeramo ūdeni, morālu audzināšanu. Bet ziniet, draugi, šis papīrs, par ko mēs daudz runāsim komisijās, tas nevienam bērnam nepalīdzēs. Palīdzēs, ja mēs nezagtu vairs un to naudu dotu tam bērnam. Palīdzētu, ja mēs vairs nemuldētu un tos 58 miljonus latu sāktu tūlīt dalīt. Jo tas bērns mirst šodien, ja ne fiziski, tad vismaz morāli. Un tas, kas neiet skolā, kas ar viņu notiek?

Draugi, es balsošu par šito likumprojektu, bet mums jau ir likums. Tā konvencija, ko mēs nepildām, mēs melojam, ka mēs pildām. Un kas tad būs ar šito likumu? Mēs to pieņemsim, un tad nāks no tēvzemiešiem un no Makarova kunga ziņojums, cik spoži iet mūsu jaunatnei, jo mēs ikkatru punktu pildām. Jo mēs nereģistrējam tos bērnus, kas nav skolā. Mēs reģistrēsim tikai tos, kas ir skolā. Un tā viņi visi iet skolā. Mēs nereģistrēsim slimos bērnus, jo tos mēs neskaitīsim par bērniem, mums būs kaut kāda cita klasifikācija. Mums būs tikai veseli bērni. Un mēs šitā vienkārši sevi un pasauli mēģināsim maldināt. Ja mēs gribētu kaut ko īsti darīt, tad mēs varētu pataisīt izmeklēšanas komisijas bērnu jautājumā, lūk, lai “Panorāmā” katru dienu par to jautājumu runātu, un mēs varētu šeit katru dienu dalīt miljons latu kādai programmai, lai tiem bērniem iet patiešām labāk. Bet mēs šeit spēlēsim pirmsvēlēšanu kampaņā ar asarām, ar foršiem vārdiem. Lūk, kā mēs gribētu! Un skat, cik skaistus vārdus mēs solam un mēs nekā nedarām.

Es jums lūgtu padomāt, ja balsos par šito likumu. Bet es lūgtu Finansu ministrijai nākt ar jauno budžetu, ar to sadalīto, 58 miljonus, un dosim tam bērnam iespēju dzīvot, dosim mūsu tautai iespēju dzīvot. Advokatūras likumā pateiksim to, ja advokāts saņem vairāk nekā 200 latu stundā, papildu honorāram ir jāiet bērnam. Darīsim kaut ko pozitīvu! Neuzrakstīsim vēl kaut ko, pret ko mēs varēsim melot. Būs vēl viens standarts. Tā kā jūsu Padomju savienībā, man stāsta, bija vislabākā konstitūcija visā pasaulē, bet neviens to nepildīja. Mums atkal būs kaut kāds likums bez izpildes varas. Šeit nekur nesaka, cik nauda būs, kad būs, kurš būs atbildīgs, kurš tiks sodīts par to bērnu? Nav. Un atbildīgie tomēr laikam esam mēs. Kāpēc mēs šitādu teātri tautas priekšā atkal spēlēsim? Vai mēs nevarētu patiešām nolemt kaut ko darīt? Makarova kungs, kā būtu, jūs atnākat ar budžetu, lai bērniem būtu tā skola un veselība, un paņemsim lielu daļu no tiem 58 miljoniem un sadalīsim šodien. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pārāk daudz te vairāki deputāti minēja “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vārdu, tāpēc es atnācu tribīnē, lai nepaliktu parādā jums. Likums, protams, ir pavājš, bet visiem ir skaidrs, arī jums, kuri tik dedzīgi runājāt un faktiski noliedzāt likumu, arī saprotat, ka šis likums ir vajadzīgs, ka likums sen bija vajadzīgs. Nokavēts. Redziet, parādījās likums, atkal slikti. Tāpat kā daudzas iepriekšējās reizes par dažām citām lietām. Un tā vienmēr, opozīcijai allaž ir... es jau teicu ne reizi vien, jo sliktāk tautai, jo sliktāk bērniem un tā tālāk, jo viņiem ir labāk, jo viņi tad var brūķēt muti šeit.

