MĒS UN EIROPA

"Bez noteikta priekšstata par nākotni nav iespējams nedz plānot, nedz arī nākotnē orientēties"

Daži ieskati Vācijas nākotnes grāmatā "Deutschland 2010" ("Vācija 2010")

H.V.Opašovskis (Dr.Horst W.Opaschowski) dzimis 1941.gadā. No 1979.gada - tabakas uzņēmuma brīvā laika pētniecības institūta "Freizeit -Forschungsinstitut der Britich - American Tobacco" zinātniskais vadītājs. H.V.Opašovskis ir Izglītības, zinātnes, un tehnoloģijas ministrijas ekspertu komisijas "Darbs - tehnika - brīvais laiks" priekšsēdētājs, kā arī Hannoveres starptautiskās izstādes "Expo 2000" kuratorijas loceklis.

Opašovski uzskata par "nākotnes sabiedriskās domas veidotāju" ("Die Zeit"). Viņš ir "autoritāte vāciešu dzīves paradumu izpētē. Tātad, ja kāds var dot uzziņu par to, kādā virzienā attīstīsies vācu sabiedrība tuvākajos gados, tad tas ir šis modernais gaišreģis". Tā raksta avīze "Die Welt".

Uz trešā gadu tūkstoša sliekšņa pārticības un labklājības zeme Vācija ir saņēmusi tādu izaicinājumu kā nekad iepriekš. Bezdarbs un reālo ienākumu samazināšanās. Zema dzimstība. Pieaugošs mūža ilgums. Zūd līdzsvars starp saimnieciskajiem sasniegumiem un sociālajiem labumiem. Iezīmējas augsto prasību sabiedrības beigas. Tādi secinājumi rodas, lasot šo grāmatu.

Turpmākā sabiedriskā attīstība autora skatījumā ir atkarīga no tā, vai mēs esam ar mieru uz šodienas zināšanu pamata saskatīt jaunas rīcības nepieciešamību rītdienā. Mūsu uzdevums - atvērt nākamai paaudzei nākotnes perspektīvas. Grāmata "Deutschland 2010" arī izvirza nākotnes jautājumus un meklē to risinājumus, sistematizē un rosina uz pozitīvo. Bez noteikta priekšstata par nākotni nav iespējams nedz plānot, nedz arī nākotnē orientēties, tā domā autors.

Autors uzskata, ka ieskats nākamo gadu attīstībā nedrīkst būt nedz utopisks, nedz arī spekulatīvs. Laika posms starp 1997. un 2010. gadu vēl veido labvēlīgu laiku strukturālām izmaiņām vāciešu dzīvē.

Grāmata "Deutschland 2010" ir zinātnisks darbs. Tas nekādā gadījumā nav ziņojums par īslaicīgo vai moderno - gaidāmo. Pētnieciskajam darbam pamatā ir novērojumi un studijas, kuras autors veicis ceturtdaļgadsimtu. Rūpīgi studēti vāciešu dzīves paradumi. No 1979. gada autors kā zinātniskais vadītājs šo darbu veica - brīvā laika pētīšanas institūtā " Freizeit - Forschungsinstitut der British - American Tobacco".

Mūsdienu Vācijas analīze ir tiešām vērienīgi izstrādāta. Tādēļ tā veido tādu grāmatas zinātnisko pamatu, kas ļauj pārliecinoši prognozēt Vācijas attīstību nākotnē. Autora radošā sociālā fantāzija savukārt palīdz formulēt sabiedrības nākotnes iezīmes.

Interesantas ir autora H.V.Opašovska domas par zinātnes nozīmi.

Autors uzskata, ka zinātnes uzdevums un pienākums ir sniegt orientēšanās un darbības zināšanas, it īpaši dot zinātniskus padomus politikā, lai politiski atbildīgās personas nākotni veidotu racionālāk. Lieli sabiedriski notikumi vai pa- grieziena punkti, piemēram, pārbūves un Vācijas apvienošanās, nav iepriekš skaidri nosakāmi. Taču vieglāk ir prognozēt cilvēku dzīves paradumus. Šo vērtību izmaiņas nenotiek tādējādi, ka sabiedrība, tā sakot, vienā naktī pārmainās. Tās risinās pakāpeniski un tā, ka jaunākā paaudze pakāpeniski nomaina vecāko.

H.V.Opašovskis uzskata, ka domāt uz priekšu, t.i., nākotnē, ir pētnieka uzdevums. Zinātnes sniegtās prognozes var visiem, kuri darbojas atbildīgās vietās, sniegt palīdzību, kā izšķirties kādā jautājumā. Tās var darbinieku arī rosināt vai radīt viņa iebildumus. Protams, arī zinātne var maldīties. Tomēr vienīgais līdzeklis izvairīties no maldīšanās, pēc Žana Žaka Ruso teiktā, ir nezināšana. Bet nezināšana dara aklu. Zināšanas drīzāk rada šaubas. Vai tad nav labāk ceļā uz 2010. gadu radīt sev nemieru ar šaubām, nevis līdz tam dzīvot nezināšanā? Tā domā gāmatas autors.

