Preses konferencē

Pēc 29. janvāra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Karstas debates un pat visdažādākie apvainojumi atsevišķiem deputātiem, it īpaši man un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, skanēja, apspriežot likumu par bērnu tiesību aizsardzību. Man liekas, ka nevienam — ne opozicionāriem, ne kādam citam deputātam — nav šaubu, ka šis likums ir vajadzīgs un ka tas ir nokavēts, jo būtu labi, ja tas būtu pieņemts pirms diviem, trim, četriem vai pat pieciem gadiem. Frakciju viedokļu laikā es savulaik jau teicu: ja kas tiek darīts, tad tas noteikti ir slikti, un tā ir arī šoreiz, jo šis likums Saeimā parādījies mūsu partijas biedra premjera G. Krasta laikā. Tāpēc opozīcija brūk virsū un sāk vainot premjeru un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK visos pasaules grēkos, sākot ar piecdesmit okupācijas gadiem.

Bet tieši šī likumprojekta sakarā es gribētu runāt par kādu ļoti būtisku problēmu latviešu tautai. Īsi to sauc par demogrāfiju. Problēma ir satriecoša, jo latviešu tauta to pat neapjauš, sitoties ar ikdienas rūpēm un problēmām. Satriecoša tā ir tādēļ, ka demogrāfi lēš: ja vien šī krīze turpināsies arī turpmāk, kad vairāk cilvēku nomirst, nekā piedzimst, tad varot gaidīt, ka pēc sešdesmit vai septiņdesmit gadiem Latvijā dzīvos tikai 1,2 miljoni cilvēku. Šobrīd šis skaitlis ir apmēram 2,5 miljoni iedzīvotāju. Uzreiz saku, un droši vien jūs jautājat, cik tad latviešu dzīvos pēc piecdesmit un sešdesmit gadiem. Ņemot vērā, ka integrācija var notikt pretējā virzienā, ka krievi integrēs mūs, nevis mēs krievus, un, ja “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neizdosies veikt nozīmīgus pasākumus šajā jomā, latviešu skaits pēc piecdesmit vai sešdesmit gadiem varētu sarukt līdz pusmiljonam. Tātad pamazām latvieši kā nācija no pasaules izzudīs, un tie nav mani izdomājumi, bet speciālistu aprēķini.

Rīt inteliģences apvienība Latviešu biedrības namā rīko konferenci par tēmu “Demogrāfijas krīze un tautas attīstības vīzijas”. Es, protams, uzreiz varu sacīt, ka vīzijas ir skumjas un latviešu izredzes — bēdīgas. Nesen piedalījos Zinātņu akadēmijas sēdē par demogrāfiju un sarunā par latviešu iedzīvotāju demogrāfiju. Nav šaubu, ka ne krievi, ne ukraiņi, ne baltkrievi no pasaules tuvākajā laikā negrasās izzust. Mēs Latvijā gribam risināt vienlīdz visu, arī šo kolonizatoru demogrāfiju, nelegālo iedzīvotāju vai imigrantu, bet ne latviešu demogrāfiju. Skaidri un gaiši — tas ir absurds.

Arī zinātnieku nostājā ir zināma locīšanās un baiļošanās — ka tik mēs nepārprotam, ka tik mūs nepārprot, ka tik tas nav demokrātiski, cilvēcīgi un tā tālāk. Bet kas gan rūpēsies par latviešu izdzīvošanu nākotnē? Nobeidzot sacīto, vēlreiz gribu uzsvērt, ka zinātnieki: ja turpināsies šādas demogrāfiskās tendences, pēc piecdesmit vai sešdesmit gadiem Latvijā dzīvos 1,2 miljoni cilvēku. Tas nozīmē, ka latviešu varētu būt tikai pusmiljons, bet tas norāda, ka mēs kā tauta un kā nācija izmirstam.

Ā.Ločmelis (LZS, KDS frakcija): Aizvadītajā nedēļā Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputātiem bija jāstrādā pie vairākiem nopietniem jautājumiem, bet viens no tiem tieši skāra lauku problēmas. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts mežu izmantošanu””. Liekas, ka šodienas plenārsēdē šie grozījumi tika pieņemti. Tie ir loģiski un pamatoti, tagad ir zināms likuma paplašinājums, kas nosaka, ka tagad Ministru kabinets var noteikt atsevišķus izņēmumu gadījumus pie meža atsavināšanas veidiem — vai nu tas būtu aizsargājamais mežs jeb saimnieciskais mežs. Mums jau likās, ka ar šiem grozījumiem viss ir kārtībā, bet vakar mūsu frakcijas deputāti saskārās ar vienu ļoti smagu jautājumu, un konkrēti — kāds ir stāvoklis, piemēram, Rēzeknes rajonā, jo faktiski visi valsts meži līgumā paredzēti vienam izmantotājam, tas ir, privātajam mežu izstrādātājam, ko agrāk mēs saucām par MRS. Tagad tas ir privatizēts, un pēc privatizācijas likumiem, to privatizējot, mantojumā līdzi nāk arī agrākais līgums, kas bija noslēgts līdz 2001. gadam un paredzēja visus valsts mežus apsaimniekot ilgtermiņā. Tagad pie mums griezās divas lielas saimniecības — Struževa un Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija, kuras kopā izmanto vairākus tūkstošus hektāru zemes, kurās nodarbināti vairāki simti cilvēku, bet viņiem mežs nav īpašumā. Šie vadītāji ir bezizejas stāvoklī un saka — mums jāremontē fermas un citi objekti, lopiem jābaro skujas minerālbarības jeb vitamīnu barības veidā, bet mežu izstrādāšanā nav. Izstrādātāji, kas šodien ir rajonā, griežas virsmežniecībā pie Ēvalda Pozņakova kunga, kurš vada šo kolektīvu, nepiekrīt izdalīt lielākas platības, lai šīs saimniecības varētu iegūt lietkoksni. Tagad izrādās, ka tas ir bezizejas stāvoklis. Protams, šis jautājums jārisina Ministru kabinetam kopā ar mūsu frakcijas deputātiem, jo zemkopības ministrs A. Rāviņa kungs ir Zemnieku savienības partijas biedrs.

Ir jāizlemj, vai no jauna atvērt valsts mežu izmantošanas likumu, ja tādi fakti atkārtosies citos rajonos, vai arī mēs ceram, ka, ņemot vērā Ēvalda Pozņakova kunga šodienas pilnvaras un viņa darbības rezultātus, kā arī pazīstot viņu kā ļoti solīdu, gudru un erudītu vadītāju, tiks atrasta kopīga valoda, uz kādu laiku šķiroties no zināma kokmateriālu apjoma par labu šīm divām lielajām saimniecībām. Pretējā gadījumā būs jāgriežas Ministru kabinetā, kas varētu šo problēmu atrisināt, bet, ja nē, tad būs jāķeras pie smagākā, proti, šī likuma atvēršanas un jaunu līgumu slēgšanas.

A.Kiršteins (LNRP un LZP frakcija): Es gribētu runāt par trim lietām. Pirmkārt, pirmdien bija ļoti plaša sanāksme, kurā apsprieda nepieciešamību būvēt Valsts bibliotēku. Negribētu piekrist tiem, kuri uzskata, ka mums pašreiz ir ļoti daudz datoru un ka bibliotēkas absolūti nav vajadzīgas. Bet ir divas citas lietas — Rīga nedrīkst pat runāt par to, ka varētu kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu, jo tajā nav nevienas normālas konferenču zāles, kurā varētu noturēt kādu starptautisku konferenci, lai tā nenotiktu Operā vai kādā citā šim gadījumam nepiemērotā telpā. Bet visbēdīgākais ir tas, ka Rīgā nav mūsdienu mākslas krātuves jeb galerijas, mums nav neviena mākslas muzeja. Saprotu, ka mēs varam necelt, bet tad nevajag runāt par to, ka Rīga varētu būt Eiropas kultūras galvaspilsēta jeb kā, tas varētu būt, teiksim, Rīgas 800. gadadienā. Kādi ir risinājumi? Ļoti vienkārši — pašreizējā koncepcija izstrādāta 1988.gadā un bāzējas uz to, ka valstij šo būvi vajadzētu finansēt apmēram sešdesmit miljonu latu apjomā, kas ir pilnīgi tipiska padomju domāšana. Šādas ēkas nekad un nekur pasaulē nefinansē valsts — valsts var maksāt tikai vienu daļu, bet finansējums varētu nākt no pašvaldībām, piemēram, Rīgas pilsētas, dažādiem starptautiskiem fondiem un privātpersonām. Beigu beigās valsts varētu izlaist obligācijas, tāpat kā tas bija Ķeguma būvniecības laikā, un katrs ar saviem ziedojumiem varēs pateikt, vai viņš grib finansēt šo būvi, vai negrib, vai šāda gaismas pils ir vajadzīga, vai nav. Es un Nacionālā reformu partija atbalstām šo celtniecību, bet absolūti neuzskatām, ka tā būtu jāfinansē valstij. Tas jādara gan iedzīvotājiem, gan sabiedriskiem fondiem, gan pašvaldībām.

