Ministru kabineta rīkojums Nr. 173

Rīgā 2020. gada 8. aprīlī (prot. Nr. 22 26. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par attīstības sadarbībai paredzētā finansējuma palielināšanu 2021.–2025. gadā"

1. Konceptuāli atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par attīstības sadarbībai paredzētā finansējuma palielināšanu 2021.–2025. gadā" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) 3. nodaļā ieteikto modeli Latvijas oficiālās attīstības palīdzības mērķu noteikšanai un Ārlietu ministrijas divpusējās attīstības sadarbības budžeta programmas finansējuma palielināšanai līdz 2025. gadam.

2. Noteikt Ārlietu ministriju par atbildīgo institūciju šā rīkojuma 1. punktā minētā modeļa īstenošanā.

3. Ārlietu ministrijai ņemt vērā šā rīkojuma 1. punktā minēto modeli, izstrādājot Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2021.–2025. gadam.

4. Ārlietu ministrijai Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2021.–2025. gadam izstrādes procesā konsultēties ar konceptuālā ziņojuma 2.2.2. apakšnodaļā minētajām institūcijām par iespējām resoru ikgadējos budžetos paredzēt finansējumu attīstības sadarbības īstenošanai.

5. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu attīstības sadarbībai 2021. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs

(Ministru kabineta
2020. gada 8. aprīļa
rīkojums Nr. 173)

Konceptuālais ziņojums "Par attīstības sadarbībai paredzētā finansējuma palielināšanu 2021.–2025.gadā"

Kopsavilkums

Konceptuālā ziņojuma "Par attīstības sadarbībai paredzētā finansējuma palielināšanu 2021.–2025.gadā" mērķis ir piedāvāt modeļus Latvijas divpusējās attīstības sadarbības finansējuma palielināšanai, ņemot vērā nepieciešamību ievērot Latvijas apņemšanos līdz 2030. gadam palielināt oficiālās attīstības palīdzības (turpmāk – OAP) apjomu līdz 0.33% no nacionālā kopienākuma (turpmāk – NKI). Konceptuālais ziņojums pamato, kā finansējuma palielināšana divpusējai attīstības palīdzībai veicinātu Latvijas kā donora redzamību un paredzamību, ļautu pilnvērtīgāk izmantot Latvijā pieejamo ekspertīzi un risinājumus ilgtspējīgas palīdzības nodrošināšanā, kā arī sniegtu jaunas iespējas Latvijas valsts institūcijām, pilsoniskajai sabiedrībai un privātajam sektoram, kas iesaistīti attīstības sadarbības projektu īstenošanā. Konceptuālajā ziņojumā argumentēts, ka Latvijas ieguldījums attīstības sadarbībā ir nepietiekams un nepieciešamība palielināt tai atvēlēto finansējumu kļūs arvien akūtāka, jo īpaši ņemot vērā Latvijas izvirzīto mērķi tikt ievēlētai par Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes nepastāvīgo locekli 2026.–2027.gadā. Šobrīd Latvija atpaliek no nacionālā līmenī izvirzītajiem attīstības sadarbības finansējuma mērķiem. Ja netiks pieņemts lēmums par mērķtiecīgu un pakāpenisku finansējuma palielināšanu attīstības sadarbībai, būs apdraudēta oficiālās attīstības palīdzības saistību izpilde 2030.gadā.

Ārlietu ministrija rekomendē laika periodā no 2021. līdz 2025.gadam pakāpeniski palielināt Latvijas OAP līdz 0.19% no NKI un pakāpeniski palielināt Ārlietu ministrijas budžeta programmā "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" pieejamo finansējumu līdz 7% no OAP.

1. Situācijas apraksts

Konceptuālais ziņojums "Par attīstības sadarbībai paredzētā finansējuma palielināšanu 2021.–2025.gadā" (turpmāk – Ziņojums) ir izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2019.gada 7.maija rīkojumu Nr.210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 219.uzdevuma 1.pasākumu un ņemot vērā ANO Dienaskārtību ilgtspējīgai attīstībai 2030 un Latvijas kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts saistības, līdzšinējos izvērtējumus par Latvijas attīstības sadarbības politikas īstenošanu, t.sk. informatīvo ziņojumu "Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2016.–2020.gadam" īstenošanas starpposma novērtējumu¹. Ziņojums ņem vērā, ka 2020.gada laikā tiks izstrādātas attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes laika periodam līdz 2025.gadam, kurās tiks noteiktas Latvijas attīstības palīdzības ģeogrāfiskās un tematiskās prioritātes un palīdzības sniegšanas mehānismi.

1.1. Latvijas OAP saistības

2019.gadā apritēja 15 gadi kopš Latvijas pievienojās ES un līdz ar to no palīdzības saņēmējas kļuva par donoru, ar noteiktām saistībām globālās attīstības veicināšanā un palīdzības sniegšanā attīstības valstīm.

Latvijas OAP saistības un mērķi izriet no vairākiem ANO un ES līmenī apstiprinātiem dokumentiem, kā arī nacionālā līmenī apstiprinātiem politikas plānošanas dokumentiem. Aktuālais ietvardokuments globālās attīstības jomā ir 2015.gadā ANO Ģenerālās asamblejas pieņemtā Dienaskārtība ilgtspējīgai attīstībai 2030 (turpmāk – Dienaskārtība 2030)², kas ietver 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (turpmāk – IAM) un 169 apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules atstība būtu ilgtspējīga.³ Tostarp 17.2 apakšmērķis paredz attīstīto valstu OAP saistību izpildi. 2015.gadā ANO līmeņa konferencē Adisabebā, Etiopijā un ANO Ģenerālajā asamblejā apstiprinātajā⁴ Adisabebas Rīcības programmā par finansējumu attīstībai (turpmāk – Adisabebas Rīcības programma) arī norādīts uz nepieciešamību valstīm ievērot OAP saistības, tostarp daudzu attīstīto valstu saistības atvēlēt OAP 0.7% no NKI.

2015.gadā ES un tās dalībvalstis atkārtoti apstiprināja kolektīvo apņemšanos līdz 2030.gadam attīstības palīdzībai veltīt 0.7% no NKI, tajā skaitā 0.15 – 0.20% no NKI novirzot vismazāk attīstītajām valstīm (least developed countries; turpmāk – VAV), kas atspoguļojas arī Adisabebas Rīcības programmā. Atbilstoši 2015.gada 26.maijā ES Padomē pieņemtajiem secinājumiem, Latvijai līdz 2030.gadam attīstības sadarbībai jātiecas atvēlēt 0.33% no NKI, kā arī 0.15 – 0.20% no OAP/NKI jānovirza VAV (turpmāk – 2030 mērķis).⁵

Tiecoties sasniegt 2030 mērķi, Latvijas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2016.–2020.gadam (turpmāk – Pamatnostādnes 2016–2020) ir izvirzīts mērķis līdz 2020.gadam palielināt Latvijas OAP līdz 0.17% no NKI (turpmāk – 2020 mērķis). 2018.gadā Latvijas OAP bija 0.1% no NKI. 2020.gadā netiks sasniegti izvirzītie attīstības sadarbības finansēšanas mērķi un ir arī apdraudēta 2030 mērķa sasniegšana.