H.V.Opašovska grāmata "Deutschland 2010" adresēta tām valsts amatpersonām, kuras šodien nosaka kādas valsts un tās iedzīvotāju likteņus. Balstoties uz konkrētu, zinātniski izpētītu situāciju tagadnē, viņš pārliecinoši un argumentēti prognozē attīstības tendences nākotnē. Vienkāršoti varētu sacīt, ka H.V.Opašovskis rāda ceļu, kā caur labklājības valsti (kāda Vācija ir jau šodien) nokļūt labsajūtas valstī. Ļoti vispusīgā un konkrētā pieeja minētajam jautājumam dara grāmatu interesantu un noderīgu jebkuram cilvēkam, īpaši jauniešiem. Piemēram, savos 10 "baušļos" 21. gadu simtenim (skat. atsevišķi) autors uzrunā katru lasītāju. Vai var būt, piemēram, labāks padoms šodien kādam valstsvīram kā 8. bauslis H.V.Opašovska grāmatā: "Nedari neko uz cita rēķina vai arī uzliekot nastas nākamajām paaudzēm!" (189. lpp.). Un jebkurš var līdzdarboties tādu dzīves nosacījumu veidošanā, kurus nosauc autors (197. lpp.) un kuriem pastāvot viņš un citi varētu justies labi. Lai sekmīgi varētu iesaistīt šajā darbībā maksimālu valsts iedzīvotāju skaitu, iedzīvotāji ir labi jāpazīt, jāzina par viņu interesēm un viņu mērķiem dzīvē. H.V.Opašovskis, izmantojot daudzu reprezentatīvu aptauju datus, iepazīstina ar vāciešiem Vācijā, piemēram, parādot viņu galvenos mērķus dzīvē (196. lpp. un 216. lpp.). Šos materiālus nosacīti var izmantot jebkurā zemē.

Ir grūti atrast šī ievērojamā un ļoti kompetentā zinātnieka grāmatā materiālu, kas dotu pamatu nopietnai kritikai. Vienīgā kritiskā piezīme - lasītāju apgrūtina daudzie specifiskie termini un jaunvārdi, it īpaši angļu valodā. Taču, kā jau teikts, autors savu grāmatu adresē valsts vadošajiem darbiniekiem.

Grāmatas saturs ietverts 219 lappusēs. Tajās autors izsaka savas domas par simt dažādiem cilvēku dzīves jautājumiem tuvākajā nākotnē. H.V.Opašovskis analizē pašreizējās dzīves norises, izvirza problēmas, izsaka hipotēzes vai filozofiskus viedokļus un formulē savas domas. Īsi par daļu no minēto jautājumu loka.

Nākotnes pētījumi ir izaicinājums tautsaimniecībai un politikai. "Perspektīva 2010" - tas nozīmē vairāk zināšanu par nākotni. No labklājības kāpināšanas uz labklājības nodrošināšanu. No pilnīgas nodarbinātības - uz nepilnu. No rūpnieciskas sabiedrības uz panākumu (darbības rezultātu) sabiedrību. Darba un brīvā laika līdzsvars. Darbam jārada prieks.

Vērienīgi vērtēta mediju pasaule un ieskicēta to daudzveidīgā darbība. Gandrīz 20 lappusēs autors iztirzā sporta daudzveidīgos jautājumus un atvaļinājumu struktūru. Autors saskata pozitīvus kultūras attīstības ceļus, minot jaunas vēsmas. Daudzveidīgi izvērtējot sociālās nozares attīstību, autors rezultātā formulē desmit 21. gadsimta baušļus (skat. atsevišķi).

Vairākās Eiropas valstīs publicēti raksti vai grāmatas par dzīvi nākošajā gadu tūkstotī. Arī Eiropas Savienības vērienīgi dokumenti prognozē nākotni. Taču H.V.Opašovska darbs no šobrīd apzinātajiem ir vērienīgākais un daudzšķautņainākais. Tajā ietverta visa cilvēka dzīve. Kas no šī darba īstenosies, kas nokļūs utopiju vēsturē, to redzēs tie, kuri dzīvos 2010. gadā.

Pievienojam dažus tulkojumus no grāmatas "Vācija-2010."

Ivars Reinis, Sigizmunds Timšāns

---

Desmit prasības jeb "baušļi" 21.gadu simtenim (189.lpp.)

Jaunais katķisms sociālajām prasībām

1. Nepaliec ilgstoši pie kaut kā; atslēdzies taču kādreiz.

2. Nedzenies pastāvīgi līdzi īslaicīgām tendencēm.

3. Pērc tikai to, ko tu patiesi gribi, un padari savu personīgo labklājību par svarīgāko iepirkšanās kritēriju.

4. Nemēģini nepārtraukti uzlabot savu dzīves standartu vai pat sajaukt to ar dzīves kvalitāti.

5. Iemācies atstāt; tātad - atteikties no liekā. Labāk vienreiz ko palaist garām nekā vienmēr būt klāt.

6. Mācies atkal vienlaikus darīt tikai vienu lietu. Atklāj atkal šūpuļtīklu.

7. Nepiepildi visus savus sapņus, pataupi sev arī nepiepildītas vēlēšanās.

8. Nedari neko uz citu rēķina vai arī uzkraujot nastas nākamajām paaudzēm.

9. Baudi ar mēru, lai tu ilgāk spētu baudīt.

10. Nopelni sev savu dzīves baudu - ar darbu vai labdarību. Labs ir tas, ko tu pats padari.

No labklājības uz labsajūtu. Aptaujāti 2600 cilvēki (216.lpp.)

