Zemkopības ministrijas rīkojums nr.398

Rīgā 1997. gada 24. decembrī

Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai

Saskaņā ar Latvijas Republikas Lauksaimniecības likumu, kā arī likumu "Par valsts budžetu 1998.gadam", lai veicinātu Latvijā ražotās produkcijas konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū, stimulētu zemnieku saimniecību tehnoloģisko modernizāciju un rosinātu pāreju no ekstensīvas ražošanas uz intensīvu, celtu zemnieku zināšanu līmeni, sakārtotu lopkopības un augkopības nozaru zinātnisko sistēmu, kā arī veicinātu kvalitatīvas piena un gaļas produkcijas ražošanu un konkurētspējas paaugstināšanu -

1. Apstiprināt valsts subsīdiju Ls 17126,7 tūkst. sadali 1998.gadam šādiem nolikumiem:

1.1. augšņu kultūrtehniskā un agrotehnoloģiskā ielabošana - Ls 1500 tūkst. saskaņā ar 1. nolikumu;

1.2. lauksaimnieciskās ražošanas attīstība un tehnoloģiskā modernizācija - Ls 6000 tūkst. saskaņā ar 2. nolikumu;

1.3. ciltsdarba attīstība - Ls 3416,5 tūkst. saskaņā ar 3. nolikumu;

1.4. sēklkopības attīstība - Ls 2220,2 tūkst. saskaņā ar 4. nolikumu;

1.5. augstas kvalitātes produkcijas ražošana un glabāšana - Ls 1880 tūkst. saskaņā ar 5. nolikumu;

1.6. netradicionālo nozaru attīstība un lauku vides sakārtošanai - Ls 951 tūkst. saskaņā ar 6. nolikumu;

1.7. kredītu garantijas fonds- Ls 804 tūkst. saskaņā ar 7. nolikumu;

1.8. privātu meža platību mākslīgai atjaunošana un lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošana - Ls 105 tūkst. saskaņā ar 8. nolikumu

1.9. zivsaimniecība - Ls 150 tūkst. saskaņā ar 9. nolikumu;

1.10. negadījumu seku likvidēšana - Ls 100 tūkst. saskaņā ar 10. nolikumu.

2. Apstiprināt:

2.1. nolikumu nr. 1 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība augšņu kultūrtehniskai un agrotehnoloģiskai ielabošanai 1998.gadā";

2.2. nolikumu nr. 2 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai un tehniskai modernizācijai 1998.gadā";

2.3. nolikumu nr. 3 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība ciltsdarba attīstībai 1998.gadā";

2.4. nolikumu nr. 4 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība sēklkopības attīstībai 1998.gadā";

2.5. nolikumu nr. 5 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība augstas kvalitātes produkcijas ražošanai un glabāšanai 1998.gadā";

2.6. nolikumu nr. 6 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība netradicionālo nozaru attīstībai un lauku vides sakārtošanai 1998.gadā";

2.7. nolikumu nr. 7 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība kredītu garantijas fondam 1998.gadā";

2.8. nolikumu nr. 8 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība privāto meža platību mākslīgai atjaunošanai un lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanai 1998. gadā";

2.9. nolikumu nr. 9 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība zivsaimniecības attīstībai 1998.gadā";

2.10. nolikumu nr. 10 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība negadījumu seku likvidēšanai 1998.gadā".

3. Subsīdiju saņēmējiem:

- subsīdijas ir tiesīgas saņemt fiziskas* un juridiskas** personas (2. nolikumā, 6. nolikuma 3.2. punktā un 8. nolikumā tikai juridiskās personas):

- kuras ir reģistrētas kā nodokļu maksātāji;

- veic grāmatvedības uzskaiti;

- uz subsīdiju pieteikuma brīdi nav nokavēto nodokļu maksājumu parādu;

- kuras sniedz rajona lauksaimniecības departamentam, Valsts statistikas komitejai un Zemkopības ministrijai pieprasīto informāciju.

4. Apzināti sniedzot neprecīzu vai maldinošu informāciju, pretendenti zaudē tiesības saņemt subsīdijas vismaz trīs gadus.

5. Rajonu lauksaimniecības departamentiem:

- nodrošināt savā rajonā informāciju par subsīdiju saņemšanas un izmantošanas kārtību;

- apkopot materiālus par izpildītajiem darbiem un iesniegt Zemkopības ministrijā kopsavilkumus subsīdiju pieprasījumam;

- pēc naudas saņemšanas no Zemkopības ministrijas 10 dienu laikā, atbilstoši nolikumos noteiktai kārtībai, norēķināties ar subsīdiju saņēmējiem un subsidēto darbu izpildītājiem;

- novērtēt valsts subsīdiju saņēmēju darbu meliorācijas sistēmas kopšanā, negatīva vērtējuma gadījumā samazināt vai atteikt subsīdiju piešķiršanu;

- regulāri kontrolēt šī rīkojuma nolikumos paredzēto saistību izpildi;

- noteikt, ka par savlaicīgu un pareizu datu pieņemšanu, apkopošanu, līgumu slēgšanu, iesniegšanu Zemkopības ministrijā subsīdiju pieprasījumam, kā arī par subsīdiju izmaksu personīgi atbild rajona lauksaimniecības departamenta direktors un uzņēmuma vai iestādes vadītājs.

6. Zemkopības ministrijai:

- ja nolikumā noteikts pieteikumus subsīdijām iesniegt Zemkopības ministrijā, par lēmuma pieņemšanu un subsīdiju izlietojumu atbildīgs attiecīgās Zemkopības ministrijas struktūrvienības vadītājs.

- pēc naudas saņemšanas no Valsts kases, par attiecīgo periodu, 10 dienu laikā, pamatojoties uz iesniegtajiem kopsavilkumiem, pienākošos summu pārskaitīt rajonu lauksaimniecības departamentiem un pārējiem nolikumos minētajiem subsīdiju izmantotājiem;

- apkopot informāciju par subsīdiju izmantošanu un iegūtajiem rezultātiem;

- veikt izlases veida pārbaudes par subsīdiju piešķiršanai pieņemto lēmumu atbilstību šim rīkojumam;

7. Zemkopības ministrijā iesniegtās pretenzijas izskata Zemkopības ministra apstiprināta komisija.

8. Zemkopības ministram ir tiesības izmainīt subsīdiju nolikumus 1998.gada laikā.

...............................................................

* fiziska persona - atsevišķs cilvēks, indivīds

** juridiska persona - ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmējsabiedrība (uzņēmums).

Ministrs A.Rāviņš

Valsts sekretārs J.Lapše

Nolikums Nr.1

Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība augšņu kultūrtehniskai un agrotehnoloģiskai ielabošanai 1998.gadā

Nolikumā noteikta kārtība, kādā izmaksājamas subsīdijas par programmas pasākumu izpildi. Šajos pasākumos iekļauta lauku organizācijas projektu izstrādāšana, meliorēto zemju sakārtošana un iekļaušana lauksaimnieciskā ražošanā, augsnes agroķīmisko īpašību uzlabošana, kas nodrošinātu pilnvērtīgu augsnes mēslošanas līdzekļu izmantošanu. Šo pasākumu realizācija radītu priekšnoteikumus saimniecību plānveidīgai ekonomiskai attīstībai, efektīvai saimniekošanai un kvalitatīvas konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Šo mērķu īstenošanai paredzēti šādi pasākumi:

1. Lauku organizācijas projekta izstrāde.

2. Meliorēto zemju un esošo meliorācijas sistēmu sakārtošana.

3. Skābo augšņu kaļķošana.

1. Lauku organizācijas projektu izstrāde

Šis nolikums nosaka kārtību, kādā izmaksājamas valsts subsīdijas par zemnieku saimniecību un citu lauksaimniecības uzņēmumu (turpmāk tekstā "saimniecības") lauku organizācijas projektu izstrādi un apgūšanu 1998. gadā.

1.1. Valsts subsīdijas izmaksājamas par lauku organizācijas projektu izstrādi saimniecībām, kuras atbilst šādiem nosacījumiem:

1.1.1. strādā pēc sastādītajiem lauku organizācijas projektiem;

1.1.2. ir nokārtoti zemes īpašuma vai zemes lietošanas tiesiskie nosacījumi -saimniecība reģistrēta Valsts zemes kadastra reģistrā;

1.1.3. zemes nomas gadījumā - ir noslēgts un reģistrēts zemes nomas līgums uz laiku, ne īsāku par 5 gadiem;

1.1.4. īpašumā vai lietošanā ir ne mazāk kā 10 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes - tīrumi, dārzi, pļavas un ganības, izņemot specializētās augļu - dārzeņu saimniecības, kurās šīs kultūras aizņem vismaz 3 ha.

1.2. Saimniecības apmaksā lauku organizācijas projektu izstrādi:

1.2.1. 10% apmērā, ja pagasta zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir līdz 115 Ls/ha;

1.2.2. 20% apmērā, ja pagasta zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir no 116 Ls/ha līdz 169 Ls/ha;

1.2.3. 30% apmērā, ja pagasta zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir lielāka par 169 Ls/ha;

1.3. Priekšrocības lauku organizācijas projekta sastādīšanā ir:

1.3.1. zemes pārraudzības bāzes saimniecību sarakstā esošajām zemnieku saimniecībām;

1.3.2. saimniecībām, kuras ir Valsts statistikas vai Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centra apsekojamo saimniecību sarakstos regulārai ziņu sniegšanai par ražošanas rādītājiem.

1.4. Lauku organizācijas projektu izstrādā saimniecībām (tālāk tekstā "Pasūtītājs"), kuras iesniegušas sava rajona lauksaimniecības departamentā pieteikumu (pielikums nr. 1) un šis pieteikums ir akceptēts.

1.5. Lauku organizācijas projekta izstrādāšanas izmaksas aprēķina "Izpildītājs" (Valsts zemes dienests, VZRU "Ražība" u.c.) saskaņā ar izcenojumiem, kas uzrādīti 1. pielikuma tabulās, un tās apstiprina rajona lauksaimniecības departamenta direktors.

