Tieslietu ministrijas instrukcija

1998.gada 3.februārī

Apgabaltiesas priekšsēdētāja darbības kārtība

I. Vispārīgie noteikumi

1. Instrukcija izdota, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 107.panta otrās daļas 3.punktu.

2. Šī instrukcija nosaka apgabaltiesas priekšsēdētāja (turpmāk — tiesas priekšsēdētājs) darbības kārtību, pienākumus un tiesības, veicot tiesas administratīvā darba organizatorisko vadību, lai nodrošinātu likumos, citos normatīvajos aktos un tiem pakārtotajos tiesību aktos noteiktās prasības.

3. Tiesas priekšsēdētājs nodrošina racionālas struktūras izveidošanu attiecīgajā tiesā un vada tiesas administratīvā darba organizatorisko vadību. Tiesas priekšsēdētājam ir vietnieki.

4. Tiesas priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes gadījumā vai, ja viņš ir citādi aizkavēts pildīt savu amatu, izpilda tiesas priekšsēdētāja vietnieks. Apgabaltiesās, kurās ir vairāki priekšsēdētāja vietnieki, tieslietu ministrs pēc priekšsēdētāja ieteikuma ar savu rīkojumu uzdod pildīt tiesas priekšsēdētāja pienākumus vienam no attiecīgās tiesas priekšsēdētāja vietniekiem. Ja šāda ieteikuma nav, tad tieslietu ministrs uzdod pildīt tiesas priekšsēdētāja pienākumus vienam no attiecīgās tiesas priekšsēdētāja vietniekiem vai kolēģijas priekšsēdētājam pēc sava ieskata.

II. Tiesas priekšsēdētāja pienākumi un tiesības

5. Tiesas priekšsēdētājam, veicot tiesas administratīvā darba organizatorisko vadību, ir šādi pienākumi:

5.1. vadīt un kontrolēt tiesas darbu;

5.2. nodrošināt valsts ģerboņzīmoga glabāšanu tiesā un tā likumīgu izmantošanu;

5.3. veikt kontroli pār lietu savlaicīgu un likumos noteiktajos procesuālajos termiņos atbilstošu izskatīšanu tiesā un to nodošanu tiesas kancelejā;

5.4. saskaņojot attiecīgās tiesas tiesneša iespēju izmantot atvaļinājumu, pārbaudīt, vai konkrētā tiesneša vadībā izskatītajās lietās ir uzrakstīti un parakstīti visi nolēmumi;

5.5. uzraudzīt, lai attiecīgās tiesas tiesneši Korupcijas novēršanas likumā noteiktajos termiņos Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtu valsts amatpersonas deklarācijas;

5.6. uzturēt pastāvīgu saikni ar Tieslietu ministriju;

5.7. nodrošināt tiesnešu norīkošanu par tiesas sēžu priekšsēdētājiem, ievērojot vismaz piecus noteicošos kritērijus:

5.7.1. tiesneša faktisko darba slodzi,

5.7.2. kvalifikāciju,

5.7.3. pieredzi,

5.7.4. specializāciju konkrēto kategoriju lietu izskatīšanā,

5.7.5. interešu konflikta iespējamības novēršanu starp tiesnesi un kādu no procesa pusēm;

5.8. pamatā, ievērojot 5.7. apakšpunktā noteiktos kritērijus, sadalīt arī citus pienākumus starp tiesnešiem;

5.9. deleģēt savu pienākumu izpildi tiesas priekšsēdētāja vietniekam vai kolēģiju priekšsēdētājiem;

5.10. pieņemt tiesas piesēdētāju zvērestu;

5.11. organizēt tiesas piesēdētāju juridisko apmācību jautājumos, kas nepieciešami tiesas piesēdētājam, piedaloties tiesas procesos;

5.12. kontrolēt tiesas piesēdētāju izlozi un tiesas piesēdētāju uzaicināšanu pildīt savus pienākumus tiesā;

5.13. organizēt tiesas darbu tiesas apmeklētāju pieņemšanā, kontrolējot, lai caurauklotā apmeklētāju reģistrācijas žurnālā tiesas kancelejā tiktu reģistrētas šādas ziņas:

5.13.1. apmeklētāja vārds, uzvārds un dzīvesvietas adrese,

5.13.2. personas, kas pieņem apmeklētāju, amats, vārds un uzvārds,

5.13.3. apmeklētāja pieņemšanas dienas datums un laiks,

5.13.4. jautājumi, par kādiem pieteicies apmeklētājs,

5.13.5. informāciju par apmeklētāja ierašanos vai neierašanos;

5.14. pieņemt tiesas apmeklētājus vai norīkot tiesas priekšsēdētāja vietnieku vai attiecīgās tiesas darbinieku pieņemt apmeklētājus, iespēju robežās atsakoties no tiesnešu nozīmēšanas apmeklētāju pieņemšanai;