Kādiem dzīves nosacījumiem jāpastāv vai arī jātop radītiem, lai Vācijas pilsoņi varētu justies labi.

Rādītāji procentos

Vecums, gados	14-34	34-54	55
Dzīvesprieks. Darīt to , kas sagādā prieku	61	51	39
Atmosfēra. Atslābināta atmosfēra	53	48	44
Priecīgums. Būt priecīgam un nebēdnīgam	52	38	27
Harmonija. Bez strīdiem, harmoniska noskaņa	54	59	56
Brīvs no stresa. Būt bez stresa, bez laika spiediena	53	57	42
Drošības jeb "patvēruma" sajūta.
Drošības sajūta, omulība (t.i., mierīgi, lēnā garā)	60	69	72
Gatavība palīdzēt. Būt savstarpēji izpalīdzīgiem	50	50	60
Sapratne. Vienam saprast otru	50	56	57
Drošība. Dzīvot bez bailēm, ar drošības sajūtu	47	47	52

Skats nākotnē (izlase), raugoties no 1980.gada (16.lpp.)

Izveidosies cits darba laika sadalījums dzīvē ar tendenci uz vienmēr īsākiem darba laikiem.

Darba un brīvā laika robežas kļūs mazāk izjūtamas. Mēs stāvam dzīves vērtību pārmaiņu laikā.

Dzīves vērtībai - darbam pievienojas dzīves vērtība - brīvais laiks.

...

Pietiekami apgādāti ar dzīvei nepieciešamajiem labumiem, patērētāji vairāk novērtēs to kvalitāti, pakalpojumus un padomus.

Brīvā laika industrija mēģinās īstenot jaunas brīvā laika aktivitātes.

Būs atpūtas nami nedēļas nogalei, mājokļi divām personām. Sporta piederumi un spēles kļūs populārākas.

Būs biežāki atvaļinājumu ceļojumi ar daudzpusīgu izklaidēšanās programmu un nodarbību iespējām brīvajā laikā.

Paplašināsies neformālas saviesības formas, kā, piemēram, spontānu grupu veidošanās kopīgai brīvā laika pavadīšanai.

"Dari to pats" - šis sauklis daudziem kļūs par otro profesiju.

Televīzija pazaudēs savu funkciju kā galvenā nodarbošanās un kļūs par neplānotu gadījuma nodarbi.

Daži autora viedokļi

Visiem, kuri pašlaik atbildīgi par norisēm politikā, tautsaimniecībā un zinātnē un kuriem ir vara izdarīt izmaiņas, šodien ir jāveido pāreja uz rītdienas pasauli. Tas, ko Romas kluba prezidents uzsaucis jaunajai paaudzei: "Atbrīvojieties no sava pesimisma par nākotni. Jūs esat nākotnes veidotāji!" (Diez - Hochleitner 1996, S.28). Tātad jāīsteno priekšnoteikums, lai šodienas sabiedrisko un politisko lēmumu pieņēmēji paši tam ticētu un nodarbotos kā nākotnes veidošanas aktieri. Tad Vācijai būs izredzes - pēc 15 un arī pēc 150 gadiem.

Sociālajiem pienākumiem jābūt tik pievilcīgiem, lai pilsoņi piedalītos to izpildē labprātīgi, ar prieku un pienākuma sajūtu.

Ar pieaugošo tirdzniecības lomu mazinās gatavība noteiktās situācijās vienam palīdzēt otram. Sociāla izturēšanās brīvajā laikā pieaugošā pakāpē kļūs vairāk par publisku un mazāk par privātu labumu. Tam ir šādas sekas: kontakts starp cilvēkiem tiek arvien vairāk meklēts, bet arvien mazāk atrasts. Brīvā laika sfērā valda daudzveidīgi neformāli, t.i., virspusēji kontakti, piemēram, jūrmalā, pie bāra letes vai arī svētkos.

Vai mēs nākotnē paļausimies tikai uz valstisko un komerciālo dienestu pakalpojumiem? Sākot no dvēseļu aprūpes pa tālruni un sakaru pieteikumiem un beidzot ar Internetu, kur datorlietotāji (vai "fani") viens ar otru sazinās? Un arī "psihofons" nav vairs nekāda utopija. Katrai problēmai ir savs atbilstošs tālruņa numurs. Piemēram, ārstēšana, izmantojot tālruni pret samaksu.(..) Steidzīgi tiek meklēts tūlītējs problēmas atrisinājums. Tātad cēloņu pētīšanai neatliek laika. Problēmas izpēte vai, piemēram, anamnēze tiek izjusti kā laika izšķiešana.

---

Starp problēmām un iespējām

Folkers Henkels , VFR, Neibrandenburgas pusē, Mēklenburgas zemē, Cincovas (Zinzow) lauksaimniecības kooperatīva priekšsēdētājs un lauksaimniecības biedrības priekšsēdētājs,

Ginters Kīns , Dr.habil.agr., profesors, Minhebergas lauku ainavas un zemes izmantošanas pētniecības centra līdzstrādnieks, - "Latvijas Vēstnesim"

Berlīnes Humbolta universitātes galvenā ēka

Folkers Henkels (Volker Henkel) ir Berlīnes Humbolta universitātes Lauksaim-niecības fakultātes absolvents. Viņš divas reizes apmeklējis Latviju. Piecdesmito gadu beigās vācu studentu grupa iepazinās ar lauksaimniecību Latvijā. Studentiem lekciju lasīja arī toreizējais lauksaimniecības ministrs Aleksands Ņikonovs. Attēlā: Berlīnes universitātes studenti Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijā; Folkers Henkels - attēlā sestais no kreisās

- Henkela kungs, kā jūs vērtējat abu vācu valstu apvienošanās procesu?

F.Henkels : - Dažos vārdos to grūti pateikt. Mana dzīve ir veidojusies VDR. Es, tāpat kā daudzi citi, 1989. un 1990. gadā biju pārsteigts par šo pārmaiņu mērogiem un nozīmīgumu.

Šodien arvien noteiktāk apstiprinās fakts, ka saimnieciski stiprākais ir anektējis vājāko. Problēmas aug strauji. Manuprāt, tās var atrisināt tikai pasaules mērogā - veidojot jaunu ražošanas stilu un jaunu dzīvesveidu.

- Mums ir zināms, ka liela daļa lauksaimnieciskās ražošanas kooperatīvu (LPG) sekmīgi pārdzīvoja šīs pārmaiņas jauna tipa kooperatīvu statusā un joprojām turas godam. Kā sokas jums?

F.Henkels : - Mūsu lauksaimniecības kooperatīvā ir 10 strādnieki. Viņi apsaimnieko 850 hektāru zemes. Kopjam 400 liellopus, no tiem 150 govis. Ceļš no specializētā lielā kooperatīva līdz šīsdienas agrāruzņēmumam bija ļoti sarežģīts. Tā darbiniekiem bija un arī šodien vajadzīgs entuziasms. Mūsu apkaimē pārsvarā ir kooperatīvi un SIA (GmbH). Taču darbojas arī privātuzņēmumi.

- Raksturojiet, lūdzu, savus rezultātus!

F.Henkels : - Ieviešot modernu ražošanas tehnoloģiju un ļoti intensīvi strādājot, esam sasnieguši šādus rezultātus: graudaugu raža ir no 55 līdz 60 cnt/ha; rapša raža ir 35-40 cnt/ha; cukurbiešu raža ir no 350-400 cnt/ha. Izslaukums no govs ir 5800-6000 kg gadā. Salīdzinājumā ar VDR laikiem kāpinājums ir aptuveni par 150 procentiem.

- Mūsu laikraksta lasītājus interesē arī sociālā situācija jūsu uzņēmumā.

F.Henkels : - Pastāvīgi atrodamies konfliktā starp mūsu saimnieciskajiem žņaugiem un sociālajām iespējām.Turklāt mēs cenšamies pēdējās, cik vien iespējams, ievirzīt mūsu darbinieku interesēs, tajā pašā laikā netraucējot uzņēmuma attīstībai.

Darbinieka mēneša bruto izpeļņa ir no 2400 līdz 3000 vācu markām. No šīs summas strādnieks saņem no 60 līdz 70 procentiem. Ja strādnieks slimo, tad viņš saņem pilnu algu. Kopš 1995.gada vēl papildus iemaksājam noteiktu summu uzņēmuma darbinieku vecuma apdrošināšanas fondā. Darba laiks atbilst ražošanas ciklam. Strādnieks gadā strādā aptuveni 2200 stundas. Visi sociālie labumi ir atkarīgi no saimnieciskajiem panākumiem. Diemžēl attiecība starp izdevumiem un ienākumiem attīstās negatīvi. Mūsu nākotne nebūt nešķiet rožaina.

- Kādas lūdzu ir nākotnes izredzes?

F.Henkels : - Lauksaimniecību arvien vairāk pakļauj starptautiskajai konkurencei. Tas, protams, var izraisīt katastrofālas sekas tajos reģionos, kur ir neizdevīgi ražošanas apstākļi. Te arī veidojas mūsu pirmais nedrošības iemesls. Otrais. Mēs vēlamies arvien labāk nopelnīt paši savā zemē. Taču ražošanas līdzekļu cenas nepārtraukti pieaug, bet mūsu ražotā produkcija kļūst arvien lētāka.

Augkopībā šo starpību pašlaik izlīdzina ES palīdzība (no Briseles). Lopkopībā, kur šāda atbalsta vairs nav, arvien vairāk samilst ekonomiskās problēmas. Tādēļ mums atliek viens - ražot vairāk produkcijas. Taču Eiropas Savienībā ir atkal pārprodukcija. Tātad - atrodamies nepārtrauktā velnišķīgā cīņā par izdzīvošanu.

-Kā šajos apstākļos attīstījusies jūsu ciema dzīve?

F.Henkels : - Mūsu ciemā ir ap 300 iedzīvotājiem. Kopš lielajām pārmaiņām lauksaimniecībā ir zaudētas vairāk nekā 60 darbavietas! Līdz ar to ir ļoti daudz bezdarbnieku, pirmstermiņa pensionāru un tā saucamo "staigātāju" (diemžēl sevišķi jauniešu). Mūsu saimniecība nespēj daudz palīdzēt pašvaldībai. No tā jūtami cieš ciema dzīve. Ciemam gandrīz vairs nav darbavietas nozīmes. Te ir cilvēku dzīvesvieta, taču tā te ir lētāka un labāka nekā pilsētā.

