Ministrijās

Par visas sabiedrības un katra indivīda drošību

Iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers:

Runas tēzes Valsts policijas vadošo darbinieku sanāksmē 1998. gada 30. janvārī

1. Lai Valsts policija kā tiesību aizsardzības institūcija atbilstu valsts un sabiedrības interesēm un prasībām Latvijas neatkarības atjaunošanas astotajā gadā, tās konkrētajiem darbības virzieniem nepārtraukti jābūt vērstiem uz

— kriminogēnās spriedzes likvidāciju un sabiedriskās kārtības līmeņa paaugstināšanu valstī;

— valsts, pašvaldības, ekonomisko struktūru, sabiedrības un katra indivīda materiālo, tiesisko u.c. vērtību aizsardzību;

— personālsastāva profesionālās sagatavotības un morālā līmeņa paaugstināšanu;

— sistemātisku Valsts policijas un tās struktūru darbības koordināciju ar citām valsts varas, tiesību aizsardzības, pašvaldību un sabiedriskajām institūcijām gan valsts iekšienē, gan ārienē.

2. Kā tiek īstenoti šie virzieni? Vai Valsts policija var pilnā mērā apmierināt valsts varas un sabiedrības izvirzītās prasības tai? Vai tās konkrētie darbi un rezultāti atbilst nepieciešamajam civilizētas valsts policijas imidžam kā institūcijai, kas aicināta aizstāvēt cietušos?

3. Mēģināsim rast caur vairākiem tālāk iztirzājamiem aspektiem atbildi uz šo jautājumu.

Protams, jāatzīst pozitīvais, ka valstī salīdzinājumā ar 1996. gadu pagājušajā gadā samazinājies reģistrēto noziegumu skaits (-3,5%), t.sk. smago (-4,3%), noziedzības līmenis, rēķinot uz 10 000 iedzīvotājiem (no 151,8 līdz 148,7), audzis atklāto noziegumu procents (51,3% jeb +7,2%).

Tomēr, lai gan varam runāt par noziedzības līmeņa krišanos valstī kā stabilu tendenci, pilnībā kriminogēnā spriedze nav noņemta.

4. Valsts policijai īpaša uzmanība jāveltī faktam, ka noziegumu kopējā masīvā turpina augt smago noziegumu īpatsvars (51,4%).

Ņemsim pašu smagāko noziegumu — slepkavības. Valstī ir reģistrētas 269 tīšas slepkavības (+3), no tām uz sadzīviska motīva pamata — 105. Rīgā — attiecīgi 114 un 29. Valstī atklāts 66,8% slepkavību (Rīgā 50%).

Taču zālē sēdošajiem profesionāļiem nav jāskaidro, ka sadzīviskās slepkavībās vainīgais bez lieka sasprindzinājuma samērā ātri tiek noskaidrots un noziegums atklāts.

Un tad, tikai drusku padomājot pie minētajiem skaitļiem, jākonstatē, ka Rīgā neatklātas palikušas 74 tīšas, tieši sevišķi bīstamās slepkavības. Principā līdzīga aina ir arī valstī.

Tieši šīs neatklātās slepkavības ir tās, kas izraisa vislielāko sabiedrisko rezonansi un policijas darbības kritiku.

5. Lai objektīvi izvērtētu gan katra policijas darbinieka, gan katras policijas struktūras devumu noziegumu atklāšanā, Valsts policijas vadībai vajadzētu apsvērt, vai nevajadzētu atjaunot iekšējai analīzei no 1993. gada “veiksmīgi” izzudušo statistisko rādītāju — “noziegumi, kas veikti bez acīm redzamiem izdarīšanas apstākļiem” jeb mūsu profesionālajā žargonā — “tumšie” noziegumi.

6. Kardināli jāsaīsina laiks, kurā policija pēc izsaukuma ierodas notikuma vietā un veic tā apskati. Pati apskate vairumā gadījumu tiek veikta pavirši, tādējādi radot situāciju, ka procesuāli nav iespējams izmantot iespējamos pierādījumus.

Kā lai izskaidro faktu, ka kriminālpolicijas darbinieks piedalās tikai katrā trešā nozieguma vietas apskatē, bet tehniķis kriminālists katrā sestā. Tātad, ņemot vērā faktu, ka katrs otrais noziegums ir smagais, jāsecina, ka uz lielu daļu šo noziegumu minētie dienesti neierodas.

7. Valsts policijas vadībai, pilsētu un rajonu pārvalžu un nodaļu priekšniekiem jāpaaugstina prasīguma un kontroles līmenis, jāpanāk katra darbinieka reāls efektīvs darbs, nevis darba imitācija.

Kā izskaidrot šādus datus:

— 1992.gadā vidēji katrs kriminālpolicijas darbinieks atklāja 9,6 noziegumus;

— 1997.gadā — attiecīgi 6,9 noziegumus?

Turklāt kriminālpolicijas darbinieku skaits šajā laikā ir palielinājies, bet reģistrēto noziegumu skaits ik gadu sarūk.