1.6. Līdz projekta izstrādāšanas uzsākšanai "Pasūtītājs" samaksā darbu "Izpildītājiem" savu izdevumu daļu (10 - 30%).

1.7. Lauku organizācijas projektu izstrāde veicama saskaņā ar Zemkopības ministrijas 1996. gada 9. maijā apstiprinātiem tehniskajiem norādījumiem. Projekta sastāvā ietverami:

1.7.1. zemes lietošanas veidu plāns ar zemes lietošanas veidu platībām un augsnes raksturojumu;

1.7.2. lauksaimniecībā izmantojamās zemes - aramzemes, ilggadīgo stādījumu, pļavu un ganību - augšņu agroķīmiskās īpašības un agroķīmiskā karte;

1.7.3. noteikts saimniecības ražošanas specializācijas virziens;

1.7.4. noteikta zemes lietošanas veidu izmantošanas kārtība atbilstoši ražošanas specializācijai. Ieplānota lauku organizācija, augu maiņa (augseka), sējumu, pļavu un ganību platības, zemes transformācijas vajadzība;

1.7.5. sastādīts kultūraugu mēslošanas plāns pirmajam projekta apgūšanas gadam;

1.7.6. noteikts pie vidēja saimniekošanas līmeņa iegūstamās augkopības produkcijas daudzums;

1.7.7. aprēķināts ar pašu ražoto lopbarību uzturamo lopu skaits un nepieciešamās lopbarības daudzums (atbilstoši specializācijas virzienam).

1.8. Rajona lauksaimniecības departaments:

1.8.1. organizē un kontrolē lauku organizācijas projektu sastādīšanu un apgūšanu;

1.8.2. pasūta projektu izstrādāšanu Zemkopības ministrijas noteikto limitu robežās šādiem izpildītājiem:

1.8.2.1. Valsts zemes dienestam - zemes lietošanas veidu plānu sastādīšanu, saimniecības specializācijas plānošanu, zemes transformācijas un augu maiņu ieprojektēšanu un to pamatojuma sastādīšanu;

1.8.2.2. VZRU "Ražība" - augšņu agroķīmisko izpēti, augšņu analīžu veikšanu un agroķīmiskās kartes sastādīšanu;

1.8.2.3. iespējama arī līgumu slēgšana ar citiem kvalificētiem projekta izstrādātājiem.

1.8.3. apstiprina un reģistrē izstrādātos lauku organizācijas projektus;

1.8.4. apkopo informāciju par apstiprinātajiem lauku organizācijas projektiem pa ceturkšņiem un iesniedz to Zemkopības ministrijai, attiecīgi pēc stāvokļa 15.04.1998., 15.07.1998., 15.10.1998. un 1.12.1998., uzrādot Valsts zemes dienestam, VZRU "Ražība" u.c. pienākošos samaksu par izpildītajiem darbiem saskaņā ar pielikuma nr.2 paraugu .

2. Meliorēto zemju un esošo meliorācijas sistēmu sakārtošana

2.1. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt lauksaimniecības uzņēmumi, zemnieku saimniecības, meliorācijas kooperatīvās sabiedrības, kā arī vairāki zemes īpašnieki vai lietotāji apvienojoties (turpmāk tekstā "saimniecības"):

2.1.1. kurām ir nokārtoti zemes īpašuma tiesiskie nosacījumi - zeme piešķirta īpašumā ar pagasta padomes (zemes komisijas) lēmumu;

2.1.2. kuras apmaksā esošo meliorācijas sistēmu sakārtošanas izdevumus:

- 10% apmērā, ja pagasta zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir līdz 115 Ls/ha;

- 20% apmērā, ja pagasta zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir no 116 Ls/ha līdz 169 Ls/ha;

- 30% apmērā, ja pagasta zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir lielāka par 169 Ls/ha;

2.1.3. kuras apmaksā meliorēto zemju sakārtošanu (celmu kaudžu izlīdzināšana) vismaz 30% apmērā;

2.1.4. zemes nomas gadījumā ir noslēgts un reģistrēts zemes nomas līgums uz laiku ne īsāku par 5 gadiem;

2.1.5. kuru īpašumā vai lietošanā ir ne mazāk kā 10 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, izņemot augļu un dārzeņu saimniecības, kurās šīs kultūras aizņem vismaz 3 ha;

2.1.6. platībās, kuras necieš no pārmērīga mitruma, kultūraugu ražas ir virs vidējām pagastā;

2.1.7. kuras kopj meliorācijas sistēmas.

2.2. Prioritāte subsīdiju saņemšanai ir saimniecībām:

2.2.1. kuras pasākuma realizēšanā iegulda lielāku daļu sava vai aizņemta kapitāla (% attiecība);

2.2.2. kurās meliorācijas sistēmu sakārtošana skar vairākas saimniecības (koplietošanas meliorācijas sistēmas);

2.2.3. kuras, realizējot pasākumu, iegūst lielāku meliorēto platību ar atjaunotu nosusināšanas sistēmu darbību;

2.2.4. kurām ir izstrādāts lauku organizācijas projekts.

2.3. Rajona lauksaimniecības departaments, Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvalde (MSVP):

2.3.1. izsludina subsīdiju piešķiršanas noteikumus un pieņem saimniecību pieteikumus (pielikums nr. 3). Slēdzienu par meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu sakārtošanas nepieciešamību dod departamenta Meliorācijas daļa;

2.3.2. izveido komisiju, kura izvērtē pretendentu atbilstību un nosaka prioritāti subsīdiju saņemšanai;

2.3.3. meliorācijas speciālisti sastāda darba apjomu un izdevumu aprēķinus meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu sakārtošanai, kurus apstiprina attiecīgā rajona lauksaimniecības departamenta direktors, Aiviekstes MSVP vadītājs. Meliorācijas sistēmu (būvju) atrakšanu, kura nepieciešama izpildāmo darbu noteikšanai, veic zemes īpašnieki (nomnieki);

2.3.4. saskaņā ar piešķirtajiem līdzekļiem, atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" un noteikumiem slēdz līgumus ar darbu izpildītājiem par meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu sakārtošanas darbu izpildi saimniecībās. Līgumā jāiekļauj nosacījums, ka saimniecības savu izdevumu daļu apmaksā darbu izpildītājiem līdz darbu uzsākšanai, kā arī veic pārējo saistību izpildi;

2.3.5. pieņem izpildīto darbu un iesniedz ministrijai pārskatu par ta finansēšanu (pielikums nr. 5).

3. Skābo augšņu kaļķošana

3.1. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt lauksaimniecības uzņēmumi un zemnieku saimniecības (tālāk tekstā saimniecības):

3.1.1. kurām ir nokārtoti zemes īpašuma tiesiskie nosacījumi - zeme piešķirta īpašumā ar pagasta padomes (zemes komisijas) lēmumu vai zemes nomas gadījumā ir noslēgts un reģistrēts nomas līgums uz laiku ne īsāku par 5 gadiem;

3.1.2. kurām veikta augšņu agroķīmiskā izpēte, kas apliecina augšņu kaļķošanas nepieciešamību;

3.1.3. kuras apmaksā skābo augšņu kaļķošanas darbus:

- 10% apmērā, ja pagasta zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir līdz 115 Ls/ha;

- 20% apmērā, ja pagasta zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir no 116 Ls/ha līdz 169 Ls/ha;

- 30% apmērā, ja pagasta zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir lielāka par 169 Ls/ha;

3.1.4. kurām lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir vismaz 10 ha;

3.1.5. kurām kultūraugu ražas ir vismaz pagasta vidējā līmenī.

3.2.Prioritāte subsīdiju saņemšanai ir saimniecībām:

3.2.1. kuras kaļķošanas darbu izpildē iegulda lielāku daļu sava vai aizņemtā kapitāla (% attiecība);

3.2.2. kurām ir izstrādāts lauku organizācijas projekts;

3.2.3. kurās uzsākta augu sekas (augu maiņas) ieviešana.

3.3. Rajona lauksaimniecības departaments:

3.3.1. izvērtē pretendentu atbilstību un arī prioritāti subsīdiju saņemšanai;

3.3.2. saskaņā ar piešķirtajiem līdzekļiem, atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" un noteikumiem slēdz līgumus ar darbu izpildītājiem par skābo augšņu kaļķošanas darbu izpildi saimniecībās. Līgumā jāiekļauj nosacījums, ka saimniecības savu izdevumu daļu apmaksā darbu izpildītājiem līdz darbu uzsākšanai;

3.3.3. veic izpildīto darbu pieņemšanu un iesniedz ministrijai pārskatu par izpildīto darbu finansēšanu (pielikums nr. 6).

Meliorācijas un zemju izmantošanas nodaļas vadītājs Ē.Rieksts

 

Nolikums Nr. 2

Valsts subsīdiju piešķiršanas, izlietošanas un kontroles kārtība lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai un tehniskajai modernizācijai 1998. gadā

Šis nolikums nosaka 1998. gada valsts budžetā paredzēto valsts subsīdiju lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai un tehniskajai modernizācijai piešķiršanas, izlietošanas un kontroles kārtību.

1. Subsīdiju piešķiršanas mērķis ir veicināt racionālas un efektīvas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un konkurētspējīgas produkcijas ražošanas paplašināšanu.

2. Šo mērķu sasniegšanai subsīdijas paredzētas sekojošiem pasākumiem:

2.1. ražošanas tehniskā parka atjaunošanai un modernizācijai (pasākuma kods - 0-1);

2.2. zemes pirkšanai (pasākuma kods - 0-2);

2.3. ražošanas nozīmes objektu būvniecībai (pasākuma kods - 0-3);

2.4. augstvērtīgu vaislas dzīvnieku pirkšanai (pasākuma kods - 0-4);

2.5. produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanai (pasākuma kods - 0-5).

3. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt juridiskās personas (turpmāk tekstā - personas), kuras ražo lauksaimniecības produkciju, veic tās pirmapstrādi vai sniedz pakalpojumus zemes apstrādē, sēšanā, stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, pirmapstrādē, lauksaimniecības tehnikas remontā, apkopē, un ieņēmumi no tā 1997. gadā ir bijuši vismaz 60% apmērā no visu to ieņēmumu kopapjoma naudas izteiksmē, kā arī to pamatkapitālā vismaz 51% pieder Latvijas Republikai vai tās pilsoņiem.