Latvijas starptautiski izteikto OAP apņemšanos un mērķu neizpilde neparedz sankcijas, bet tas negatīvi ietekmē Latvijas kā donora un tās politikas ticamību. No donoriem, kas ziņojuši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (turpmāk – OECD) par sniegto OAP, 2017.–2018.gadā tikai Apvienotie Arābu Emirāti, Apvienotā Karaliste, Dānija, Luksemburga, Norvēģija, Turcija, Zviedrija sasniedza 0.7% mērķi.⁶ Vidējais OECD Attīstības palīdzības komiteja (turpmāk – OECD DAC) dalībvalsts rādītājs ir 0.31%, savukārt vidējais ES dalībvalsts, kas ir OECD DAC biedrs (turpmāk DAC-ES), rādītājs ir 0.47%.⁷ Latvija nav vienīgā, kas saskaras ar grūtībām izpildīt savus attīstības palīdzības finansējuma mērķus, tomēr Latvijas gadījums ir citādāks. Latvija jau izsenis attīstības sadarbībā ir bijusi "iedzinēja" lomā. 15 gadu laikā Latvija vairākkārt ir izvirzījusi mērķi palielināt finansējumu attīstības sadarbībai, lai izpildītu vai vismaz tuvotos OAP mērķu izpildei, kas izrietējušas no ES ietvaros apstiprinātajām saistībām. Līdz šim neviens no izvirzītajiem attīstības sadarbības finansējuma mērķiem nav sasniegts.⁸ Latvijas OAP rādītāji gan procentuāli, gan absolūtos skaitļos ir vieni no mazākajiem ES dalībvalstu vidū (2018.gadā 0.1% bija vēl tikai Horvātijai⁹).

Latvijas OAP rādītāji un Ārlietu ministrijas (turpmāk – ĀM) pārvaldītais divpusējās attīstības sadarbības budžets ir mazākie starp Baltijas valstīm (2018.gadā Lietuvas OAP bija 0.11%, Igaunijas – 0.16%). Šādi rādītāji ne tikai negatīvi izceļ uz pārējo ES dalībvalstu fona, bet mazais finansējums attīstības sadarbībai arī liedz aktīvāk iesaistīties globālo un partnervalstu attīstības izaicinājumu risināšanā, izmantojot Latvijas pieredzi, ekspertīzi un Latvijā radītos risinājumus.

Latvijas ieguldījums attīstības sadarbībā ir nepietiekams. Konsekventā starptautisko apņemšanos un nacionāli uzstādīto mērķu neizpilde rada risku, ka var mazināties ticamība Latvijas nodomiem sniegt ieguldījumu globālajā attīstībā un Latvijas iesaistes iespējas. Šī jautājuma aktualitāte tuvākajos gados tikai pieaugs, īpaši ņemot vērā Latvijas izvirzīto kandidatūru ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekļu 2025.gada vēlēšanās uz 2026.–2027.gada termiņu, jo daudzām no attīstības valstīm būtisks apsvērums balsojumā ir kandidātvalstu sniegtais atbalsts konkrētajā valstī.

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams pieņemt lēmumu, kādā mērā un veidā vidējā termiņā līdz 2025.gadam tiks palielināts finansējums attīstības sadarbībai, lai virzītos uz 2030 mērķa un saistību izpildi.

1.2. Latvijas OAP

OAP ir procentuālā attiecība starp valsts sniegto finansējumu attīstībai un šīs valsts NKI. Līdz ar to – jo lielāks NKI, jo lielāks finansējums jāatvēl attīstības palīdzībai. Šis ir izaicinājums daudziem donoriem. Tas nozīmē, ka palīdzības apjomi ekonomiskās izaugsmes laikā ir jākāpina, bet, pat to darot, mērķis ne vienmēr ir sasniedzams. Ekonomiskās izaugsmes laikā NKI pieaugums var "noēst" palielināto finansējumu palīdzībai un OAP procentuālais rādītājs var palikt nemainīgs vai pat samazināties. Attīstības palīdzības finansējuma palielināšanai nepieciešama sabiedrības izpratne un atbalsts¹¹, politiskā griba un mērķtiecīga palīdzības plānošana.

Par OAP ir uzskatāma resursu plūsma uz OAP saņēmēju sarakstā iekļautajām valstīm un teritorijām (t.i. divpusējā palīdzība) un daudzpusējām institūcijām (t.i. daudzpusējā palīdzība), ko nodrošina publiskas institūcijas, t.sk. valsts un pašvaldības vai to padotības iestādes, un kura pēc būtības ir koncesija (t.i. granti un arī aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem) un veikta ar galveno mērķi veicināt attīstības valstu ekonomisko attīstību un labklājību.¹²

ES dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, uzskaita valsts un pašvaldību sniegto oficiālo palīdzību, izmantojot OECD DAC vadlīnijas. Šo uzskaiti Latvijā veic ĀM un apkopoto informāciju detalizētā veidā katru gadu¹³ iesniedz OECD.

2018.gadā Latvijas OAP bija 29 milj. EUR jeb 0.1% no NKI. No tā 4 milj. EUR (14%) bija divpusējā palīdzība un 25 milj. EUR (86%) bija daudzpusējā palīdzība.

Latvijas OAP 2018.gadā veidoja šāds finansējums un izmaksas:

• 77% veido daļa no Latvijas ieguldījuma ES vispārējā budžetā (izdevumiem, kuri veikti 4.izdevumu kategorijā) un Latvijas iemaksas Eiropas Attīstības fondā;

• 8% veido daļa no Latvijas regulārajām iemaksām starptautiskajās organizācijās¹⁴ (ANO sistēmas organizācijas, Pasaules Bankas grupa u.c.);

• 2% veido ĀM budžeta programma "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība";

• 5% veido ĀM cita divpusējā palīdzība (t.sk. papildu iemaksas starptautiskajās organizācijās, izmaksas, kas saistāmas ar civilo ekspertu dalību misijām, u.c. atbalsts);

• 7% citu valsts un pašvaldību iestāžu ad hoc divpusējā palīdzība, kā arī bēgļu un patvērumu uzņemšanas iemaksas atbilstoši OECD DAC kritērijiem;

• 1% veido administratīvās izmaksas, kas saistāmas ar attīstības sadarbības politikas plānošanu un administrēšanu (primāri ĀM un Finanšu ministrijas (turpmāk – FM)).

Latvijas OAP jau vēsturiski ir veidojusies šāda struktūra. Daudzpusējā ieguldījuma pārsvars ir tipisks "jauniem donoriem". Vienlaikus arī šajā jomā Latvija atpaliek no citām ES dalībvalstīm, jo Latvijai ir zemākais divpusējās palīdzības īpatsvars (14%) starp ES dalībvalstīm, kas pievienojušās ES kopš 2004.gada. Dalībvalstu, kas pievienojās ES 2004.gadā (turpmāk – ES-10) vidējais ir 32%, Lietuvai tas ir 26%, bet Igaunijai 47%.

Lai veicinātu Latvijas kā donora redzamību un stiprinātu attīstības sadarbību kā Latvijas ārpolitikas instrumentu, jau vairākkārtēji ir aktualizēts jautājums par ĀM pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības budžeta palielināšanu. Šī nepieciešamība saglabājas un, tuvojoties 2030.gadam, kļūs arvien akūtāka.

1.3. ĀM divpusējais attīstības sadarbības budžets

ĀM divpusējais attīstības sadarbības budžets jau vairākus gadus stagnē. Kopš 2017.gada tas ir 463 813 EUR, tādējādi ievērojami atpaliekot no Pamatnostādnēs 2016–2020 nospraustajiem mērķiem. Tas ir arī būtiski mazāks nekā Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministriju pārvaldītie attīstības sadarbības finansējuma apjomi, kas 2017.gadā attiecīgi bija 11,9 milj. EUR un 1,9 milj. EUR.¹⁵

Tabula Nr.1

Latvijas divpusējai attīstības sadarbībai piešķirtais finansējums 2016.–2020.gadā salīdzinājumā ar izvirzītajiem mērķiem

Vidēja termiņa budžeta ietvarā 2020., 2021. un 2022.gadam ĀM divpusējās attīstības sadarbības budžetam 2021. un 2022.gadā arī paredzēti 463 813 EUR.

ĀM divpusējais attīstības sadarbības finansējums tiek plānots fiskālā gada ietvaros, finansējuma sadali nosakot ikgadējos attīstības sadarbības politikas plānos.¹⁷ Ar finansējumu tiek īstenoti šādi pasākumi:

• Granta projektu konkursi: 1) attīstības sadarbības projektu īstenošanai prioritārajās partnervalstīs (50% finansējumu paredzot pilsoniskās sabiedrības organizāciju (turpmāk – PSO) īstenotiem projektiem), 2) līdzfinansējuma piešķiršanai PSO īstenotajiem attīstības sadarbības un globālās izglītības projektiem, kas ieguvuši finansējumu no citiem starptautiskajiem palīdzības finansētājiem;

• Plānā iekļautie projekti. Attīstības sadarbības ilgtermiņa projekti atbilstoši partnervalstu izteiktajām vajadzībām un Latvijas ekspertīzei un/vai projekti, kuru īstenošanā ir piesaistīts citu donoru līdzfinansējums vismaz 50% apmērā;

• Tiešfinansējums PSO. Jau vairākus gadus tiešfinansējums tiek piešķirts biedrībām "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" (LAPAS) un "Latvijas Pašvaldību savienība", kas aktīvi iesaistās attīstības sadarbības politikas īstenošanā un pārstāv Latviju dažādos starptautiskos attīstības sadarbības formātos;

• Sabiedrības informēšanas pasākumi.

Neskatoties uz nelielo apjomu, šis ir vienīgais prognozējamais attīstības sadarbības finansējums. Nevienai citai valsts vai pašvaldību institūcijai nav speciāla finansējuma attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanai. To īstenotās divpusējās attīstības sadarbības aktivitātes lielākoties tiek finansētas ad hoc veidā no iestāžu budžetiem (ir arī plānotas divpusējās aktivitātes un programmas, piemēram, valsts stipendiju piešķiršana, dalība misijās, kas arī tiek uzskaitītas OAP u.c.). Jaunām iniciatīvām iestādes nereti cenšas piesaistīt ĀM finansējumu, t.sk. piedaloties ĀM granta projektu konkursos. Tādējādi kopš 2016.gada valsts pārvaldes iestādes (t.sk. SIA, kuros lielākā daļa pieder valsts institūcijām un kas pilda publiskas funkcijas, piemēram, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, SIA Latvijas standarts) ir īstenojušas 21 projektu ar kopēju finansējumu aptuveni 448 tūkst. EUR apmērā. ĀM augstu novērtē visu īstenotāju sniegto ieguldījumu partnervalstu attīstībā un starpvalstu attiecību stiprināšanā un ir ieinteresēta turpināt atbalstīt šādas iniciatīvas arvien augstākā kvalitātē, t.sk. veicinot iesaisti ES un citu donoru projektos.

Pēdējos gados nostiprinās Latvijas attīstības sadarbības īstenotāju interese par attīstības sadarbību un spējas īstenot attīstības sadarbības projektus. Par pieaugošo valsts un pašvaldību iestāžu, ekspertu, PSO un privātā sektora interesi un spējām, liecina pieaugošais projektu iesniegumu skaits ĀM attīstības sadarbības projektu granta konkursos un pieteikto projektu kvalitāte. Ierobežotā finansējuma dēļ granta konkursos pēdējos gados ir bijis iespējams atbalstīt tikai aptuveni 1/3 – 1/5 daļu no pieteikumiem.

Tabula Nr.2

Iesniegto un atbalstīto projektu skaits ĀM attīstības sadarbības granta projektu konkursos

Šobrīd atvēlētais finansējums neļauj pilnībā realizēt Latvijas īstenotāju potenciālu attīstības sadarbības jomā. Esošajā situācijā tiek ierobežota pēctecība iepriekšējos gados īstenotajiem attīstības sadarbības projektiem, kā arī mērķorientētas politikas īstenošana un ilgtspējīgu rezultātu sasniegšana, kas savukārt ietekmē Latvijas kā donora paredzamību un atpazīstamību.

Finansējuma palielināšana ļautu kvalitatīvākā un ilgtspējīgākā veidā nodot attīstības valstīm Latvijas pārvaldes pieredzi un labo praksi, PSO iniciatīvas sabiedrības iesaistes jomā, privātā sektora izstrādātus risinājumus, piemēram e-pārvaldes un tīro tehnoloģiju jomā. Tādējādi Latvija sniegtu pieaugošu ieguldījumu attīstības valstu labklājības veicināšanā, partnervalstu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, kā arī palīdzētu attīstības valstīm pielāgoties laikmeta digitālajām un klimata pārmaiņām, cita starpā piedāvājot Latvijā izstrādātus risinājumus. Privātajam sektoram, aktīvi iesaistoties attīstības sadarbības projektu īstenošanā, tā būtu iespēja iepazīstināt ar savām tehnoloģijām un pieejām un potenciāli arī rast jaunas eksporta iespējas.

Finansējuma palielināšana ļautu īstenot ilgtermiņa aktivitātes, stiprināt rezultātu ilgtspēju un aktīvāku sadarbību ar citiem donoriem. Pieaugot īstenotāju pieredzei divpusējās attīstības sadarbības projektu ieviešanā, palielinātos arī Latvijas ekspertu, PSO, privātā sektora spējas iesaistīties citu donoru projektos, t.sk. ES un citu starptautisko organizāciju finansēto projektu īstenošanā.

Papildu resursu atvēlēšana dotu iespēju arī plānveidīgi sniegt humāno palīdzību iedzīvotājiem, kurus skar ieilgušas humānās krīzes, kā arī ļautu operatīvāk reaģēt jaunu krīžu gadījumā (piemēram, uz dabas katastrofām). Latvijā humānās palīdzības sniegšanai joprojām nav atvēlēta atsevišķa budžeta līnija un netiek paredzēts ikgadējs pastāvīgs finansējums, tādēļ Latvija nodrošina humāno palīdzību ad hoc un visbiežāk tā tiek nodrošināta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Sniedzot lielāku ieguldījumu Latvijas partnervalstu attīstībā un globālu izaicinājumu risināšanā, Latvija apliecinātu apņēmību pildīt starptautiskās saistības un savu līdzatbildību miera, drošības un ilgtspējīgas attīstības pasaulē veicināšanā. Tas arī radītu pozitīvus priekšnoteikumus Latvijas kandidēšanai uz ANO Drošības Padomes nepastāvīgā locekļa vietu.

1.4. Latvijas OAP mērķu izpilde 2016.–2020.gadā

Latvijas NKI 2018.gadā bija 28 649 milj. EUR.¹⁸ Ņemot vērā, ka Latvija šajā gadā sniedza palīdzību 29 milj. EUR apmērā, tās OAP bija 0.1% no NKI.¹⁹ Ja Latvija jau 2018.gadā būtu sasniegusi 2030 mērķi (0.33% no NKI), sniegtā palīdzība būtu trīs reizes lielāka – aptuveni 96,6 milj. EUR.

Pozitīvas ekonomiskās izaugsmes laikā OAP apjomi būtu jāpalielina arī tāpēc, ka pretējā gadījumā OAP procentuālajā izteiksmē samazināsies kā tas noticis 2018. gadā.

Tabula Nr.3

Latvijas OAP – mērķi, faktiskais izpildījums un prognozes aktuālajā plānošanas periodā (2016–2020)

Kā redzams tabulā Nr.3, līdz 2017.gadam Latvija izpildīja un pat pārsniedza Pamatnostādnēs 2016–2020 uzstādītos mērķus. 2018.gadā, kad divpusējai attīstības sadarbībai finansējums netika palielināts, iemaksas starptautiskajās organizācijās būtiski nepalielinājās un vienlaikus NKI turpināja pieaugt, netika izpildīts Pamatnostādnēs nospraustais mērķis un OAP procentuālajā izteiksmē samazinājās salīdzinājumā ar 2016.un 2017.gadu.²⁷

Plānojot, kā Latvija sasniegs 2030 mērķus, jārēķinās ar to, ka Pamatnostādnēs 2016–2020 nospraustie mērķi netiks sasniegti. Kā redzams Tabulā Nr.3, jau 2018.gadā Latvija no nospraustā OAP mērķa atpalika par aptuveni 5 milj. EUR. Pieņemot, ka 2019.gadā un 2020.gadā OAP pieaugums absolūtos skaitļos būs līdzvērtīgs pieaugumam 2016.–2018.gadā (aptuveni 0,9 milj. EUR), plaisa turpinās pieaugt.

2. Piedāvātie risinājumi un ietekme

Lai virzītos uz 2030 mērķa izpildi, nepieciešams palielināt Latvijas OAP. Līdz ar to, Ziņojumā tiek piedāvāti risinājuma varianti Latvijas OAP kāpināšanai. Pirmkārt, tiek piedāvāti modeļi OAP mērķa noteikšanai 2025.gadam. Otrkārt, tiek piedāvāti risinājuma varianti divpusējās OAP palielināšanai un konkrēti finansējuma palielināšanas modeļi ĀM budžeta programmai "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība".

2.1. Latvijas OAP mērķa modeļi

Plānojot OAP pieaugumu līdz 2030.gadam, nepieciešams definēt jaunus mērķus nākamajam plānošanas periodam – 2021.–2025.gadam. Tabulā Nr.4 piedāvāti trīs modeļi, kā virzīties uz 2030 mērķu sasniegšanu. Jebkura modeļa mērķtiecīga īstenošanai būtu pozitīva ietekme uz 2030 mērķa izpildi. Modeļiem atšķiras ambīciju līmenis, kā arī tempi, kādā OAP būtu jākāpina. Ņemot vērā pieejamās NKI prognozes un pieņemot, jebkura modeļa īstenošanai būtu nepieciešams papildu finansējums.

Tabula Nr.4

Latvijas OAP pieauguma modeļi nākamajā plānošanas periodā (2021–2025)

Ņemot vērā Latvijas OAP struktūru, OAP mērķi var sasniegt:

• Palielinot divpusējo palīdzību, kas tiek finansēta no:

a) ĀM budžeta programmas "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība";

b) Citu valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu budžetiem (šobrīd galvenokārt ad hoc veidā).

• Palielinot daudzpusējo palīdzību t.i. iemaksas starptautiskās organizācijās, starptautiskajās finanšu institūcijās, programmās, fondos.²⁹ Gadījumos, ja iemaksas tiek izmantotas īpašos fondos vai mehānismos, vai konkrētu starptautisko organizāciju projektu vai mērķu sasniegšanai, tā varētu tikt uzskaitīta kā divpusējā palīdzība.

Tā kā plaisa starp OAP mērķi un faktisko OAP apjomu turpina pieaugt, būtu nepieciešams kāpināt gan daudzpusējo, gan divpusējo palīdzību. Vienlaikus tieši divpusējās palīdzības kāpināšana varētu celt Latvijas kā donora redzamību, Latvijas sniegtās palīdzības paredzamību un ilgtspēju, kā arī dotu papildu iespējas Latvijas projektu īstenotājiem iesaistīties palīdzības sniegšanā attīstības valstīm, tādējādi pozitīvi ietekmējot esošo situāciju.

Divpusējā palīdzība, piemēram, attīstības sadarbības projekti, sniedz donoriem redzamību, divpusējās politikas ieguvumus, kā arī iespējas pilnveidot savas attīstības sadarbības sistēmas un kopienas spējas. Ņemot vērā partnervalsts vajadzības un attīstības kontekstu, sniedzot divpusējo palīdzību donora atbildībā ir palīdzības mērķa un veidu noteikšana, atbilstošākā ieviesēja izvēle (kas nereti – un Latvijas gadījumā gandrīz vienmēr – ir donora valsts pārvaldes vai pašvaldību iestādes, kā arī PSO, privātā sektora organizācijas). Divpusējā palīdzībā donoram ir lielāka kontrole pār finansējuma izlietošanas nosacījumiem, līdz ar to iespējams nodrošināt, ka donora ieguldījums ir arī pienācīgi izcelts un redzams. Turklāt, plānojot divpusējo attīstības palīdzību, ir plašākas iespējas veicināt sinerģijas ar drošības, tirdzniecības, ārējās ekonomikas, kā arī migrācijas politikām un to instrumentiem. Divpusējie palīdzības projekti nodrošina redzamību tieši Latvijai, kas būs būtiski, strādājot pie Latvijas ievēlēšanas ANO Drošības padomē 2025.gadā.

Daudzpusējā palīdzība ir vitāli nepieciešama globālās attīstības sekmēšanā, kvalitatīvas un koordinētas palīdzības sniegšanā. Piemēram, Latvija ar daudzpusējās palīdzības instrumentiem var sniegt palīdzību un atbalstu valstīm vai reģioniem, kuros Latvijai ir ierobežota pieredze un nav klātbūtnes, kā arī atbalstīt globālu izaicinājumu risināšanu, tai skaitā dzimumu līdztiesības, mediju brīvības veicināšanā, klimata pārmaiņu radīto seku risināšanā, palīdzības sniegšanā nestabilām un konfliktu skartām valstīm, iekšējo resursu mobilizēšanā (tai skaitā nodokļu iekasēšanā), nelegālu finanšu plūsmu novēršanā un nevienlīdzības mazināšanā.

Daudzpusējās palīdzības kontekstā donoru (dalībvalstu) ieguldījums starptautiskajās organizācijās un starptautiskajās finanšu institūcijās ir nozīmīgs finansējuma avots, ar kura palīdzību tiek koordinētā veidā realizēta IAM sasniegšana globālā līmenī. Vienlaikus jārēķinās, ka daudzpusējās palīdzības kontekstā ir sarežģītāk nodrošināt donora ieguldījuma redzamību.

Palielinot ieguldījumu starptautiskās organizācijas un finanšu institūcijās, tiek stiprināta arī dalībvalstu ietekme un iespējas piedalīties šo organizāciju attīstības sadarbības politiku veidošanā, īstenošanā un uzraudzībā. Vienlaikus jāņem vērā, ka donoru iemaksām starptautiskajās organizācijās vai finanšu institūcijās (t.s. core funding) "zūd identitāte". Arī situācijā, ja tiek piešķirts starptautiskai organizācijai vai institūcijai konkrēta projekta īstenošanai, tas var tikt identificēts ar organizāciju, kas to ievieš, nevis donoru, kas to finansē.

Vidējā termiņā daudzpusējās palīdzības apjomus ietekmēs šādi faktori:

• Nākamais ES daudzgadu budžets. Turpinās sarunas par ES daudzgadu budžetu, tai skaitā ES attīstības sadarbības finansējuma arhitektūru. Šobrīd ir grūti prognozēt, kāds būs no Latvijas sagaidītais ieguldījums ES vispārējā budžetā un Eiropas Attīstības fondā, kas šobrīd veido lielāko daļu no Latvijas OAP.

• Iemaksas citās starptautiskajās organizācijās. Precīzas prognozes par nākotnes iemaksām šobrīd nav pieejamas, vienlaikus jāņem vērā sekojoši aspekti:

- Latvijas dalība Pasaules Bankas grupas kapitāla stiprināšanā (kopējais ieguldījums 8,97 milj. EUR).

- Latvijas dalība IDA resursu 19.papildināšanā (IDA19) (kopējais ieguldījums EUR 3.73 milj., kas ir pieaugums par 50.72%, salīdzinot ar IDA18).

- Latvijas dalība IDA resursu 20.papildināšanā (IDA20), plānojot Latvijas ieguldījuma palielināšanu, salīdzinot ar IDA19.

- Latvijas dalība Pasaules Bankas grupas Daudzpusējā trasta fondā dzimumu līdztiesības veicināšanai. Tiek apsvērts palielināt Latvijas ieguldījuma apjomu.

- Latvijas ieguldījums migrācijas pamatcēloņu risināšanā. Latvija jau līdz šim ir veikusi iemaksas, piemēram, ES trasta fondā Āfrikai, kura mērķis ir veicināt stabilitāti dažādos Āfrikas reģionos, risināt piespiedu pārvietošanas un nelikumīgas migrācijas galvenos cēloņus, veicinot ekonomiskās iespējas, iespēju vienlīdzību, drošību un attīstību, kā arī labāku migrācijas pārvaldi. Vienlaikus jāņem vērā, ka OECD DAC ietvaros arvien vairāk aktualizējas jautājums, ciktāl šāda veida palīdzība un atbalsts ir uzskaitāma kā OAP.

- Latvijas ieguldījums ar klimata pārmaiņām saistīto izaicinājumu risināšanā. Latvija jau šobrīd veic dažādas iemaksas ANO sistēmas organizācijām un programmām, kas nodarbojas ar klimata pārmaiņu jautājumiem. Ņemot vērā, ka jautājuma aktualitāte arvien pieaug un Latvija šobrīd ir pozicionējusi sevi kā ambiciozas klimata pārmaiņas politikas atbalstītāju, iespējams nākotnē pieaugs arī Latvijas iemaksas organizācijās, fondos un programmās. 2019.gadā Latvija pievienojās finanšu ministru klimata politikas koalīcijai, kas izveidota sadarbībā ar Pasaules Bankas grupu, Starptautisko Valūtas fondu un ANO un kuras mērķis ir veicināt nacionāla un globāla līmeņa rīcību klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanai, izmantojot fiskālo politiku, publisko finanšu pārvaldību un piesaistot privāto finansējumu.

- Nepieciešamība atbalstīt starptautisko organizāciju darbu – starptautiskas programmas un projektus – globālo labumu veicināšanai vai konkrētu reģionu un valstu atbalstam, tādējādi sekmējot arī Latvijas īstenotāju un ekspertu sadarbību ar starptautiskajām organizācijām. Šādas sadarbības veicināšana īpaši aktualizēsies saistībā ar Latvijas kandidatūru ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekļa vēlēšanām.

Līdz ar to prognozējams, ka vidējā un ilgtermiņā Latvijas daudzpusējās palīdzības apjomi varētu palielināties, tādējādi sniedzot ieguldījumu 2030 mērķa sasniegšanā. Tāpēc, ņemot vērā nepieciešamību veicināt Latvijas kā donora redzamību, it īpaši kontekstā ar ANO Drošības padomes vēlēšanu kampaņu, kā arī pilnvērtīgi realizēt Latvijas īstenotāju potenciālu attīstības sadarbības jomā, nepieciešams palielināt finansējumu Latvijas divpusējai attīstības sadarbībai.

2.2. Divpusējās palīdzības palielināšana

ĀM salīdzinājumā ar citām iestādēm ir vislabāk pozicionēta pārraudzīt attīstības sadarbības finansējumu un nodrošināt, ka finansējums tiek izlietots atbilstoši attīstības sadarbības politikas mērķiem un prioritātēm, veicināt sinerģijas ar ārpolitikas, tirdzniecības, drošības politikas mērķiem un nodrošināt redzamību Latvijai kā donoram un ilgtspējīgas attīstības sekmētājai.

2018.gadā ĀM budžeta programma "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" veidoja aptuveni 2% no Latvijas OAP. Vienlaikus, kā iepriekš norādīts, ĀM granta konkursos pieprasītais finansējums vairākas reizes pārsniedz konkursā pieejamo finansējumu. Ierobežotais finansējums sašaurina iespējas plānot ilgtermiņa aktivitātes un turpināt izvērst sadarbību ar citiem donoriem, no kuriem piesaistītais finansējums jau šobrīd ir ļāvis ievērojami izvērst attīstības sadarbības aktivitātes.

Ņemot vērā augstāk minēto, nepieciešams palielināt finansējumu ĀM budžeta programmai "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība". Vienlaikus būtu izvērtējama arī iespēja stiprināt citu institūciju, kas ir pieredzējuši attīstības sadarbības īstenotāji, spējas finansēt attīstības sadarbības aktivitātes.

2.2.1. Modeļi finansējuma palielināšanai ĀM budžeta programmai "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība"

Plānojot finansējuma pieaugumu budžeta programmai līdz 2025.gadam, būtu nepieciešams izveidot sasaisti ar Latvijas OAP mērķiem 2021.–2025.gadam. Līdz ar to ĀM piedāvā palielināt ĀM budžeta programmas "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" daļu kopējā OAP, kas būtu visparedzamākais veids divpusējās palīdzības apjomu palielināšanai. Tabulā Nr.5 piedāvāti trīs modeļi finansējuma palielināšanai, tiecoties panākt, ka budžeta programma veido 5–10% no Latvijas OAP mērķa.

Tabula Nr.5

Budžeta programmas "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" finansējuma palielināšana modeļi

Plānojot ĀM budžeta programmas finansējuma pieaugumu kā procentuālu daļu no OAP mērķiem, tiktu nodrošināts, ka divpusējai attīstības sadarbībai pieejamais finansējums pieaugs pakāpeniski. Ja arī OAP mērķi netiks izpildīti, Latvijas divpusējās OAP līmenis pieaugs, tādējādi demonstrējot Latvijas apņēmību palielināt finansējumu un tiekties sasniegt 2030 mērķus. Situācijā, ja NKI prognozes nepiepildītos (būtu mazākas), divpusējās palīdzības pieaugums būtu straujāks.

Piedāvātie modeļi paredz OAP un divpusējā attīstības sadarbības budžeta kāpināšanu līdz 2025.gadam, lai tiektos sasniegt 2030 mērķi. No izvēlētā modeļa (kā arī faktiskās ekonomiskās situācijas t.i. Latvijas NKI) būs atkarīgs, cik strauji būs kāpināms attīstības palīdzībai atvēlētais finansējums līdz 2030.gadam.

Papildu finansējums ĀM budžeta programmai "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" tiktu novirzīts:

• Attīstības sadarbības granta projektu konkursam. Finansējuma palielinājums rastu iespēju izskatīt konkrētam mērķim paredzētu granta konkursu rīkošanu, piemēram, lai atbalstītu vides projektus, projektus pilsoniskās sabiedrības, uzņēmējdarbības attīstībai, dzimumu līdztiesības veicināšanai u.c.

• Stratēģisko projektu īstenošanai, pēc iespējas veicinot sadarbību ar citiem donoriem, t.sk. piesaistot to līdzfinansējumu Latvijas iniciētajiem projektiem.

• Turpinot pieaugt īstenotāju iesaistei citu donoru, īpaši ES, finansētos projektos, būtu nepieciešams palielināt līdzfinansējuma granta projektu konkursā pieejamo finansējumu.

• Humānajai palīdzībai ieilgušajām un jaunajām krīzēm, dabas katastrofu izraisīto seku novēršanai. Latvija ir viena no retajām ES dalībvalstīm, kur humānā palīdzība netiek sniegta plānveidīgi. Palīdzība tiktu sniegta, izmantojot daudzpusējos kanālus, tādējādi nodrošinot koordinētu un vajadzībās balstītu atbalsta sniegšanu, vienlaicīgi mazinot finansējuma daļu, kas tiek novirzīta administratīvajām izmaksām.

2.2.2. Finansējuma palielināšana citu institūciju īstenotajām attīstības sadarbības aktivitātēm

Tiecoties sasniegt 2030 mērķi un vienlaikus stiprinot valsts institūciju spējas īstenot attīstības sadarbības projektus un aktivitātes, apsverama būtu arī iespēja atsevišķām institūcijām ikgadējos budžetos paredzēt finansējumu attīstības sadarbības īstenošanai. Alternatīvi būtu izvērtējama iespēja noteikt, ka daļa no finansējuma, kas paredzēta starptautiskās sadarbības īstenošanai, būtu izlietojama ar attīstības mērķi atbilstoši OECD DAC vadlīnijām.³¹

Kā jau minēts, vairākas institūcijas jau šobrīd ir aktīvi attīstības sadarbības projektu un aktivitāšu īstenotāji. Institūciju pieredze neaprobežojas ar ĀM finansētu projektu īstenošanu, bet ietver arī būtisku pieredzi ES finansēto projektu, t.sk. Twinning, un citu donoru projektu īstenošanā. Finansējuma pieejamība attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanai veicinātu ne tikai to spējas ieviest projektus, bet arī starptautisko prestižu. Tas nodrošinātu paredzamību gan pašām institūcijām, gan to partneriem attīstības valstīs, kas ir ieinteresēti saņemt atbalstu. Finansējumu būtu iespējams izmantot, lai iesaistītos citu donoru projektos.

Institūcijas, kas iesaistītas attīstības sadarbības projektu un aktivitāšu īstenošanā³²:

• Iekšlietu ministrija (turpmāk – IeM) un tās padotības iestādes iesaistās un īsteno attīstības sadarbības projektus un aktivitātes, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir īstenojusi Twinning projektus Kosovas atbalstam un atbalsta projektus mobilitātes partnerības ar Azerbaidžānu īstenošanai (MOBILAZE), Valsts policija īstenojusi Twinning projektu Ziemeļmaķedonijā. Valsts robežsardzei (turpmāk – VRS) kopš 2015.gada ir vadošā loma Robežu pārvaldības Centrālajā Āzijā – 9.fāzes (turpmāk – BOMCA 9) īstenošanā un ir uzsākusi darbu pie jauna konsorcija izveides BOMCA programmas 10.posma īstenošanā, ko paredzēts uzsākt 2020.gadā. VRS pēdējos gados arī īstenojusi vairākus Mobilitātes partnerības mehānisma projektus Gruzijas un Moldovas atbalstam. IeM un tās padotības iestādes iesaistītas arī citu aktivitāšu īstenošanā, piemēram, piedaloties ES novērošanas misijā Gruzijā, kā arī veicot iemaksas starptautiskajās organizācijās un sniedzot humāno palīdzību no valsts materiālo rezervju resursiem.

• Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM). Virkne IZM un tās padotības iestāžu īstenotās aktivitātes, piemēram, Latvijas valsts stipendiju piešķiršana attīstības valstu studentiem un pētniekiem, Erasmus+ programmas mobilitāšu līdzfinansēšana, atbalsts globālajai (attīstības) izglītībai jau šobrīd tiek uzskaitītas kā OAP. Ar ĀM atbalstu IZM arī nodod pieredzi un ekspertīzi Centrālāzijas valstīm profesionālās izglītības jomā, no 2015.–2019.gadam uzņemoties vadošo lomu ES – Centrālāzijas izglītības platformā šajos jautājumos, kā arī ārpus tās, sniedzot atbalstu izglītības reformu īstenošanai Centrālāzijas valstīs, ievērojot šo valstu interesi par pieredzes apmaiņu izglītības jomā reformu īstenošanai izglītībā šobrīd un turpmāk.

• Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (turpmāk – KNAB). Cīņa ar korupciju ir aktuāla, līdz ar to būtu jāapsver, kā veicināt Latvijas pieredzes nodošanu attīstības valstīm, īpaši tām, kas ir arī nozīmīgi ekonomiskie un tirdzniecības partneri. Lai arī KNAB nav tieši ieviesusi nevienu ĀM finansētu attīstības sadarbības projektu, KNAB eksperti ir piesaistīti projektu īstenošanā.

• Satversmes tiesa (turpmāk – ST) sadarbojas ar starptautiskajām organizācijām (attīstības kontekstā īpaši izceļams ST iesaiste Venēcijas komisijas darbā³³), kā arī divpusēji sadarbojas ar ES dalībvalstu un Eiropas valstu konstitucionālajām tiesām, kā arī Austrumu partnerības valstu un Centrālāzijas valstu konstitucionālajām tiesām. Īpaši cieša sadarbība 2019.gadā notika ar Moldovas, Ukrainas un Armēnijas konstitucionālajām tiesām. 2019.gadā ST organizēja pieredzes apmaiņas mācības Moldovas Konstitucionālās tiesas juristiem un tiesnešiem par starptautisko cilvēktiesību normu un tiesu prakses piemērošanu cilvēktiesību ierobežojumu tiesiskuma izvērtēšanā. ST pieredzes un ekspertīzes nodošana partnervalstīm par to, kā balstīt valsts veidošanu uz demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību pamatprincipiem, būtu veicināma arī turpmāk.

• Valsts kontrole (turpmāk – LRVK). Kopš 2016.gada īsteno ĀM finansētus attīstības sadarbības projektus Gruzijas, Moldovas un Ukrainas augstāko revīzijas iestāžu atbalstam. LRVK ir arī vērā ņemama starptautiska pieredze, īstenojot Twinning projektu Serbijā, EuropeAid projektu Gruzijā, kā arī to ekspertiem piedaloties citos projektos. LRVK ir noslēgta virkne sadarbības līgumu ar citu valstu augstākās revīzijas iestādēm, t.sk. ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, kā arī Laosu un Indonēziju.

• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM). VARAM īstenojusi vai tās eksperti piedalījušies vairāku ĀM finansētu projektu un aktivitāšu īstenošanā Moldovā (2015–2018), Ukrainā (2015), Uzbekistānā (2016, 2017, 2018). VARAM ekspertīzi ir novērtējuši arī citi donori. VARAM pārraudzībā ir ar klimata pārmaiņām, vides aizsardzību, elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģijām valsts pārvaldē saistītie jautājumi, kas ir aktuāli visos līmeņos – pašvaldību, valsts un globālajā. Līdz ar to būtu pamatoti stiprināt VARAM spējas nodot Latvijas pieredzi un labo praksi minētajos jautājumos.

• Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) un nozares iestādes un kapitālsabiedrības, t.sk. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – PVD), Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – VAAD) un SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (turpmāk - LLKC), kurā ZM ir valsts kapitāla daļas turētāja. Viens no virzieniem, kas Latvijas attīstības sadarbībā ir bijis aktuāls jau ilgstoši, ir attīstības valstu mazo un vidējo uzņēmumu eksportspējas stiprināšana, t.sk. sniedzot atbalstu standartizācijas un sertifikācijas jomā, īpaši lauksaimniecības nozarē. PVD un VAAD īstenojis ne tikai ĀM finansētus projektus, bet arī piedalījies Twinning un citu ES finansētu projektu ieviešanā. LLKC Ukrainā ir īstenojis ĀM un ASV valdības atbalstītus projektus.

Vienlaikus būtu lietderīgi izvērtēt, kurās institūcijās ir nesena pieredze un ekspertīze, kas ir aktuāla arī attīstības valstīm un globāli. Šobrīd kā vienu no šādām varētu uzskatīt ekspertīzi un pieredzi, kas saistīta ar Latvijas finanšu sistēmas reformām, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu. Šis jautājums – nelegālo finanšu plūsmu ierobežošana – ir aktuāls arī globālās attīstības un drošības kontekstā. Ņemot vērā, ka tieši attīstības valstis visvairāk cieš no nelegālajām finanšu plūsmām, jo tās samazina valstu rīcībā pieejamos resursus attīstībai, būtu pamatoti apskatīt, kādā veidā Latvija var sniegt ieguldījumu šo izaicinājumu pārvarēšanā.

Noslēgumā būtu jāatzīmē, ka speciāla attīstības sadarbībai paredzēta finansējuma paredzēšana institūciju budžetos mazinātu spiedienu uz ĀM budžeta programmas līdzekļiem. Tādējādi institūcijām ar mazāku pieredzi, kā arī PSO un privātajam sektoram būtu lielākas iespējas saņemt finansējumu jaunām attīstības sadarbības iniciatīvām.

ĀM uzskata, ka šis varētu būt viens no jautājumiem, par ko būtu jādiskutē, izstrādājot Pamatnostādnes 2021–2025. Jautājums būtu skatāms ne tikai kontekstā ar OAP mērķu izpildi, bet arī ar attīstības sadarbības politikas ilgtspēju, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitātes stiprināšu, politiku saskaņotību un attīstības sadarbības caurskatāmību un atbilstību starptautiskajiem standartiem. Diskutējot par finansējuma paredzēšanas iespējām, jāizvērtē, kā šobrīd tiek finansētas institūcijas īstenotās attīstības sadarbības aktivitātes. Ņemot vērā minētos aspektus un finansējuma pieejamību, būtu jāizvērtē, vai iespējams finansējuma palielināšanu nodrošināt attiecīgās institūcijas budžeta ietvaros vai pieprasot papildu finansējumu kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā.

3. Rekomendācijas un noslēguma jautājumi

Izvēloties modeli finansējuma palielināšanai attīstības sadarbībai, svarīgi nodrošināt OAP apjoma pieaugumu absolūtos skaitļos, lai virzītos uz 2030 mērķa izpildi.

Ņemot vērā Ziņojumā izklāstīto situāciju, risinājuma variantus un to izvērtējumu, ĀM rekomendē Latvijas OAP vidēja termiņa mērķa noteikšanai un divpusējā attīstības palīdzības palielināšanai apstiprināt tabulā Nr.5 aprakstīto Modelis 2 "Pusceļā līdz 2030 mērķim +" .

Pirmkārt, Modelis 2 paredz, ka līdz 2025.gadam Latvijas OAP jāpalielina līdz 0.19% no NKI. Otrkārt, nolūkā palielināt Latvijas divpusējo palīdzību Modelis 2 paredz ĀM attīstības sadarbības budžeta programmas finansējuma īpatsvara palielināšanu līdz 7% no OAP mērķa. Modelis 2 demonstrēs Latvijas apņemšanos palielināt OAP atvēlēto finansējumu. Ņemot vērā, ka Latvija ievērojami atpaliek no 2020 mērķa izpildes, būtiski jaunajam plānošanas periodam izvirzīt ambiciozāku mērķi, tādējādi mērķtiecīgāk un pakāpeniskāk tuvinoties 2030 mērķa izpildei. Modelis 2 paredz progresīvu kāpumu gan OAP kopumā, gan ĀM budžeta programmas finansējumam, nodrošinot, ka jau 2024.gadā ĀM budžeta programmai būtu statistiski vērā ņemama ietekme uz Latvijas OAP (proti, finansējums budžeta programmai būtu līdzvērtīgs 0.01% no Latvijas OAP).

Tabula Nr.6

Rekomendētais modelis OAP palielināšanai līdz 2025.gadam

Tekošā gada ietvaros sniegtās OAP apmērus un tās attiecību pret NKI iespējams konstatēt tikai nākamā gada pirmajā pusē (sākotnējos datus). Kā jau minēts iepriekš, OAP apmērus ietekmē dažādi faktori, tostarp Latvijas ieguldījums daudzpusējā sadarbībā, ko šobrīd nav iespējams precīzi prognozēt. Lai nodrošinātu OAP mērķa – līdz 2025.gadam palielināt OAP līdz 0,19% no NKI – izpildi, nepieciešams attīstīt OAP plānošanu (aptverot visas institūcijas, kas sniedz divpusējo un/vai daudzpusējo OAP) un mērķu izpildes uzraudzību. Līdz ar to, izstrādājot Pamatnostādnes 2021–2025, būtu jādiskutē, kādi pasākumi vai instrumenti ir pieejami, lai nodrošinātu mērķtiecīgu virzību uz OAP mērķu izpildi, piemēram, iespēju robežās veicināt citu daudzpusējā un divpusējā sadarbībā veikto ieguldījumu saskaņotību ar attīstības sadarbības mērķi, un kādi būtu jauni pasākumi vai instrumenti, kas varētu kvalificēties kā OAP, attiecīgi izvērtējot finansēšanas iespējas un avotu. Paralēli jāturpina darbs pie OAP ziņošanas pilnveides, t.sk. stiprinot institūciju izpratni par OAP.

Informācija par Modelis 2 paredzētā ĀM budžeta programmas finansējuma palielināšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2021.–2025.gadā detalizētā veidā aplūkots Kopsavilkumā par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (modeļu) (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu.

Ziņojuma rekomendētais Modelis 2 – OAP mērķi un ĀM budžeta programmas finansējuma palielināšanas mērķi – tiks iekļauti Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2021.–2025.gadam.

Uzsākoties valsts budžeta 2021.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2021.,2022., 2023.gadam izstrādes procesam, Ārlietu ministrija, balstoties uz šo Ziņojumu, iesniegs aktualizētu informāciju par Latvijas OAP rādītājiem un NKI prognozēm 2021.–2023.gadam, no kā atkarīgi arī sasniedzamie OAP apjomi un papildu nepieciešamais finansējums ĀM budžeta programmai 07.00.00 "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība". Nepieciešamais papildu finansējums 2021.gadam un turpmāk tiks precizēts un pieprasīts normatīvos aktos noteiktajā kārtībā, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijā līdzekļu pieprasījumus prioritārajiem pasākumiem.

Pēc valsts budžeta 2021.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021.,2022., 2023.gadam apstiprināšanas Ārlietu ministrija iesniegs Ministru kabinetā Attīstības sadarbības politikas plānu 2021.–2023.gadam, kurā tiks sniegts izklāsts par plānotajām ĀM un citu iestāžu darbībām prioritāšu īstenošanai un plānoto ĀM budžeta programmas finansējuma izlietojumu.

Pārskats par finansējuma izlietojumu un novērtējums par sasniegtajiem rezultātiem būtu iesniedzams kopā ar plānoto Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2021.–2025.gadam starpposma novērtējumu līdz 2023.gada 31.decembrim.

4. Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (modeļu) (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

euro

Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs