Par jaunu kolekciju Melngalvju namā

1,28m augsto sudraba kausu plašāka publika pirmo reizi skatīs 14.februārī Melngalvju nama Muzeja istabā

Atjaunotā Melngalvju nama rosīgais kolektīvs aizrautīgi gādā arī par tā dvēseles atdzimšanu, turpinot senās un veidojot jaunas tradīcijas.

7. februārī nama otrajā stāvā, Lībekas zālē, žurnālistiem klātesot, tika publiskota jauna iecere — atjaunot Melngalvju nama sudraba kolekciju.

Savulaik Melngalvju nama lepnums bija Baltijā lielākā sudraba priekšmetu kolekcija, ko veidoja jaunuzņemto biedru dāvinājumi. Saskaņā ar noteikumiem, iestājoties biedrībā, katram vajadzēja dāvināt kādu sudraba lietu.

Pašlaik katrs Melngalvju nama apmeklētājs var gūt ieskatu šīs kolekcijas bagātībās, apskatot četrpadsmit attēlus. Tas gan ir pavisam neliels ieskats kādreiz 4000 priekšmetu plašajā kolekcijā. Attēlos skatāms relikvārijs "Svētais Juris cīņā ar pūķi" (1507.g.), Rīgas apsveikuma kauss (1616.g.), Lībekas apsveikuma kauss (1651.g.), rožūdens kanna, dekoratīvie šķīvji. Katru no tiem Melngalvju nama izpilddirektora vietniece Māra Siliņa zinošā stāstījumā apaudzē ar bagātīgu uzziņas materiālu: "Jau reformācijas laikā daudzi sarūpētie kulta priekšmeti gāja bojā, dažus pārvietoja uz Melngalvju namu. To vidū bija arī relikvārijs ar Svētā Jura figūru. Un par kolekciju šos sudraba priekšmetus sāk uzskatīt līdz ar Sv. Jura relikvārija nonākšanu Melngalvju namā, kur tas tika izstādīts apskatei."

Sudraba izstrādājumu autori bija gan plaši pazīstami, gan mazāk zināmi Rīgas, Augsburgas, Sanktpēterburgas un Londonas meistari. Daudzi sudraba priekšmeti ir pazuduši bez vēsts, citi atrodas muzejos Vācijā, Krievijā, un pie mums, Latvijā.

Jau Ziemeļu kara gados (1700—1721) atsevišķi kolekcijas priekšmeti tika izvesti uz Kēnigsbergu un atgriezās Rīgā tikai 1725. gadā. Pirmā pasaules kara laikā sudrablietas tika sasaiņotas 22 kastēs un izvestas uz Sanktpēterburgu. No 3400 izvestajām vienībām tika atgūts tikai 21 priekšmets, t.i., izstrādājumi, kuri pirms tam bija redzēti izstādēs, katalogos un kuru piederību Melngalvju biedrībai nekādi nevarēja noliegt. Krievijā palika gan kausi un pokāli, gan paplātes un servējamais galda sudrabs, arī galda piederumi 150 personām. Arī tagad Kremļa Ieroču palātā atrodas divas paplātes. Tās muzejam nodotas 1969. gadā, tātad ir cerība, ka viss sudrabs Krievijā nav gājis bojā, iespējams, ka vēl parādīsies kāds Melngalvju namam piederējušais priekšmets. No šīs kolekcijas Latvijā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā atrodas tikai astoņi priekšmeti. Kopš 1987. gada daļa apskatāma Vācijas muzejos. Varbūt reiz piepildīsies iecere skatīt šos mākslas darbus kādā izstādē Rīgā.

Bet pašlaik Melngalvju nama darbinieki dara visu, lai te izveidotu jaunu sudraba kolekciju. Šo nepieciešamību pamato Melngalvju nama izpilddirektors LZA korespondētājloceklis Dr. habil. art. Ojārs Spārītis:

"Rīga ar Rātslaukuma apbūves ansambli atgūs būtisku Otrajā pasaules karā izpostītu pilsētas daļu. Vajadzību atjaunot hanziskās Rīgas, vācu Rīgas kultūras simbolu Latvijas sabiedrība ir motivējusi neatkarības laikā. Līdzi Melngalvju nama tēlam jāveido arī tā saturs. Kaut arī bez Melngalvju brālības kā juridiskas organizācijas. Saturs ir radīts arī ar gleznām un mēbelēm, ar kultūras dzīvi, ar izstāžu darbību, Rīgas pilsētas politisko reprezentāciju. Un, mūsuprāt, loģisks šīs domas turpinājums ir veidot sudraba kolekciju.

