VALDĪBĀ

Pēc Ministru kabineta 3.februāra sēdes

Ministru prezidenta biedra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Anatolija Gorbunova un zemkopības ministra Andra Rāviņa atbildes, komentāri, skaidrojumi

Turpinājums no 1.lpp.

— Pēc Jēkabpils rajona padomes datiem, skaits svārstās no 500 līdz 600. Ja plūdi skars arī pagastus, skaits palielinās līdz 800.

Jāteic, ka iedzīvotāji šajos rajonos ar plūdu draudiem jau ir apraduši. Dzīvnieki tiek laikus evakuēti — vai nu uz kādiem pakalniem mežā, vai arī uz pašu izveidotām “skatuvēm” kūtīs, kā viņi paši tās dēvē, uz tām lopi var pakāpties pāris metrus augstāk. Cilvēkiem ir liela pieredze, un savu iespēju robežās viņi cīnās ar stihiju. Bet viņiem vajag palīdzēt. Piemēram, pēc iedzīvotāju evakuācijas ir nepieciešamas patruļas, lai nepieļautu tukšo māju izlaupīšanu vai demolēšanu.

Mums komisijā ir jādomā tomēr ne vien par evakuāciju un operatīvajiem pasākumiem, bet arī par to, ko darīt, lai šie plūdi neatkārtotos ik gadus.

Diemžēl nav viennozīmīga viedokļa par iespējamu problēmas atrisinājumu. Daugava ir izveidota kaskādē. Un, ja upē iet ledus un strauji par pāris metriem tiek nolaists ūdens līmenis HES ūdenskrātuvē, ledus upē nosēžas uz grunts un klāt nākošais veido aizdambējumu. Tomēr nav iespējams arī ar regulāciju vien situāciju regulēt. Kaut gan ir viedoklis, ka šogad plūdu varēja arī nebūt, ja Pļaviņu HES būtu ūdens līmeni noturējusi vēl pusdienu tajā līmenī, kāds tas bija pirms kritiskās situācijas, — ledus būtu izgājis cauri šaurajai vietai.

Otrs plūdu cēlonis ir cilvēku atkarotās teritorijas. Agrāk Daugavai pie Jēkabpils ir bijušas dabiskas teritorijas, kur tā pārplūstot ir izpletusies un pēc tam lēnām iegājusi atpakaļ savā gultnē. Tagad šīs teritorijas ir norobežotas ar dambjiem un tiek izmantotas cilvēku vajadzībām. Bet tas pasliktina Jēkabpils situāciju — jo tas, ka ūdens izplūst lēnām, ir savādāk nekā tas, ka tiek strauji pārrauts dambis.

Tomēr es piekrītu zinātniekiem, kuri uzskata, ka nevar nodarboties ar pašdarbību, — ir jāmodelē situācija un valdības līmenī jāmeklē veids, kā plūdu draudus šajos rajonos mazināt, jo tos novērst pilnībā, manuprāt, nebūs iespējams nekad.

Šobrīd situācija ir “iekonservēta”, jo tajā naktī, kad tika izveidota valdības komisija, uznāca sals un ledus pārstāja kustēties. Turklāt ūdens izgrauza sev ceļu arī caur Sakas upes gultni un pie Zeļķu tilta zem ledus sablīvējuma. Līdz ar to ūdens līmenis ir krities. Saasinājums būs tad, kad laiks atkal kļūs siltāks.

Tad runāja zemkopības ministrs Andris Rāviņš , kurš šobrīd izpilda arī ekonomikas ministra un labklājības ministra funkcijas. Andris Rāviņš informēja par Ministru kabineta noteikumiem par brīvprātīgo pievienošanos valsts pensiju apdrošināšanai:

— Šodien tika pieņemti MK noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts pensiju apdrošināšanai. Noteikumi nosaka kārtību, kādā persona, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un nav pakļauta obligātajai valsts sociālajai apdrošināšanai, var brīvprātīgi pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai.

Otrs jautājums, par kuru runāja A.Rāviņš, bija par kārtību, kādā atzīstama par spēkā esošu vienošanās starp tirgus dalībniekiem:

— Konkurences padome ir izstrādājusi un MK ir akceptējis kārtību, kādā tirgus dalībnieki var vienoties par dažādiem jautājumiem. Padome nav jāinformē par vienošanos, ja vienošanās dalībnieki ir zemnieki un zemnieku savienības un vienošanās priekšmets ir lauksaimniecības produktu glabāšana, pārdošana un pirmapstrāde.

Trešais jautājums bija par rīkojumu par celulozes fabrikas projektgrupu, potenciālajiem investoriem un sarunu grupas mandātu:

— Ir apstiprināta celulozes rūpnīcas projekta sarunu grupa, kas risinās sarunas ar potenciālajiem investoriem. Sarunu grupas vadītājs ir Arvīds Ozols, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks meža jautājumos.

Tad Andris Rāviņš atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Kas vēl piedalās šajā sarunu grupā?

— Jānis Vanags, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, Māris Elerts, Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors, Andrejs Birums, Finansu ministrijas Nodokļu departamenta vadītājs, u.c. Pašreiz tiek meklēts jurists, kurš piedalītos šajā sarunu grupā.

Iepriekšējās valdības lēmumos tika dots zināms mandāts sarunu uzsākšanai. Šodien šie lēmumi tika atcelti, un tika dots mandāts potenciālajai investoru atlasei.

— Cik varētu būt šo potenciālo investoru?

— Vairāk nekā četri.

Dina Gailīte, Rūta Jaksona,

“LV” informācijas redaktores

Pēc “LV” diktofona ieraksta

Valdības namā