Nākamais. Mauliņa kungs, Rubina kungs, arī Valdmaņa kungs, jūs, tā vien liekas, esat pamodušies tikko no murgaina miega un neko nezināt, kas ir noticis iepriekšējās dienās, iepriekšējos mēnešos un gados. (No zāles: “Tabūn, kāp nost!”) Jūs vainojat tagad visos grēkos “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kuras premjers vada valdību tikai dažus mēnešus, jūs aizmirstat visus 50 okupācijas gadus, visus Latvijas pastāvēšanas gadus, neatkarīgas Latvijas gadus un viss, identificējat visu un koncentrējat visus spēkus tagad un kritiku “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Tātad par dažiem mēnešiem visu vajadzēja pārvērst leiputrijā. Tas, ka premjera laikā tagad parādījās šis likums, atkal ir slikti. Šī premjera laikā, un parasti valdība rūpējas par likuma iesniegšanu Saeimā. Mūsu frakcijas deputāte Prēdeles kundze arī strādāja pie šī likuma, ļoti nopietni strādāja. Žēl, likums, protams, top pirmo reizi šāds, un laikam ir saprotams, ka tas ir pavājš, bet tāpēc jau mēs varam strādāt ļoti nopietni pie šī likuma, un visiem, kam ir tik dedzīgas vēlēšanās palīdzēt bērniem, strādājiet, lūdzu, iesniedzot labojumus nākamajiem lasījumiem. Es atgādināšu, tas, ka mūsu partijas biedra premjera Krasta laikā, piemēram, bērna piedzimšanas pabalsti ir palielināti no 30 līdz 190 latiem, atkal ir slikti jums, ka bērnu pabalsti daudzbērnu ģimenēm ir palielināti, atkal jums ir slikti, viss ir slikti, vai ne? Tāpēc es lūgšu — atjēdzieties vienreiz no šī ilgā murga un paskatieties patiesībai acīs, un beidziet šeit tērēt laiku un musināt tautai prātu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Man gribas runāt par šo pavājo likumu, un vēl kā Tabūna kungs teica — es nebiju murgā un negulēju, skatījos uz Tabūna kungu, tad tiešām man likās, ka zālē parādījies ir nedaudz murgs. Tādēļ, cienījamie kolēģi, es varētu piekrist domai, ka šis likums ir jānosūta uz komisijām un kārtīgi ar to ir jāstrādā. Būsim atkal no otras puses reālisti, kamēr cienījamais biedrs Krasts valdīs, tikmēr, protams, būs grūts jautājums, kā būs ar tiem bērniem. Un, protams, man bija patīkami dzirdēt, ka biedrs Krasts ir iedevis grūtdieņiem un paaugstinājis algu, lielākus pabalstus dod, es priecājos, ka Krasta kungam ir tādi papildu līdzekļi un viņš var to atļauties. Bet, man liekas, drīzāk tā problēma ir īstā tā patiešām, ko arī daudzi no opozīcijas pareizi norādīja, tas ir reālais finansējums. Ja nākošā gadā mēs risināsim to, ka atkal būs mūsu mistiskais bezdeficīta budžets, un tieši vieni no cietējiem ir bērni, jo nav tās naudas, Tabūna kungs. Nu nav tās, es, protams, saprotu, ka valdošā vairākuma pārstāvjiem, kuri ir gan Aizsardzības ministrijā, ir vajadzīgs nopirkt vecas šautenes vai uzdāvināt darbiniekiem zelta rokassprādzes, bet tā ir tā nauda, kas netiek tiem bērniem.

