ATSAUCĒ IETVERT:
Jaunzēlandē Beļģijas Karalistē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.02.1998., Nr. 32/33 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31401
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
svētki un godadienas
Jaunzēlandē
Šodien, 6. februārī, valsts svētki — Vaitangi diena
Jaunzēlande ir salu valsts Okeānijas dienvidrietumos. Valsts sauszemes teritorija — 270 534 kvadrātkilometri. Jaunzēlandes iedzīvotāju skaits, pēc jaunākajiem datiem, pārsniedzis 3 miljonus 600 tūkstošus cilvēku. Tātad iedzīvotāju blīvums Jaunzēlandē ir tikai 13 cilvēku uz kvadrātkilometru.
Jaunzēlande ir parlamentāra monarhija, kuras valsts iekārtu nosaka Vaitangi līgums un vēl vesela virkne Lielbritānijas un Jaunzēlandes līgumu, kā arī daudzas vietējās paražas.
Jaunzēlandes valsts galva ir Lielbritānijas karaliene, ko pārstāv ģenerālgubernators. Likumdevēja institūcija ir parlaments. Izpildvara formāli pieder ģenerālgubernatoram un izpildu padomei, bet faktiski izpildvaru Jaunzēlandē īsteno premjerministra sastādīta valdība.
Turpinājums — 2.lpp.
Beļģijas Karalistē
Rīt, 7. februārī, valsts svētki — Konstitūcijas diena
Beļģija ir viena no mazākajām valstīm Rietumeiropā — tās teritorija (30 519 kvadrātkilometri) ir vairāk nekā uz pusi mazāka par Latviju. Taču iedzīvotāju skaits (vairāk nekā 10 miljoni) četras reizes pārsniedz Latvijas parametrus. Līdz ar to Beļģijā ir viens no lielākajiem iedzīvotāju blīvumiem Eiropā un pasaulē — caurmērā 331 cilvēks uz kvadrātkilometru.
Beļģijā ir konstitucionāla monarhija. Valsts konstitūcija pieņemta 1931. gadā. Saskaņā ar to karalis ir Beļģijas valsts galva un formāli viņam dotas visai plašas pilnvaras. Taču faktiski šīs pilnvaras Beļģijā realizē valdība. Beļģijas parlamentā ir 12 procenti sieviešu un 88 procenti vīriešu.
Beļģijas Karaliste ir konfederācija, ko veido divi autonomi reģioni — Flandrija un Valonija — ar izteiktām patstāvības tiesībām. Flandrijai un Valonijai ir savas valdības, un tām ir tiesības atsevišķās jomās slēgt arī starpvaldību līgumus.