1.2. Noteikt kultūraugu ražību un ražas kvalitāti, kā arī kopējo produktivitāti atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas varianta:

1.2.1. vērtēt augu fenoloģisko attīstību;

1.2.2. noteikt ražu un ražas kvalitāti;

1.2.3. vērtēt augmaiņas variantu kopējo produktivitāti (MJ ha^-1).

1.3. Noteikt augsnes agrofizikālos rādītājus un barības vielu izmantošanos atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas varianta:

1.3.1. noteikt augsnes agrofizikālās īpašības (ūdens filtrācijas spēju, kapilāro porainību, augsnes drupatainību u. c.);

1.3.2. noteikt augu barības vielu izmantošanos;

1.3.3. noteikt oglekļa uzkrāšanos.

1.4. Noteikt sējumu nezāļainību un kviešu slimību attīstību atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas:

1.4.1. noteikt sējumu nezāļainību;

1.4.2. noteikt kviešu lapu slimību attīstības pakāpi;

1.4.3. noteikt stiebra pamatnes slimību ierosinātājus, izmantojot mikoloģiskās un ģenētiski molekulārās metodes;

1.4.4. noteikt mikotoksīnu daudzumu graudos atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas varianta.

1.5. Izvērtēt tehnoloģiju priekšrocības un trūkumus ilgstošā periodā, sniegt priekšlikumus par šo tehnoloģiju izmantošanas iespējām integrētajā laukaugu audzēšanā (novembris–marts).

2.2. Novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju (kviešu, miežu un auzu) šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai katalogā. Novērtēšana paredzēta cerošanas, vārpošanas un piengatavības laikā.

2.3. Novērtēt vārpu slimību attīstību ziemāju un vasarāju graudaugu šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai katalogā. Citu slimību uzskaite, ja tās tiek konstatētas.

2.4. Izvērtēt ražas un tās kvalitātes rādītāju izmaiņas pēc fungicīdu lietošanas graudaugu šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai katalogā.

3.1.1. aktualizēt visus lauksaimniecību raksturojošus rādītājus modelī;

3.1.2. pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novērtējumu bloku atbilstoši metodoloģijas izmaiņām;

3.1.3. aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes;

3.1.4. precizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas prognozēšanas bloku, ņemot vērā pieejamo datu uzlabojumus 2020. gadā;

3.1.5. izveidot jaunu LASAM modeļa rezultātu atspoguļošanas pieeju.

3.2. ES RefScen 2050 modeļa prognozēto lauksaimniecības un ZIZIMM sektora (aramzemes un zālāju) SEG emisiju datu analīze. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par RefScen 2050 datiem un sadarbība ar Eiropas Komisiju un tās zinātniskajām iestādēm saistībā ar šīm prognozēm.

3.3. Izstrādāt izmēģinājumprojektu lauksaimniecības emisiju novērtējumam piena lopkopībā atkarībā no saimniekošanas pieejas. Izstrādāt punktu sistēmu dažādām saimniekošanas pieejām.

4.1.1. monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī;

4.1.2. monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu – gruntsūdeņu – sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi ceturksnī;

4.1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu izskalošanos (N un P savienojumi) no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (kūtsmēslu saimniecība lielajās lopkopības fermās) – ne retāk kā reizi mēnesī.

4.2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas platībā. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā praksē lietoto FyrisNP (Zviedrija) vai HYPE (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeli.

4.3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju – augu barības elementu (N un P savienojumu) – transformācijas procesus hidrogrāfiskā sistēmā, lai varētu novērtēt aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem.

4.4. Veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī.

4.5. Veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē.

4.6. Uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām.

4.7. Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem.

5.2. Izdalīt visvairāk piemērotās ābeļu šķirņu un potcelmu kombinācijas, kā arī jaunajām šķirnēm izvērtēt visvairāk piemērotos vainagu veidošanas paņēmienus un ražības un kvalitātes parametrus izmēģinājumos Dobelē un Pūrē.

5.3. Izvērtēt slāpekļa mēslojuma un tā pievadīšanas veidu ietekmi uz ābeļu augšanu un ražošanu, kā arī augļu un zālāja kvalitāti dārzā.