4. Subsidēt var tikai tos nolikumā noteiktos pasākumus, kuru realizācija (to apliecinošie dokumenti - kredīta, līzinga līgumu kopijas, akti par nodošanu ekspluatācijā, iegādes rēķini vai pavadzīmes, u. c.) ir veikta 1998. gadā no 1. janvāra līdz 30. novembrim un pieteikumi subsīdiju saņemšanai par tiem iesniegti rajona lauksaimniecības departamentā līdz 1998. gada 5. decembrim.

5. Šī nolikuma 2.1. un 2.5. punktos minēto pasākumu finansēšanas avoti var būt kredīts vai pašu līdzekļi (2.1. punktā minētajā pasākumā - arī noma ar izpirkumu - līzings), bet 2.2., 2.3. un 2.4. punktos - kredīts. Par kredītiem tiek uzskatīti aizdevumi, kurus izsniegušas kredītiestādes vai Latvijas Republikā reģistrēti uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).

6. Subsīdijas tiek aprēķinātas (procentuāli) no šajā nolikumā noteiktajos pasākumos izlietoto līdzekļu summas, ievērojot lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējo kadastrālo paraugvērtību pagastā, bet zemnieku saimniecībām - arī to īpašnieku vecumu:

6.1. pasākumos "ražošanas tehniskā parka atjaunošana un modernizācija" un "zemes pirkšana":

Īpašumā esošās vai pērkamās lauk-	Visas personas	Zemnieku saimniecību
saimniecībā izmantojamās zemes	(izņemot z/s īpašnieki	īpašnieki vecumā
vidējā kadastrālā paraugvērtība(Ls/ha)	vec. līdz 35 gadiem)	līdz 35 gadiem
Līdz 115	35 %	40 %
No 116 līdz 169	30 %	35 %
170 un augstāka	25 %	30 %

6.2. pasākumā "ražošanas nozīmes objektu būvniecība" uz personas īpašumā esošām zemēm uzbūvētas:

Objektu nosaukumi	Visas personas	Zemnieku saimniecību
	(izņemot z/s īpašnieki	īpašnieki vecumā
	vec. līdz 35 gadiem)	līdz 35 gadiem
Lopu mītnes ar platību vismaz 50 m2,
lopbarības sagatavošanas cehi un virtuves,
skābbarības un kūtsmēslu krātuves, šķūņi,
noliktavas, darbnīcas, garāžas, tehnikas novietnes
(nojumes), graudu kaltes un graudu pirm-
apstrādes cehi, ziemas siltumnīcas un ārējās
energoapgādes būves un personas īpašumā esošās
zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir: (Ls/ha)
līdz 115	35%	40%
no 116 līdz 169	30%	35%
170 un augstāka	25%	30%
Slaucamo govju mītnes vismaz 10 slaucamām
govīm ar vai bez palīgbūvēm piena dzesēšanai,
pirmapstrādei, rupjās lopbarības uzglabāšanai
un sagatavošanai, kūtsmēslu uzglabāšanai un
personas īpašumā esošās zemes vidējā
kadastrālā paraugvērtība ir: (Ls/ha)
līdz 115	40%	45%
no 116 līdz 169	35%	40%
170 un augstāka	30%	35%

6.3. pasākumos "augstvērtīgu vaislas dzīvnieku pirkšana" un "produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošana" - atbilstoši 6.1. punktā minētos apmēros;

6.4. Ja īpašumā nav lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai tā atrodas dažādos pagastos, subsīdijas aprēķināmas no tā pagasta zemes vidējās kadastrālās paraugvērtības, kurā reģistrēta persona.

7. Zemnieku saimniecības, kuru īpašnieki ir vecumā līdz 35 gadiem, var pretendēt uz subsīdiju saņemšanu 7. punktā noteiktajos apmēros ar šādiem nosacījumiem:

7.1. īpašnieki pierakstīti un dzīvo attiecīgajā saimniecībā vismaz divus pēdējos (1996.-1997.) gadus;

7.2. tiem ir lauksaimnieciskā izglītība vai bijis konkursa "Sējējs" laureāts.

8. Pasākumos izlietoto līdzekļu summu, no kuras aprēķina subsīdijas, nosaka:

8.1. ražošanas tehniskā parka atjaunošanai un modernizācijai - pēc iegādi apliecinošajos dokumentos uzrādītās tehnikas vai tehnoloģisko iekārtu vērtības (līzinga gadījumos - no līzinga līgumā paredzētās sākotnējās tehnikas vai tehnoloģisko iekārtu vērtības);

8.2. zemes pirkšanai - pēc pagasta zemes vidējās kadastrālās paraugvērtības;

8.3. ražošanas nozīmes objektu būvniecībai - pēc būvniecības izdevumu tāmes;

8.4. augsvērtīgu vaislas dzīvnieku pirkšanai - pēc iegādes pavadzīmē uzrādītās dzīvnieku vērtības;

8.5. produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanai - pēc šādām 1 ha ierīkošanas izmaksām:

- zemenes (ar atveseļotu stādāmo materiālu) un ābeles - Ls 4 000,

- ogulāji un pārējie augļkoki - Ls 2 000.

9. Kopējais pasākumos izlietotais līdzekļu apjoms, no kura aprēķināmas 1998. gadā saņemamās subsīdijas, vienam tā saņēmējam gadā nedrīkst pārsniegt Ls 100 tūkst.

10. Pretendējot uz subsīdijām ražošanas tehniskā parka atjaunošanai un modernizācijai, ir jāievēro šādi noteikumi:

10.1. tiek pirkta jauna lauksaimniecībā izmantojamā tehnika vai tehnoloģiskās iekārtas (izņemot produkcijas pārstrādes tehnoloģiskās iekārtas, mežu izstrādes tehnika, vieglās automašīnas);

10.2. tehnika vai tehnoloģiskās iekārtas tiek pirktas no reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru pamatdarbība ir to ražošana vai tirdzniecība;

10.3. tiek nomāta ar izpirkšanu (līzings) no reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai kredītiestādēm jauna lauksaimniecībā izmantojamā tehnika vai tehnoloģiskās iekārtas;

10.4. iegādātās tehnikas vai tehnoloģiskās iekārtas vienas vienības vērtība nav mazāka par Ls 350.

11. Subsīdijas par iegādāto tehniku vai tehnoloģisko iekārtu tiek piešķirtas pēc līguma noslēgšanas starp rajona lauksaimniecības departamentu un personu, kurā pēdējā apņemas:

11.1. 5 gadus, skaitot no līguma noslēgšanas dienas, nepārdot un neiznomāt tehniku un tehnoloģiskās iekārtas, par kurām saņemtas subsīdijas;

11.2. nodrošināt iegādātās tehnikas un tehnoloģisko iekārtu izmantošanu atbilstoši ražošanas attīstības plānam.

12. Pretendējot uz subsīdijām zemes pirkšanai, ir jāievēro šādi noteikumi:

12.1. īpašumā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes iepriekšējos trijos (1995. -1997.) gados ir bijušas apsaimniekotas;

12.2. nopirkta lauksaimniecībā izmantojamā zeme vismaz 5 ha platībā, un pirkšanas rezultātā īpašumā ir no 30 ha līdz 300 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes;

12.3. nopirktās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības robežojas ar jau īpašumā esošajām zemes platībām;

12.4. īpašumā esošās un nopirktās lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir reģistrētas Zemesgrāmatā uz pircēja vārda.

13. Zemes pirkšana netiek subsidēta, ja tās pircējs un pārdevējs ir pirmās pakāpes radinieki vai laulātie.

14. Subsīdijas par nopirkto lauksaimniecībā izmantojamo zemi tiek piešķirtas pēc līguma noslēgšanas starp rajona lauksaimniecības departamentu un zemes īpašnieku, kurā pēdējais apņemas:

14.1. nodrošināt nopirkto lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību apsaimniekošanu;

14.2. 10 gadus, skaitot no līguma noslēgšanas dienas, nepārdot un neiznomāt nopirktās un īpašumā jau bijušās lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

15. Pretendējot uz subsīdijām ražošanas nozīmes objektu būvniecībai (jaunai vai esošo rekonstrukcijai un modernizācijai ), ir jāievēro šādi noteikumi:

15.1. atbilstoši Būvniecības likumam un citiem būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, būvei ir izstrādāts būvprojekts, bet ārējās energoapgādes būvju būvniecības gadījumā - ir noslēgts līgums ar PVAS "Latvenergo" par jaunu elektroietaišu pieslēgšanu elektrotīklam vai slodzes palielināšanu un ir samaksāta pieslēgšanās maksa;

15.2. būvniecība veikta šī nolikuma 4. punktā noteiktajos termiņos.

16. Subsīdijas par uzbūvētiem ražošanas nozīmes objektiem tiek piešķirtas pēc to nodošanas ekspluatācijā atbilstoši Ministru kabineta 1997. gada 29. jūlija noteikumiem nr. 258 "Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā" (Latvijas būvnormatīvs LBN 301-97) un pēc līguma noslēgšanas starp rajona lauksaimniecības departamentu un personu, kurā pēdējā apņemas 5 gadus, skaitot no līguma noslēgšanas dienas, šīs būves nepārdot, neiznomāt un izmantot tās atbilstoši ražošanas attīstības plānam, bet ārējo energoapgādes būvju būvniecības gadījumā - nodrošināt 5 gadus savā saimniecībā atbilstošu ražošanu.

17. Pretendējot uz subsīdijām augstvērtīgu vaislas dzīvnieku pirkšanai, ir jāievēro šādi noteikumi:

17.1. tiek pirktas vismaz:

- 10 piena vai gaļas šķirnes govis vai grūsnas teles, vai teles, kas nav jaunākas par vienu gadu,

- vai 10 remontcūciņas.

17.2. iepirktajiem dzīvniekiem jābūt veterināram sertifikātam un izcelsmes apliecinošam dokumentam, bet grūsnām telēm - veterinārārsta izziņai par grūsnību;

17.3. jābūt nepieciešamām lopu mītnēm, aprīkojumam un barības bāzei to turēšanai, kā arī zināšanām attiecīgajā nozarē.

