Diplomātija

Latvijai virzībā uz Eiropu — Itālijas atbalsts

Vakar divu dienu darba vizītē Rīgā ieradās Itālijas premjerministrs Romano Prodi

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Turpinājums no 1.lpp.

Saeimas priekšsēdētājs izteica gandarījumu par Latvijas un Itālijas attiecību sekmīgo attīstību. Nepārprotams politisks signāls tālākai abu valstu sadarbībai visās sfērās bija Itālijas prezidenta Oskara Luidži Skalfāro vizīte Latvijā pagājušajā gadā. Divpusējo attiecību attīstību sekmējusi arī to līgumtiesiskās bāzes nostiprināšana. Praktiski pabeigts ekonomiskās attiecības regulējošo līgumu parakstīšanas posms. Parakstītie sadarbības līgumi jau ratificēti Saeimā, un Latvija gaida to ratificēšanu Itālijas parlamentā. A.Čepānis pauda apmierinājumu par Eiropas Savienības Luksemburgas tikšanās rezultātiem ES paplašināšanās jautājumā un pateicās Itālijai par izpratni šajā Latvijai tik būtiskajā lietā.

Itālijas premjerministrs apliecināja, ka Itālija vienmēr ir iestājusies par ES paplašināšanu un, kaut arī Luksemburgā neizdevās pilnīgi realizēt savu nostāju, uzskata šo tikšanos par veiksmīgu soli ceļā uz mērķi. “No politiskā viedokļa nav šaubu, ka Latvija būs Eiropas sastāvdaļa, un tagad tas ir tikai laika jautājums,” sacīja R.Prodi.

Sarunas noslēgumā Itālijas premjerministrs izteica pārliecību, ka Latvijas un Itālijas sadarbība arī turpmāk balstīsies uz savstarpēju saprašanos.

Pie Saeimas deputātiem

Vakar, 2.februārī, Itālijas premjerministrs Romāno Prodi tikās arī ar Latvijas un Itālijas parlamentu sadarbības grupu. Sarunā apspriestas iespējas veicināt Latvijas un Itālijas politisko un ekonomisko sadarbību.

Latvijas un Itālijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāja Kristiāna Lībane uzsvēra, ka kopš neatkarības atjaunošanas Latvija ir pateicīga par Itālijas atbalstu starptautiskajās organizācijās, sevišķi pirms Luksemburgas tikšanās, kad tika pieņemts lēmums par Eiropas Savienības paplašināšanos.

R.Prodi apliecināja, ka Itālija arī turpmāk atbalstīs Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā ar visiem tās rīcībā esošajiem līdzekļiem. Sarunas dalībnieki atzina, ka Latvijas un Itālijas ekonomiskā sadarbība varētu būt daudz aktīvāka, uzsverot, ka ļoti svarīgi ir sakari starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

K.Lībane norādīja, ka Latvija ir panākusi progresu ne tikai ekonomikā, bet arī drošības un cilvēktiesību jomā. R.Prodi izteica gandarījumu, ka Latvija tik lielu vērību veltī cilvēktiesību jautājumiem, un iepazīstināja ar Itālijas pieredzi, risinot minoritāšu problēmas. Sarunas dalībnieki pauda pārliecību, ka Latvijas un Itālijas attiecības aktivizēsies arī turpmāk.

Saeimas preses dienests

Tūlīt pēc ierašanās Rīgā Itālijas premjerministrs Romāno Prodi Latvijas Ministru prezidenta Guntara Krasta pavadībā devās pie Brīvības pieminekļa, lai apliecinātu cieņu mūsu valstij un mūsu tautai

Saeimā: Itālijas vēstnieks Latvijā Alesandro Pjetromarki, Itālijas premjer-ministrs Romāno Prodi, Saeimas proekšsēdētājs Alfreds Čepānis un Saeimas sekretārs Indulis Bērziņš

Pie kopīgo interešu un sarunu galda (no kreisās): Itālijas premjerministrs Romāno Prodi, Itālijas vēstnieks Latvijā Alesandro Pjetromarki, Latvijas vēstnieks Itālijā Mārtiņš Perts un Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs Foto: Arnis Blumbergs un Māris Kaparkalējs, “LV”

Abu premjeru

preses konferencē

— Šī ir vizīte ar vēsturisku nozīmi — vēsturē pirmā Itālijas valdības vadītāja vizīte Latvijā, — tā vakar, uzsākot Latvijas un Itālijas premjerministru kopīgo preses konferenci, teica Latvijas Republikas Ministru prezidents Guntars Krasts, atgādinot, ka Romāno Prodi vizīte turpina Itālijas prezidenta Oskaro Luidži Skalfāro pērnvasar Latvijā aizsākto valstu vadītāju vizīšu apmaiņas procesu. Guntars Krasts arī uzsvēra, ka Latvijas valdība augstu vērtē Itālijas valdības ieinteresētību mūsu reģionā un vēlēšanos paplašināt sadarbību ar Latviju. Latvijas premjerministrs pastāstīja, ka abi valdību vadītāji pārrunājuši Eiropas Savienības paplašināšanas procesu Luksemburgas sanāksmes lēmumu kontekstā, kā arī situāciju reģionā un abu valstu divpusējās attiecības.

Guntars Krasts pateicās Itālijas valdībai par atbalstu Latvijai mūsu valsts ceļā uz ES — kā zināms, Itālija konsekventi atbalsta viedokli, ka sarunas jāsāk ar visām ES kandidātvalstīm reizē. Abu premjerministru sarunu gaitā Romāno Prodi apliecinājis savas valsts gatavību arī turpmāk sniegt Latvijai atbalstu mūsu virzībā uz ES — izveidojot darba grupu, kas Latvijai palīdzētu ar konsultācijām konkrētos integrēšanās jautājumos.

— Mūsu viedokļi ES paplašināšanas jautājuma principā sakrīt, — teica Latvijas valdības vadītājs. Kopīgs bijis arī abu premjeru viedoklis atbalstīt Itālijas, Beļģijas un Francijas iniciatīvu, ka ES institucionālā reforma jāveic līdz jaunu dalībvalstu uzņemšanai un ka šī reforma nedrīkst aizkavēt jaunu valstu uzņemšanu Eiropas Savienībā.

G. Krasts izteica gandarījumu par labajām Latvijas un Itālijas divpusējām attiecībām, kas aktivizējas. Viņš arī atzīmēja Latvijas negatīvo tirdzniecības bilanci ar Itāliju. Pēc G. Krasta domām, abām pusēm jāstrādā, lai līdzsvarotu šo bilanci. Tas arī būšot reāli izdarāms, jo Latvijas importā no Itālijas vairāk nekā 30 procentus veido ražošanas iekārtas, ar kurām savukārt Latvijā tiks ražota produkcija, ko varētu sekmīgi eksportēt.

Latvijas un Itālijas uzņēmēju sadarbībā, pēc premjerministra Krasta viedokļa, akcents liekams tieši uz vidējo un mazo uzņēmumu attīstību, jo tieši šo grupu Itālijas uzņēmēji ieguvuši lielu pieredzi un apliecinājuši savu konkurētspēju Eiropas tirgū. Guntars Krasts minēja, ka sarunā ar Romāno Prodi skarti arī kultūras un izglītības sadarbības projekti.

Arī Itālijas Republikas premjerministrs profesors Romāno Prodi pats apliecināja savas valsts atbalstu Latvijai ceļā uz Eiropas Savienību. — Tas būs tāds pats vai vēl izteiktāks, — uzsvēra profesors Prodi. — Mūsu nostāja Luksemburgā apliecināja, ka Itālija iestājas par Eiropas Savienību kā plašu organizāciju,— uzsvēra Itālijas valdības vadītājs. Viņs arī atzīmēja, ka Latvijas Valsts prezidents pēc diviem mēnešiem apmeklēs Itāliju.