- Nobeigumā jautājums profesoram Kīnam. Jūs nesen apmeklējāt mūsu kaimiņzemi Lietuvu. Kā jūs īsumā raksturotu savus iespaidus par situāciju turienes lauksaimniecībā?

G.Kīns : - Diferencētās augsnes īpašības Lietuvā nosaka atšķirīgus ekonomiskos rezultātus lauksaimniecības uzņēmumos. Smilšainajās vietās ir nelielas saimniecības, auglīgāko augšņu rajonos - lielāki dažādu sabiedrību uzņēmumi.

Ne visur izmanto tās priekšrocības, kādas ir saimniekošanai lielākās platībās.

Būtu plašāk jāizmanto mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļi. Daudz darāmā vēl ir augkopības selekcijā. Īsi sakot - man radās iespaids, ka vēl nav izmantotas visas iespējas efektīvākai augkopības produkcijas ražošanai.

- Paldies jums par interesanto sarunu!

Sigizmunds Timšāns

"LV" tulkojums (S.Ernštreite) no vācu valodas

---

Svaru kausos "par" ir vairāk

"Kāpēc Igaunijai vajag Eiropas Savienību?" - ar šādu jautājumu laikraksts "Postimees" vērsās pie populāriem un pazīstamiem Igaunijas politiķiem, kultūras un biznesa cilvēkiem.

Zvērināts advokāts

Merts Rasks:

- Ja jāatbild ar vienu teikumu - Igaunijai vajag ES, lai nodrošinātu savu aizsardzību. Mēs nepaliksim izolācijā no vienas vai otras puses. Pats piederu pie pozitīvo skeptiķu pulka, tiesa, gan ne ikvienā gadījumā, bet zināmos apstākļos.

Kas attiecas uz tiesu praksi, tad pāreja var būt sarežģīta un smaga. Valsts, kas gadiem ir dzīvojušas brīvā tirgus apstākļos, ir pielikušas lielas pūles, lai harmonizētu un attīstītu tiesību aktus. Igaunijai ir tikai viens lēciens no totalitārās tiesību sistēmas uz Eiropas kontinenta tiesību sistēmu.

Es neesmu tik ļoti zilacains, lai uzskatītu, ka viss ritēs tieši tā, kā mēs to vēlamies.

Akciju sabiedrības "Rondami"

padomes priekšsēdētājs

Neinars Seli:

- Iestāšanās ES dos Igaunijai drošības garantijas. Atturēties no iestāšanās nozīmē politisku un ekonomisku izolāciju.

Iestāšanās nodrošina Igaunijai iespēju gūt daļu no Eiropas iekšējā tirgus, preču, darbaspēka, kapitāla un peļņas apgrozības.

Tas dos Igaunijas uzņēmējiem lielākas uzņēmējdarbības iespējas. Būt savienībā nozīmē arī vieglāku iespēju iekļauties trešās pasaules valstu tirgū. Izzustu dubultmuita preču apmaiņā ar Krieviju.

Iestāšanās ES palielinās arī ārvalstu investoru uzticību Igaunijai. Kā ES locekle Igaunija labāk varēs piedalīties kopējās programmās, kaut vai, piemēram, mazo uzņēmēju atbalstīšanā.

Akciju sabiedrības "DA-reiss"

valdes priekšsēdētājs

Marguss Timmo:

- No tūrisma viedokļa Igaunijas iestāšanās ES padarīs tūrismu atvērtāku. Pašlaik tūrisma attīstību apgrūtina vīzu problēmas. Biznesā ir svarīgi, lai cilvēki un investīcijas būtu kustībā. Tieši ar savu atvērtumu ES veicinās tūrisma un ekonomikas attīstību Igaunijā. Jo noteiktāk spēsim panākt, lai cilvēki vairāk ceļotu, jo vairāk peļņas dos tūrisms. Domāju, ka tas ietekmēs labvēlīgi arī citas dzīves jomas.

Bailēm, ka, iestājoties ES, igauņu tauta izzudīs, nav pamata, jo igauņi pēc būtības ir ļoti konservatīvi. Paskatīsimies kaut vai uz setiem: ja palielinās spiediens uz viņiem, tā seti uzreiz mobilizējas. Ticu, ka spēsim saglabāt savas kultūras tradīcijas un nacionālo identitāti.

Veru pagasta

domes priekšsēdētājs

Heino Kūsiks:

- Lai es varētu pateikt, kādēļ iestāšanās ir vajadzīga, man vispirms būtu jāzina, kas tā ir. Bet es to nezinu, es precīzi nezinu, ko tā dos.

Lai pateiktu, kas ir pareizi, jāzina, kas ir nepareizi. tādēļ, lai savstarpēji salīdzīnātu, ir jābūt informācijai, jābūt arī statistikas materiālam. Tā kā man nav precīzas informācijas, tad es arī nezinu, ko Igaunijai dos iestāšanās ES. Bet es uz to raugos tā: Igaunija grib iestāties ES, lai ietu kopsolī ar sabiedrības attīstību vispār, jo maza valsts un tauta nevar no šīs attīstības atšķirties.

