VALDĪBĀ

Ministru kabineta 3.februāra sēdē

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 26.marta noteikumos nr.78 “Valdības audita padomes nolikums”. Valdības audita padomes sastāvs papildināts ar Valsts pārvaldes reformu biroja pārstāvi.

Ministru kabinets akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Par Kioto 1973.gada 18.maija starptautisko konvenciju par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu”. Konvencija paredz, ka katra līgumslēdzēja puse apņemas veicināt muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu un, lai to veiktu saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem, ievēro konvencijas pielikumos dotos standartus un rekomendējamo praksi.

Akceptēts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”. Latvijas pilsonībā uzņemts 231 pilsonības pretendents, to skaitā 7 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēti “Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts pensiju apdrošināšanai”. Tie nosaka kārtību, kādā persona, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un nav pakļauta obligātajai valsts sociālajai apdrošināšanai Latvijas Republikā, brīvprātīgi pievienojas valsts pensiju apdrošināšanai, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu objektu.

Akceptēts grozījumu projekts likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”. Likumprojekts izstrādāts sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas fonda reorganizāciju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izveidošanu.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā atzīstamas par spēkā esošām vienošanās starp tirgus dalībniekiem”. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Konkurences padomē iesniedzami paziņojumi par tirgus dalībnieku vienošanos to atzīšanai par spēkā esošām, kā veicama to analīze un pieņemams lēmums, ievērojot Konkurences likuma 15.panta nosacījumus.

Valdība akceptēja noteikumus “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtība”. Tie nosaka kārtību, kādā aprēķināms iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu apmērs no fiziskās personas taksācijas gada ienākumiem no individuālā darba, no darba saskaņā ar uzņēmuma līgumu un no uzņēmējdarbības, no kuras ienākumiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā arī no neatkarīgas profesionālās darbības.

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumos nr.229 “Kārtība, kādā ienākums no kokmateriālu un augoša meža pārdošanas apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Ar šiem grozījumiem juridiskās personas ir atbrīvotas no pienākuma ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli no personai izmaksājamā augoša meža un kokmateriālu pārdošanas ienākuma tā izmaksas vietā.

Akceptēti noteikumi “Par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem”. Grozījumi paredz, ka speciālā atļauja melno un krāsaino metālu lūžņu eksportam tiks samazināta no 2000 latiem līdz 30 latiem un atcelta licence cukura vairumtirdzniecībai.

Valdība akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Apžēlošanas likums”. Šis likums nosaka notiesātās personas apžēlošanas kārtību. Paredzams, ka tiesības lūgt apžēlošanu būs personai, kura izcieš sodu Latvijas Republikā; personai, kura notiesāta ārvalsts tiesā, ja tā nodota soda izciešanai Latvijas Republikā bez nosacījuma, ka apžēlošana netiks piemērota; personai, kura notiesāta Latvijas Republikā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgā ārvalsts iestāde ir izteikusi piekrišanu atzīt Latvijas Republikā pieņemtu lēmumu par personas apžēlošanu.

Akceptēts un nosūtīts izskatīšanai Saeimā grozījumu projekts likumā “Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss”.

Akceptēts rīkojums “Par valsts pārvaldes funkciju nodošanu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Finansu ministrijai”. Rīkojums izstrādāts, lai novērstu funkciju dublēšanos starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esošo Pašvaldību lietu pārvaldi un Finansu ministrijas Budžeta departamenta Pašvaldību budžeta uzraudzības nodaļu.

Izskatot jautājumu par nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plūdu seku likvidēšanai un pretplūdu piesardzības pasākumu veikšanai Jēkabpils un Preiļu rajonā, pieņemta zināšanai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, Ministru prezidenta biedra A.Gorbunova sniegtā informācija. Nolemts Finansu ministrijai plūdu seku likvidēšanai un pretplūdu piesardzības pasākumu veikšanai piešķirt no ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem: Jēkabpils rajona padomei — 105 602 latus saskaņā ar tāmi; Preiļu rajona padomei — 6860 latu saskaņā ar tāmi.

Akceptēts rīkojums “Par celulozes rūpnīcas projekta sarunu grupu ar potenciālajiem investoriem un sarunu grupas mandātu”. Par celulozes rūpnīcas projekta attīstību atbildīgais būs zemkopības ministrs Andris Rāviņš. Par sarunu grupas vadītāju iecelts Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks mežu jautājumos Arvīds Ozols. Ar šo rīkojumu celulozes rūpnīcas projekta sarunu grupai noteikti šādi mandāti sarunām ar potenciālajiem investoriem: veikt investoru pretendentu iepriekšēju atlasi; veikt pārrunas ar atlasītajiem investoru pretendentiem par jaundibināmā uzņēmuma ekonomisko režīmu; pirms darba uzsākšanas pie Latvijas valdības un investora līguma iesniegt Ministru kabinetam apstiprināšanai sarunu rezultātus.

Ar Ministru kabineta rīkojumu “Par bēgļu apelācijas padomes priekšsēdētāju” par padomes priekšsēdētāju iecelts Aivars Fogels.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 3.februāra sēdes

Ministru prezidenta biedra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Anatolija Gorbunova un zemkopības ministra Andra Rāviņa

atbildes, komentāri, skaidrojumi

Vispirms par Ministru kabinetā lemto draudošo Daugavas plūdu sakarā žurnālistus informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs :

— Es Ministru kabineta sēdē ziņoju par situāciju, kāda pašlaik izveidojusies Jēkabpils un Preiļu rajonā, kā arī citur pie Daugavas. Pēc tam tika lemts par pretplūdu aizsardzībai un plūdu izraisīto seku likvidēšanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Ministru kabinets nolēma piešķirt Jēkabpils rajona padomei 105 tūkstošus latu un Preiļu rajona padomei — 6860 latus. Mērķus, kam šī nauda piešķirta, varētu iedalīt trīs grupās. Pirmkārt — Jēkabpils rajonā ļoti aktuāls ir dambju un to ceļu, kam ir dambju funkcijas, bojāto vietu un pārrāvumu remonts. Otrkārt — operatīvajiem pasākumiem, kuru gan, manuprāt, krīzes situācijā nevar būt pārāk daudz, vienīgais, ko atbalstīja arī vietējie cilvēki, bija kūdras kaisīšana uz ledus. Pagājušajā gadā saulainā laikā ar kūdru apkaisītais ledus esot kusis pat desmit centimetrus dienā. Iespējama varētu būt arī neliela spridzināšana, bet nekādā ziņā ne masveida bumbošana. Nākamais līdzekļu izmantošanas mērķis — iedzīvotāju evakuācija un tai nepieciešamais transports, sakari, degviela. Un, tā kā māju skaits, kurām draud applūšana, ir aptuveni zināms, evakuācijai nepieciešamos līdzekļus var precīzi aprēķināt. Protams, ja šāda nepieciešamība neradīsies, līdzekļi izlietoti netiks. Vēl iespējama līdzekļu izlietojuma pozīcija ir elektroenerģijas apgādes sistēmu pārvietošana uz neapdraudētām vietām, piemēram, slimnīcā vai katlumājās — šīs iestādes ir svarīgas pilsētai un nedrīkst pārtraukt savu darbu.

— Cik mājām draud applūšana?