Mākslas vērtības, kas krājušās Melngalvju namā, ir stimulējušas Rīgas mākslas un amatniecības attīstību. Un arī tagad šīs senās celtnes atjaunošana bija atspēriena punkts Latvijas māksliniekiem, restauratoriem, amatniekiem. Arī tāda sena, cunftēs kopta tradīcija kā sudrabkaļa meistarība pasaulē tiek ļoti augstu vērtēta. Un Melngalvju nams, veidojot jaunu sudraba kolekciju, var dot ieguldījumu Rīgas sudrabkaļu meistarības attīstībā. Turklāt jau izsenis Rīgas sudrabkaļu un zeltkaļu darinājumi pasaulē tiek augstu vērtēti. Izsolēs tiem vienmēr bijušas augstas cenas, un tie bijuši salīdzināmi ar Hamburgas, Augsburgas un Lībekas meistaru darinājumiem.

Kolekcija nav sastingusi, tā ir veidojusies gadu simteņos un varēs turpināt veidoties. Tā nav piespiedu politika. Mēs sponsorus ieinteresējam ar savu namu, ar iespēju firmai, vai citam ziedotājam, rīkot šajā namā svētku pasākumus, saņemot telpu īres atlaides. Ziedotāja vārds tiek ierakstīts sponsoru plāksnītēs, kas visiem apskatāmas pie nama ieejas. Tas ir mūsu draudzīgs piedāvājums, mūsu elastīgās sadarbības iespējas. Mūsu vienīgais lūgums — lai būtu uzraksts ar dāvinātāja, sponsora vārdu un norādi, kam un kāpēc priekšmets tiek veltīts.

Lai kolekcija varētu dzimt no jauna, 2000. gada vasarā esam uzrunājuši vairākus Latvijā pazīstamus sudrabkaļus, aicinot viņus izstrādāt projektus, ko mēs varētu piedāvāt iespējamiem sponsoriem. Vēlamies, lai būtu iespējami daudzveidīgāka palete, jo mēs krāsim unikālus priekšmetus, kas kļūs par Melngalvju nama lepnumu.

Pašlaik atsaucies Mākslas akadēmijas profesors Juris Gagainis. Viņš ir iesniedzis interesantas skices ar Latvijas etnokultūru un vēsturi saistītiem projektiem, jo ir pētījis Rīgas lībisko slāni, kur veidojas asociatīva saikne ar pilskalniem, ar baltu kultūru.

Viņa kolēģis Andris Silapēteris savukārt domā, ka šajā namā kā greznuma priekšmets varētu būt, piemēram, izcili izstrādāts šampanieša spainītis.

Slavenais rotkalis Guntis Lauders piedāvā ar dārgakmeņiem rotāta šķīvja, arī bļodas un kausa projektu. Viņam ir ļoti eksotisks redzējums. Triju Zvaigžņu ordeņu kalējs Jānis Mikāns ir projektējis vairākus šķīvjus."

Par jaunveidojamās sudraba kolekcijas patronesi ir piekritusi kļūt Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. 2000.gada 29.decembrī viņa parakstījusi vēstuli "Par atbalstu Melngalvju nama sudraba kolekcijas atjaunošanai", kurā teikts:

"Atjaunotais Melngalvju nams ir lieliska velte Rīgai tās 800.gadskārtā un paliekošs ieguvums visai Latvijas kultūrai. Tas apliecina latviešu celtnieku, amatnieku, mākslinieku augsto meistarību un amata prasmi.

Melngalvju nams, kas līdz tā izpostīšanai bija viena no izcilākajām Rīgas arhitektūras vērtībām, pateicoties Rīgas pašvaldībai un SIA "Rīgas nami", nu ir atkal atdots vecpilsētas videi un pilsētas kultūrai, lai ar savu māksliniecisko veidolu un arī jaunu saturu kalpotu mūsu galvaspilsētas un visas Latvijas iedzīvotāju gara valdzinājumam.