Katrs iecirkņa inspektors pagājušā gadā vidēji atklāja tikpat noziegumu, bet katrs dežūrdaļas darbinieks — attiecīgi 4,4, patruļdienesta — 1,2, bet ceļu policijas darbinieks — 0,5 noziegumus.

Arī šie skaitļi varētu būt labāki, taču, ja vidēji kriminālpolicijas darbinieks atklāj divos mēnešos tikai vienu noziegumu, tad attaisnojošam iemeslam, ka šī darbinieku kategorija aizņemta sarežģītākās lietās, nav objektīva pamata. Iepriekš jau tika parādīts, cik atklāts sarežģītāko slepkavību.

Vai, piemēram, kriminālpolicijas darbinieku godu neaizskar fakts, ka 37% automašīnu zādzības gadījumu 1997. gadā atklāja robežsargi? Paldies viņiem, bet kā jāvērtē attiecīgo kriminālpolicijas darbinieku darbs?

8. Ņemot vērā organizētās noziedzības rakstura būtības izmaiņas valstī, šim darba virzienam jāsaistās ar cīņu pret korupciju, noziegumiem ekonomikas sfērā. Diemžēl Valsts policijas vadība nepietiekamā tempā realizē ministra pavēles un norādījumus par ONAB darba pārkārtošanu. Gandrīz visi ministra norādījumi, kā arī pašu radītā pasākumu plāna punkti, kā rāda kontroles pārbaudes rezultāti, izpildīti tikai daļēji.

It sevišķi tas attiecas uz darbības stratēģisko virzienu noteikšanu un konkrēto operatīvo plānošanu attiecīgo lietu versiju izstrādē.

9. Darba plānu izstrāde un realizācija operatīvajās lietās ir vāja vieta ne tikai ONAB, bet arī citās struktūrās (Ekonomikas policijā, pilsētu un rajonu pārvaldēs, nodaļās u.c. struktūrās). Nav pamata vadībai nepieprasīt no darbinieka darba plānus tikai tādēļ, ka normatīvie akti to neprasa. Tieši plāna trūkums dod iespējas neapzinīgākajiem darbiniekiem nevis strādāt, bet imitēt darbu, vācot operatīvajās lietās materiālus, kas galīgi neattiecas uz versiju izstrādi. Pie tāda secinājuma nonākusi ministrijas vadība, iepazīstoties pēdējā laikā ar virkni operatīvo lietu.

10. Nevar apmierināt Ekonomikas policijas pārvaldes darbs gan Rīgā, gan valstī kopumā. Starp valstī pagājušajā gadā reģistrētajiem 1749 noziegumiem ekonomikas sfērā joprojām maza ir dienesta, saimniecisko, kukuļošanas un kontrabandas noziegumu īpatsvara daļa. Protams, labi, ja notiek cīņa pret viltotas naudas izgatavošanu (īpatsvars — 32,7%), bet tas arī parāda, ka ekonomiskos noziegumos, kas prasa efektīvu operatīvo izstrādi, valda nepietiekama aktivitāte. Ekonomikas policija pārsvarā, līdzīgi kriminālpolicijai, kur tas būtu loģiski, iet pa jau atklātībā fiksēto noziegumu pēdām, nevis tos pati atklāj analīzes, operatīvās izstrādes vai informācijas ceļā. Bet arī šajos gadījumos bieži vien nemākulības vai bezatbildības dēļ tiek nepietiekami iegūti un nostiprināti krimināllietās nepieciešamie pierādījumi.

Bezatbildīgi Ekonomikas policijas vadība pildījusi ministrijas vadības dotos norādījumus darba uzlabošanai. Valsts sekretārs bija spiests atdot pārstrādāšanai Valsts policijas vadībai pārvaldes nekvalitatīvi, bez dziļākas un pārdomātas analīzes sagatavoto materiālu par doto uzdevumu izpildi.

11. Valsts policijas konkrēta darba analīze ir svarīgs darba virziens, lai izstrādātu gan konkrētus ikdienas pasākumus, gan veiktu zinātniski pamatotu stratēģisko plānošanu, gan izstrādātu ieteikumus visu līmeņu vadībai, pilsētu un rajonu pārvaldēm un nodaļām.

Tomēr ministrijā saņemtie materiāli liecina, ka šis darbs netiek veikts pieteikamā līmenī, lai gan tikai Valsts policijas štāba Organizatoriski analītiskajā nodaļā ir 13 darbinieki, Informācijas nodrošināšanas nodaļā — 8. Attiecīgās struktūras pastāv arī Kārtības policijas pārvaldē, kuras Profilakses daļā ir 8 darbinieki, Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļā — 11. Izziņas pārvaldes Organizatoriski metodiskajā un kontroles nodaļā ir 10 darbinieki, bet Galvenās kriminālpolicijas Zonāli analītiskajā nodaļā — 13 darbinieki. Savas analītiskās grupas ir radījušas arī galvenajām pārvaldēm pakļautās centra struktūras. ONAB ir analītiskā informācijas grupa ar 3 darbiniekiem. Tādas ir arī Narkotikas apkarošanas birojam un Ekonomikas policijas pārvaldei.