17.4. vienus un tos pašus dzīvniekus nedrīkst vienlaicīgi subsidēt pasākumos "augstvērtīgu vaislas dzīvnieku pirkšana" (nolikums nr. 2) un "vaislas materiāla iegāde ārvalstīs" (nolikums nr. 3).

18. Subsīdijas augstvērtīgu vaislas dzīvnieku pirkšanai tiek piešķirtas pēc to iegādes, reģistrācijas, apzīmēšanas un līguma noslēgšanas starp rajona lauksaimniecības departamentu un personu, kurā pēdējā apņemas:

18.1. veikt dzīvnieku pārraudzību un izmantošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem;

18.2. vismaz 3 gadus nelikvidēt un nepārdot nopirktos dzīvniekus bez saskaņošanas ar rajona lauksaimniecības departamentu.

19. Pretendējot uz subsīdijām produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanai, ir jāievēro šādi noteikumi:

19.1. paredzēts ierīkot tikai 8.5. punktā minētos intensīva tipa stādījumus ne mazāk kā 1 ha platībā ar atbilstošu audzēšanas tehnoloģiju;

19.2. jābūt nodrošinājumam ar stādāmo materiālu (noslēgts attiecīgs līgums par stādu iegādi vai nodrošinājums ar paša audzēto).

20. Subsīdijas par produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanu tiek piešķirtas pēc to ierīkošanas, rajona lauksaimniecības departamenta (piedaloties Augļkopju asociācijas pārstāvim) veiktās apsekošanas dabā, akta sastādīšanas un līguma noslēgšanas starp rajona lauksaimniecības departamentu un personu, kurā pēdējais apņemas 10 gadus ierīkotos stādījumus nepārdot, racionāli kopt un izmantot.

21. Ja kāds šajā nolikumā minētais pasākums tiek subsidēts pēc programmas "Lauksaimnieciskās ražošanas attīstība un tehnoloģiskā modernizācija" (nolikums nr.2), to nevar subsidēt pēc programmas "Netradicionālo nozaru un lauku vides atbalsts" (nolikums nr.5), un otrādi.

22. Pieteikumi subsīdiju saņemšanai pēc pielikuma nr.1 kopā ar tajā norādīto dokumentu kopijām par atskaites mēnesi, jāiesniedz rajona lauksaimniecības departamentam līdz katra nākamā mēneša 5. datumam (pēdējais atskaites mēnesis - novembris).

23. Ja persona vēlas pretendēt uz subsīdiju saņemšanu par ražošanas nozīmes objektu būvniecību vai produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanu, pieteikumi iesniedzami līdz 1998. gada 31. martam, lai rezervētu tiem nepieciešamo subsīdiju apjomus.

Pieteikumi subsīdiju saņemšanai ražošanas nozīmes objektu būvniecībai un ilggadīgo stādījumu ierīkošanai, kuri tiek iesniegti pēc minētā termiņa, uzskatāmi par pieteikumiem uz subsīdijām 1999. gadā, gadījumā, ja subsīdiju piešķiršanu nav iespējams veikt 1998. gadā līdzekļu trūkuma dēļ.

Ja 2.3. un 2.5. punktos minētie pasākumi netiek veikti līdz 1998. gada 30. novembrim (nav aktu par pieņemšanu ekspluatācijā vai apsekošanu), to subsidēšana veicama 1999. gadā. Rezervētie apjomi tiek izmantoti citu šajā nolikumā paredzēto pasākumu subsidēšanai noteiktajā kārtībā.

24. Ja pretendenti pasākumu finansēšanai izmanto pašu līdzekļus un pieteikumam pievienotā informācija ir nepietiekoša līdzekļu izcelsmes pamatošanai, rajona lauksaimniecības departaments ir tiesīgs nepiešķirt subsīdijas.

25. Ja tiek pieņemts lēmums par subsīdiju piešķiršanu, departaments attiecīgo subsīdiju pieteikumu iekļauj kopsavilkumā (pielikums nr. 2) par atskaites mēnesi un līdz nākamā mēneša 20. datumam iesniedz Zemkopības ministrijā, bet par novembri - līdz 8. decembrim.

Pieprasījumu kopsavilkumā subsīdiju pieteikumi ierakstāmi to iesniegšanas secībā.

26. Starp subsīdiju saņēmēju un rajona lauksaimniecības departamentu par katru pasākumu jānoslēdz līgums (pielikums nr.3).

27. Pieteikumi subsīdiju saņemšanai, par kuriem pieņemti lēmumi to piešķiršanai, bet subsidēšanu 1998. gadā nav iespējams veikt līdzekļu trūkuma dēļ (pēc šiem pasākumiem paredzēto līdzekļu izlietošanas), pāriet uz 1999. gadu, ievērojot to iesniegšanas secību un šī nolikuma noteikumus.

Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta

direktore V.Feodorova

Nolikums Nr. 3

Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība ciltsdarba attīstībai 1998.gadā

Nolikumā noteikta kārtība, kādā izmaksājamas subsīdijas dažādu lopu sugu audzētājiem par papildus ieguldīto darbu un līdzekļiem, sekmējot veselu un kvalitatīvu ganāmpulku veidošanu, jaunlopu saglabāšanu, izaudzēšanu un kvalitatīvas lopkopības produkcijas ražošanu.

1. Govju ganāmpulku selekcijai

Subsīdijas govkopībā ir tiesīgi saņemt govju īpašnieki, ja tie izpilda šādus noteikumus:

- pārraudzību veic saskaņā ar "`Latvijas Republikas pārraudzības noteikumiem govkopībā" (apstiprināti Zemkopības ministrijā: piena šķirnēm - 01.02.1995., specializēto gaļas šķirņu liellopiem - 06.03.1996.);

- ganāmpulks ir brīvs no jebkādām lipīgām slimībām, pēdējos 6 mēnešos novietnē visi dzīvnieki uz leikozi ir seroloģiski negatīvi;

- dabiskā lecināšanā izmantotie vaislinieki uzņemti Valsts ciltsgrāmatā, tiek ievēroti "Veterinārsanitārie noteikumi lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas uzņēmumiem (stacijām) un punktiem" (apstiprināti Lauksaimniecības ministrijas Valsts veterinārajā departamentā 27.07.1992.);

- pārraudzību veic darbinieks, kuram ir rajona lauksaimniecības departamenta izdota pārrauga atestācijas apliecība;

- visi dzīvnieki ir reģistrēti un apzīmēti atbilstoši valstī pastāvošiem dzīvnieku reģistrēšanas un apzīmēšanas noteikumiem.

1.1. Govju individuālai ražības kontrolei - Ls 0,50 mēnesī par govi

Jebkuram govju īpašniekam, kurš vēlas izkopt savu ganāmpulku, valsts subsidē:

- izdevumus par olbaltuma, tauku satura un somatisko šūnu daudzuma noteikšanu katras pārraudzītās govs pienā;

- pārraudzības datu apstrādi;

- informācijas nosūtīšanu īpašniekam.

Laboratorijas, kas veic govju individuālās ražības kontroles analīzes, un lokālie ciltsdarba datu centri gada sākumā noslēdz līgumu ar valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" par savu darbību un katru mēnesi, līgumā noteiktajos termiņos, iesniedz informāciju valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs".

Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" (VCDAC) apkopo iesniegtos datus un līdz katra nākamā mēneša 15.datumam iesniedz Zemkopības ministrijai kopsavilkumu pēc šādas formas:

AKTS

par ........ mēnesī pārraudzīto govju skaitu

Nr. p.k.	Piena laboratorijas,	Govju	Izcenojums	Kopējā	Bankas
	Lokālais datu apstrādes	skaits	par govi, Ls	summa, Ls	rekvizīti
	punkts un valsts SIA
	"VCIDAC",

Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas

datu apstrādes centrs"

Direktore ........................ ................................

(paraksts) (paraksta atšifrējums)

z.v.

Zemkopības ministrijas Finansu un budžeta departaments pārskaita naudu govju individuālās ražības kontroles laboratorijām, lokāliem ciltsdarba datu centriem un valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" atbilstoši kopsavilkumā norādītajām summām.

Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" katru mēnesi nosūta informāciju govju īpašniekiem par pārraudzības rezultātiem.

1.2. Par govi, kas atbilst vaislas buļļu māšu un kandidāšu prasībām:

El kategorija	I kategorija	Buļļu māšu kandidātes
Ls 15 mēnesī	Ls 10 mēnesī	Ls 5 mēnesī

Buļļu mātēs un to kandidātēs ieskaita govis, ja tās pēc ražības atbilst buļļu māšu un kandidāšu noteikumiem (apstiprināti Zemkopības ministrijā 1997.gada novembrī), tiek izmantotas saskaņā ar selekcijas plānu, ganāmpulkā govju skaits nav mazāks kā 10, ganāmpulka vidējais izslaukums pēc pārraudzības nav zemāks par 4700 kg. Subsīdijas tiek pārskaitītas govju īpašniekiem reizi ceturksnī ar rajonu lauksaimniecības departamentu starpniecību. Rajona lauksaimniecības departaments līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša 15.datumam iesniedz Zemkopības ministrijai kopsavilkumu, saskaņā ar pielikumu nr.1 paraugu.

1.3. Par "Latvijas zilo" govi - Ls 4 mēnesī

Lai saglabātu izzūdošo mājdzīvnieku sugu genofondu, tiek maksātas subsīdijas par "Latvijas zilās" šķirnes govīm, ja tās Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība ir iekļāvusi selekcijas programmā. Rajonu lauksaimniecības departamenti pārskaita subsīdijas govju īpašniekiem reizi ceturksnī.

1.4. Par specializētās gaļas šķirnes govi pēc atnešanās - Ls 50

Īpašnieks saņem vienreizēju piemaksu pēc govs atnešanās. Informāciju par govīm, kuras ir atnesušās, pārraugs vai pats īpašnieks katru mēnesi iesniedz lokāliem ciltsdarba datu apstrādes centriem, paziņojot atnesušās govs inventāra numuru, teļa dzimumu, dzimšanas datumu un teļa izcelšanos no tēva puses. Subsīdijas tiek pārskaitītas govju īpašniekiem reizi ceturksnī ar rajonu lauksaimniecības departamentu starpniecību. Rajonu lauksaimniecības departamenti pārskaita subsīdijas govju īpašniekiem reizi ceturksnī.