5.4. Izdalīt jaunas plūmju šķirnes un šķirņu potcelmu kombinācijas, rekomendēt audzēšanas tehnoloģiju atbilstoši stādījumu blīvumam un vainagu veidošanas sistēmām.

5.5. Izdalīt visvairāk piemērotos potcelmus vairākām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā audzētām saldo ķiršu šķirnēm izmēģinājumos Dobelē un Pūrē.

6.2. Izvērtēt jauno un perspektīvo zemeņu šķirņu piemērotību dažādām audzēšanas tehnoloģijām Dārzkopības institūtā un saimniecībās dažādos Latvijas reģionos.

6.3. Izvērtēt audzēšanas risku mazinošas tehnoloģijas un krūmu apgriešanas intensitātes ietekmi uz krūmmelleņu augšanu, attīstību un ražošanu.

6.4. Pilnveidot krūmmelleņu mēslošanas tehnoloģijas minerālaugsnē un kūdrā.

6.5. Izvērtēt dzērveņu mēslošanas tehnoloģiju ietekmi uz lielogu dzērveņu augšanu un ražas veidošanos.

7.1.1. noteikt CO₂, CH₄ un N₂O emisijas no lauksaimniecībā izmantotām zemēm atkarībā no augsnes apstrādes veida un kultūraugu sugas (trīs laukaugu sugas, divi augsnes apstrādes paņēmieni);

7.1.2. raksturot augsnes apstrādes veida un kultūraugu sugas ietekmi uz SEG emisijām izpētes teritorijā, tostarp novērtēt augsnes mitruma, ķīmiskā sastāva, gaisa temperatūras, nokrišņu un mēslojuma izkliedēšanas ietekmi uz SEG emisijām;

7.1.3. sagatavot noslēguma ziņojumu par pētījuma rezultātiem.

7.2. Iegūt galveno lauksaimniecības kultūru biomasas datus un izstrādāt biomasas pārrēķinu vienādojumus:

7.2.1. oglekļa ieneses (ar virszemes un pazemes biomasu) raksturošana saimnieciski nozīmīgākajām laukaugu kultūrām konvencionālajās un bioloģiskajās saimniecībās (tostarp ilggadīgiem zālājiem, ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, vasaras miežiem, ziemas rapsim, auzām un kukurūzai, kā arī papuvei konvencionālajās saimniecībās un auzām, vasaras kviešiem, griķiem, ziemas kviešiem, vasaras miežiem, auzām ar stiebrzāļu pasēju un sarkano āboliņu bioloģiskajās saimniecībās);

7.2.2. izmēģinājumu platības "aramzemē sēts stiebrzāļu un lopbarības zālaugu (ieskaitot proteīnaugus) maisījums" ierīkošana konvencionālajā saimniecībā;

7.2.3. katrai laukaugu kultūrai, izņemot papuvi, paredzēti divi mēslošanas režīmi, divas šķirnes (vai sēklu maisījumi) un divi atkārtojumi;

7.2.4. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem un zinātnisku publikāciju (indikatīvais nosaukums – Latvijas laukaugu biomasas vienādojumi oglekļa ieneses modelēšanai) Scopus vai Web of Science indeksētā zinātniskā izdevumā.

7.3. Attālās izpētes tehnoloģiju izmantošana aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO₂ piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošanai:

7.3.1. metodes aprobēšana Depth-to-water karšu izstrādāšanai meliorētajām augsnēm SEG hidroloģiskā režīma un SEG emisiju modelēšanai organiskajās augsnēs;

7.3.2. lauku ražības gradienta (rādītājs, kas raksturo iespējamo ražu ar veģetācijas indeksu katrā laukā, ņemot vērā vidējo ražu attiecīgajā gadā) izstrādāšana saimnieciski nozīmīgākajām laukaugu kultūrām, izmantojot Copernicus datu kopas (Sentinel 1 un 2) oglekļa ieneses un oglekļa uzkrājuma izmaiņu modelēšanai atsevišķa lauka vai MRM parauglaukuma līmenī (sadarbībā ar lauksaimniecības pētniecības centriem);

7.3.3. pārmitro ieplaku identificēšanas metožu pilnveidošana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs hidroloģiskā režīma raksturošanai;

7.3.4. pētījuma rezultātu publicēšana vismaz vienā Scopus vai Web of Science indeksētā izdevumā.