Liekas, pilsētu un rajonu pārvalžu un nodaļu vadība “ir dziļi apmierināta”, ka no šīs milzīgās centrālā aparāta darbinieku masas, kas tikai analizē, kontrolē, metodiski apmāca, saņem “augsti” kvalificētus materiālus.

12. Valsts policijai jāpārskata tās centrālā aparāta nesamērīgi lielais štats (239 štata vienības, neskaitot ONAB, Ekonomiskās policijas pārvaldes, Narkotikas apkarošanas biroja štatus). Acīmredzot pietiekami daudz štata vietu varētu tikt izbrīvētas konkrētu noziegumu atklāšanas darbam.

13. Jāceļ policijas darbinieku, it sevišķi vidējā komandējošā sastāva, profesionālās sagatavošanas līmenis. Nav pieļaujama situācija, kādu konstatēja ministrijas darbinieki, pārbaudot ONAB un Ekonomikas policijas konkrētu darbinieku lietvedībā esošās lietas, ka pat šo struktūru daži darbinieki nezina Operatīvās darbības likuma prasības. Gan Valsts policijas pārvaldei darbam ar personālsastāvu (21 štatu vienība), gan jau minētajām zonālajām un analītiskajām grupām kopā ar Policijas akadēmiju un Kauguru apmācības centru ir jāveic konkrēts darbs profesionālajā apmācībā.

14. Saspringta, bezdeficīta budžeta apstākļos sevišķu nozīmi iegūst rūpīga tehnisko līdzekļu, it sevišķi autotransporta, izmantošana. Valsts policijas vadībai jāapzinās šī jautājuma svarīgums, taču, kā rāda pašreiz notiekošā autotransporta revīzija, ne visi priekšnieki jūt pietiekamu atbildību par šo jautājumu.

Pirmie revīzijas akti no Valsts policijas struktūrām uzrāda nepieļaujamus faktus, ka tiek konstatēta liela starpība starp noplombētiem spidometriem un ceļa zīmēm kilometrāžā. Daudzos gadījumos spidometri vispār nav noplombēti.

Jāpiekrīt, ka kopumā Valsts policijas autoparks ir novecojis, taču jāuzsver, ka tam (pēc Drošības policijas) ir vislielākais jauno automašīnu īpatsvars (līdz 3 gadu ekspluatācijai — 37,7%, vidējais IeM — 25,82%), tālu apsteidzot citus dienestus. No 90 jaunām automašīnām 1997. gadā 84 ir nonākušas Valsts policijas struktūrās. Kopumā tās rīcībā ir 1270 autotransporta vienības, no kurām Rīgā tiek izmantotas 520.

Valsts policijai acīmredzot vairāk jānostiprina lauku rajonu un pilsētu autotransports, it sevišķi ja ņem vērā lielo automašīnu skaitu, ko Rīgā izmanto dažāda ranga vadītāji. Tā, Valsts policijas vadības rīcībā ir 13 automašīnas, bet Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes vadības rīcībā — 5 automašīnas, turklāt ar pietiekami mazu ekspluatācijas līmeni. Autotransporta trūkumu necieš arī pārējo centrālo struktūru (Imigrācijas u.c.) vadība.

15. Katram Valsts policijas darbiniekam skaidri un gaiši jāatbild uz jautājumu: “Kas ir darīts, lai Latvijas valsts iedzīvotāji justos droši, ko es kā iekšlietu darbinieks esmu darījis un cik darījis, lai to nodrošinātu?” un jāapzinās sava īpašā vieta gan policijas, gan jebkuras iekšlietu sistēmas goda un prestiža celšanā. Tikai tad, kad policijas darbinieka sabiedriskās aptaujas reitings būs augstāks par ievērojamāko politiķu reitingu, varat uzskatīt, ka katrs no jums, katrs jūsu padotais ir izdarījuši visu nepieciešamo. Šodien, vismaz morāli, par to grūti runāt. Negribas šeit atkal citēt jums zināmo un presē publicēto Galvenās personālsastāva inspekcijas gada statistiku, taču tā ir patiesība, ar kuru mums diemžēl ir jārēķinās.

Dzeršanas gadījumu un ar tiem saistīto noziegumu likumpārkāpumu skaits Valsts policijas darbinieku vidū joprojām ir augsts.

16. Iekšlietu ministrijas vadība, saprotot arī policista darba smagumu un specifiku, darīs visu, lai Saeimā tiktu apstiprināti Satversmes 81. panta kārtībā Ministru kabineta pieņemtie noteikumi par izdienas pensijām. Pašreiz saskaņošanas stadijā ir koncepcijas projekts par iekšlietu sistēmas atestēto darbinieku sociālajām garantijām, kas šī gada februārī tiks iesniegts Ministru kabinetā izskatīšanai.

Pēc koncepcijas apstiprināšanas paveras jaunas iespējas attiecīgo budžeta asignējumu pamatojumam, kā arī normatīvās bāzes pilnveidošanai.