Otrkārt, tuvojoties vēlēšanām, parādās populistiski paziņojumi par to, ka jāaptur privatizācija, ka katram objektam vajadzīgs savs likums. Likumi par privatizāciju izstrādāti pietiekami, un nelaime nav privatizācijas esamībā, bet tās aizkavēšanā, jo visas izzagšanas garantijas notiek tikai valsts uzņēmumos, sevišķi valsts monopoluzņēmumos. Ir muļķīgi sniegt paziņojumus, un man ir diezgan nepatīkami, ka to dara arī Saeimas priekšsēdētājs un viņa biedrs, kuri nepauda Saeimas viedokli, ka jāaptur “Latvenergo” privatizācija. Domāju, ka ir normāli, ja valsts kontrolē infrastruktūras, ja valstij pieder sliedes, bet privātpersonas paralēli valsts dzelzceļa sistēmai var laist arī savus vilcienus vai vagonus. Ir normāli, ja valstij pieder vadi, sadales sistēma, ja tā ņem naudu, bet, ja kāds, piemēram, grib uzbūvēt gāzes centrālelektrostaciju, tad neviens to brīvā valstī nevar aizliegt. Un, ja viņš spēj piedāvāt lētāku enerģiju, tad viņš to pārdod patērētājiem, bet valsts ņem samaksu tikai par infrastruktūras izmantošanu, par augstsprieguma un zemsprieguma tīkliem. Tas ir tas pats, kas dzelzceļa sliedes un cauruļvadi, kuri paliek valsts kontrolē, un ir muļķīgi izvirzīt teoriju, ka tagad mēs apturēsim privatizāciju.

Saeimas priekšsēdētājs un viņa biedrs nerunāja par to, ka jālikvidē monopoluzņēmumu padomes — privatizētas padomes, kurās sēž trīs partiju pārstāvji un kas pašreizējā brīdī ir tukšas un bezjēdzīgas, jo padome ir jau Privatizācijas aģentūrā, kas pārvalda šos objektus. Privatizācijas gaitā nekādas citas padomes nav vajadzīgas, bet pastāvošās padomes mēģina kaut kādā veidā saglabāt ekonomisko ietekmi un vilcināt lietu virzību. Protams, kamēr tās netiks patriektas, nekas uz priekšu neies.