8.1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N₂O), ogļskābās gāzes (CO₂), metāna (CH₄) un amonjaka (NH₃) emisijas mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs un organiskajās augsnēs;

8.1.2. analizēt dislāpekļa oksīda (N₂O), ogļskābās gāzes (CO₂), metāna (CH₄) un amonjaka (NH₃) emisijas cēloņsakarības pētāmajās teritorijās.

8.2. Esošo meliorācijas sistēmu identifikācija un tehniskā stāvokļa novērtēšana, izmantojot ģeotelpisko informāciju:

8.2.1. meliorācijas sistēmu funkcionalitātes novērtēšanas metodikas izstrādāšana un lietojums;

8.2.2. meliorācijas sistēmu funkcionalitātes modelēšana (vizualizācija) ietekmes uz hidroloģisko režīmu prognozēšanai;

8.2.3. metodikas izstrādāšana un lietojums mērķtiecīgai prioritāri renovējamo vai rekonstruējamo meliorācijas sistēmu identificēšanai.

9.2. Izvērtēt pēc noteiktām pazīmēm atlasītos tetraploīdos agrīnā un vēlīnā tipa genotipus pēcnācēju pārbaudes audzētavās.

9.3. Izolētos apstākļos saziedināt un vērtēt perspektīvākos genotipus ar mērķi izveidot jaunas populācijas ar atšķirīgām fenotipiskām un agronomiskām īpašībām.

9.4. Nodrošināt nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu diploīdo augu izlases audzētavā (~ 1000 x 2 genotipi) un tos izvērtēt pēc vienota plāna un metodikas.

9.5. Iekārtot projekta gaitā izveidoto ganību airenes populāciju salīdzinājumu un tās izvērtēt pēc vienota plāna un metodikas

9.6. Apkopot un veikt datu analīzi, iekļaut iegūtos vērtējumus projekta kopējā datubāzē.

10.2. Lauka pupas sēklas materiāla analīze pirms sējas un sēklu analīze pēc ražas novākšanas, lai novērtētu to invadētību ar pupu sēklgrauzi.

10.3. Pupu sēklgrauža monitoringam paredzētu lamatu ar augu smaržvielām pārbaude un aprobēšana Latvijas apstākļos.

10.4. Dažādu pupu sēklgrauža ierobežošanas stratēģiju (izmantojot augu aizsardzības līdzekļus) efektivitātes pārbaude.

10.5. Pieejamās informācijas apkopošana par to lauka pupas šķirņu audzēšanas iespējām Latvijas agroekoloģiskajos apstākļos, kuras ir mazieņēmīgas pret pupu sēklgrauzi.

10.6. Dažādās agrocenozēs sastopamo bišu sugu sastāvu pētniecība dažādos Latvijas reģionos.

10.7. Bišu sezonālais monitorings lauksaimniecībā izmantotās zemes platībās dažādos Latvijas reģionos.

10.8. Botāniskā sastāva noteikšana medus bites savāktajos ziedputekšņos.

10.9. Lauksaimniecībā biežāk lietoto augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu noteikšana medus bites ievāktajos ziedputekšņos.

10.10. Bišu saimju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru izpēte un metodikas izstrāde lauka pētījumu veikšanai, tostarp augu aizsardzības līdzekļu ietekme uz bišu dzīvotspēju.

80 998*

11.2. Fusarium spp. sastopamība, sugu identificēšana auzu graudos.

11.3. Sagatavot informatīvu materiālu par Latvijā nozīmīgu graudaugu patogēnu – dzelteno rūsu (ierosinātājs Puccinia striiformis, Westend) un tās izplatību.