1.5. Par audzēšanai realizētu:

- grūsnu piena vai gaļas šķirnes telīti -Ls 150

- 12 mēnešus un vecāku negrūsnu gaļas šķirnes telīti - Ls 100

Subsīdijas ir tiesīgi saņemt šķirnes telīšu audzētāji, pārdodot telīti, ja tiek ievēroti šādi noteikumi:

- telīte pārdota audzēšanai citā ganāmpulkā;

- par telīti izdots izcelšanos apstiprinošs sertifikāts;

- veterinārais speciālists par dzīvnieka veselības stāvokli ir izsniedzis veterināro apliecību un uz pirkšanas - pārdošanas akta izdarījis atzīmi par dzīvnieka grūsnību, un ir imunoģenētiskās laboratorijas slēdziens par izcelšanās atbilstību no tēva puses;

- mātes ražība augstākā laktācijā:

* Latvijas brūnai šķirnei nav zemāka par 4500 kg piena ar tauku saturu 4,0%, olbaltuma saturu 3,0% , pirmpienēm attiecīgi -3600kg, 4,0%, 3,0 %;

* Latvijas melnraibai šķirnei nav zemāka par 5500 kg piena ar tauku saturu 3,8%, olbaltuma saturu 3,0%, pirmpienēm attiecīgi 4000 kg, 3,8%, 3,0%;

* Gaļas šķirņu liellopu telītēm mātes dzīvmasai pēc pēdējās vērtēšanas un no tās iegūto visu pēcnācēju dzīvmasai (atšķirot 7 mēnešu vecumā) jāatbilst El klases prasībām.

Pēc šķirnes telīšu pārdošanas īpašnieks pirkšanas - pārdošanas aktu iesniedz pārraugam.

Lopkopības pārraugs reizi ceturksnī iesniedz kopsavilkumu rajona lauksaimniecības departamentā pēc šādas formas:

AKTS

par........ ceturksnī pārdotām šķirnes telēm

N.	Īpaš-	Cilts-	Teles	Atzī-	Dzīv-	Ve-	Mātes	Pircēja	Subsī-
p.	nieka	aplie-	inv.	mes par	masa,	cums	ražī-	uz-	diju
k.	vārds,	cības	nr.,	grūs-	kg	mēne-	bas rā-	vārds	apmērs,
	uzvārds	nr.	šķirne	nību		šos	dītāji		Ls

Pārrauga paraksts Vārds, uzvārds

Veterinārā speciālista paraksts Vārds, uzvārds

Rajonu lauksaimniecības departamenti subsīdijas pārskaita govju īpašniekiem reizi ceturksnī.

1.6. Vaislas buļļu novērtēšanai pēc meitu produktivitātes - Ls 30

Tā ir vienreizēja piemaksa par katru pārbaudāmā buļļa meitu pēc 1.laktācijas noslēgšanas.

Subsīdijas izmaksā pēc vaislas buļļu ciltsvērtības noteikšanas tiem govju turētājiem, kuru:

- ganāmpulkā veikta plānota jaunbuļļu pārbaude;

- pirmpienēm veikta imunoģenētiskā pārbaude;

- pirmpienēm veikta eksterjera lineārā novērtēšana.

Subsīdijas tiek pārskaitītas govju īpašniekiem reizi ceturksnī ar rajonu lauksaimniecības departamentu starpniecību.

Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" līdz katra nākamā ceturkšņa 5. datumam iesniedz rajonu lauksaimniecības departamentiem visu nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz 1.2 - 1.6 punktu, lai sagatavotu subsīdiju kopsavilkumus, saskaņā ar pielikumu nr.1 paraugu.

2. Cūkkopības nozares attīstībai

2.1. Par pārraudzības datu apstrādi un dzīvnieku kvalitātes novērtēšanu - Ls 0,11 par dzīvnieku mēnesī.

Jebkuram cūku īpašniekam, kura selekcijas ganāmpulks atrodas pārraudzībā, valsts subsidē:

- pārraudzības datu apstrādi (selekcijas indeksu noteikšanu pēc "Seleks C" un BLUP metodes visu vecumu cūkām, pārskatus par pārdodamo jauncūku kvalitāti, vērtēšanas kopsavilkumus pa šķirnēm un ganāmpulkiem),

- cūku ganāmpulka datorizētu analīzes un prognozēšanas informatīvās sistēmas ieviešanu,

- informācijas nosūtīšanu īpašniekam par pārraudzībā esošo ganāmpulku.

Par minētajiem pakalpojumiem Zemkopības ministrija subsīdijas pārskaita valsts SIA un lokālajiem datu apstrādes centriem atbilstoši valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" iesniegtajam kopsavilkumam.

Lokālie ciltsdarba datu centri, kuros apstrādā datus par cūku ganāmpulkiem, gada sākumā slēdz līgumu ar valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" par informācijas sniegšanu un katru mēnesi, līgumā noteiktajos termiņos, iesniedz informāciju valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs".

Valsts SIA "`Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" apkopo rezultātus un līdz katra nākamā mēneša 15. datumam iesniedz Zemkopības ministrijai kopsavilkumu par paveikto darbu subsīdiju saņemšanai pēc šādas formas:

AKTS

par ........ mēnesī pārraudzīto cūku skaitu

N.	Rajons	Lokālais	Saimniecības	Cūku	Izcenojums	Kopējā	Bankas
p.k.		datu centrs	nosaukums	skaits	par cūku, Ls	summa, Ls	rekvizīti

1. Lokālie ciltsdarba datu centri

2. Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas

datu apstrādes centrs"

Direktore ........................ ................................

(paraksts) (paraksta atšifrējums)

z.v.

Zemkopības ministrijas budžeta un finansu departaments pārskaita naudu lokāliem ciltsdarba datu centriem un valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" atbilstoši kopsavilkumā norādītajām summām.

Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" katru mēnesi nosūta cūku īpašniekiem izanalizēto informāciju par pārraudzīto cūku ganāmpulku.

2.2. Par realizētu šķirnes jauncūku, kuras dzīvsvars nav mazāk par 60 kg un selekcijas indekss ir 100 un vairāk (pēc Seleks metodes):

- par vaislas kuilīti - Ls 90 (pēc realizācijas) ,

- par vaislas cūciņu - Ls 65 (pēc realizācijas).

Subsīdijas var saņemt tās saimniecības, kuras atbilst šķirnes cūku audzēšanas saimniecību prasībām (nolikums apstiprināts Zemkopības ministrijā 1997.gada decembrī).

Par jauncūkas izcelsmi un produktivitāti jāizraksta sertifikāts un pirkšanas - pārdošanas akts pēc šādas formas:

AKTS

par ........... ceturksnī pārdotajām šķirnes cūkām

N.	Dzīvn. inv.nr.,	Dzīv	Selekc.	Šķirne	Dzimums	Pircēja	Summa,	Cena
p.k.	ciltsaplie-	masa,	vai BLUP		adrese	Ls	Ls/kg
	cības nr.	kg	indekss
Pārdevēja paraksts	Vārds, uzvārds
Pircēja paraksts	Vārds, uzvārds
Veterinārā speciālista paraksts	Vārds, uzvārds

z.v.

"Pārdevējs" līdz katra nākamā ceturkšņa piektajam datumam iesniedz rajona lauksaimniecības departamentā kopsavilkumu un aktu kopijas par ceturksnī pārdotajiem dzīvniekiem. Rajona lauksaimniecības departaments līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša 15.datumam iesniedz Zemkopības ministrijai kopsavilkumu, saskaņā ar pielikumu nr.1 paraugu.

2.3. Par vaislas kuili, ja vaislas kuiļa selekcijas indekss ir 110 un vairāk (pēc Seleks metodes), - Ls 8 mēnesī.

Subsīdijas var saņemt tās mākslīgās apsēklošanas stacijas un punkti, kas par vaislas kuiļu darbību veic datu uzskaiti, bet, sākot ar 1998.gada 2 pusgadu, - kompjuterizētu datu uzskaiti. Mākslīgās apsēklošanas stacijas un punkti iesniedz kopsavilkumu datu centrā līdz nākamā ceturkšņa piektajam datumam pēc šādas formas:

AKTS

par ................ mākslīgās apsēklošanas stacijā vai punktā subsidējamo kuili

................ ceturksnī

Nr.	Šķir-	Kuiļu inv.	Selekcijas	Apsēkloto	Izmaksājamā	Bankas
p.k.	ne	nr., vārds	indekss	cūku skaits	summa, Ls	rekvizīti
Direktora paraksts	Vārds, uzvārds
Veterinārā speciālists paraksts	Vārds, uzvārds

z.v.

1998.gada I pusgadā rajona lauksaimniecības departaments līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša 15.datumam iesniedz Zemkopības ministrijai kopsavilkumu, saskaņā ar pielikumu nr.1 paraugu.

3. Šķirnes zirgu selekcijai

3.1. Par vaislas ērzeli - Ls 16 mēnesī.

3.2. Par vaislas ķēvi - Ls 6 mēnesī.

Subsīdijas ir tiesīgi saņemt šķirnes zirgu audzētavu un fermu īpašnieki par vaislas ērzeļiem, ķēvēm, jaunērzeļiem un sporta zirgiem, ja tiek ievēroti šādi noteikumi:

- zirgu vērtēšanu veicis speciālists, kuram Zemkopības ministrija izsniegusi bonitiera apliecību,

- vaislas ērzeļu un vaislas ķēvju kompleksais novērtējums atbilst noteikumiem "Prasības republikas nozīmes vaislas ērzeļu un ķēvju kompleksai novērtēšanai" (apstiprināti Zemkopības ministrijā 15.02.1994.), vaislinieki mērķtiecīgi izraudzīti pārošanai un atlases plāni apstiprināti Šķirnes zirgu audzēšanas padomē,

- ja zirgu ganāmpulks ir brīvs no lipīgām slimībām;

Par sporta zirgu, kas ir izcīnījis tiesības piedalīties starptautiskajās sacensībās, - Ls 30 mēnesī, ja:

- sporta zirgs sekmīgi startē sezonas starptautiskajās sacensībās un par to Latvijas Zirgaudzētāju biedrībā ir iesniegti sacensību rezultātus apstiprinoši dokumenti.