— Mums jābūt pārliecinātiem par Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Tad varēsim strādāt arī pie ieguldījumiem jūsu valstī. Un tie būs ieguldījumi ne vien Latvijā, kur ir relatīvi neliels iedzīvotāju skaits, Latvija mums būs arī kā tilts ekonomiskai sadarbībai ar citām valstīm, — savas uzrunas nobeigumā teica Itālijas valdības vadītājs.

Žurnālistu jautājumiem atvēlētajā daļā “Latvijas Vēstneša” pārstāvis lūdza abus premjerministrus izteikt savu viedokli par Itālijas un Latvijas sadarbību mūsu valsts aizsardzības spēku nostiprināšanā, kā arī cīņā pret organizēto noziedzību.

Romāno Prodi: — Jā, mēs runājām arī par to. Varu apliecināt, ka Latvijai būs Itālijas atbalsts arī aizsardzības spēju nostiprināšanā. Pēc 15 dienām Latviju apmeklēs Itālijas aizsardzības ministrs Andreate, tad šie jautājumi tiks konkretizēti. Ir dabīgi, ka tik ciešas sadarbības kontekstā, kāda jau pastāv starp mūsu valstīm, nevar tikt apiets arī aizsardzības aspekts.

Guntars Krasts: — Pagaidām mūsu valstu sadarbība aizsardzībā nav bijusi aktīva. Ceru, ka Itālijas aizsardzības ministra vizīte Latvijā pavērs sadarbības perspektīvu arī šajā jomā.

Cīņā pret organizēto noziedzību mums jau ir samērā laba sadarbība. Itālijas speciālisti mūsu policistiem ir noorganizējuši vairākus seminārus, Itālija mūsu policijai palīdzējusi arī ar tehnikas līdzekļiem.

Atbildot uz citiem žurnālistu jautājumiem, Itālijas Ministru padomes prezidents izteica savu pozitīvo attieksmi pret bezvīzu režīma nodibināšanas ideju starp Itāliju un Latviju — taču Itālijai esot jārēķinās ar Šengenas līguma nosacījumiem. Tāpēc Itālija nevarot parakstīt šādu divpusēju līgumu. — Ja mums pastāvētu iespēja rīkoties, nerēķinoties ar Šengenas līguma nosacījumiem, tad es šādu līgumu nekavējoties parakstītu, — teica Romāno Prodi.

Itāļu žurnālistus interesēja premjera Prodi attieksme pret NATO paplašināšanu, ietverot Baltijas valstis, un premjera Guntara Krasta viedoklis Latvijas drošības jautājumā.

R.Prodi: — Jā, mēs skārām arī šo jautājumu. Es premjerministram uzsvēru, ka mēs esam par NATO paplašināšanu Eiropā ne vien ziemeļu, bet arī dienvidu virzienā. Mūsu domas šajā jautājumā sakrita. Mēs esam par NATO paplašināšanu — tā dotu politisku ieguvumu — drošu mieru — un arī ekonomisku ieguvumu plašākas sadarbības veidā.

G.Krasts: — Latvijas viedoklis drošības jautājumā var tikt aplūkots dažādi. Var teikt, ka šobrīd mums reāla apdraudējuma nav. Taču kopējās realitātes Eiropā un pasaulē ir apliecinājušas tieši tādu aizsardzības struktūru kā NATO priekšrocības. Latvijas iekļaušanās NATO mums nodrošinātu stabilitāti, ilgu valsts pastāvēšanas perspektīvu un straujāku ekonomisko attīstību. Mēs nevaram atzīt nekādas reģionālas drošības sistēmas pastāvēšanas iespēju — drošība var būt tikai viena kopīga Eiropas un transatlantiskā izpratnē — NATO.

