informācija

Izglītības un zinātnes nedēļa Jelgavā

Pirms nedēļas — piektdien, 30. janvārī, Jelgavā notika Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) 10. kopsapulce. Tajā akadēmijas prezidents profesors Voldemārs Strīķis nedaudz atskatījās uz sarežģīto akadēmijas tapšanas ceļu. Taču galvenais, ko uzsvēra akadēmijas prezidents, bija veikums:

— LLMZA Prezidijs, sadarbojoties ar zinātniekiem, zinātnisko institūciju vadītājiem un Zemkopības ministrijas darbiniekiem, veica reālu zinātnisko institūtu integrāciju, iekļaušanos LLU struktūrās. Tika reorganizēti gan institūti, gan fakultātes. LLU sastāvā izveidoti deviņi institūti blakus līdzšinējiem diviem. Skrīveros un Siguldā ar Zemkopības ministrijas atvēlētiem nelieliem līdzekļiem (Ls 60 000) tika veikts remonts to pamatēkās, rekonstruēta siltumapgāde, studentiem iekārtotas viesnīcas. Aizvadītajā vasarā tajos ar labām atsauksmēm jau notika studentu prakses. Kaut zinātnisko institūciju reformas turpinās, jo turpinās privatizācijas process Viļānos, Latgales LIS, Jaunpilī, Lielplatonē, Siguldā, Krimuldā u.c., varam notikušās strukturālās reformas vispārināt. Izveidota izglītības un zinātnes struktūra, kuras kodols ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte (shēma — pielikumā). Shēmā redzams, ka izveidoti astoņi novadu un specializētie izglītības centri, ar kuriem jānodibina cieša sadarbība. Malnavā strādās arī zinātnes nodaļa. Līdz ar to jāprecizē Latgales un pārējo reģionālo lauksaimniecības zinātnes centru nolikumi, to darbība.

Nozīmīga ir sadarbība ar sabiedrību. Par LLMZA goda locekļiem ievēlēti septiņi ievērojami valsts, pašvaldību, uzņēmējdarbības un inteliģences pārstāvji. Līdz ar to nodaļu darbs kļuvis daudzpusīgāks. Pozitīva loma bijusi arī direktoru padomei (priekšsēdētājs Siliņš).

Pārskata periodā paplašinājusies starptautiskā sadarbība. Parakstīts sadarbības līgums ar Lietuvas Zinātņu akadēmiju. Turpinās auglīga sadarbība ar Zviedrijas akadēmijām (par to ārzemju locekļiem kļuvuši A.Treimanis, A.Kārkliņš, V.Strīķis), kā arī ar Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmiju. Par Igaunijas Lauksaimniecības universitātes Goda doktoru kļuvis Mežmateriālu nodaļas vadītājs H.Tuherms.(..)

Jāuzteic Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalsts, kura rezultātā izveidojusies laba sadarbība. Jelgavā notika abu akadēmiju kopsēde. Cieša sadarbība ir ar LZA Ķīmijas un bioloģijas nodaļu. Aizsākusies arī LLMZA Ekonomikas un agrārinformācijas nodaļas sadarbība ar LZA nodaļām, sarīkojot nozīmīgu sēdi par tematu “Latvijas lauki XXI gadsimta priekšvakarā.(..)

LLU zinātņu prorektors profesors, habilitētais inženierzinātņu doktors Edvīns Bērziņš 10. kopsapulcē runāja par zinātnieku un mācībspēku sastāvu. Tā analīze parādīta 2. shēmā. Prorektors atgādināja klātesošajiem, ka universitātes sastāvā ir ienākuši lauksaimniecības nozaru pētniecības institūti. Taču pētījumu tematikas, finansēšanas un rezultātu vērtēšanas jomā Latvijas lauksaimniecības nozares zinātnieki jau vairākus gadus savu darbību koordinē. Ir vienota doktorantūra. LLU Raksti pieejami visiem nozares zinātniekiem un kolēģiem no kaimiņu valstīm. Prorektors pastāstīja arī par zinātnes struktūrvienību vērtēšanas rezultātiem. Runātājs īpašu satraukumu pauda par to, ka zinātnē ienāk maz jauno.

Zinātņu doktoru un habilitēto doktoru dalījums vecuma grupās (1998. gads)

Zinātņu doktoru un habilitēto zinātņu doktoru vidējais vecums ir virs 50 gadiem. Lielāks tas ir bijušajos nozares pētnieciskajos institūtos. Doktora disertācijas aizstāv arī jaunie, piemēram, I.Ciproviča un G.Birzietis. Jaunajiem jāredz izaugsmes iespējas, iespējas strādāt ar mūsdienīgu aparatūru, kā arī karjeras iespējas. LLU doktorantūrā studē 100 klātienes un 35 neklātienes doktoranti 11 klātienes doktorantiem piešķirts LZP doktorantūras grants. Habilitācijas doktorantūrā pētījumu nobeigšanai un habilitācijas darba noformēšanai ieskaitīti 17 zinātņu doktori. Tas ir universitātes administrācijas un profesūras uzdevums.

Pirmdien, 2. februārī, Jelgavā no vairākiem Latvijas novadiem bija sabraukuši pirmie LLA Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes (LMF) absolventi, tagad doktori un maģistri, lai 110. dzimšanas dienā pieminētu talantīgo inženieri, Priekuļu mašīnu izmēģinājumu stacijas ilgstošo direktoru līdz 1944. gadam, pirmo LMF dekānu docentu Jāni Balsaru.

4. februāris, un atkal gandrīz pilna LLU aula. Tas ir turpinājums Rīgas Tehniskās universitātes svinībām aizvadītā gada beigās. Latvija atzīmē lauksaimniecības izglītības 135 gadus, kopš Rīgas Politehnikumā atvēra Lauksaimniecības nodaļu, lai sagatavotu speciālistus darbam muižās.

Šo konferenci atklājot, uzrunas teica profesori Arturs Priedītis un Jānis Latvietis.

LLU Lauksaimniecības fakultātes dekāns Aldis Kārkliņš pirmoreiz Latvijas vēsturē tik vispusīgi ieskatījās savas fakultātes vēsturē. Daži fragmenti.

“Zināms, ka 1862. gadā, nodibinot Rīgas Politehnikumu — pirmo augstāko mācību iestādi Latvijas teritorijā, darbu uzsāk arī tā Lauksaimniecības nodaļa. Šeit aizsākas diplomētu agronomu sagatavošana, kas nav pārtrūkusi visus šos 135 gadus, lai arī kādi vēstures pagriezieni Latvijai bijuši un kā attīstījusies izglītības sistēma un tās iestādes.

Pēc četru gadu neatlaidīga sagatavošanas darba 1861. gada 16. maijā Krievijas impērijas ķeizars Aleksandrs II apstiprināja Rīgas Politehniskās skolas statūtus. Viens no statūtu punktiem vēstī: “Mācību apjomā ietilpst visas industrijas nozares: ēku celtniecība, inženierbūves, lauksaimniecība un tirdzniecība.” Darbs tika uzsākts 1862. gada 2. oktobrī ar 15 sagatavošanas skolas (Vorschule) skolēniem, divi no tiem — vēlēkie Lauksaimniecības nodaļas studenti. Pirmais Rīgas Politehnikumā tika imatrikulēts Lauksaimniecības nodaļas students Leons Kulbahs (matrikula Nr.1) no Vidzemes, kurš augstskolu absolvēja 1866. gadā, iegūstot mācīta lauksaimnieka akadēmisko grādu. 1869. gadā ieceļ RP nodaļu vadītājus (vēlāk dekānus). Tā par pirmo Lauksaimniecības nodaļas vadītāju tiek iecelts Kārlis Hēns (Hehn). Viņš strādāja no 1870. līdz 1873. gadam.

Jaunā augstskola savu darbību uzsāk entuziasma pilna, balstoties uz Cīrihes politehnikuma reglamentā pausto ideju “dot pilnīgu teorētisku izglītību un ievadīt sava aroda praktisko darbu izpildīšanā”. Idejas spēks un ticība saviem mērķiem palīdzēja pārvarēt biežās materiālās rūpes, kā arī piesaistīt Rietumeiropas zinātniekus augstskolai, jo mazā alga, profesora amata kategorijas pielīdzināšana vidusskolas skolotājiem, turklāt bez pensijas tiesībām, nebija pievilcīga lieta. (..) Paplašinoties augstskolai, paplašinās arī tās Lauksaimniecības nodaļa. 1863. gadā nodibina Lauksaimniecības izmēģinājumu staciju, bet gadu vēlāk, 1864. gadā, tiek iekārtota Analītiskās ķīmijas laboratorija, kurā uzsāk arī augsnes analīzes. 1865. gadā tā tiek paplašināta, kā arī izveidota Lauksaimniecības ķīmijas izmēģinājumu stacija.

Augstskolā ievēlē profesorus. Par pirmo Lauksaimniecības nodaļas profesoru 1868. gadā kļūst Kārlis Hēns. Viņu šajā amatā 1873. gadā nomaina Jegors fon Zīvers (dekāns 1874. — 1879.g.). Zīvers panāk, ka 1877. gada aprīlī Lauksaimniecības nodaļai bezmaksas lietošanā tiek piešķirta valsts muiža “Pētermuiža” (Pēternieki) mācību un pētījumu saimniecības izveidošanai. Tas bija liels ieguvums Lauksaimniecības nodaļai, jo ļāva radikāli pārveidot lauksaimniecības studijas. Par otro Lauksaimniecības nodaļas profesoru 1878. gadā kļūst Georgs Tomss (Heinrich Thoms), kurš Rīgas Politehnikumā strādāja kopš 1872. gada. Vienlaikus no 1886. līdz 1902. gadam viņš pilda arī Lauksaimniecības nodaļas dekāna pienākumus. Par trešo Lauksaimniecības nodaļas profesoru 1880. gadā tiek ievēlēts Voldemārs fon Knīrims (von Knierim), reizē kļūstot arī par Pētermuižas direktoru (dekāns 1903. — 1906.g., RPI direktors 1906. — 1916. g.). Pēternieki (Olaines tuvumā) tika izveidota par priekšzīmīgu mācību un pētījumu saimniecību, un tā bija viens no nozīmīgākiem profesora Knīrima mūža darbiem, kura diemžēl 1915. gada vasarā pārvērtās pelnos.

1896. gadā Politehnikumu, kas līdz tam bija privāta augstskola, pārveidoja par Rīgas Politehnisko institūtu (RPI). Lauksaimniecības nodaļa darbojās šī institūta laboratorijas ēkā Kronvalda bulvārī 4. Mācības vēl joprojām notika pēc priekšmetu sistēmas (citur Krievijā — pēc kursu sistēmas), kaut gan līdzšinējās brīvās mācīšanas un mācīšanās vietā stājās noteikta programma, valdības noteikumi un rīkojumi. Vācu valodas vietā turpmāk lekcijas lasīja krievu un vācu valodā. Tie bija zināmi ierobežojumi līdzšinējai brīvībai, kādu RP baudīja, salīdzinot ar citām Krievijas impērijas augstskolām, un tāpēc Politehnikuma vadība un mācībspēki uz to raudzījās diezgan nelabvēlīgi. Taču augstskola arī daudz ko ieguva: absolventiem tika dotas vienādas tiesības ar citu vecāko Krievijas absolventiem ieņemt valsts amatus, tika garantēts finansiāls pabalsts no valsts līdzekļiem, tai pašā laikā saglabājot zināmas pašpārvaldes privilēģijas.

1912./13. mācību gadā, kad RPI atzīmēja 50 gadu jubileju, Lauksaimniecības nodaļā mācījās 299 studenti. Laika posmā no 1963. gada līdz 1915. gadam Lauksaimniecības nodaļu beidz 591 agronoms.

Pirmais pasaules karš būtībā pārtrauc RPI darbību.”

Tālāk seko sarežģītie 1918. un 1919. gadi gan visas tautas dzīvē, gan izglītībā.

Dekāns un viņa kolēģi profesori — Laimonis Jurševskis, Imants Gronskis un Uldis Osītis — vispusīgi iztirzāja fakultātes devumu dažādās tās nozarēs.

LLU rektors un LLMZA prezidents Voldemārs Strīķis un zemkopības ministrs Andris Rāviņš runāja par šodienas uzdevumiem izglītībā un zinātnē. Abi runāja ar optimismu. (Referāts publicēts atsevišķi.)

Saistoša bija enciklopēdista LZA viceprezidenta Jāņa Stradiņa apcere par lauksaimniecības zinātnes vēsturi Latvijā un zinātņu nozaru mijiedarbību.

Šajās svētku dienās abas Latvijas zinātņu akadēmijas parakstīja sadarbības līgumu.

Ceturtdien, 5. februārī, visiem bija iespēja iepazīties ar visas Latvijas lauksaimniecības zinātnieku pētījumu rezultātiem — stendu referātu veidā.

Ar plenārsēdi, kurā apkopoja devumu un ieskicēja nākotnes metus, svētki beidzās.

Dr. Sigizmunds Timšāns,

“LV” informācijas redaktors