Un tādēļ, cienījamais Tabūna kungs, es saprotu, ka “Tēvzemei un Brīvībai” ir valdošā partija un jūsu premjerministrs ir pie varas, un labklājības ministrs ir cienījamais Makarova kungs, kas atkal ir jūsu biedrs. Un tad jānes tomēr ir tā atbildība, un, Tabūna kungs, nevajag bēgt no atbildības. Nesiet to, ja esat krēslos, sēdiet, tad nesat to. Un šajā gadījumā, Tabūna kungs, vakarā izejiet pa ielu un paskatieties tos bērnus, jūs varbūt neesat redzējis, kuri pa vakariem klīst pa ielām apkārt. Tā ir mūsu paaudze. Tāpat arī savā laikā, kad jūs atteicāties noņemt Makarova kungu, tur bija arī problēma par bērniem, tā pati problēma, ka dzimstība ar katru gadu samazinās. Un tā ir realitāte, mirstība palielinās, un, Tabūna kungs, tas ir jūsu saldo plus, tie ir jūsu vēlētāji, ko jūs paši ar savām rokām lēnām uz kapsētu nosūtat. Un tādēļ, es domāju, cienījamie kolēģi, Tabūna kungs, jums vajadzētu taisni nekāpt šeit uz tribīnes, vienīgais, ko jūs varējāt teikt, ka jūs arī tāpat kā biedrs Krasts esat ar mieru vēl kādus desmit latus piemest nabaga bērniem, bet to jūs neesat spējīgs izdarīt. Un tādēļ ir šāda iniciatīva no jūsu puses, es nemaz arī neceru. Bet šajā gadījumā šis likums jāstrādā, cita lieta, ko es arī piekristu kolēģiem no opozīcijas, ka tas paliks deklaratīvs papīrs, kuru mēs varēsim kārtējo reizi rādīt un teikt, ka mums ir likums, kuram nav finansējuma. Nu ja mums ir vajadzīgs vienkārši starptautiskajām struktūrām parādīt, ka mēs tā rūpējamies par tiem bērniem, un to papīru mēs parādīsim, tikai no tā jau tas bērns apģērbts nebūs un no tā tie bērni nedzimst, Tabūna kungs. Tādēļ es vēlreiz saku, man no vairākuma tieši interesē reālais finansējums, un varbūt arī lai jūsu daļa ministru paliktu taupīgāki, tad parādītos nauda arī bērniem. (No zāles: “Tabūns vainīgs pie visa...”)

Sēdes vadītājs. Andris Rubins — otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es vēl vienu reizi gribu teikt, ka es atbalstu Bērnu tiesību aizsardzības likumu, un šajā kontekstā, Tabūna kungs, gribētu dzirdēt vēsturiski, lai mēs kaut ko pasakām, vēsturiskā aspektā, Tabūna kungs, es teikšu, ka tiešām vajadzēja pieņemt sen šādu likumu, bet jūs jau te esat no 5.Saeimas, un 5.Saeimā jūs tikai balsojāt, par vienu likumu, tas bija par pensionāru likumu, par kuru jūs balsojāt un tāpēc mūsu pensionāri tik neaizsargāti bija. Ja mēs skatāmies arī, kā tas ir virzījies visu laiku, tomēr jūsu partijai ir jāuzņemas atbildība par to, ka pašreiz tik daudz bērnu neiet skolā, ka tik daudzi uz ielām klīst, nodarbojas ar prostitūciju, ka tik daudzi slimo ar tuberkulozi, ar citām saslimšanām, ka nav nekāda profilakse, nedarbojas medicīna, tā ir nolaista pilnīgi uz grunti. Jūs esat līdzvainīgs, Tabūn, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir līdzvainīga, es negribu, Tabūn, teikt, ka jūs esat kādreiz bijis, teiksim, vai sitis bērnus, avīzē rakstīja tikai, ka jūs sievietes esat sitis, par bērniem nekas nebija minēts. Jūs, Tabūn, te jau esat desmit vai sešus gadus Saeimā, jūs esat pie visām valdībām ēdis no rokas, ja var tā teikt, pie Zīgerista ēdāt, senāk pie komunistiem jūs bazūnējāt pa radio, jūs ne reizi tam nepieskārāties.

Tagad, kad jūsu premjers ir jūsu biedrs, jūsu biedrs Krasts, kā jūs sakāt, ir premjers, tad ierosiniet viņam, lai viņš kaut ko veic, taču nevar tā būt, ka bērni uzbago Rīgas ielās, jūs pastaigājieties pie Centrāltirgus tur tunelī, tur katru dienu pieci, seši mazgadīgie ubago. Viņi ubago, un viņi tiek ievilkti gan tai prostitūcijā, gan pārējā. Tabūn, tā ir prostitūcija, ne tikai tā ir prostitūcija, ka jūs piekrītat pārdot Latvijas zemi, un jūs piekrītat, bet prostitūcija ir arī tā, kas uz ielas bērniem nav ko ēst, viņi ir spiesti, viņi nodarbojas ar to prostitūciju, viņi neiet skolā. Es vienu dienu gāju, tur pie aptiekas viens mazs ubagoja, es ar mazbērnu gāju, un es viņam saku, ko tu ubago, un aicinājām viņu līdz, lai nāk kafejnīcā, izmaksāt ēdienu viņam, tad viņš aicina vēl savu māsu, kas aptiekā, viņš neiet skolā tāpēc, kad neesot grāmatu, ka tur liekot pirkt grāmatas. Vai tad jūsējais partijas biedrs nebija tur pusotru gadu izglītības ministrs? Tagad jūsu vadības biedrs ir premjers, nu tad rīkojieties, pieņemiet kaut kādus likumus. Pieņemiet kaut kādus pagaidu likumus vai dariet kaut ko. Paldies!