Vēl šodien bija ļoti būtisks un svarīgs likums, kas saucas “Bērnu tiesību aizsardzības likums”, kurā daudz tika runāts par to, ka mums uz ielām ir daudz bērnu, kuri tur staigā, ka ir problēmas ar izglītību, ka cilvēkiem nav naudas, tāpēc mums šie jautājumi jāizdiskutē arī Saeimā, jo Latvija ir pēdējā vietā pasaulē pēc nodibināto uzņēmumu skaita un saimnieciskās aktivitātes. Tieši te ir runa par ģimenes uzņēmumiem — mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Jo mazāk birokrātisku šķēršļu, jo mazāk dažādu aizliegumu, jo mazāk atļāvēju un aizliedzēju, jo mazāk vecās nomenklatūras, kas grib ņemt kukuļus par katras atļaujas izsniegšanu, jo vairāk būs šādu mazo un vidējo uzņēmumu. Savukārt, jo vairāk būs ģimenes uzņēmumu, jo mazāk laika šiem jaunajiem cilvēkiem būs staigāt pa ielām. Tātad vispirms šie jautājumi jārisina likumdošanas līmenī, un tikai tad mēs varam prasīt atbildību no Izglītības ministrijas, no Labklājības ministrijas un no Iekšlietu ministrijas, kas var tikai cīnīties ar sekām, bet nevar novērst cēloņus. Te ir arī tas, ko jau minēja P. Tabūna kungs, — ja mēs atrisinātu jautājumus, kas saistīti ar Saeimas likumdošanu saimnieciskajās aktivitātēs un ienākumu pieaugumā, tad jau varētu runāt par demogrāfiskajām problēmām, palīdzību un finansēšanu. Bet, kamēr šie jautājumi vēl pastāv, mēs nevaram sakārtot arī bērnu tiesību aizsardzības jomu. Tāpēc mums jācīnās par to, lai veicinātu saimniecisko aktivitāti un lai būtu mazāka birokrātija. Bet tas nebūs tā, ka nāks kaut kāda izredzētā valdība, kas apturēs privatizāciju, un būs kaut kādas jaunas partijas. Šī situācija paliks, cīņa jau notiek desmit gadus, jo visu laiku parādās aizvien jauni šķēršļi un jaunas likumdošanas normas, bet mums jāpatur prātā, ka galvenais valdības uzdevums ir veicināt labvēlīgu vidi saimnieciskajai darbībai, samazināt birokrātiju un tad Iekšlietu ministrija vai Valsts ieņēmumu dienests var kontrolēt un iekasēt nodokļus.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”): Tautas kustība “Latvijai” šodien bija iesniegusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, kas paredzēja, ka stratēģisko uzņēmumu privatizācija veicama tikai uz īpaša Saeimas pieņemta likuma pamata. Tā nav vēršanās pret privatizāciju kā tādu, jo mēs saprotam, ka privatizācija varbūt ir vajadzīga, bet Saeimas lēmums būtu vislabākais tam, lai valsts īpašumu privatizācijas laikā neparādītos tādas afēras, kādas mēs diemžēl esam pieredzējuši. Saeimas likums, ar kuru apstiprinātu uzņēmumu privatizācijas noteikumus, vajadzīgs tāpēc, lai tajā varētu iestrādāt normu, kas nepieļautu šiem uzņēmumiem pēc privatizācijas celt tarifu, kā arī citādi aizstāvēt intereses, kas sabiedrībai ir pret šiem monopoluzņēmumiem.

Tautas kustība “Latvijai” bija iesniegusi arī grozījumu likumā “Par valsts pensijām”, šoreiz specifiskā jautājumā par to, ka lielāka pensija piešķirama cilvēkiem, kas strādājuši darbu kaitīgos apstākļos. Mēs saprotam, ka globālus jautājumus šīs Saeimas laikā attiecībā uz pensiju likumu atrisināt neizdosies, ka tas būs nākamā parlamenta jautājums, jo to skaidri pierāda deputātu balsojumi, tāpēc mēs uz to orientējāmies šādā veidā. Diemžēl šie specifiskie grozījumi tika noraidīti, tāpat kā arī mūsu iniciatīva par īpašuma objektu privatizāciju. Diemžēl pret balsojot arī tie politiķi, kas vārdos it kā iestājas par sabiedrības interešu aizstāvēšanu privatizācijas procesā.

Gribu pieminēt, ka Tautas kustība “Latvijai” pirmajā lasījumā atbalstīja “Bērnu tiesību aizsardzības likumu”. Pie tā vēl ļoti daudz jāstrādā, lai to sakārtotu optimālā veidā, bet šim sākumam bija jābūt, un tas, manuprāt, ir labi.

Šodien Saeimas sēdē izskatīja arī vairākus “Latvijai” deputātu un arī citu opozīcijas deputātu iesniegtus pieprasījumus. Diemžēl tie neguva Saeimas vairākuma atbalstu, bet to var vērtēt viennozīmīgi tādā veidā, ka vairākuma interesēs ir vispār nepieļaut pieprasījumus un norobežoties no problēmām, kuras opozīcija izvirza, bet tas nevar būt pamatoti. Kaut vai, piemēram, pieprasījuma gadījumā par privatizācijas nelikumībām, kas pieļautas, privatizējot uzņēmumus saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu. Tādi ir vairāk nekā 200 uzņēmumi, bet valdība nav izstrādājusi veselu virkni likumam pakārtotu aktu un Ministru kabineta noteikumu. Līdz ar to privatizācijas gaitā faktiski visos šajos vairāk nekā 200 uzņēmumos nav ievērota virkne būtisku normu. Piemēram, par to, ka nomas līgumā jānosaka prasības attiecībā uz amortizācijas izdevumu segšanu un uz iznomātājiem, kuriem būtu jābūt garantijas kapitālam. Arī pati iznomāšana jāveic konkursa kārtībā, jo garām valsts budžetam aizgājusi ļoti liela nauda. Un šeit ir arī jautājums par to, kāpēc valstij nav līdzekļu pensijām, skolotāju un mediķu algām. Bet tas viss atduras pret to, ka mūsu valstī grandiozos apmēros tiek izsaimniekota manta. Šeit ir konkrēta iespēja, kā to varētu izmeklēt, bet diemžēl deputātu vairākums to negrib darīt. Tautas kustība “Latvijai” turpinās cīņu, un mēs strādāsim ar tiem līdzekļiem, kādi ir mūsu rīcībā.