Itālijas Ministru padomes prezidents vēl teica, ka itāļu sabiedrība ES paplašināšanu uztver kā miera pastiprināšanu un dziļāku integrāciju. — Mēs zinām, ka ES paplašināšana nesīs arī dažādas papildu finansiālas izmaksas konkrētu reģionu vai lauksaimniecības atbalstīšanai, — tālāk teica Itālijas valdības vadītājs Romāno Prodi. — Itālija vienmēr bijusi ļoti atvērta pret Eiropas austrumu pusi. Itālijai Eiropas austrumos ir vairāk uzņēmumu nekā Francijai un Anglijai kopā. Pēc Vācijas Itālija ir otrā visvairāk pārstāvētā valsts šajā reģionā. Tādējādi ES paplašināšanas gadījumā, uzņemot ES Austrumeiropas valstis, visas papildu izmaksas tiktu kompensētas ar ekonomiskajiem ieguvumiem, — teica Itālijas valdības vadītājs. Viņš arī uzsvēra, ka neredz īpašus šķēršļus Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Eiropas līgums —

saistības integråcijai

“Eiropas līgums ir vēl viens instruments Latvijas integrācijai Eiropā,” ārlietu ministrs Valdis Birkavs teica svētdien preses konferencē, kas bija veltīta Eiropas Savienības un Latvijas Republikas asociatīvā jeb Eiropas līguma ratificēšanai. Preses konference notika Eiropas Komisijas delegācijas vadītāja Latvijā, vēstnieka Gintera Veisa rezidencē, un tajā bez namatēva un ārlietu ministra piedalījās arī Eiropas Savienības prezidējošās valsts Apvienotās Karalistes vēstnieks Nikolass Džerolds. Preses konferencē un pēc tam notikušajā pieņemšanā bija klāt arī Rīgā rezidējošie Eiropas Savienības valstu vēstnieki un Latvijas diplomāti.

Eiropas Savienības un Latvijas asociatīvais līgums tika parakstīts 1995. gada 12. jūnijā Luksemburgā, taču spēkā stājies tikai tagad, pēc ratificēšanas visu ES dalībvalstu parlamentos.

Eiropas līgums ir viens no vairākiem Eiropas Savienības pirmsiestāšanās stratēģijas elementiem. Līguma preambula atzīst pušu savstarpējo ieinteresētību ciešās un ilgstošās attiecībās, kas ļautu Latvijai piedalīties Eiropas integrācijas procesā, nepieciešamību ar Kopienas palīdzību turpināt Latvijas politiskās un ekonomiskās reformas, kā arī vajadzību pēc reģionālās sadarbības turpināšanas starp Baltijas valstīm un abpusēju ieinteresētību liberalizēt tirdzniecību. Līgumā tiek deklarēta arī vēlme attīstīt un pastiprināt pastāvīgu politisko dialogu daudzpusējās struktūras ietvaros. Līgumā atzīts Latvijas galamērķis kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, kā arī tas, ka asociācija pēc pušu ieskatiem palīdzēs Latvijai sasniegt šo mērķi.

Preses konferencē tika uzsvērts, ka ar Eiropas līgumu izveidota asociācija, kuras galvenie mērķi ir nodrošināt piemērotus ietvarus politiskajam dialogam, pakāpeniski izveidot brīvās tirdzniecības telpu starp Kopienu un Latviju, veicināt savstarpējās tirdzniecības paplašināšanu un harmoniskas ekonomiskās attiecības, nodrošināt pamatu dažāda veida sadarbībai un palīdzībai no Kopienas puses, atbalstīt Latvijas noteiktu pāreju uz tirgus ekonomiku, nodrošināt Latvijas pakāpenisku integrāciju Eiropas Savienībā, kā arī izveidot institūcijas asociācijas pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai.

Līgumā kā pušu iekšējās un ārējās politikas pamatprincipi deklarēti demokrātija, cilvēktiesības un tirgus ekonomika. Līgums paredz pārejas periodu, kas ir tajā ietverto saistību būtiska sastāvdaļa un kas beidzas vēlākais 1999. gada 31. decembrī.