Sēdes vadītājs. Rudīte Leitena, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre.

R.Leitena (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien ar lielu gandarījumu nācu uz Saeimas sēdi, jo beidzot tiks apspriests mūsu valstij tik nepieciešamais Bērnu tiesību aizsardzības likumprojekts pirmajā lasījumā. Šodien runāšu no bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas bijušās priekšsēdētājas skatījuma. Tāpēc, cienījamie deputāti, paskaidrošu, kā šis likumprojekts tika veidots. Tā būs varbūt arī atbilde un skaidrība oponentiem.

Strādājot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, pēc valstisko un nevalstisko bērnu organizāciju lūguma izstrādāt bērnu tiesību aizsardzības pamatlikumu izveidojām Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju, kurā bija pārstāvēti visu frakciju deputāti. Tika izveidota darba grupa likuma izstrādei, kuras sastāvā iekļāvām visu interesējošo ministriju pārstāvjus. Strādāja Labklājības ministrijas, Izglītības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas speciālisti, kā arī pārstāvji no sabiedriskajām organizācijām, un ir piesaistīti juristi, kuri specializējušies tieši bērnu tiesību aizsardzības jautājumos un izstrādājuši likumu par bāriņtiesām.

Iepazināmies arī ar mūsu kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas bērnu tiesību aizsardzības likumiem, un gribu jums atzīmēt to, ka šo valstu parlamentos Bērnu tiesību aizsardzības likums pieņemts kā viens no pirmajiem brīvvalsts likumiem. Iepazināmies arī ar Ziemeļvalstu pastāvošo likumdošanu un praksi, lai nepieļautu kļūdas likuma veidošanā. Vienlaikus šim likumprojektam tika iesniegts komisijā arī otrs — alternatīvais likums no Kriminoloģijas pētīšanas centra. Tas, cienījamie deputāti, norāda to, ka šis likums ir tiešām nepieciešams. Alternatīvā likumā bija plašāk skatīti riska jautājumi, kuri ir atrunāti jau citos likumos, piemēram, Civillikumā, Kriminālprocesa kodeksā un Bāriņtiesu likumā. Tomēr komisija iekļāva atsevišķas normas no alternatīvā likuma, kam piekrita arī Kriminoloģijas centrs. Sagatavotais likumprojekts pirmā variantā tika nodots izskatīšanai visām jau manis minētām ministrijām, kā arī Pašvaldību savienībai, visām pašvaldībām, skolu valdēm, kurās strādā mūsu rajona bērnu tiesību aizsardzības speciālisti. Saņēmām atzinumus, ierosinājumus, kurus iestrādājām likumprojektā. Darba gaitā bija cieša sadarbība ar Ziemeļvalstu Ministru padomes bērnu tiesību speciālistiem, un pašreiz gaidām šīs padomes eksperta slēdzienu. Cienījamie deputāti! Šis Bērnu tiesību aizsardzības likumprojekts būs balsts pastāvošai struktūrai, un tas nodrošinās tālāku, detalizētu, tiesiskāku bērnu tiesību aizsardzības sistēmas virzību mūsu valstī, jo vairākas normas, kuras ir ļoti gaidītas no bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem, tiks iestrādātas. Šodien es negribu analizēt pantus, es gribu tikai pie viena pieskarties, pie 55.panta.

Tur būs norma, ka nedrīkst no vardarbības cietušos bērnus rādīt televīzijā, presē, jo tas ir ļoti nepieņemami. Mēs ļoti bieži redzam presē, ka intervē šos bērnus, un aizmirstam, ka viņiem ir jādzīvo mūsu vidē, un bērni ir ļoti nežēlīgi, un viņiem ir liegts tālāk veidot savu personību.

