• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Jaunzēlandē Beļģijas Karalistē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.02.1998., Nr. 32/33 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31402

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pētera Vaska dzīvības un sirdsapziņas balsis Latvijā un pasaulē Mūzikā - komponistu gads

Vēl šajā numurā

06.02.1998., Nr. 32/33

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

svētki un godadienas

Jaunzēlandē

Turpinājums

no 1.lpp.

Šodien, 6. februārī, valsts svētki — Vaitangi diena

Ļoti daudzveidīga ir Jaunzēlandes daba, jo trīs lielākās valsts salas stiepjas 1700 km garumā. Jaunzēlandē ir gan karstie avoti, dabasgāze un nafta, gan zelts, dzelzs, titāna, vara un urāna rūda, gan arī azbests, sērs un citi derīgie izrakteņi. Atbilstoši mērenajam klimatam Jaunzēlandē ir augstu attīstīta lauksaimniecība, īpaši lopkopība. Slavena pasaules tirgū ir Jaunzēlandes aitu vilna. Lauksaimniecības produkcija — galvenokārt vilna, sviests, liellopu gaļa — veido apmēram 60 procentus no Jaunzēlandes eksporta apjoma. Gaļas ražošanā caurmērā uz vienu iedzīvotāju Jaunzēlande ir pirmajā vietā pasaulē.

Jaunzēlandē ir arī samērā augstu attīstīta rūpniecība. Īpaši augsti attīstīta ir alumīnija ražošana un melnā metalurģija, augstu pasaules tirgū kotējas arī Jaunzēlandes elektroniskās, celulozes un papīra rūpniecības produkcija.

Kopš 1945. gada 24. oktobra Jaunzēlande ir ANO locekle.

Pēc Otrā pasaules kara, daudziem latviešiem dodoties bēgļu gaitās, vairāki tūkstoši mūsu tautasbrāļu par savu patvēruma vietu izvēlējās Jaunzēlandi.

Latvijas valstisko neatkarību Jaunzēlande atzina jau 1991. gada 28. augustā, tātad pavisam drīz pēc tās atjaunošanas. Diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm nodibinātas 1991. gada 15. oktobrī.

Vaitangi dienas priekšvakarā “Latvijas Vēstneša” ārpolitikas redaktors sazinājās ar Jaunzēlandes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Džonu Pīteru Larkindeilu (John Peter Larkindale) , kura rezidence ir Maskavā:

— Vēstnieka kungs, pastāstiet, lūdzu, par svētku — Vaitangi dienas — izcelsmi un to nozīmi jaunzēlandiešu dzīvē!

— Vaitangi dienā, 6, februārī, jaunzēlandieši kā nācija svin mūsu valsts dzimšanu. Šajā dienā 1840. gadā starp vietējo maoru tautu un Lielbritānijas kroni tika parakstīts Vaitangi līgums. Šis līgums nodrošināja partnerības attiecības starp maoriem un jaunajiem britu ieceļotājiem un ļāva iedibināt civilu administrāciju, nodibināt likumību un kārtību, kā arī iedzīvotāju aizsardzību. Savu nosaukumu līgums ieguvis no mazas pilsētiņas Jaunzēlandes ziemeļos, kur šis dokuments tika parakstīts. Arī pēc 158 gadiem Vaitangi līgums ir nozīmīgs kā pamats sapratnei starp Jaunzēlandes pilsoņiem un kā mūsu nācijas tālākās attīstības fokusētājs.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat mūsu valstu pašreizējās attiecības? Un kā iztēlojaties to attīstību?

— Pateicos jums par šo iespēju — komentēt mūsu valstu ļoti sirsnīgās, siltās attiecības. Lielais fiziskais attālums starp mūsu valstīm varētu būt šķērslis stipru un drošu sakaru nodibināšanai sociālā līmenī. Tomēr tas tā nav. Arī pateicoties daudzām līdzīgām mūsu valstu īpašībām — es domāju iedzīvotāju skaitu, lauksaimniecības tradīcijas un starptautisko problēmu skatījumu. Es ceru un sagaidu, ka politiskās, ekonomiskās un kultūras attiecības starp mūsu valstīm tuvākajos gados turpinās attīstīties un nostiprināties. Arī nesenās sarunās ar Latvijas valsts oficiālajiem pārstāvjiem par ekonomisko reformu procesu Jaunzēlandē mani dziļi ietekmēja veids, kā mūsu valstis var atbalstīt viena otru. Apmainoties idejām, kā arī pārrunājot mūsu problēmas un apspriežot mūsu līdzīgo pieredzi to risināšanā.

— Vai jūs gribētu ko novēlēt “Latvijas Vēstneša'” lasītājiem?

— Pirmkārt, protams, es novēlu jūsu lasītājiem un visai latviešu tautai laimīgu gadu. Otrkārt, es jums novēlu ar pārliecību raudzīties uz mūsu valstu turpmāko sadarbību visos līmeņos.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Beļģijas Karalistē

Rīt, 7. februārī, valsts svētki — Konstitūcijas diena

Kopš 1945.gada Beļģija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle.

Beļģijas galvaspilsēta Brisele ir arī vairāku starptautisko organizāciju, vispirms jau NATO un vairāku Eiropas Savienības vadošo institūciju, mājvieta.

Kopš 1945. gada Beļģija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle.

Beļģijā ir augsti attīstīta tautsaimniecība. Valsts nacionālais kopprodukts no nepilniem 80 miljoniem ASV dolāru 1985. gadā palielinājies līdz gandrīz 220 000 miljoniem 1995. gadā. Citiem vārdiem — ja 1985. gadā Beļģijas nacionālais kopprodukts pieauga par 0,8 procentiem (8109 ASV dolāru uz katru iedzīvotāju), tad pēc desmit gadiem šis pieaugums bija 2,2 procenti (21 765 ASV dolāru).

97% Beļģijas iedzīvotāju mīt pilsētās, un lauku iedzīvotāju skaits joprojām samazinās ik gadu vidēji par 2,5 procentiem. Tomēr lauksaimniecības produkcijas apjoms Beļģijā pēdējos desmit gados pieaudzis pusotras reizes.

Beļģijā ir augsti attīstīta rūpniecība, galvenokārt mašīnbūve, elektroniskā un ķīmiskā rūpniecība. Taču rūpniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits desmit gados samazinājies no 31,4 līdz 27,2 procentiem. Savukārt ir pieaudzis servisā nodarbināto cilvēku skaits.

Trešo daļu no Beļģijas eksporta veido metalurģiskās un 23 procentus ķīmiskās rūpniecības produkcija. Gandrīz desmito daļu no Beļģijas eksporta veido pārtikas produkti, dzērieni un tabakas izstrādājumi.

Beļģijas galvenie ekonomiskās sadarbības partneri ir Vācija un Francija, ar kurām Beļģijai ir pozitīva tirdzniecības bilance (kopējā Beļģijas ārējās tirdzniecības apjomā eksports uz Vāciju veido 21 procentu un imports — 20 procentus, uz Franciju — attiecīgi 19 un 16 procentu).

Liela nozīme Beļģijas ekonomikā ir arī tūrismam. Desmit gadu laikā ārvalstu tūristu skaits Beļģijā pieaudzis gandrīz par miljonu.

Beļģijā ir viens no augstākajiem dzīves standartiem pasaulē — par to liecina daudzi rādītāji. Piemēram, katrā ģimenē caurmērā ir vairākas automašīnas, vairāki televizori un arī vairāki tālruņi (caurmērā 44,9 tālruņi uz katriem 100 iedzīvotājiem).

Mūža vidējais ilgums Beļģijā ir — 80 gadi sievietēm un 76 gadi vīriešiem. Bērnu mirstības rādītājs ir viens no viszemākajiem pasaulē — 6 traģēdijas, rēķinot uz katriem 1000 jaunpiedzimušajiem.

Latvijas atjaunoto valstisko neatkarību Beļģija atzina 1991. gada 5. septembrī. Kopš tā laika konsekventi un sekmīgi attīstījušās Latvijas un Beļģijas politiskās un ekonomiskās attiecības. 1994.gada 12.decembrī tika parakstīts Latvijas un Beļģijas līgums par gaisa satiksmi, 1996.gadā — arī Latvijas sadarbības līgums ar Beļģiju un Luksemburgu, tajā pašā gadā — arī Latvijas un Flandrijas valdību sadarbības līgums — saskaņā ar to jau izveidotas un darbojas abu valdību komisijas. Latvija parakstījusi ar Beļģiju un Luksemburgu arī līgumu par savstarpējo investīciju aizsardzību. Kopš 1996.gada Latvija, kā arī abas pārējās Baltijas valstis risina ar Beļģiju sarunas par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem.

Mūsu valsts intereses Beļģijā pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Imants Lieģis. Viņš ir Latvijas vēstnieks arī abās pārējās Beniluksa valstīs — Nīderlandē un Luksemburgā. I.Lieģis pārstāv Latvijas intereses arī Rietumeiropas Savienībā un NATO. Briselē darbojas arī mūsu valsts pārstāvniecība pie Eiropas Savienības, ko vada vēstnieks Andris Piebalgs.

Tuvākajā laikā gaidāma Beļģijas Karalistes jaunā vēstnieka barona Alēna Gijoma akreditācija Latvijā.

“LV” informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!