Nozīmīga līguma sadaļa veltīta politiskajam dialogam, kura pamatideja ir veicināt Latvijas integrēšanos Eiropas Savienībā, rast vienprātību starptautiskajos jautājumos, veicināt sadarbību kopējās ārējās un drošības politikas jomā, kā arī drošību un stabilitāti Eiropā. Politiskais dialogs notiek divos līmeņos, respektīvi, ministru līmenī Asociācijas padomē un parlamentārā līmenī Parlamentārās komitejas ietvaros.

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs preses konferencē uzsvēra, ka Eiropas līguma stāšanās spēkā ir uzskatāma par nozīmīgu pagriezienu Latvijas integrācijas procesā ES un attiecību veidošanā ar Eiropu. “Latvija ir paveikusi nozīmīgu darbu, panākot līguma ratifikāciju ES dalībvalstu parlamentos. Izaicinājums, ar ko Latvijai turpmāk nāksies cīnīties un rēķināties, ir nākotnē veicamais darbs Eiropas līgumā izvirzīto mērķu un uzdevumu ieviešanā. Eiropas līgums mums jau šodien sniedz unikālu iespēju ieskatīties XXI gadsimta Latvijā, kur ļoti skaidri iezīmējas moderna, demokrātiska, droša, ekonomiski spēcīga un Eiropas struktūrās integrēta Latvija ar stabilu vietu vienotas un nedalītas Eiropas valstu saimē,” teica V.Birkavs.

Viņš arī uzsvēra, ka līdz ar Eiropas līguma stāšanos spēkā Latvija ir uzņēmusies valstī ieviest ES iekšējā tirgū pastāvošās četras brīvības — brīvu preču kustību, brīvu pakalpojumu kustību, brīvu kapitāla kustību, brīvu darbaspēka (personu) kustību. To Latvijai sekmīgi īstenojot, tiks panākta dziļāka integrācijas pakāpe ar ES Latvijas un ES attiecību vēsturē.

Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā Nikolass Džerolds teica, ka Eiropas līguma ratifikācija ir ļoti svarīgs notikums gan Latvijai, gan arī ES dalībvalstīm. “Šī diena ir stūrakmens Latvijas virzībā uz Eiropas Savienību, kas arī būtiski uzlabos Latvijas iedzīvotāju labklājību,” teica Nikolass Džerolds. Viņš arī uzsvēra, ka Lielbritānija sešos savas prezidentūras mēnešos ES darīs visu iespējamo, lai paātrinātu Latvijas virzīšanos uz Eiropas Savienību.

Savukārt Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā Ginters Veiss apliecināja, ka ES un Latvijas asociatīvais līgums parāda arī jaunās kvalitātes pašas Eiropas Savienības attīstībā. Ginters Veiss atgādināja faktu, ka 1963. gadā parakstītie Eiropas Kopienas līgumi ar Turciju un Grieķiju bija domāti kā Eiropas Kopienas paplašināšanas galapunkts. Taču pasaule kopš tā laika ir radikāli pārmainījusies, un Latvijas asociētais līgums ar ES ir kļuvis par ietekmīgu instrumentu valsts straujākai integrēšanai Eiropas struktūrās, pirmām kārtām Eiropas Savienībā.