3.3. Par vaislas jaunērzeli, kas pārbaudīts pēc darba spējām - Ls 50 (vienreizēja piemaksa , ja:

- vaislas jaunērzeļu pārbaude notikusi saskaņā ar nolikumu "Vaislas ērzeļu kjūringu organizēšana" (apstiprināts Zemkopības ministrijā 04.02.1995.);

- jaunērzeļiem veikta imunoģenētiskā pārbaude.

Latvijas Zirgaudzētāju biedrība reizi ceturksnī precizē subsidējamo zirgu sarakstus, izdara nepieciešamās izmaiņas un līdz katra nākamā ceturkšņa piektajam datumam iesniedz aktus rajona lauksaimniecības departamentā pēc šādām formām:

AKTS

par ............... ceturksnī

subsidējamiem vaislas ērzeļiem un vaislas ķēvēm

N.p.k.	Zirga vārds,	Dzimšanas	Zirga kompleksais	Īpašnieks,
	VCG	datums	novērtējums	adrese
Latvijas Zirgaudzētāju
biedrības prezidenta paraksts		Vārds, uzvārds

z.v.

AKTS

par ............... ceturksnī

subsidējamiem starptautiskās klases sporta zirgiem

N.p.k.	Zirga	Dzimšanas	Sacensību veids,	Īpašnieks,
	vārds, VCG	datums	rezultāts	adrese
Latvijas Zirgaudzētāju
biedrības prezidenta paraksts		Vārds, uzvārds

z.v.

AKTS

par ................... ceturksnī

pārbaudītiem jaunērzeļiem pēc darba spējām

N.p.k.	Zirga vārds,	Dzimšanas	Zirga kompleksais	Īpašnieks,
	VCG	datums	novērtējums	adrese
Latvijas Zirgaudzētāju
biedrības prezidenta paraksts		Vārds, uzvārds

z.v.

Rajona lauksaimniecības departaments līdz 1998.gada katra ceturkšņa 15.datumam iesniedz Zemkopības ministrijai kopsavilkumu, saskaņā ar pielikumu nr.1 paraugu.

4. Aitu ganāmpulku selekcija

Par:

4.1. vaislas aitu māti - Ls 4 mēnesī,

4.2. pārbaudītu vaislas teķi, ko izmanto lecināšanā, - Ls 5 mēnesī,

4.3. šķirnei realizētu jaunaitu - Ls 35.

Subsīdijas aitkopībā ir tiesīgas saņemt šķirnes aitu audzēšanas saimniecības, ja tās ievēro šādus nosacījumus:

- saimniecība ir atestēta saskaņā ar "Šķirnes aitu audzēšanas saimniecību vērtēšanas noteikumiem" (apstiprināti Zemkopības ministrijā 1994.gada februārī), un aitu māšu skaits nav mazāks par 50;

- saimniecībā šķirnes aitu bonitēšanu veic atestēts lopkopības speciālists, kuram Zemkopības ministrija ir izsniegusi aitu bonitiera apliecību;

- šķirnes aitu ganāmpulks ir izmeklēts uz lipīgām slimībām Valsts veterinārā dienesta noteiktajā kārtībā.

Lopkopības speciālists, kurš apkalpo attiecīgo šķirnes aitu ganāmpulku, iesniedz aktu rajona Lauksaimniecības departamentā pēc šādas formas:

AKTS

par vaislas aitu māšu un teķu skaitu...........ceturksnī

Nr.	Īpašnieka	Aitu	Vaislas	Pārdoto	Izmak-	Bankas
p.k.	vārds,	māšu	teķu	jaunaitu	sājamā	rekvizīti
	uzvārds	skaits	skaits	skaits	summa, Ls
Pārrauga paraksts :			Vārds, uzvārds

Rajona lauksaimniecības departaments līdz 1998.gada katra ceturkšņa 15.datumam iesniedz Zemkopības ministrijai kopsavilkumu, saskaņā ar pielikumu nr.1 paraugu.

5. Vaislas materiāla iegādei ārvalstīs - Ls 410 100

Lai uzlabotu republikā audzējamo dzīvnieku genofondu un tādējādi sekmētu straujāku produktīvo un reproduktīvo īpašību uzlabošanu, republikā paredzēts iepirkt: augstproduktīvus vaisliniekus un to bioproduktu, piena un gaļas šķirņu teles, jauncūkas, aitas, kazas, vaislas materiālu putnu, trušu un kažokzvēru ganāmpulku atjaunošanai, kā arī aprīkojumu ciltsdarba vajadzībām.

Zemkopības ministrija slēdz līgumu ar ciltsdarba organizācijām un audzētāju apvienībām par vaislas materiāla turpmāko izmantošanu.

Vaislas materiāla un aprīkojuma iepirkšanu koordinēs šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas un apvienības, saskaņā ar selekcijas plāniem.

Pretendējot uz subsīdiju saņemšanu, jāiesniedz pieteikums līdz 1998.gada 20 februārim attiecīgajā šķirnes dzīvnieku audzēšanas organizācijā, apvienībā, vai sava rajona lauksaimniecības departamentā. Pieteikumam jāpievieno:

- reģistrācijas apliecības kopija vai pagasta izziņa par īpašumā esošo (vai nomātu) zemi un saimniecību,

- darbības bilance uz 1998.gada 1.janvāri,

- iepirkto dzīvnieku izmantošanas, pavairošanas un realizācijas programma,

- informācija par īpašnieka vai atbildīgā speciālista izglītību un darba pieredzi lopkopībā.

Pieteikumā jānorāda iepērkamo dzīvnieku suga, šķirne, skaits, cena, valsts no kuras paredz iepirkt un juridiska vai fiziska persona, kas dzīvniekus piegādās.

Pieteikumus izskatīs attiecīgās dzīvnieku sugas organizācijas vai apvienības padome un savus priekšlikumus par subsīdiju piešķiršanu iesniegs Zemkopības ministrijai protokola veidā līdz 1998.gada 1.martam.

Mēneša laikā pēc iesniegumu saņemšanas, Zemkopības ministrija izskata iesniegumus un, kopīgi ar ciltsdarba organizācijām, vienojas par subsīdiju sadali.

Subsīdiju saņemšanai jāiesniedz pirkšanas - pārdošanas līgums (ar tulkojumu valsts valodā) attiecīgās dzīvnieku sugas audzēšanas organizācijā vai apvienībā.

Šķirnes dzīvnieku iegādi paredzēts subsidēt 50% apmērā no dzīvnieka vērtības, bioproduktu un ciltsdarba aprīkojumu - 75% apmērā no to vērtības.

Iepirktais šķirnes materiāls un ciltsdarbam nepieciešamais aprīkojums pāriet saimniecības īpašumā, to drīkst izmantot tikai atbilstoši iepirkšanas mērķim. Saimniecībai, pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma un ievērojot noteikumus nolikumā "Par valsts subsīdiju fonda līdzekļiem iepirkto šķirnes dzīvnieku, putnu un zivju vaislas materiāla izmantošanu" (apstiprināts 15.08.1994. Zemkopības ministrijā), jāiesniedz atskaite par iepirkto šķirnes dzīvnieku izmantošanu un jāpiegādā eksponāti republikāniskajām lauksaimniecības izstādēm.

Neapmierinošas šķirnes dzīvnieku izmantošanas gadījumā saimniecība turpmāk nevarēs pretendēt uz subsīdiju saņemšanu.

6. Vienota dzīvnieku un ganāmpulku reģistra izveidošanai - Ls 500 000

Vienota dzīvnieku reģistra izveidošanu un uzturēšanu veic valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs".

Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" darbus veic vairākos posmos. Par veiktajiem darbiem katru ceturksni iesniedz aktu Zemkopības ministrijai. Pēc atskaites saņemšanas Zemkopības ministrija pārskaita līdzekļus, pamatojoties uz noslēgtiem līgumiem.

AKTS

par............... ceturksnī izpildītajiem darbiem

Nr. p.k.	Darba izpildītājs	Izcenojums	Kopējā	Bankas
		par darbu, Ls	summa, Ls	rekvizīti
Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes
centrs" direktore					Vārds, uzvārds

z.v.

Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta

direktore V. Feodorova

Nolikums Nr. 4

Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība sēklkopības attīstībai 1998.gadā

Nolikumā noteikta kārtība, kādā izmaksājamas subsīdijas augkopības produkcijas ražotājiem par papildus ieguldīto darbu un līdzekļiem, sekmējot noteiktas un augstas kvalitātes konkurētspējīgas produkcijas ražošanu.

1.Par sertificētas šķirnes sēklas realizāciju

1.1. Subsīdijas ir tiesīgi saņemt visi šķirnes sēklu audzētāji - fiziskās un juridiskās personas, kas 1997.gada decembrī un 1998.gada I pusgadā realizē no izlases līdz 3.ataudzējumam (1998. gada II pusgadā - no izlases līdz 2. ataudzējumam) sertificētu šķirnes sēklu (pākšaugiem - līdz 5.ataudzējumam), kurai ir Sēklu valsts inspekcijas izdots sertifikācijas dokuments - sēklas sertifikāts vai sertificētas sēklas apliecība, ja tie ir iesnieguši un noformējuši attiecīgu pieteikumu.

1.2. Kultūraugu sugas, par kuru sertificētu (t.i., ar sertifikācijas dokumentiem apliecinātu) šķirnes sēklu realizāciju 1997.gada decembrī un 1998.gadā I ceturksnī maksā valsts subsīdijas, un subsīdiju apmērs latos par 1 tonnu norādīti 2. tabulā.

1.3. Šķirnes sēklu audzētāji par II ceturksnī pieteiktajām realizētajām sēklām var pretendēt uz subsīdijām, kuru maksimālie apmēri norādīti šī nolikuma 1. tabulā, bet, ievērojot šim nolūkam 1998. gada I pusgadā piešķirto kopējo summu Ls 920 tūkst., tie var tikt samazināti, bet ne vairāk kā par 30%.