Mēs bieži runājam par prioritātēm likumos. Tieši viena no 6.Saeimas prioritātēm būtu izstrādāt šo Bērnu likumu. Es jūs visus aicinu — liksim visus prātus un zināšanas kopā, dosim viens otram padomu, sniegsim priekšlikumus, lai varētu šo likumprojektu veidot. Mūsu valstī pašreiz ir ļoti maz bērnu, tāpēc mēģināsim viņus aizsargāt! Palīdzēsim viņiem, kaut esam nabadzīgi! Bet arī trūcīgās ģimenēs to mazumiņu no tā labā taču mēs atdodam savam bērnam.

Cienījamie deputāti! Es jūs ļoti lūdzu un aicinu — pieņemiet šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un būs ilgāks laiks līdz otrajam lasījumam, un iestrādāsim jūsu ieteiktos priekšlikumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiksta kungs, vai vēlaties ko teikt? Lūdzu!

A.Seiksts. Paldies, godātie kolēģi, par jūsu runām. Es pateicos tai jūsu runas sadaļai, tai daļai, kur tika izteikti priekšlikumi un analizēts projekts. Ja jūs akceptēsit, es domāju, ka ne tikai Bērnu tiesību komisija, bet arī Cilvēktiesību komisija ar Juridiskā biroja palīdzību, mēs darīsim visu, lai tiešām sakārtotu daudz kritizēto, bet ļoti nepieciešamo projektu. Ļoti lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 3, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu — kādi ir apsvērumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam?

A.Seiksts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 20.februāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt — 20.februāris? Paldies! Iebildumu nav.

Godāti kolēģi, izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu — pārcelt šodienas vakara sēdi uz 5.februāri. Par iesniegumu vēlas runāt deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es ierosinu atcelt vakara sēdi tāpēc, ka es jūtu, ka šodien opozīcija ir nogurusi, jo ne vienmēr, kā saka, kā marksisti mācīja, ka kvantitāte pāraug citā kvalitātē, ne vienmēr, kad ir desmit sapuvuši kartupeļi, ja piedāvā valstij sapuvušus kartupeļus, tad var saražot “čipsus”. Tāpat arī ne vienmēr, ja uzdod desmit pieprasījumus, bez tam vēl 15 jautājumus, var atrisināt valsts problēmas. Un tas, ka izrauj pāva spalvas, pāvs nepaliek gudrāks. Tā ka es aicinu no-raidīt šo, tas ir, pieņemt priekšlikumu par vakara sēdes atcelšanu.

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt Modris Lujāns.

M.Lujāns (TSP). (No zāles: “Pasaki, ka tu neesi noguris!”) Cienījamie kolēģi! Patiešām patīkami, ka Jurdža kungs sāk jau zināt to, kādā stāvoklī ir opozīcija un ko opozīcija domā. Iespējams, savi cilvēki jau visur ir. Bet, cienījamie kolēģi, es drīzāk domāju, ka cienījamā pozīcija varbūt ir pārgurusi no intelektuālā darba. Tādēļ es domāju, kā jau pareizi kliedza Dobeļa kungs, ka nav nogurusi. Es domāju, ka arī Dobeļa kungs atbalstīs to, ka jautājumu un atbilžu vakaram ir beidzot jābūt, un es arī dziļi jūtu līdzi Čerāna kungam, viņš jutīsies satriekts, un es domāju, ka nevajadzētu viņu šodien apbēdināt un vajadzētu iedot, lai Čerāna kungam arī būtu jautājumu un atbilžu vakars. Tādēļ es šinī gadījumā aicinu visus draudzīgi 17.30 tikties ar mūsu mīļotajiem ministriem, tajā skaitā ar biedru Krastu un visiem pārējiem, kas vēl perspektīvā varētu ierasties. Paldies! Es aicinu atbalstīt vakara sēdi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par sēdes noturēšanu šovakar. Godātie kolēģi, izlemsim jautājumu, vai šovakar sēde būs vai nebūs. Tādēļ balsojam desmit deputātu iesniegto dokumentu par sēdes pārcelšanu no 29. janvāra uz 5.februāri. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 21, atturas — 5. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” . Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mums vajadzēs divus dokumentus. Kā pirmo vajag nr. 3676, un tas ir likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”, otrais lasījums, ko piedāvā Aizsardzības un iekšlietu komisija. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt 106.1.panta pirmās daļas palīgteikumu, kas jums ir stādīts priekšā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu — svītrot 106.1.panta pirmajā daļā palīgteikumu, kas ir jums izklāstīts. Iebildumu nav. Paldies! Komisijas viedoklis ir akceptēts.

O.Grīgs. Tālāk Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt no likumprojekta teikumu, kāds jums ir redzams priekšā. Ka likums stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri.

Sēdes vadītājs. Paldies, Grīga kungs! Tātad vai deputātiem ir iebildumi, ja pēc komisijas iniciatīvas tiek svītrots likumprojektā teikums “Likums stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri”. Iebildumu nav. Paldies! Komisijas viedoklis ir akceptēts.

O.Grīgs. Ja drīkst piedāvāt priekšlikumus, tad Aizsardzības komisija ierosina līdz 5.februārim.

Sēdes vadītājs. Nobalsosim, Grīga kungs, un tad pieņemsim jūsu priekšlikumu, es ceru, uz trešo lasījumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts otrajā lasījumā. Tagad lūdzu, Grīga kungs, termiņus trešajam lasījumam.

O.Grīgs. Ierosinu priekšlikumus iesniegt līdz 5.februārim.

Sēdes vadītājs. Līdz 5.februārim. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais ir dokuments nr. 3677. Likumprojekts “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” .

Sēdes vadītājs. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (TB/LNNK). Atbildīgā komisija iesaka noraidīt Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu, kā jums ir piedāvāts tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Nepiekrīt. Vai vēlas kāds runāt? Vēlas. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Kaksīša kungs, mums ir sešas minūtes palikušas. Pietiks. Paldies!

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka Juridiskās komisijas priekšlikums ir noraidīts nepamatoti. Acīmredzot ir svarīgi saprast to, ka šis likums, kā jau, iepriekš likumā izdarot labojumus, ir atzīmēts, ka tas ir īpašs likums tiem gadījumiem, kad par pārkāpumiem ir paredzēta arī, ja ir radušies zaudējumi, to atlīdzināšana. Līdz ar to šeit nav runa tikai par formālu pārkāpumu kā tādu vai par pārkāpumu kā tādu, bet par pārkāpumu, kura rezultātā ir radušies zaudējumi. Līdz ar to izslēgt no otrās daļas to priekšlikumu, kuru ir izteikusi Juridiskā komisija, es domāju, nav pareizi. Šeit tiešām būtu vietā runāt, ka ir atlīdzināmi tie zaudējumi, kuri ir radušies pārkāpumu rezultātā, salīdzinājumam es gribu teikt, kā tas ir, teiksim, piemēram, administratīvais pārkāpums, salīdzināsim, vai tad, ja šoferim nebūs līdzi tiesības, bet būs notikusi avārija, un citu pārkāpumu nebūs, tad arī tiesību neesamība būs tikai par pamatu, lai uzskatītu, ka viņš ir vainīgs.