5.15. organizēt darbu tiesas apmeklētāju pieņemšanā, nosakot, ka pēc lietas nozīmēšanas iztiesāšanai un pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas tiesnesis, pieņemot apmeklētājus, atturētos tikties tikai ar vienu lietā iesaistīto pusi bez otras puses klātbūtnes, izņemot gadījumus, kad otras puses procesā nav, kā arī gadījumos, kad vienas puses pieņemšana ir noteikta ar likumu;

5.16. likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” noteiktajā kārtībā nodrošināt savlaicīgu atbildes sniegšanu un gādāt par to, lai persona, kura to izskata un sagatavo atbildi, nebūtu personiski ieinteresēta izskatīšanas rezultātā;

5.17. nodrošināt informācijas stenda iekārtošanu paziņojumiem par tiesas sēžu laikiem, tiesas apmeklētāju pieņemšanas laikiem, tiesas dokumentu paraugiem un citu apmeklētājiem nepieciešamo informāciju;

5.18. kontrolēt, lai katras nedēļas pēdējā darba dienā tiktu izlikta tiesas apmeklētājiem publiski pieejama un precīza informācija par nozīmētajām lietām un minēto tiesu sēžu laikiem vismaz nākamajai nedēļai, bet informācija par lietām, kurām ar likumu noteikts īsāks procesa uzsākšanas termiņš, izliekama atbilstoši īsākā termiņā — savlaicīgi un publiski pieejamā vietā;

5.19. organizēt un kontrolēt tiesu prakses pētīšanas un vispārināšanas, kā arī tiesu statistikas kārtošanas darbu, nodrošinot savlaicīgu šīs informācijas apkopošanu un nosūtīšanu Tieslietu ministrijai;

5.20. rīkot attiecīgā tiesu apgabala tiesu tiesnešu seminārus (apspriedes) par tiesu darbības aktuāliem jautājumiem;

5.21. organizēt tiesas darbinieku kvalifikācijas celšanu, nosūtot tiesas darbiniekus uz Tieslietu ministrijas vai ar Tieslietu ministriju saskaņotām citu institūciju rīkotajām mācībām;

5.22. organizēt darbu, kas saistīts ar tiesas nolēmumu nodošanu izpildei;

5.23. kontrolēt tiesas kancelejas darbu, lai tiktu ievērota apgabaltiesu lietvedības instrukcija, kā arī lietu savlaicīga nodošana arhīvā un veikta tiesas arhīva sakārtošana;

5.24. pārraudzīt tiesas kārtībnieku darbu;

5.25. kontrolēt, lai tiesas ēkā tiktu ievēroti noteiktie drošības pasākumi;

5.26. realizēt citus likumos, citos normatīvajos aktos un tiem pakārtotajos tiesību aktos noteiktos pienākumus.

6. Tiesas priekšsēdētājam, veicot tiesas administratīvā darba organizatorisko vadību, ir tiesības:

6.1. savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma attiecīgo tiesu pārstāvēt valsts, pašvaldību un citās institūcijās;

6.2. dot rīkojumus un kontrolēt tiesas priekšsēdētāja vietnieka un tiesas darbinieku darbu;

6.3. savas kompetences ietvaros dot rīkojumus tiesnešiem;

6.4. likumā noteiktajā kārtībā ierosināt disciplinārlietu par attiecīgās tiesas tiesneša tīšu likuma pārkāpumu lietas izskatīšanā, darba pienākumu nepildīšanu, necienīgu rīcību vai administratīvu pārkāpumu;

6.5. apstiprināt tiesas darbinieku amatu aprakstus;

6.6. pieņemt darbā, disciplināri sodīt vai atbrīvot no darba attiecīgās tiesas darbiniekus saskaņā ar Latvijas Darba likuma kodeksu;

6.7. ierosināt tieslietu ministram izskatīt jautājumu par attiecīgās tiesas tiesneša vai darbinieka prēmēšanu vai pabalsta piešķiršanu;

6.8. dot atzinumu par tiesneša darbu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai, Tieslietu ministrijai un citām ar likumu noteiktajām institūcijām;

6.9. iesniegt priekšlikumus Tieslietu ministrijā likumu un citu normatīvo aktu jaunrades, pilnveidošanas vai saskaņošanas jautājumos;

6.10. savas kompetences ietvaros pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju.

7. Tiesas priekšsēdētājam ir pienākums uzraudzīt, lai pie attiecīgās apgabaltiesas pastāvoša zvērināta notāra darbības, grāmatas un lietas vismaz reizi gadā tiktu pārbaudītas, kā arī veikt uzraudzību pār zvērinātu notāru darbību saskaņā ar Notariāta likumu.

8. Tiesas priekšsēdētājs ir atbildīgs par likumos un citos normatīvajos aktos, tiem pakārtotos tiesību aktos un šajā instrukcijā noteikto pienākumu izpildi.

9. Instrukcija stājas spēkā ar 1998.gada 16.februāri.

Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs