Igaunijas tieslietu ministrs —

darba vizītē pie kolēģiem Latvijā

Turpinājums

no 1.lpp.

Sarunās uzzinājām, kāds ir šis saīsinātais vienošanās process lietu izskatīšanā, kur kaimiņvalstī uzkrāta jau konkrēta pieredze. Šķiet, ka Igaunijas Tieslietu ministrijai ir dotas lielākas tiesības, konkrētas funkcijas integrācijas procesā, likumu un normu izvērtēšanā. Kas attiecas uz cietumu sistēmas reformu, Igaunijā Tieslietu ministrija tos pārņēmusi jau pirms diviem gadiem. Mūsu uzdevums — to izdarīt šogad. Tāpēc svarīgs ir šis salīdzinošais aspekts. Arī tiesu reformas jomā, jo kaimiņi īpaši uzsver profesionalitāti, protams, jebkurā valsts sektorā, — teica Dz.Rasnačs. Ministrs piebilda, ka savstarpējā domu apmaiņā runāts par savstarpējo tiesisko palīdzību ne tikai starp Baltijas valstīm, bet arī kaimiņvalsti — Krievijas Federācijas Tieslietu ministriju.

Uz žurnālista jautājumu par Eiropas Savienības vērtējumu par abu valstu panākumiem likumu jaunradē, kur Igaunija it kā esot aizsteigusies Latvijai priekšā, un par to, ko mēs varam mācīties no kaimiņiem, viesis smalkjūtīgi atbildēja: — Negribu gan apgalvot, ka Igaunija būtu īpaši priekšā Latvijai. Protams, svarīga ir šī informācijas apmaiņa. Situācija var būt reizēm mainīga, taču galarezultātā visas trīs mūsu valstis būs vienādā līmenī. Nav arī problēmu ar Latviju tiesiskās palīdzības līguma īstenošanā.

Uz “LV” jautājumu, ko kaimiņvalstij devusi pirms diviem gadiem veiktā cietumu pārņemšana Tieslietu ministrijas pārziņā, Pauls Varuls atteica: — Problēmas ar cietumiem ir — vienalga, vai tie ir Iekšlietu ministrijas vai Tieslietu ministrijas pārziņā. Taču princips, ka tos pārņem Tieslietu ministrija, ir pareizs, jo tieši tai ir svarīga tiesas spriedumu izpildīšana.

Igauņu viesis atzina, ka pašreizējais cietumu stāvoklis valstī nav apmierinošs — pārsvarā ir vecas, padomju laikā celtas ēkas. Pēdējos gados gan uzbūvēti daži jauni cietumi, taču ieslodzīto skaits arī pieaug. Šajā gadā Igaunijā pie cietumiem sāks izveidot speciālas uzraudzības nodaļas. Papildus tiks pieņemti darbinieki, kuri pārraudzīs tos, kuriem sods piespriests nosacīti. Ja uzraudzība būs ārpus ieslodzījuma vietām, tad arī cietumos saruks tur atrodošos noziedznieku skaits. Turklāt Igaunijā lielāka uzmanība tiek veltīta cietumu darbinieku izglītošanai. Kopumā — šīs reformas pozitīvā ietekme ir jūtama, taču neatrisinātu jautājumu ir pietiekami daudz. Un tas sagaida arī Latviju.

Pauls Varuls vakar apmeklēja arī LR Augstāko tiesu, un viņam bija saruna ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu, vēlāk — arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedri Rutu Marjašu.

Šodien, vizītes otrajā dienā, paredzēta P.Varula saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāju Aivaru Endziņu, ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju Jāni Muižnieku, kā arī Brasas cietuma apmeklējums.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Igaunijas Tieslietu ministrijas delegācija (attēlā pa kreisi) tiekoties ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku Pāvelu Gruziņu un priekšsēdētāju Andri Guļānu