Viena maza valsts starp lielvalstīm diez ko nevar noteikt savu attīstības ceļu, viņai jāiet kopā ar citām. Ja Eiropas valstis savu attīstības ceļu redz savienībā, tad arī Igaunijai ir tajā jāiekļaujas. Igaunija noteikti būs ieguvēja, bet katrai uzvarai seko arī zaudējumi.

Bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka nevienas citas valsts pilsonis nenāks šurp, lai padarītu Igauniju bagātāku. Igaunijas tautai pašai ar savu darbu un gudrību ir jānoliek Igaunija savā vietā citu Eiropas tautu vidū.

Akciju sabiedrības "Igaunijas

degakmens" ģenerāldirektors

Veino Vīlups:

- Igaunija ir maza valsts, un tā nespēj sevi aizsargāt. Tā gan nav NATO, tomēr kaut kāda aizsardzība ir. ES ir ekonomiska savienība, tomēr solis uz NATO. Ekonomiski diezin vai ES ko labu atnesīs, jo lielākā daļa gan nāk ņemt, nevis dot. Tādēļ vispār nevajadzētu iestāties. Esmu pats ar savām acīm redzējis, kas tā ES ir par aparātu, un zinu, ka tur aizies daudz naudas. Piemēram, Norvēģija atteicās iestāties ES, un tā dzīvo daudz labāk nekā ES dalībvalstis. Bet valsts drošības jomā mums citas iespējas vienkārši nav.

Austrumu robežapsardzības virsnieks kapteinis Rolands Pētss: - Es domāju, ka iestāšanās ES ir Igaunijai prestiža lieta. Neapšaubāmi, iegūs Igaunijas ekonomika, jo, iestājoties ES, mūsu iespējas paplašināsies un noteikti sāksies investīcijas. Ja mūs Eiropas Savienība ņem pretī, tas nozīmē to, ka valsts ir izpildījusi noteiktas kvalitatīvās normas, un tas dod zināmas garantijas ārvalstu investoriem. Pašlaik Igaunijas robežu aizsargājām pēc savām iespējām un prasmes. Iestājoties ES, mēs aizsargāsim Eiropas robežu, un tad būs citas prasības. Kaut gan arī tagad ārvalstu komisijas mūsu darbu ir novērtējušas kā pavisam labu.

Tartu Universitātes profesore

Marju Lauristina:

- Iestājoties ES, Igaunija nākamajā gadsimtā nodrošina sev vietu Eiropas valstu vidū gan ekonomiskajā, gan drošības, politiskajā un sociālajā ziņā. Visskaidrākais ieguvums ir drošības politikā. Būtiski mainīsies infrastruktūra, un to Igaunija viena pati nevar uzcelt. Domāju šeit informācijas tīklus, ceļus, dzelzceļus. No pievienošanās Eiropas informācijas sistēmai ir atkarīga mūsu ekonomiskās attīstības perspektīva, jo nākamā gadsimta galvenie termini ir info, komunikācijas, apvienības. Vietējais roku darbs zaudēs līdzšinējo nozīmīgumu.

Otra lieta ir tas, ka mūsdienu ekonomiskā politika lielākoties balstās uz uzticēšanos. No uzticēšanās ir atkarīgas investīcijas un kredītresursi. Jau pietuvošanās ES ceļ Igaunijas reitingu.

Daudz ir runāts par to, kā iestāšanās ES ietekmēs nacionālo kultūru un valodu. Eiropeiskā tuvināšanās nacionālajai kultūrai nozīmē tās nostāšanos pret amerikanizēšanos, kur nacionālās kultūras nozīme mazinās un sāk dominēt globālā masu kultūra,. Eiropa novērtē nacionālo kultūru un arī mazākumtautu nacionālo kultūru.

Būtiska ir arī eiropeiskās sociālpolitikas pārņemšana, kuras pamatmotīvs ir saistīts ar ekonomikas un sociālpolitikas ciešu attīstību. Ekonomikas ziņā tas nozīmē dzīves kvalitātes celšanos, nevis fetišēto tirgus ekonomiku. Šī pamatdoma ir ļoti nozīmīga katra cilvēka dzīves perspektīva.

Kristīne Ducmane

---

Runā Eiropas Padomes mītne. Strasbūrā

Foto no Eiropas Padomes

izdevuma "Variations"

"Himna dzīvei"

"Saplūšana"

Iekštelpa, vestibils

"Jaunā Eiropa"

---

Eiropas Padomē: dienu ritumā

Zane Zvaigzne, Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centra direktora vietniece, - "Latvijas Vēstnesim"

Demogrāfijas statistika

Iznākusi ikgadējā atskaite par demogrāfisko situāciju - "Demogrāfija Eiropā". Tajā ir apkopoti materiāli par visām 40 Eiropas Padomes dalībvalstīm līdz 1996. gadam.

Dzimstības līmenis krītas visā Eiropā. 1996. gadā tikai četrās Eiropas valstīs bija vidēji vismaz divi bērni uz katru sievieti: Islandē (2,12), Turcijā (2,55), Kiprā (2,08) un Maltā (2). Viszemākie rādītāji ir Spānijā (1,15), Latvijā (1,16) un Čehijā (1,18).

Vīriešiem vidējais dzīves ilgums mazāks nekā 70 gadu ir 15 valstīs - visā Austrumeiropā - un lielāks nekā 75 - sešās valstīs. Salīdzinot pēdējo gadu datus, vīriešu vidējais dzīves ilgums vislielākais bija Zviedrijā (76,5 - 1996. gadā) un vismazākais - Krievijā (57,6 - 1994. gadā). Sieviešu vidējais dzīves ilgums vislielākais bija Šveicē (81,9 - 1996. gadā), bet vismazākais Moldovā (69,7 - 1995. gadā).

Zīdaiņu mirstības līmenis raksturo valsts veselības aprūpi un sociālos apstākļus kopumā. Visaugstākais zīdaiņu mirstības līmenis bija Turcijā (46,8% - 1994. gadā) un viszemākais Somijā (3,9% - 1996. gadā).

Visā Eiropā samazinās laulību skaits. Sievietes apprecas arvien vēlāk (pirmās laulības vidēji 26 līdz 28 gadu vecumā).

Joprojām ir lielas atšķirības starp Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm, īpaši dzīves ilguma un zīdaiņu mirstības rādītājos.

Nelegāla cilvēku tirdzniecība

Kāda organizācija sievietei no Polijas piedāvāja bērnaukles darbu Vācijā, pēc tam viņas pase tika konfiscēta un viņu piespieda nodarboties ar prostitūciju. Diemžēl tas jau ir plaši zināms scenārijs visā Eiropā.

Decembrī Eiropas Padomes eksperti satikās Strasbūrā, lai izstrādātu stratēģiju seksuālas izmantošanas un cilvēku, sevišķi bērnu, nelegālas tirdzniecības, apkarošanai. Desmit dažādu līmeņu eksperti izanalizēja vairākus līdzekļus un veidus, lai attīstītu sadarbību ar citām starptautiskām un nevalstiskām organizācijām. Tika veikta aptauja 15 valstīs, no kurām 12 valstīs apstiprinājās šādas nelegālas tirdzniecības esamība. Pagājušajā gadā tika sagatavota atskaite par pastāvīgi pieaugošo cilvēku nelegālo tirdzniecību Eiropā. Kā viens no iemesliem tika minētas relatīvi nelielās darba iespējas vairākās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, kas veicina emigrantu kustību no austrumiem uz rietumiem. Daži no šiem emigrantiem labprātīgi vai piespiedu kārtā iesaistās prostitūcijā, lai atrisinātu savas finansiālās problēmas.

Arvien biežāk bērni tiek seksuāli izmantoti. Šo situāciju saasināja ekonomiskās un sociālās pārmaiņas pēc Berlīnes sienas krišanas. Pēc aptuveniem aprēķiniem, visā Austrumeiropā ir apmēram 100 000 ielu bērnu, no kuriem daudzi tiek iesaistīti prostitūcijā, solot viņiem labāku dzīvi. Jaunākie pētījumi rāda, ka 80 % no seksuāli izmantotajiem bērniem cieš ģimenēs, bet daudzi daļu savas dzīves pavada iestādēs, kur viņus ļaunprātīgi izmanto līdzaudži vai darbinieki.

Nākamo mēnešu laikā ekspertu grupa sagatavos rekomendācijas ar priekšlikumiem dažādiem nacionālajiem līmeņiem.

Ukraina, Čečenija un nāvessods

Pērnā gada beigās Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā tika nolasīta Renātes Volvendas atskaite par vizīti Kijevā. Parlamentāriete bija šokēta par nehumānajiem un pazemojošajiem apstākļiem, kādos atrodas ieslodzītie, un informācijas slepenību, kas saistīta ar nāvessodu un tā izpildi.

"Notiesātie ir ievietoti mazās pazemes telpās (apm. 12 m2) un dienasgaismu redz tikai vienreiz piecās līdz desmit dienās, kad notiek mazgāšanās," teica Renāte Volvenda (Asamblejas Cilvēktiesību komitejas viceprezidente). Pēc Ukrainas Iekšlietu ministrijas ziņām, Ukrainā pašreiz ir 264 uz nāvi notiesātie. 1997. gadā no 1. janvāra līdz 11. martam tika izpildīti 13 nāvessodi, pēc tam kad 1996. gada novembrī tika noraidīti lūgumi par apžēlošanu. Atskaitē viņa ieteica Eiropas Padomei veikt pasākumus, lai uzlabotu šos apstākļus un pateicās Ukrainas varas pārstāvjiem par ielūgumu, paužot cerību, ka viņu solījumi atcelt nāvessodu tiks pildīti.

Asamblejas komiteja ieradās arī Čečenijā. Uz to pamudināja četri nāvessodi, kas bija veikti šajā republikā. Krievijas varas pārstāvji apgalvoja, ka Krievijā šogad nav izdarīti nāvessodi, izņemot Čečeniju.

Pašlaik vienpadsmit valstīs no 40 Eiropas Padomes dalībvalstīm vēl nav atcelts nāvessods: Albānijā, Apvienotajā Karalistē, Bulgārijā, Igaunijā, Kiprā, Krievijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Turcijā. Kopš 1994. gada Eiropas Padome pieprasa katrai dalībvalstij nāvessoda atcelšanu apmēram trīs gadu laikā.

