Mainās vēstnieki: jauns Latvijas pārstāvis Vācijā

Vakar, 3.februārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza akreditācijas rakstu un nodeva vēlējumies Latvijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Vācijas Federatīvajā Republikā Andrim Teikmanim

Andris Teikmanis dzimis 1959. gada 29. novembrī Rīgā. 1983. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Pēc tam piecus gadus strādājis Rīgas pilsētas milicijas pārvaldē par izmeklētāju, bet no 1988. līdz 1990. gadam bijis Rīgas pilsētas Kirova rajona tautas tiesas tiesnesis. No 1990. līdz 1994 gadam — Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs. No 1994. gada 12. jūlija A.Teikmanis bija Latvijas Republikas speciālo uzdevumu vēstnieks, no 1995. gada — ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks pie Eiropas Padomes.

Vēstnieks pārvalda latviešu, krievu, angļu un vācu valodu. Precējies, ģimenē aug divi bērni.

Pasniedzot Andrim Teikmanim akreditācijas rakstu, Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Jūsu ekselence! Es jūs sveicu šodien kā Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Vācijas Federatīvajā Republikā. Mēs raugāmies ar lielu pārliecību uz Latvijas un Vācijas attiecību nākotni. Ciešās vēsturiskās un kultūras saites tuvina mūs arī šodien. Vācija strauji attīstīja sadarbību ar Latviju pēc mūsu neatkarības atjaunošanas. Gadu gaitā izveidojušās nesaraujamas saites starp mūsu valsts cilvēkiem, politiķiem un uzņēmējiem. Latvijas un Vācijas attiecības ir nozīmīgs elements kopējā Eiropas integrācijas procesā. Vācija un Latvija ir aktīvi iesaistījušās Baltijas jūras reģiona nākotnes veidošanā. Šis reģions kļūst par modeli visam kontinentam, tādējādi apliecinot sadarbības un vienotības idejas spēku.

Vācijas un Latvijas intereses un izpratne sakrīt attiecībā uz Eiropas Savienības atvērtības politiku, kas, tāpat kā NATO atvērtības process, pakāpeniski nodrošina visu Eiropas valstu iesaisti labklājības un stabilas nākotnes veidošanā.

Vēstnieka kungs! Latvijai ir izvērsts politiskais un ekonomiskais dialogs ar Vāciju. Īpaši nozīmīgi ir tas, ka Vācija sniegusi Latvijai atbalstu modernas izglītības jomā. Ceļot kopīgi šādus tiltus ar jauniem cilvēkiem, mēs kopā ceļam tiltu arī uz nākamo gadsimtu.

Latvijas uzdevums ir pilnīgi izmantot arī tās iespējas, ko sniedz sadarbība ar Vācijas federālajām zemēm. Šīs saites ir noderīgas, lai kāpinātu savstarpējo ieguvumu tirdzniecībā un investīcijās. Tas ļauj attīstīt tradicionāli labās attiecības starp Latvijas un Vācijas novadiem.

Jūsu darbs sākas laikā, kas svarīgs gan Latvijai, gan arī visa kontinenta integrācijai. Atļaujiet jūs vēlreiz sveikt ar stāšanos šajā amatā un novēlēt sekmes šajā atbildīgajā darbā!

Saņemot akreditācijas rakstu, vēstnieks Andris Teikmanis savā atbildes uzrunā Valsts prezidentam Guntim Ulmanim teica:

— Jūsu ekselence, Valsts prezidenta kungs! Es esmu pagodināts par iespēju saņemt no jums Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Vācijas Federatīvajā Republikā akreditācijas rakstu. Pirms nepilniem trim gadiem jūs man uzticējāt veikt Latvijas vēstnieka pienākumus Eiropas Padomē. Šodien esmu jums vēlreiz pateicīgs par man parādīto uzticību veikt Latvijas interešu pārstāvību tādā lielā un nozīmīgā zemē kā Vācija.

Latviju un Vāciju saista ne tikai senas vēsturiskās un kultūras saites. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu valstu attiecības ir dinamiski attīstījušās. Atškirībā no Eiropas Padomes Vācijā man darbs nebūs jāsāk no pašiem pamatiem. Mani priekšgājēji jau ir paveikuši ļoti daudz. Regulāri notikušas abu valstu augstu stāvošu amatpersonu vizītes, ievērojami paplašinājušies sakari ne tikai ārlietu resoru un citu valstisko struktūru starpā, bet arī saiknes starp atsevišķiem reģioniem, uzņēmumiem, kultūras pārstāvjiem, kā arī kontakti starp mūsu zemju pilsoņiem. Šis iesāktais darbs jāturpina arī nākotnē. Vācija ir un paliks mūsu ārpolitikas stratēģiskais partneris virzībā uz integrāciju ES un NATO. Tādēļ mūsu interesēs ir nodrošināt Vācijas pastāvīgu atbalstu Latvijas virzības nepārtrauktībai un dinamismam. Ir jāturpina un jāpadziļina sadarbības apjoms un kvalitāte, īpaši sadarbība tā sauktā trešā pīlāra jomā. Es ceru, ka drīza bezvīzu režīma ieviešana starp abām valstīm būs apliecinājums mūsu tieslietu un iekšlietu sistēmu sakārtotībai un veicinās arī jaunu sakaru attīstību.

Pēdējos gados strauji attīstījušies mūsu valstu saimnieciskie sakari. Tirdzniecības apjoms ar Vāciju pēdējo četru gadu laikā pieaudzis vairāk nekā trīs reizes. Tas Latvijai ir vislielākais starp ES valstīm. Vācija ir veikusi nozīmīgas investīcijas Latvijā, tai skaitā mūsu tautsaimniecības stratēģiskajās nozarēs. Nemazinot vērtību stratēģiskajai starpvalstu ekonomiskajai sadarbībai, mums jāizvērš ciešāka sadarbība starp Latvijas un Vācijas atsevišķiem reģioniem, vecajās un jaunajās zemēs. Sadarbības attīstīšana vietējā līmenī veicinās arī atsevišķu Latvijas reģionu vispusīgu un dinamisku attīstību, ierosmes saimnieciskajām aktivitātēm.

Latvija Vācijas iedzīvotājiem nav “terra incognita”. Tomēr daudz laika vēstniecības darbā būs jāvelta Latvijas tēla veidošanai, ne tikai Latvijas kultūras un mākslas vērtību popularizēšanai, bet arī priekšstata veidošanai par latviešiem kā uzticamiem, spējīgiem un godīgiem darījumu partneriem. Te vēl daudz darba gan Vācijā, gan Latvijā.

Kā nozīmīgs notikums vēstniecībai jāmin arī vēl pirms gadsimtu mijas paredzētā vēstniecības pārcelšanās līdz ar Vācijas valdības iestādēm no Bonnas uz Berlīni.

Valsts prezidenta kungs, paredzamie uzdevumi, kuru īstenošanā man kā Latvijas vēstniekam būs jāpiedalās, ir daudzveidīgi, nopietni un atbildīgi. Gribu apliecināt, ka šajā darbā es vienmēr rīkošos Latvijas valsts un Latvijas pilsoņu interešu vārdā.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, vai Vācijā jums noderēs pieredze, ko guvāt, pārstāvot mūsu valsti Eiropas Padomē Strasbūrā?

— Noteikti noderēs. Eiropas Padomē, kā jau daudzpusējā diplomātijā, labi reflektējās valstu intereses. Kad bija jāpieņem kāds lēmums, tad ļoti labi varēja redzēt, cik tālu valsts var iet atbilstoši savām interesēm. Tur arī labi projicējās Vācijas intereses Eiropā. Ne tikai tajos jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Padomes profilu, bet arī daudzos citos jautājumos.

Turklāt, es domāju, man noteikti ir vieglāk aizbraukt uz Vāciju tādēļ, ka Strasbūra patiešām atrodas blakus Vācijai. Strasbūru no Vācijas šķir tikai Reina. Es jau smejos, ka tagad tikai dodos “mazliet uz leju pa Reinu”. Katrā ziņā arī Strasbūrā es esmu regulāri sekojis līdzi Vācijas notikumiem.

— Vācija ir viena no visietekmīgākajām ES valstīm, tā veic lielākās iemaksas ES budžetā. Cik nozīmīga šī valsts ir Latvijai pašlaik, kad esam ceļā uz ES?

— Ļoti nozīmīga. Vācija patiešām ir mūsu valsts ārpolitikas stratēģiskais partneris. Šī ir vislielākā un visvarenākā ES valsts. Un mums noteikti jācenšas izmantot to mūsu priekšrocību, ka vāciešiem Latvija ir zināmāka un atpazīstamāka nekā varbūt citām ES valstīm.

— Nesen es intervēju Vācijas vēstnieku Latvijā, un viņš ļoti uzsvēra vācbaltiešus kā vēl neizmantotu faktoru mūsu valstu tuvināšanā.

— Katrā ziņā, es domāju, ka šīs saiknes noteikti vēstniecībām un man kā vēstniekam ir jāizmanto. Jo vācbaltieši, kas dzīvo Vācijā, ir ākrārtīgi atvērti Latvijai. Viņi arī vairāk seko Latvijas notikumiem un ir labāk informēti. Viņiem ir arī liela ietekme Vācijas politiskajās un ekonomiskajās aprindās, un tas, protams, ir jāizmanto. Ir jāatrod kopējais moments, kur mūsu intereses sasaucas.

— Jūsu vēstnieka pilnvaru laikā iekritīs arī Latvijas vēstniecības pārcelšana no Bonnas uz Berlīni. Vai šajā jomā jau ir kādas iestrādes?

— Jā, tas, bez šaubām, ir ļoti smags jautājums. Es zinu no pieredzes, ka šīs lietas paņem ārkārtīgi daudz laika, bet zināmas iestrādes tiešām ir. Jauno adresi gan pagaidām vēl nevaru pateikt.

— Paldies par interviju! Labu veiksmi vēstnieka darbā Vācijā!

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”