12.2. Veidot literatūras apkopojumu par pamīšu sleju audzēšanas tehnoloģijas (strip cropping) ietekmi uz augsni, biotisko un abiotisko stresu mazināšanu kultūraugiem un to ietekmi uz ilgtspējību.

12.3. Turpināt lauka izmēģinājumu atbilstoši projekta metodikai, kas izstrādāta sadarbībā ar konsorcija partneriem:

12.3.1. ierīkot lauka izmēģinājumu: galviņkāpostu jaukto (sleju) stādījumu ar dārza pupām salīdzināt ar dārzeņu vienlaidu stādījumu (kontrole) un paralēli pārbaudīt divu veidu augu izcelsmes augsnes uzlabotāju – digestāta un komposta – ietekmi (salīdzinājumā ar kontroli (kūtsmēsli)) uz kultūraugu ražību;

12.3.2. veikt kopšanas darbus, augsnes, augu un mēslošanas līdzekļu analīzes (nosakot N, P, K, Ca, Mg organiskās vielas un pH atšķirīgos variantos), veikt sakņu attīstības monitoringu in situ, novērtēt augsnes bioloģiskās aktivitātes parametrus (DHG un elpošana) un ražas uzskaiti izmēģinājumā atbilstoši konsorcija izstrādātajai metodikai.

12.4. Veikt datu apkopojumu un analīzi, gatavot publikācijas, prezentēt rezultātus konferencēs.

12.5. Pamatojoties uz pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem, projekta noslēgumā sagatavot informāciju lauksaimniekiem, lai nodrošinātu pētījuma rezultātu praktisko izmantošanu.

13.1.1. aktualizēt SEG un amonjaka emisiju samazinošo un CO₂ piesaistes pasākumu robežsamazinājuma izmaksu līknēs (MACC) izmantojamos datus un pieņēmumus;

13.1.2. attīstīt un papildināt pasākumu SEG un amonjaka emisiju samazināšanas potenciāla aprēķināšanas metodiku, iekļaujot pasākumu mijiedarbības efektu;

13.1.3. izvērtēt jaunus amonjaka emisiju samazinošus pasākumus un iekļaut MACC līknē.

13.2. SEG un amonjaka emisiju samazinošo pasākumu izvērtējums pasākumu ietekmes ietveršanai SEG un amonjaka emisiju inventarizācijas ziņojumos:

13.2.1. izvērtēt slaucamo govju un gaļas liellopu pārraudzībā uzskaitīto datu izmantošanas iespējas valsts kopējo SEG un amonjaka emisiju inventarizāciju aprēķinos;

13.2.2. izvērtēt un pārskatīt liellopu barības devas no teorētiskā un praktiskā aspekta, izstrādāt barības devu rekomendācijas ekonomisko, vides un klimata mērķu sasniegšanai;

13.2.3. izvērtēt valsts statistikas pārskata "2-Gaiss" datu izmantošanas iespējas amonjaka emisijas aprēķinam inventarizācijas ziņojumā no fermām intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai ar vairāk nekā 40 000 mājputnu, vairāk nekā 2000 gaļas cūku un vairāk nekā 750 sivēnmāšu. Izstrādāt ieteikumus nepieciešamajām darbībām valsts statistikas pārskata "2-Gaiss" izmantošanai amonjaka emisijas aprēķinam inventarizācijas ziņojumā;

13.2.4. identificēt nacionālās darbības un datus pasākuma "Bioloģiskās piena lopkopības veicināšana" ietekmes novērtēšanai, piemērojot pieeju par pasākuma ietekmes novērtēšanu kā specifisku saimniekošanas prasību ievērošanu sertificētās bioloģiskajās saimniecībās un pārējās saimniecībās.

13.3. Latvijas lauksaimniecības MACC popularizēšana un starptautiskās dimensijas veidošana:

13.3.1. sagatavot informatīvo materiālu lauksaimniekiem par labas prakses piemēriem SEG un amonjaka emisiju samazināšanā, CO₂ piesaistē;

13.3.2. sagatavot zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas par SEG un amonjaka emisiju samazinošo pasākumu izmaksu efektivitāti.