Nav ne likumu, ne robežu, ne valūtas ierobežojumu

"Šīs trīs ir kriminālo organizāciju priekšrocības," skaidroja Adrians Bakju, Rumānijas Iekšlietu ministrijas organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas nodaļas pārstāvis. "Taču mums jādzīvo pretējā situācijā."

Decembrī pārstāvji no 18 Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm tikās Strasbūrā Eiropas Padomes un Eiropas Savienības kopīgas programmas "Octopus" ietvaros. "Octopus" ir viena no vairākām Eiropas Padomes stratēģijām korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanai. Tās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ir izstrādājusi konvenciju par korupciju ārvalstu sabiedrisko varas pārstāvju starptautiskos biznesa darījumos. Eiropas Padome uzskata, ka korupcija, sevišķi ja tā ir saistīta ar organizēto noziedzību, apdraud demokrātiskās organizācijas, likuma varu un cilvēktiesības. "Octopus" darbība galvenokārt koncentrēta uz Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, "Octopus" programmas ietvaros tiek sūtīti eksperti uz šī reģiona valstīm. Tikšanās laikā eksperti un delegācijas apmainījās ar uzskatiem par dažādiem organizētās noziedzības un korupcijas aspektiem. Februārī tiks publicēta publiska atskaite katrai valstij. Programmas rezultātā tiks izstrādāts rīcības plāns katrai valstij, ņemot vērā tās specifiskās problēmas. Žerārs Legē, Francijas Iekšlietu ministrijas darbinieks, kurš darbā saskaras ar naudas "atmazgāšanas" jautājumiem, ir viens no "Octopus" projekta pieciem ekspertiem. Viņš referēja par Rumānijas, Moldovas un Ukrainas specifiskajām problēmām. Moldovā, piemēram, ir problēma, kas attiecas uz tiesnešu drošības jautājumiem. Viņš teica: "Nav normāli, ja tiesneši strādā neapsargātās telpās, kur apsūdzētie var viņus apdraudēt un kur jau ir bijuši šādi precedenti."

Programma pagaidām vēl ir jauna un perspektīva. "Pēc komunisma krišanas mēs veltām lielu uzmanību jaunām politiskajām demokrātijām, kuras tikai nesen sāka saskarties ar tirgus ekonomiku, un ar tās pavērtajām iespējām kriminālajām struktūrām," teica Maķedonijas Tieslietu ministrijas pārstāve Magdalena Dimova.

Pārāk maz sieviešu

Marijas Makaleses ievēlēšana par Īrijas prezidenti parādīja, ka Eiropas sabiedriskajā dzīvē un politikā ir pārāk maz sieviešu. Nevienā citā Eiropas Padomes valstī prezidente vai premjerministre nav sieviete. Lielākajā daļā valstu mazāk nekā 20 % no parlamentāriešiem ir sievietes un tikai viena vai divas ministres.

1997. gada beigās tika savākti sīki statistikas dati, kas apkopoti ziņojumā "Sievietes Eiropas Padomes valstu politikā". Tas ir pieejams arī Internetā http:// www.dhdirhr.coe.fr.

Džonsons pret Apvienoto Karalisti

Cilvēktiesību tiesa nolēma piešķirt 10 000 sterliņu mārciņas prasītājam un 25 000 sterliņu mārciņas tiesas izdevumiem procesā, kur vienbalsīgi nolēma, ka Apvienotā Karaliste ir pārkāpusi konvencijas 5.1 pantu (tiesības uz personas drošību un brīvību). 1984. gadā prasītājs iesita sievietei uz ielas. Viņam pirms tam jau bija četras sodāmības. Izmeklēšanas laikā viņu atzina par nepieskaitāmu un ievietoja stingras uzraudzības psihiatriskā ārstēšanas iestādē. Piecus gadus vēlāk viņu atzina par izārstētu, bet noteica turpmāku rehabilitāciju. Ekspertu komisija atzina viņa izrakstīšanu par nosacītu un ieteica viņam atrasties pastāvīgā speciālistu uzraudzībā. Piemērota dzīvesvieta netika atrasta, un viņu paturēja ieslodzījumā vēl ilgāk nekā trīs gadus. Šie apstākļi lika tiesai izlemt par labu prasītājam.

Radio ABC pret Austriju

Cilvēktiesību tiesa vienbalsīgi atzina, ka Austrija ir pārkāpusi konvencijas 10. pantu (tiesības uz izteikšanās brīvību) gadījumā, kas saistīts ar raidīšanas tiesībām. 1989. gadā Radio ABC, bezpeļņas organizācijai, Reģionālais pasta un telekomunikāciju birojs atteica licenci radio stacijas vadīšanai. Likumdošanā ir noteikts, ka tikai Austrijas Radiopārraižu korporācijai ir tiesības vadīt radiostaciju - monopola situācija, kur tiesa saskatīja 10. panta pārkāpumu.

1994. gadā stājās spēkā "Reģionālo radiopārraižu likums", kas atļauj privātām radiopārraidēm Vīnes apgabalā izmantot divas frekvences, bet prasītājam joprojām tika atteikta licence, pamatojoties uz to, ka "prasītāja programmas, kuras asociācija gatavojas pārraidīt, ir pārāk specifiskas, lai tām dotu priekšroku". Tiesa atzina, ka tas ir 10. panta pārkāpums.

Materiālu kopu sagatavojis

Dr. Sigizmunds Timšāns, "LV" informācijas redaktors