Apsveicu Melngalvju nama direktora Ojāra Spārīša iniciatīvu — atjaunot XXI gadsimta mākslinieku rokām šīs ēkas leģendāro sudraba kolekciju, kas ieņems pelnītu goda vietu Melngalvju nama ekspozīcijā.

Ar gandarījumu pieņemot godu būt par Melngalvju nama sudraba kolekcijas patronesi, aicinu ikvienu ieinteresēto ieguldīt savu talantu un līdzekļus šī vienreizējā un unikālā projekta īstenošanā. Jūsu atbalsts un veikums sekmēs Latvijas sudrabkaļu amata atdzimšanu un jaunu meistarības virsotņu sasniegšanu, kā arī uz laiku laikiem paudīs slavu Rīgas krāšņumam, sudrabkaļu darba prasmei un ziedotāju dāsnumam tālu pāri Latvijas robežām."

Atjaunojamās kolekcijas aizsākums, pamatakmens, ir iegūts 1991.gadā. Toreiz, kad par vēsturiskās celtnes atjaunošanu vēl tikai lēma, Svētā Pētera baznīcā Rīgā bija skatāma plaša Melngalvju biedrības vēsturei veltīta izstāde. Un vācbaltiešu pēctecis Fokers fon Zengbušs potenciālajam Melngalvju namam uzdāvināja 19.gadsimta beigās darinātu dekoratīvu augļu trauku. Šis priekšmets Melngalvju nama vitrīnā ir apskatāms ik dienas.

Kaļot nākotnes plānus, ir iecerēts arī visai konkrēti kolekcijas papildinājumi. Jūnijā Rīgā ieradīsies Melngalvju brālības pārstāvji, kas iecerējuši dāvināt 1770.gadā izgatavotā biķera kopiju. Šī kausa oriģināls glabājas Brēmenē. Kādu pagaidām vēl nezināmu sudrabkaļa šedevru, kas tiks pasūtīts Vācijā un būs 20 000 marku vērtībā, domā dāvināt Brēmenes zemes banka, kuru ar Rīgu saista sadarbība. Arī viesnīcu komplekss "Konventa sēta" un "Hotel de Rome" ir vērsušies pie mākslinieka J.Mikāna un gatavo kādu dāvinājumu šai kolekcijai.

Kolekciju apskatei paredzēts izvietot nama pirmajā stāvā Arhīva jeb Muzeja istabā. Un O.Spārītis ar lielu gandarījumu izrāda arī jaunās vitrīnas. To izgatavošanai naudu ziedojis 80 gadus vecais Sigvards Kellers, viens no melngalvjiem, kas dzīvo Berlīnē.

Un vēl — 14.februārī, Valentīna dienā, visiem, kas vēlēsies, ir iespēja būt klāt arī kādā sensacionālā notikumā. Kas tas būs? "Ir izgatavots pirmais sudraba priekšmets, kas paredzēts eksponēšanai Melngalvju namā, neizslēdzot domu, ka Rīgas pilsēta varētu kļūt par šī greznā izstrādājuma īpašnieci. Tas ir 1,28 m augsts augļu trauks, kas satur 18 kg sudraba," stāsta mākslas zinātnieks O.Spārītis. "Šī interesantā trauka autors ir mākslinieks Oļegs Auzers. Viņam piederošajā sudrabkaļu mākslas koledžā seši zeļļi meistara vadībā augļu trauku veidojuši 6,5 mēnešus, strādājot 8—9 stundas dienā. Šo meistardarbu Melngalvju namā ienesīs 14. februārī, kad tiek rīkota mīlestībai, draudzībai un zudušās sudraba kolekcijas atjaunošanai veltīta balle.

Intrigas radīšanai varu teikt, ka viens zviedru kolekcionārs par šo unikālo kausu jau sola 700 000 ASV dolāru. Tā ir sākumcena. Protams, Melngalvju namam ir pirmtiesības šī priekšmeta iegūšanā."

Melngalvju nama darbinieku profesionālisms un entuziasms, ielogots darba ietvarā, domājams, spēj īstenot arī sķietami pārdrošas ieceres. Lai jaunā sudraba kolekcija kļūst ne vien par šīs celtnes, bet arī visas Latvijas lepnumu, par lielu māksliniecisku un materiālu vērtību!

Dace Bebre, "LV" nozares redaktore