Atsaucoties uz “Latvijas Vēstneša” lūgumu

izvērtēt pašreizējo procesu — Latvijas virzību uz ES no mūsu valsts attīstības iespēju viedokļa, ārlietu ministrs Valdis Birkavs teica, ka šis ir pagrieziena punkts, un uzsvēra, ka līguma tapšanas laikā Latvijai vēl nebija iestāšanās stratēģijas un nebija pieņemti Luksemburgas sanāksmes lēmumi. “Tagad redzams, ka mēs esam uz pareizā ceļa,” teica V. Birkavs, atgādinot, ka ar Turciju asociācijas līgumu noslēdza 1963. gadā. Taču, kā zināms, Turcija kopš tā laika nav piekļuvusi tuvāk Eiropas Savienībai. “Protams, ir liela atšķirība starp Latviju un Turciju — mēs uz ES virzāmies daudz straujāk,” teica Valdis Birkavs, piebilstot, ka Latvijai ir ārkārtīgi svarīgi — ceļā uz ES izpildīt visus “mājas darbus”. Ministrs arī uzsvēra daudzās Latvijas kā ES asociētās valsts prioritātes, ko nosaka asociācijas līgums. Daudzos gadījumos šīs prioritātes Latvijai kā kandidātvalstij ir pat lielākas nekā ES dalībvalstu uzņēmējiem. Ministrs izteica viedokli, ka dažkārt vērojamā skepse par Latvijas virzību uz ES esot izskaidrojama galvenokārt ar nezināšanu. Atbildot “LV”, Birkavs minēja vēl vienu faktoru, kāpēc Latvijai būtu jāpasteidzas ceļā uz Eiropas Savienību: pēdējā laikā arī Šveices sabiedrībā aizvien populārāka kļūstot doma par ES.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu,

vai sakarā ar Eiropas līguma stāšanos spēkā varētu notikt kādas izmaiņas ES palīdzības projektos Latvijai kā kandidātvalstij, Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Ginters Veiss teica: “Būtiskas izmaiņas nav sagaidāmas. Taču vairāki palīdzības projekti, ko ES struktūras jau sniegušas un sniedz Latvijai, tagad kļūst obligāti. Piemēram, jau par regulāru kļuvusi ekonomiskā palīdzība PHARE programmas ietvaros. Tagad, pēc asociācijas līguma ratificēšanas, tā iegūst regulāru ES saistību raksturu.” Ginters Veiss minēja Eiropas investīciju bankas palīdzību Latvijai. Mūsu valsts jau saņēmusi šīs bankas kredītus, taču tagad šī palīdzība iegūst jaunu kvalitāti.

Savukārt Apvienotās Karalistes vēstnieks Nikolass Džerolds “LV” pārstāvim uzsvēra, ka asociācijas līgums paredz arī jaunu sadarbības līmeni ES izglītības projektos Latvijā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Par ASV vēstniecību konsulāro pakalpojumu cenu izmaiņām

1998. gada 1. februārī stājās spēkā konsulāro pakalpojumu cenu izmaiņas. Šo izmaiņu pamatā ir aprēķini, kas veikti pirms vairāk nekā gada, lai noskaidrotu ASV vēstniecību ārzemēs konsulāro pakalpojumu reālās izmaksas. Šīs izmaiņas tiks īstenotas visās ASV vēstniecībās un konsulātos visā pasaulē.

Izmaiņas, kas visdrīzāk skars Latvijas iedzīvotājus, ir ar mašīnu lasāmās vīzas cena, kas palielināsies no 20 uz 45 ASV dolāriem. Vīzas iesnieguma izskatīšanas cena nosedz vīzu lasāmās mašīnas lietošanas izmaksas. Pakalpojuma izmaksas palielināšanās līdz 45 dolāriem pamatā ir konsula vīzu izskatīšanā ieguldītā darba reālās izmaksas.

Izmaiņas tiks ieviestas arī notariālo pakalpojumu un ASV pilsoņiem sniedzamo konsulāro pakalpojumu cenās.

Konsulāro pakalpojumu

jauno cenu saraksts:

Vīzas pieteikuma

izskatīšana 45 ASV dolāri

ASV pases pieteikuma

apstrādāšana 15 ASV dolāri

ASV pases izsniegšana

pieaugušajiem 45 ASV dolāri

nepilngadīgajiem 25 ASV dolāri

ASV pases pagarināšana

pieaugušajiem 40 ASV dolāri

nepilngadīgajiem 25 ASV dolāri

Ārzemēs dzimuša

bērna reģistrēšana 40 ASV dolāri

Notariālā nodeva 55 ASV dolāri

Apstiprināts noraksts 20 ASV dolāri

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar ASV vēstniecības Konsulāro nodaļu Raiņa bulvārī 7 vai skatīties ASV vēstniecības mājas lapu http://www.usis.bkc.lv.

ASV informācijas birojs