Jauns pavērsiens skatā uz Ameriku

Savdabīgs akcents dinamiskajos mūsu valsts ārpolitiskajos procesos, kas pēdējās nedēļās bijuši īpaši būtiski, ir ievērojamu ārvalstu mākslinieku izstādes Rīgā, kas tapušas sadarbībā ar ārvalstu vēstniecībām. Latvijas Aizrobežu mākslas muzejā vien jau šādā kārtā notikušas Apvienotās Karalistes, Izraēlas, Ķīnas un vairāku citu valstu mākslas izstādes.

Pašlaik Aizrobežu mākslas muzejā skatāma viena no mūsu gadsimta ievērojamākajiem amerikāņu gleznotājiem Vensa Kirklenda (1904–1981) izstāde. Tā tapusi, muzejam sadarbojoties ar Vensa Kirklenda fondu ASV un Savienoto Valstu vēstniecību Rīgā. Vensa Kirklenda izstādes atklāšanā piedalījās ASV vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers un ASV Informācijas dienesta (USIS) Latvijas biroja vadītājs Gregorijs Elftmans, kā arī Rīgas Domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš un citi valsts sabiedriskie un mākslas darbinieki.

Aizrobežu mākslas muzeja direktore Daiga Upeniece uzsvēra, ka Vensa Kirklenda izstāde sniedz ne vien iespēju iepazīties ar izcilā amerikāņu gleznotāja daiļrades evolūciju. Tā muzeja darbiniekiem bijusi arī unikāla iespēja iedibināt un attīstīt kontaktus ar kolēģiem citu valstu muzejos. Oriģināla ir jau pati Kirklenda fonda iecere: parādīt gleznotāja darba ekspozīcijas pēc pēctecības principa, kad kārtējās izstādes rīkotājs muzejs iesaka nākamo ekspozīcijas vietu. Līdz ar to rodas unikāla iespēja tikties dažādu valstu mākslas muzeju direktoriem un apspriest arī citus ar konkrēto izstādi nesaistītus profesionālās sadarbības jautājumus.

Vensa Kirklenda izstāde jau bijusi Vīnes modernās mākslas muzejā. Rīgu kā vienu no Kirklenda darbu eksponēšanas vietām ieteica Čurļoņa nacionālais mākslas muzejs Kauņā. Mūsu Aizrobežu mākslas muzejs savukārt par Kirklenda ekspozīcijas mājvietu ieteicis Tartu mākslas muzeju. Pēc Rīgas Kirklenda darbi būs skatāmi Prāgas Lielajā mākslas muzejā un Frankfurtē pie Mainas. Bet Vensa Kirklenda darbu ekspozīcijas atklāšana mūsu Aizrobežu mākslas muzejā bija pulcējusi Ķelnes Modernās mākslas muzeja direktori Evelīnu Venisu, Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja direktoru Osvaldu Daugili, Sopotas Valsts mākslas galerijas direktoru Kšištofu Staņislavski un vairāku citu muzeju vadītājus.

Vēl viens savdabīgs aspekts Kirklenda fonda iecerē ir brīvā ekspozīcijas iekārtošanas iespēja — pēc katra muzeja vadības ieskatiem: ceļojošajā izstādē ir 100 Kirklenda gleznas, no kurām kārtējās izstādes rīkotāji izvēlas tikai pusi darbu, izstādes koncepciju veidojot pēc saviem ieskatiem. Tā Rīgas ekspozīcijā pēc Aizrobežu mākslas muzeja direktores Daigas Upenieces ieceres Kirklenda darbi ir izvietoti trīs simboliskos (arī hronoloģiskos) lokos: Centrālajā zālē skatāma Kirklenda daiļrade gan pirmsākumā — agrīnie, vēl reālistiskie darbi, kā arī mākslinieka daiļrade kopumā. Izstādes malējie loki rāda Kirklenda daiļrades vēlāko gaitu — idejas ceļu no kodola uz piepildījumu, akcentējot svarīgākos mākslinieka daiļrades periodus, arī mākslinieka daiļrades ceļu no reālisma līdz abstrakcionismam, reljefi izgaismojot izcilā amerikāņu gleznotāja humānismu un atbildību lielo pasaules procesu priekšā. Pasaule pirms vai pēc mums. Mistērijas. Kosmoss. Vibrāciju enerģija. Eksplozija, kas veido jaunas galaktikas... Titāniski, cilvēka prātam grūti aptverami procesi, kurus Venss Kirklends centies izteikt savā neatkārtojamajā krāsu un simbolisko figūru valodā.

“Vensa Kirklenda glezniecība ar tās specifisko pasaules izjūtu un pārejām no reālā uz abstrakto ir pieskāriens noteikta laikposma Amerikas mākslas tendencēm un likumsakarībām, īpaši abstraktajam ekspresionismam, ar ko, paplašinot domu un pievēršoties citiem viņa laikabiedriem, varētu vilkt daudzas paralēles,” par Vensa Kirklenda darbiem saka Aizrobežu mākslas muzeja direktore Daiga Upeniece.

Eksponējot izcilā amerikāņu gleznotāja darbus Rīgā, izstādes rīkotāju starptautiskā “komanda” — Kirklenda fonda aktīvisti, ASV vēstniecības diplomāti un latviešu mākslas zinātnieki Aizrobežu mākslas muzejā kopīgi paveikuši nozīmīgu darbu, lai padarītu Latvijas sabiedrībai vēl tuvāku un saprotamāku Ameriku. Valsti, kam bijusi nepārvērtējami liela nozīme aukstā kara izbeigšanā un demokrātijas atjaunošanā lielā pasaules daļā. Valsti, ar kuru arī Latviju tagad saista aizvien ciešākas politiskās, ekonomiskās un intelektuālās saites.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Venss Kirklends savā darbnīcā 1981. gadā — viena no izcilā mākslinieka beidzamajām fotogrāfijām

No izstādes kataloga. Apgabala centra drupas. Kolorado. 1935