14.2. Analizēt dažādu pākšaugu un tradicionāli izēdināto pašražoto spēkbarības maisījumu ietekmi uz atgremotājdzīvnieku nobarošanas spējām (dzīvmasa, dzīvmasas pieaugums, barības izmantošanas efektivitāte), liemeņa (pēc EUROP un tauku noslāņojuma) un gaļas kvalitāti (gaļas ķīmiskais sastāvs, marmorizācijas pakāpe, gaļas stingrība un tekstūra) bioloģiskās saimniekošanas apstākļos.

14.3. Noskaidrot iegūto liemeņu un gaļas kvalitāti, tostarp sensorās īpašības, atkarībā no dzīvnieku nobarošanas beigu fāzē izēdināto spēkbarības maisījumu sastāva un īpatsvara kopējā barības devā.

14.4. Organizēt ražošanas (izmēģinājuma veikšanas vietā) apstākļos izēdinātās barības devas galveno barības vielu sagremojamības pārbaudi, vērtējot vides piesārņojuma risku.

14.5. Novērtēt pākšaugu iekļaušanas zootehnisko un ekonomisko efektivitāti pašražotās spēkbarības maisījumos.

14.6. Sagatavot publikācijas un piedalīties diskusijās par vietējas izcelsmes pākšaugu izmantošanas iespējām kvalitatīvas liellopu, aitu un kazu gaļas ieguvē.

15.2. Nodrošināt ābeļu kraupja, ābolu tinēja un augļu koku vēža attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem.

15.3. Turpināt pārbaudīt jaunus lēmuma atbalsta sistēmas RIMpro modeļus kaitīgo organismu attīstības prognozei un precīza ierobežošanas laika noteikšanai Latvijas apstākļos.

15.4. Veikt ābeļu kraupja un ābolu tinēja attīstības un izplatības novērojumus saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti.

16.2. Ekspedīciju plāna izstrādāšana un to izpilde (augļaugi, dārzeņi, zālaugi).

16.3. Atbilstoši Ģenētisko resursu padomes apstiprinātajiem deskriptoriem uzsākt ekspedīcijās ievākto ģenētisko resursu paraugu aprakstīšanu (izvērtēšanu).

16.4. Turpināt iepriekšējos gados uzsākto paraugu aprakstīšanu pēc deskriptoriem.

17.2. Analizēt literatūru par dažādu agrotehnisko paņēmienu ietekmi uz lauka pupu audzēšanu.

17.3. Analizēt iepriekšējos gados iegūtos rezultātus par lauka pupu slimību izplatību atkarībā no sējas laika, izsējas normas un šķirnes.

17.4. Uzsākt lauksaimnieku aptauju, lai identificētu galvenos faktorus, kas nosaka lielākas pākšaugu ražas iegūšanu un kas būtu svarīgi, lai varētu samazināt ražas mainīgumu.

17.5. Turpināt projekta koordināciju un komunikāciju ar starptautiskajiem projekta partneriem, kā arī ar zemniekiem, nodrošināt projektā iegūto zināšanu pārnesi.

18.2. Noteikt efektīvās populācijas lielumu dažādām šķirnēm.

18.3. Noteikt inbrīdinga pakāpi vietējās apdraudētajās šķirnēs.

18.4. Prognozēt inbrīdinga pieaugumu vietējās apdraudētajās šķirnēs atkarībā no efektīvās populācijas lieluma.

18.5. Izstrādāt ieteikumus pāru atlases veidošanai vietējās apdraudētajās šķirnēs.

19.2. Izveidot četras dzīvnieku grupas pa četriem dzīvniekiem katrā un izēdināt katras grupas jēriem lopbarību pēc atšķirīgas ēdināšanas sistēmas: spēkbarības izdalīšana ar rokām (3 un 5 reizes dienā), spēkbarības un miltu maisījuma izdalīšana no birstošās siles.

19.3. Veikt lopbarības un kūtsmēslu uzskaiti nobarošanas sākuma, vidus un beigu fāzē.

19.4. Savākt kūtsmēslus, ievietot uzglabāšanas konteinerā, sagatavot vidējo paraugu un nogādāt uz laboratoriju, kur tiks noteikts kūtsmēslu ķīmiskais sastāvs.

19.5. Veikt izbarotās lopbarības uzskaiti, sagatavot vidējo paraugu un nogādāt to uz laboratoriju, kur tiks noteikts lopbarības ķīmiskais sastāvs.

19.6. Novērtēt jēru augšanas rādītājus un liemeņu kvalitāti.

19.7. Ievadīt projekta gaitā iegūtos datus datubāzē un veikt to analīzi.

19.8. Sagatavot publikācijas un pārskatus par projekta norisi, informēt aitu audzētājus un citus interesentus par projekta rezultātiem.

20.2. Sastādīt barības devas slaucamām govīm.

20.3. Veikt lopbarības ķīmiskās analīzes.

20.4. Noteikt slaucamo govju barības sagremojamību. Veikt piena, urīna un mēslu analīzes.

20.5. Turpināt ieteikumu sagatavošanu lauksaimniekiem.

21.2. Ievāktā bioloģiskā materiāla apstrāde, iekļaušana gēnu bankā, gēnu bankas datubāzes papildināšana.

21.3. Regulāra gēnu bankas inventarizācija.

21.4. Ievāktā vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku bioloģiskā materiāla izpēte.

22.2. Turpināt cilvēku un dzīvnieku veselībai bīstamo patogēnu klātbūtnes noteikšanu monitoringā ietvertajās kukaiņu sugās.

22.3. Apkopot monitoringa datus par vietējo un invazīvo svešzemju kukaiņu sugu izplatību, to populāciju lielumu (vai relatīvā lieluma) un dzīvnieku veselībai bīstamo patogēnu klātbūtni tajos.

23.2. Medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas u. c.) noteikšana paraugos.

23.3. Pesticīdu un veterināro zāļu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm.

24.2. Apzināt Latvijas zinātniskajās institūcijās pieejamo materiāltehnisko bāzi (BIOR – sp-ICP-MS, LC-MS/MS; Latvijas Universitātē – XRF, Rīgas Tehniskajā universitātē – Ramana spektroskopija, SEM, AFM; Cietvielu fizikas institūtā – AFM, TEM, SEM, Ramana spektroskopija, XRF).

24.3. Apzināt un raksturot potenciālo SiO₂ un ZnO nanodaļiņu izplatību Latvijas teritorijā lietotajā pārtikā un izplatītās pārtikas iepakojuma sastāvā, izmantojot izstrādātās analītiskās metodes.

24.4. Veikt riska raksturojumu par SiO₂ un ZnO nanodaļiņu koncentrāciju, izplatību, sniegt riska novērtējumu, pamatojoties uz zinātnisko informāciju par iespējamo apdraudējumu un iegūtajiem analītiskajiem rezultātiem.

25.2. Apkopot datus un veikt analīzi par mežacūku populācijas skaita un blīvuma izmaiņām ĀCM izplatīšanās un medību ietekmē Latvijas teritorijā (turpinājums esošajam pētījumam).

25.3. Ievākt un apkopot informāciju par beigto mežacūku atrašanas vietām, analizēt to un rast iespējamos risinājumus ar ĀCM inficēto beigto mežacūku vieglākai atrašanai dabā, tā samazinot ĀCM vīrusa izplatību.

25.4. Biodrošības pasākumu ieviešana mežacūku medību laikā un medījuma pirmapstrādes vietās – sākotnējā efektivitātes analīze.

25.5. Apkopot informāciju par ĀCM inficētajās teritorijās esošo ĀCM neskarto mājas cūku novietņu dinamiku, analizēt ganāmpulku skaita un struktūras pārmaiņas apkārtnē esošā ĀCM riska ietekmē.

25.6. Sagatavot zinātniskās publikācijas par pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem.

26.2. Veikt zinātniskā riska analīzi organismiem, kas iegūti ar tādām jaunajām tehnoloģijām kā gene drive un citām jaunajām audzēšanas metodēm (new plant breeding techniques) atbilstoši Latvijas tautsaimniecībai.

Pētījums ir ļoti būtisks, jo 2018. gada 25. jūlijā stājies spēkā Eiropas Kopienas Tiesas (EKT) spriedums lietā c-528/16, kurš nosaka, ka ar jaunajām audzēšanas metodēm iegūtie organismi ir ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) un uz tiem attiecas ES ĢMO tiesiskais regulējums. Latvijai ir jānodrošina EKT sprieduma izpilde, tostarp lai ES tirgū nenonāktu šādi organismi. Minētie jautājumi ir iekļauti arī PRES un jaunās EK prioritārajos darba uzdevumos.

27.2. Izstrādāt un validēt šķidruma hromatogrāfijas-masspektrometrijas metodi vismaz 30 alkaloīdu noteikšanai. Izpētīt iespēju veikt nemērķēto (non-targeted) analīzi pirolizidīna alkaloīdu noteikšanai bez standartu pieejamības.

27.3. Veikt 80 paraugu analīzi augu tējām, augu uzlējumiem, medum, uztura bagātinātājiem, pienam.

27.4. Veikt riska novērtējumu, ņemot vērā konstatēto pirolizidīna alkaloīdu izplatību.

27.5. Sagatavot rekomendācijas par pirolizidīna alkaloīdu kontroles pasākumiem pārtikai.

28.1.1. ievākt augu produktu, augsnes un ūdens paraugus un noteikt tajos esošo AAL atliekvielu sastāvu un daudzumu;

28.1.2. analizēt iegūtos rezultātus saistībā ar augu aizsardzības sistēmu projektā paredzētajās pētījumu vietās.

28.2. Pētījums par nepieciešamo nogaidīšanas laiku pēc AAL smidzinājuma, kad atļauts ieiet apstrādātajā platībā:

28.2.1. izstrādāt metodiku augu aizsardzības līdzekļu atlieku daudzuma noteikšanai apsmidzinātā platībā pēc apstrādes atkarībā no kultūrauga un lietotajiem AAL.

28.3. Rezistences pret AAL situācijas izpēte Latvijā:

28.3.1. identificēt riskantos kultūraugus attiecībā uz rezistences veidošanos;

28.3.2. iegūt informāciju no saimniecībām, kurās audzē riskantos kultūraugus attiecībā uz rezistences veidošanos, par pēdējos trijos gados lietotajiem AAL un to lietošanas efektivitāti;

28.3.3. izvēlēties saimniecības, kurās audzētajiem kultūraugiem iespējama rezistences izveidošanās pret AAL;

28.3.4 ievākt paraugus no izvēlēto saimniecību laukiem (stādījumiem);

28.3.5. apkopot un analizēt iegūtos analīžu datus, izstrādāt ieteikumus par rezistences veidošanās riska novēršanu pret AAL darbīgajām vielām.

29.2. Veikt piena lopkopības saimniecību izpēti, novērtēšanu, rekrutēšanu un atlasi paraugu iegūšanai pētījumam.

29.3. Iegūt paraugus no piena lopkopības saimniecībām Latvijā un veikt šo paraugu mikrobioloģisko un molekulārbioloģisko izmeklēšanu.

25 000

30.1. izpētīt ražotāju organizāciju (RO) darbības programmu efektivitāti un lietderīgumu atbilstoši stratēģijā "Ilgtspējīgām augļu un dārzeņu RO darbības programmām Latvijā" (turpmāk – stratēģija) noteiktajiem mērķiem, mērķrādītājiem un pasākumiem;

30.2. izpētīt RO īstenoto darbības programmu finansiālo resursu izmantojamības pakāpi un to nozīmību ražošanas plānošanā, piedāvājuma koncentrēšanā un kopīgai biedru saražotās produkcijas laišanai tirgū, ražošanas izmaksu optimizēšanā, ilgtspējīgu ražošanas metožu pētīšanā, videi nekaitīgu audzēšanas paņēmienu veicināšanā;

30.3. novērtēt progresu, kas panākts stratēģijas mērķu sasniegšanā;

30.4. identificēt galvenos problēmjautājumus un sagatavot rekomendācijas ražotāju tirgus varas stiprināšanai augļu un dārzeņu nozarē.