Vēl gribu pieminēt pieprasījumu par Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa atbrīvošanu no aģentūras ģenerāldirektora amata gan saistībā ar viņa līdzdalību trīs miljonu afērā, gan rīcību citos gadījumos. Domāju, ka absolūti pamatots ir viedoklis, ka mums jānomaina Privatizācijas aģentūras vadība. Diemžēl šonedēļ deputātu vairākums tam nepiekrita, bet es ceru, ka šī jautājuma risinājums tiks panākts jau tuvākajā laikā.

Tāpat valdošais vairākums noraidīja pieprasījumu par firmas “Man Tess” termināla Tvaika ielā darbības kaitējuma izvērtēšanu. Vēl bija arī pieprasījums, kas tika nodots Pieprasījumu komisijai, par nelikumībām ar valsts īpašumu ēkā Elijas ielā 17.

Pieprasījumu ir daudz, jo arī nelikumību ir pietiekoši. Par tām varētu runāt ļoti ilgi. Gribu vēl tikai piebilst, ka Saeimas valdošais vairākums negribēja sasaukt jautājumu un atbilžu sēdi un nobalsoja par to, lai tā nenotiktu, lai gan sēdē bija iekļauta virkne ļoti būtisku jautājumu. Bet, ja negrib strādāt un negrib šo kārtību, tad arī kārtības nav.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija): Šodien bez tiešā darba plenārsēdē notika viens interesants fakts. Proti, pēc Tautas saskaņas partijas frakcijas iniciatīvas tika sapulcināta un izveidota Saeimas opozīcijas koordinācijas padome, kurā piekrita piedalīties un parakstīja šo nodomu protokolu Tautas kopa “Brīvība”, Sociālistiskās partijas deputāti, kā arī V.Kalnbērzs un A.Bartaševičs.

Tādējādi opozīcijas koordinācijas padomē uz doto brīdi jau iestājušies trīspadsmit deputāti, un cerams, ka tā neizveidosies līdzīgi Sadarbības padomei — tā būs daudz demokrātiskāka, un, kā jau norādīja K.Čerāna kungs, tā varētu panākt, lai valdošās koalīcijas pārstāvji ņemtu vērā opozīcijas viedokli. Varbūt tālākā nākotnē varētu veidoties situācija, ka opozīcija būs spējīga un valsts un visa sabiedrība izdiskutēs jautājumu par ēnu kabineta statusu un tā iespējamo izveidi. Darba ir daudz, un es uzskatu, ka šī iniciatīva, ko Tautas saskaņas partija opozīcijas koordinācijas izveidē ir veikusi, būs perspektīva. Šajos jautājumos būs daudz darba, bet mēs gaidīsim arī sabiedrības atbalstu, it sevišķi jautājumos, kuri bieži vien tiek apturēti valdošā vairākuma nihilistiskās pozīcijas dēļ. Šādas sadarbības veidošana ir pozitīvs un demokrātisks solis, kā arī normālas tiesiskas valsts izveides princips Latvijā.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): “Saimnieka” frakcijai šī bija laba diena, jo Saeima trešajā lasījumā akceptēja likumu par patērētāju tiesību aizsardzību. Tas bija mūsu partijas un frakcijas iesniegts likumprojekts par pašmāju ražotāju aizsardzību un importa preču ievešanas procedūras izskatīšanu, lai ievestās preces etiķete, kas nāk pa importa līniju, obligāti būtu latviešu valodā, kā arī lai tiktu skaidri norādīts preces saturs, lietošanas ilgums un tā tālāk.

Vēl viens svarīgs likumprojekts, ko bijām iesnieguši un ko šodien Saeimā akceptēja, bija “Grozījumi likumā “Par uzņēmuma gada pārskatiem””. Jau minēju iepriekš, ka šāda procedūra, kādu mēs piedāvājam, vienkāršos to uzņēmumu gada pārskata veidošanu, kuriem nav lieli apgrozījumi vai apjomi. Nevajadzētu gaidīt, bet gan pārbaudīt un akceptēt, un līdz ar to šī procedūra būtu ātrāka un vienkāršāka un zemniekiem un statūtu sabiedrībām būtu mazāki tēriņi.