1.4. Šķirnes sēklu audzētāji par III ceturksnī pieteiktajām realizētajām ziemāju graudaugu sēklām var pretendēt uz subsīdijām, kuru maksimālie apmēri norādīti šī nolikuma 1. tabulā, bet, ievērojot šim nolūkam 1998. gada III ceturksnī piešķirto kopējo summu Ls 455 tūkst., tie var tikt samazināti, bet ne vairāk kā par 30%.

1.5. Valsts subsīdijas par sertificēto šķirnes sēklu, kas tiek izsniegta zemniekiem un citiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem kā aizdevums pret graudu atdošanu natūrā rudenī pēc ražas novākšanas, izmaksā tādā pat kārtībā, kā norādīts šī nolikuma 1.2. punktā.

1.6. Pieteikumus subsīdiju saņemšanai par sertificētas šķirnes sēklas realizēšanu jāiesniedz rajona lauksaimniecības departamentam saskaņā ar šī nolikuma pielikuma nr.3 paraugu. Pieteikumam pievienojami sertifikācijas dokumenti un pavadzīmes (vai to kopijas) par realizētu sertificētu šķirnes sēklu.

Iesniegtos pieteikumus reģistrē rajona lauksaimniecības departamentā.

1.7. Pieteikumi subsīdiju saņemšanai par 1997.gada decembrī realizēto šķirnes sēklu iesniedzami rajona lauksaimniecības departamentā līdz 1998.gada 1.janvārim, par 1998. gada I ceturksnī realizēto šķirnes sēklu - līdz 1. aprīlim, par II ceturksnī realizēto šķirnes sēklu - līdz 15. jūnijam, par III ceturksnī realizēto šķirnes sēklu - līdz 5. oktobrim.

1.8. Subsīdiju prasītāju pieteikumus izskata rajona lauksaimniecības departamentā, kur pārbauda sēklas sertifikācijas dokumentus un pavadzīmes par konkrētas šķirnes sēklu partijas (daudzuma) realizāciju.

1.9. Rajona lauksaimniecības departaments dod slēdzienu par subsīdijas izmaksu katram pieteicējam, apkopo pieteikumus un iesniedz tos Zemkopības ministrijai divu nedēļu laikā pēc 1.5. punktā norādītā termiņa saskaņā ar šī nolikuma pielikuma nr.4 paraugu.

1.10. Gadījumā, ja konstatēts, ka subsīdiju pieteicēja saimniecība nopirka subsidētu sēklas materiālu, kas līdzīgs realizētam (vienādas šķirnes, kuru ataudzējums ir vienāds vai zemāks), tad tādai saimniecībai subsīdijas par realizētu šķirnes sēklu neizmaksā.

1.11. Šķirnes sējumu apskati un sējumu reģistrāciju pēc sēklaudzētāju rakstiska pieprasījuma veic sertificēti inspektori saskaņā ar Zemkopības ministrijas noteiktiem maksas tarifiem saskaņā ar šī nolikuma 2.tabulu.

2. Par sēklaudzēšanas sējumos izsētu sertificētu šķirnes sēklu

2.1. Subsīdijas ir tiesīgi saņemt visi šķirnes sēklu audzētāji - fiziskās un juridiskās personas, kas 1998. gadā sēklaudzēšanas laukos iesēja pašaudzētu vasarāju graudaugu sēklas materiālu un kuriem sekmīgi veikta lauku apskate, ja viņi 1997.gadā un 1998.gadā realizēja sertificētu graudaugu šķirnes sēklu.

1998. gadā sēklaudzēšanai iesēto ziemāju graudaugu sēklu subsidēšanas kārtība tiks apstiprināta 1998. gada augustā.

2.2. Valsts subsīdiju apmērs ir līdz Ls 25 par vienu tonnu savās saimniecībās sēklaudzēšanas sējumos izsētajām sēklām. Galīgo subsīdiju apmēru nosaka Zemkopības ministrija paredzētās summas - Ls 320 tūkst. - robežās.

2.3. Valsts subsīdiju saņemšanai sēklaudzēšanas sējumu audzētājs līdz 1. jūnijam iesniedz rajona lauksaimniecības departamentā pieteikumu pēc šī nolikuma pielikuma nr. 5 parauga un rajona sēklu valsts inspekcijā pieteikumu lauka apskatei.

2.4. Rajona sēklu valsts inspekcija līdz 15. augustam ieraksta slēdzienu subsīdiju pieprasītāju pieteikumos. Rajona lauksaimniecības departaments pārbauda pieteikumus un to kopsavilkumu līdz 1998. gada 15. septembrim iesniedz Zemkopības ministrijā.

2.5. Gadījumā, ja konstatēts, ka subsīdiju pieteicēja saimniecība nopirka subsidētu sēklas materiālu, kas līdzīgs realizētam (vienādas šķirnes, kuru ataudzējums ir vienāds vai zemāks), tad tādai saimniecībai subsīdijas par sēklaudzēšanas laukos iesētu pašaudzētu graudaugu sēklu neizmaksā.

3. Ārzemēs selekcionēto šķirņu sēklas materiāla atjaunošanai

3.1. Subsidējamo bāzes sēklas daudzumu, šķirnes un to sadali pa rajoniem nosaka Latvijas Republikas Nacionālās augu šķirņu padomes attiecīgo kultūru ekspertu grupas.

Subsīdiju apmērs tiek noteikts par 1t:

- ziemas kviešu šķirnes Donskaja polukarļikovaja superelites sēklu - Ls 200;

- ziemas rudzu šķirnes Voshod - I superelites sēklu - Ls 200;

- vasaras kviešu šķirnes Eta superelites sēklu - Ls 550.

3.3. Subsīdijas bāzes importa sēklai tiks izmaksātas sēklaudzētājam saskaņā ar katra rajona lauksaimniecības departamenta sadali.

Rajonu lauksaimniecības departamenti izvēlas sēklaudzētājus konkursa kārtībā un līdz 1.februārim paziņo sēklas ievedējiem (konkursā var piedalīties arī sēklas ievedējs. Uzvarot konkursā, ievedējiem tiek izmaksāta subsīdija). Konkursa komisiju veido rajona lauksaimniecības departamenta un sēklu valsts inspekcijas atbildīgās amatpersonas, Latvijas Agronomu biedrības rajona nodaļas un Graudu audzētāju un pārstrādātāju apvienības (sadarbības) pārstāvji.

3.4. Pieteikumus subsīdiju saņemšanai par importa sēklas ievešanu jāiesniedz rajona lauksaimniecības departamentam pēc šī nolikuma pielikuma nr. 1 parauga. Pieteikumam pievienojami sertifikācijas dokumenti un pavadzīmes (vai to kopijas) par realizēto importa šķirnes sēklu.

Rajona lauksaimniecības departaments apkopo pieteikumus un iesniedz Zemkopības ministrijā saskaņā ar šī nolikuma pielikuma nr.4 paraugu.

4. Kultūraugu genofonda saglabāšanai,

sākotnējā sēklkopības un tās bāzes nodrošināšanai

4.1. Subsīdijas kultūraugu genofonda saglabāšanai, sākotnējās sēklkopības uzturēšanai un tās bāzes nodrošināšanai 1998.gadā saņem pirmā tabulā minētās saimniecības saskaņā ar Zemkopības ministrijai iesniegtu un akceptētu konkrētu darbības programmu un līgumu.

4.2. Pārbaudi par kultūraugu genofonda saglabāšanu un sākotnējās sēklkopības uzturēšanu veic Zemkopības ministrija, kas arī dod slēdzienu par attiecīgo subsīdiju izmaksu.

1.tabula

Valsts subsīdiju izlietošana, kultūraugu genofonda saglabāšanai,

sākotnējai sēklkopībai un tās bāzes nodrošināšanai

	Programmas	Kultūraugu sugas	Sākotnējā	Ls
	izpildītājs	genofonda	sēklkopība	tūkst.
		saglabāšanai	pa kultūrām
1.	Valsts bezpeļņas zinātniskais	daudzgadīgie zālāji,	daudz-	46,1
	uzņēmums "Skrīveru	rapsis, griķi, dārzeņi,	gadīgie
	zinātnes centrs"	augļkopība, biškopība,	zālāji
		trihogrammu populā-
		cijas uzturēšana
2.	BO VU "Valsts Dobeles dārzkopības	augļkopība	-	13,2
	selekcijas un izmēģinājumu stacija"
3.	Latvijas Lauksaimniecības universitāte	graudaugi	-	10,3
4.	SIA "Lielmežotne"	cukurbietes	graudaugi,	11,7
			cukurbietes
5.	VU "Valsts Priekuļu selekcijas	graudaugi, pākšaugi,	graudaugi,	58,5
	un izmēģinājumu stacija"	kartupeļi, daudz-	pākšaugi,
		gadīgie zālāji	kartupeļi, daudz-
			gadīgie zālāji
6.	VU "Valsts Pūres dārzkopības	dārzeņi, augļkopība	dārzeņi	20,0
	izmēģinājumu stacija"
7.	BO VZU "Valsts Stendes selekcijas	graudaugi, daudz-	graudaugi,	38,8
	un izmēģinājumu stacija"	gadīgie zālāji	daudzgadīgie
			zālāji, kartupeļi
8.	Valsts Malnavas lauksaimniecības	lini	graudaugi,	17,2
	tehnikums		kartupeļi, lini
9.	Paju saimniecība "Skrīveri"	-	kartupeļi, daudz-	11,7
			gadīgie zālāji
10.	Valsts mācību un pētījumu	-	graudaugi,	12,4
	saimniecība "Vecauce"		kartupeļi
11.	SIA "Vaba", Kuldīgas raj.	-	lopbarības bietes	2,0
12.	D.Laivinieces zemnieku	-	kartupeļi	6,8
	saimniecība, Kuldīgas raj.
13.	Zemnieku saimniecība "Zemzari", Rīgas raj.	-	kartupeļi	1,3
14.	Akciju sabiedrība "Platone"	-	graudaugi	0,7
15.	Paju sabiedrība "Birzgale", Ogres raj.	-	kartupeļi	1,3
16.	A/S Latfood, Rīgas raj.	-	kartupeļi	12,0
Kopā			264,0

5. Zinātnes materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanai 1998. gadā

1. Subsīdijas ir piešķiramas konkursa kārtībā materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanai šādās jomās:

- produkcijas kvalitātes uzlabošanai;

- laboratoriju iekārtu atjaunošanai;

- lauku izmēģinājumu iekārtu un tehniskās bāzes atjaunošanai;

- informācijas sistēmas pilnveidošanai (datorprogrammu iegādei u.c.).