Tātad ir arī vajadzīga šī cēloniskā sakarība starp pārkāpumu un pārkāpumu rezultātā radušos zaudējumu, lai būtu pamats šo zaudējumu atlīdzināt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs ir pieteicies vēl runāt Kārlis Druva. Vai jums pietiks ar 3 — 4 minūtēm? Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs labi sapratām, ko Kaksīša kungs teica, un šajā jautājumā mēs patiešām diezgan plaši diskutējām, un mums bija uzaicināti visādi eksperti tieši par šo jautājumu. Jautājums ir tieši par zaudējumu. Kā varētu izvērtēt šo zaudējumu? Vai tas būtu materiāls zaudējums vai laika zaudējums, vai vienkārši tiešu normu pārkāpums? Tādēļ arī radās tieši šī redakcija, ko jūs tagad redzat, jo citādi ir grūti izteikt šo īpašo zaudējumu. Ja kāds, piemēram, aiztur jūs uz četrām, piecām dienām, nelikumīgi to izdarot, vai tas ir materiāls zaudējums, patiešām tas ir jūsu laika zaudējums, kas pārkāpj jūsu civiltiesības, un tādā veidā tik un tā ir traktējams kā zaudējums. Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakciju, jo mēs patiešām paši to neradījām, bet radījām sakarā ar mūsu ekspertiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Dobeļa kungs, viena minūte pietiks? Lūdzu, Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Runa ir par rīcību šajā gadījumā. 1.pants. Tie ir vispārīgie noteikumi, un ir runa par rīcību. Nelikumīgu rīcību. Šeit nav svarīgi šinī brīdī, vai tās rīcības rezultātā ir radušies zaudējumi vai nav radušies? Mēs šeit uzskaitām vispārīgos noteikumus. Un tieši tāpēc mēs izņēmām šos vārdus, kuru rezultātā ir radušies zaudējumi, tas ir sekundārs šeit. Tāpēc šajā otrajā sadaļā ir jārunā tikai par šo nelikumīgo rīcību. Un paskaidrojums. Kas tad ir šī nelikumīgā rīcība? Lūk, tas ir mūsu arguments. Protams, mēs balsojot to izšķirsim, bet tieši tāpēc komisijā šis arguments guva virsroku.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl vēlas runāt deputāts Juris Kaksītis, bet nu vairs tikai vienu minūti, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis (DPS). Es pamēģināšu iekļauties šajā vienā minūtē. Es galīgi nesaprotu šo nostāju. Nav runa tikai par pārkāpumu kā tādu, ja pārkāpuma rezultātā nav radies nekāds zaudējums, tad zaudējuma atlīdzināšana vispār nebūs nepieciešama. Es vēlreiz atkārtoju. Te ir jāsasaista šī cēloņu sakarība. Es piekrītu tam piemēram, ja kādu aiztur, bet tad ir jāatrod šis pārkāpums. Ja kādu aizturēs nepamatoti, bet pārkāpums būs pieļāvis viņu nenopratināt savlaicīgi, vai arī nopratinot vai izdarot kādu darbību bez pieaicināto uzaicināšanas, pārkāpums tad būs noticis, bet tas nav nekādā cēloniskā sakarībā ar to, ko saka šeit. Pārkāpums būs, bet ne jau tā pārkāpuma rezultātā ir radies kaut kāds zaudējums. Kāds zaudējums, lūdzu paredzēsim likumā. Jā, tas var būt gan materiāls zaudējums, tas var būt arī morāls zaudējums, kā viens, tā otrs ir atlīdzināmi, ja tas ir paredzēts likumā, bet viņam ir jābūt cēloniskā sakarībā ar tām reālajām sekām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu nobalsosim par šo priekšlikumu! Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu — papildināt 1.panta otro daļu ar vārdiem: “kuru rezultātā ir radušies zaudējumi”. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 8, atturas — 13. Priekšlikums ir pieņemts. Likumprojekta izskatīšana ir jāpārtrauc.

Ir jāizskata piecu deputātu ierosinājums — turpināt šīsdienas sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. (Starpsauciens: “Nē, nē!”) Vēlas kāds runāt par vai pret? Vai balsosim tūlīt? Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Zvanu! Balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu, vai strādājam līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 26, atturas — 11. Lēmums nav pieņemts. Sēdi pārtraucam. Lūdzu reģistrēties deputātus ar identifikācijas kartītēm! Rudzīša kungu lūdzu nolasīt rezultātus! Pirms rezultātu nolasīšanas, godātie kolēģi, atgādinu, ka nākamā kārtējā sēde ir 5.februārī, nākamajā nedēļā ceturtdien pulksten 9.00. Sākam nākamajā ceturtdienā strādāt ar šobrīd pārtrauktā likumprojekta izskatīšanu.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Roberts Zīle, Roberts Dilba, Anta Rugāte, Raitis Apalups, Māris Vītols, Imants Liepa, Elmārs Zelgalvis, Janīna Kušnere, Gundars Valdmanis, Andris Saulītis, Viesturs Boka, Ziedonis Čevers, Gunta Gannusa, Ojārs Grinbergs, Valdis Nagobads, Jānis Rāzna, Dainis Turlais, Jānis Ābele, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, ķirts Valdis Kristovskis, Andrejs Panteļējevs, Juris Vidiņš, Andrejs Požarnovs, Normunds Pēterkops, Pēteris Tabūns, Juris Sinka, Aristids Jēkabs Lambergs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! 29.janvāra sēdi paziņoju par slēgtu. Uz redzēšanos!