Kā jau tikko teica K.Čerāna kungs, Saeima noraidīja kustības “Latvijai” iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Domāju, ka būtībā šis likumprojekts atbilst laika garam, bet pēc formas un satura tas ir ļoti sarežģīts un nesaprotams. Tāpēc Saeima to noraidīja. Toties vakar “Saimnieka” frakcija iesniedza grozījumus šim likumam, tāpēc mūsu aizsāktā tēma par privatizācijas procesu atklātumu un precizitāti šajos jautājumos, lai būtu spēcīgāks lēmums attiecībā uz noteiktu privatizācijas objektu apstiprināšanu, turpinās. Mūsu iesniegtie grozījumi paredz, ka sevišķi svarīgu objektu, īpaši dabīgo monopolu, privatizācijas noteikumus apstiprinātu Ministru kabinets — ne vairāk un ne mazāk. Tā ir konkrēta norma, ko paredz mūsu iesniegtais likumprojekts, un es ceru, ka deputāti to atbalstīs.

Vēl ļoti būtisks man šķita vakar pieņemtais lēmums, pagaidām gan rekomendāciju veidā, par lopu kautuvēm, un Ministru kabineta noteikumi par to realizāciju šajā gadā. Mēs iesakām ļoti vienkāršu formulu, proti, Zemkopības ministrija un Valsts veterinārais departaments izstrādā kārtību, kādā 1998.gadā atsevišķos rajonos un pagastos, kur nav sertificētu kautuvju, pieļaujama mājas apstākļos kautu dzīvnieku realizācija. Otrs punkts nosaka, ka ar veterinārā dienesta atļaujām var realizēt mājas apstākļos kautus mājputnus, trušus, aitas, kazas, kā arī teļus līdz mēneša vecumam. Līdz ar to, ja kādā no sēdēm šo mūsu priekšlikumu akceptēs, šogad daudz vieglāk varēs strādāt, jo problēma lielā mērā tiks noņemta.

Vēl mēs esam sagatavojuši priekšlikumu, un nākamajā nedēļā tiksimies ar Latvijas Banku, lai pārrunātu tās darbības jautājumus par lata stabilitāti, bankas padomes locekļu pārvēlēšanu un bankas lielāku ietekmi uz nacionālās ekonomikas attīstību. Šajā sakarā ļoti būtiski ir izvērtēt valdības deklarācijā ietvertos punktus attiecībā uz Latvijas ekonomikas attīstību. Esam lūgušu mūsu ekonomikas ministram starpziņojumu par to, kā ministrija strādā pie kopīgās mūsu nacionālās ekonomikas attīstības koncepcijas izstrādes. Pēc valdības deklarācijas noteikumiem šai koncepcijai jānāk gaismā šā gada pirmajā pusgadā, tāpēc laika vairs nav tik daudz. Mēs gribētu uzklausīt un dzirdēt ministrijas viedokli, kā arī komisiju, citu ministriju un ministru viedokļus par šīs plašās koncepcijas izstrādes gaitu, lai redzētu, kādā kontekstā un kādā griezumā mums jāveido Latvijas nacionālās ekonomikas politika, kas ir ļoti svarīga, jo mēs redzam, ka daudzās jomās nav atrasts kopsaucējs — tiek veidota vienas nozares programma, tās koncepcija, bet tai nav saistības ar Latvijas kopējo ekonomikas virzību. Par to izteikušies daudzi deputāti, tāpēc svarīgi valdības deklarācijas izpildes gaitā būs paskatīties uz to, kā virzās šī svarīgā jautājuma attīstība.

Attiecībā uz valdības deklarāciju mēs izskatīsim arī jautājumu par reģionu attīstību un to, kā šeit virzās koncepcijas izstrāde un šai ministrijai doto uzdevumu realizācija. Sevišķi svarīgs ir jautājums par īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Mums šķiet, ka pagājušajā gadā šim mērķim netika izmantots miljons latu, kas bija paredzēts budžetā. Tāpēc ir šaubas par to, vai arī šogad šis miljons tiks izmantots. Faktiski labi pieņemtie likumi paliek uz papīra, bet dzīvē to realizācija notiek ļoti lēni vai nenotiek nemaz.

Saeimas preses dienests