2. Subsīdijas var saņemt Priekuļu SIS, Stendes SS, Pūres DIS, Dobeles DSIS, Malnavas LT, Skrīveru zinātnes centrs, SIA "Lielmežotne", LLU MPS "Vecauce", LLU MPS "Pēterlauki", Valsts Daugavpils augu šķirņu salīdzināšanas stacija un Baltijas MIS, iesniedzot pieteikumu ZM Pētījumu un izglītības departamentā līdz 1998.gada 1.februārim. Pieteikumam pievienojama šāda informācija:

- pieprasītās subsīdijas un to apjoma pamatojums;

- esošās tehniskās bāzes raksturojums;

- subsīdiju izlietošanas rezultātā paredzamais uzlabojums un sagaidāmais ekonomiskais efekts;

- pretendenta iespējamā finansiālā līdzdalība paredzamai materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanai.

3. Pieteikumus izskata ar Zemkopības ministrijas rīkojumu izveidotā konkursa komisija līdz 1998.gada 1.martam. Komisiju veido ZM Stratēģijas un kooperācijas un Pētījumu un izglītības departamentu atbildīgās amatpersonas un Latvijas Agronomu biedrības pārstāvji. Par konkursa rezultātiem Pētījumu un izglītības departaments informē pretendentus 2 nedēļu laikā pēc konkursa komisijas sēdes.

4. Subsīdijas izmaksā saskaņā ar noslēgtiem līgumiem starp Zemkopības ministriju un zinātnisko iestādi.

6. Par subsīdiju saņemšanas kontroli augkopībā

6.1. Kontroli par valsts subsīdiju izmaksu organizē attiecīgā rajona lauksaimniecības departaments, iesaistot Sēklu valsts inspekciju. Rajona lauksaimniecības departamenta darbinieki izlases veidā uz vietas pārbauda iesniegto datu pareizību un realizētās šķirnes sēklas izlietojumu. Rajona sēklu valsts inspekcija izlases kārtā veic kontroles paraugu noņemšanu šķirnes sēklu pircēju saimniecībās, pārbaudot līdz 5% no nopirktās sēklas un informējot par pārbaudes rezultātiem rajona lauksaimniecības departamentu.

Lauksaimniecības departamentam ir tiesības neizmaksāt valsts subsīdijas zemnieku un piemājas saimniecībām, statūtu sabiedrībām un citiem lauksaimniecības zemju apsaimniekotājiem šādos gadījumos:

6.1.1. šķirnes sēklu audzētājiem par nepareizu datu sniegšanu un sēklkopības noteikumu neievērošanu, ja to apliecina Sēklu valsts inspekcijas pārbaudes dokuments;

6.1.2. ja nav nodrošināta Valsts statistikas komitejas un Zemkopības ministrijas pieprasītās informācijas iesniegšana;

6.1.3. tiem, kuri nav norēķinājušies ar Zemnieku sēklu drošības fondu vai Zemnieku sēklu pašpalīdzības fondu par aizdevumā saņemtām graudaugu sēklām;

6.1.4. ja ir VZRU "Ražība" Toksikoloģijas laboratorijas slēdziens par to, ka sēkla kodināta nekvalitatīvi;

6.1.5. ja konstatēts, ka sertificēts šķirnes sēklas materiāls ir realizēts graudu pārstrādei, sēklu materiāla audzētājs uz 3 gadiem zaudē tiesības pretendēt uz subsīdijām;

6.2. Graudaugu sēklām kodināšanas kvalitātes kontroli veic rajona augu aizsardzības vecākais inspektors, noņemot paraugus.

6.3. Kodinātās sēklas paraugus analizē akreditēta VZRU "Ražība" Toksikoloģijas laboratorija. Subsīdijas apmērs par kodināšanas kvalitātes viena sēklu parauga pārbaudi - Ls 10, kas izmaksājams no rīkojumā minētās subsīdiju summas sēklkopībai Ls 1695 tūkst.

Subsidējamo paraugu skaitu katram rajonam nosaka Valsts augu aizsardzības stacija. Kopējais paraugu skaits - līdz 300.

6.4. Pieteikumus subsīdiju saņemšanai par kodinātās sēklas analīzi VZRU "Ražība" iesniedz Zemkopības ministrijai 2 reizes gadā: līdz 1998.gada 1. jūlijam un līdz 1. decembrim saskaņā ar pievienoto pielikuma nr. 2 paraugu

Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta

direktore V. Feodorova

Nolikums Nr. 5

Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība augstas kvalitātes produkcijas ražošanai pārstrādei un glabāšanai 1998. gadā

1. Lini

1.1. Subsīdijas ir tiesīgi saņemt visi linu audzētāji - fiziskās un juridiskās personas, kurām 1998.gadā ir linu sējumi un ir noslēgti līgumi ar linu pirmapstrādes uzņēmumiem par tilināto linu stiebriņu realizāciju.

1.2. Valsts subsīdiju apmērs par vienu tonnu tilināto linu stiebriņu ar kvalitāti:

- Nr. 0,75 līdz Ls 50 par 1t,

- Nr. 1,00 līdz Ls 85 par 1 t,

- Nr. 1,25 līdz Ls 90 par 1 t,

- Nr. 1,50 un augstāka līdz Ls 95 par 1 t.

Galīgo subsīdiju apmēru nosaka Zemkopības ministrija paredzētās summas Ls 270 tūkst. robežās. Subsīdiju apmēri var tikt samazināti, bet ne vairāk kā par 30%. Valsts subsīdijas linu audzētājs saņem divos termiņos:

1.2.1. avansu Ls 35 - par katru pieteikumā (pielikums nr.1) uzrādīto linu sējumu hektāru. Avansa pieteikumu var noraidīt, ja 1996.-1997.gadā linu ražības un kvalitātes rādītāji, attiecināti uz 1998.gadu, nesedz ražošanas izmaksas un nedod iespēju norēķināties par saņemto avansu, vai arī saimniecība ar linkopību nodarbojās pirmo gadu;

1.2.2. galīgo subsīdiju summu pēc tilināto linu stiebriņu nodošanas linu pirmapstrādes uzņēmumam saskaņā ar noslēgto līgumu.

1.3. Valsts subsīdiju avansa saņemšanai linu audzētājs līdz 25.maijam iesniedz rajona lauksaimniecības departamentam pieteikumu pēc pielikuma nr.1 parauga.

1.4. Rajona lauksaimniecības departaments pārbauda avansa pieteikumus un to kopsavilkumu līdz 1998.gada 1.jūnijam iesniedz Zemkopības ministrijai;

1.5. Valsts subsīdiju galīgā izmaksa linu ražotājiem notiek pēc linu stiebriņu pārdošanas linu fabrikai, pamatojoties uz linu ražotāju pieteikumu pēc pielikuma nr.2 parauga.

Pieteikumi iesniedzami rajona lauksaimniecības departamentam pēc linu pārdošanas linu fabrikai.

2. Alus mieži

2.1. Subsīdijas ir tiesīgi saņemt visi alus miežu audzētāji, kuriem ir alus miežu sējumi un kuri ir noslēguši līgumus un piegādājuši pārstrādes uzņēmumiem ne mazāk kā 30 tonnas noteiktas kvalitātes alus miežu.

2.2. Alus miežu kvalitātes rādītāji:

Valsts subsīdijas par 1 tonnu piešķiramas līdz Ls 25 apmērā, ja pārstrādes uzņēmumam piegādātie alus mieži atbilst tabulā minētām kvalitātes prasībām:

Nosaukums	Kvalitātes prasības
1. Dīgtspēja	min. 95% (2 dienas ūdeņraža pārskābē)
2. Olbaltumvielas	līdz 11,5% (ieskaitot)
3. Mitrums	maks. 14%
4. Homogenitāte	min. 93% (vienas miežu šķirnes sēkla)
5. Tīrība	maks. 2,0% (citi graudi vai atkritumi (nezāles)
	maks. 0,1% eļļas augu graudu sēklas
6. Lielums	min. 91,0% (virs 2,5 mm sietiem)
7. Sīkie graudi	maks. 3,0% (zem 2,2 mm sieta)

Galīgo subsīdiju apmēru nosaka Zemkopības ministrija paredzētās summas Ls 120 tūkst. robežās. Subsīdiju apmērs var tikt samazināts, bet ne vairāk kā par 30%.

2.3. Valsts subsīdijas alus miežu audzētāji var saņemt, iesniedzot rajona lauksaimniecības departamentam līdz 1998.gada 30.novembrim:

- pieteikumu saskaņā ar pielikuma nr.3 paraugu;

- specializētas laboratorijas slēdzienu par alus miežu atbilstību izvirzītajām kvalitātes prasībām.

2.4. Rajonu lauksaimniecības departamenti apkopo iesniegtos pieteikumus, pārbauda tos un nosūta Zemkopības ministrijai pieprasījumu attiecīgās subsīdiju summas saņemšanai un izmaksai alus miežu audzētājiem. Pieprasījums Zemkopības ministrijai jāiesniedz līdz 1998.gada 1.decembrim.

3. Kartupeļi

3.1. Subsīdijas ir tiesīgi saņemt visi kartupeļu audzētāji - fiziskas un juridiskas personas, kurām 1998.gadā ir kartupeļu stādījumi un tās ir:

3.1.1. noslēgušas līgumus ar pārstrādes uzņēmumu par kartupeļu realizāciju;

3.1.2. piegādājušas cietes ražošanas uzņēmumam šķirnes kartupeļus ar vidējo cietes saturu 15.0 % un vairāk. Pie cietes satura 15% subsīdiju lielums ir līdz 2 Ls/t. Par katru cietes satura pieauguma 1% subsīdija palielinās par 0,5 Ls/t;

3.1.3. piegādājušas pārējiem pārstrādes uzņēmumiem atbilstošas šķirnes kartupeļus. Subsīdiju lielums ir līdz 7 Ls/t. Nepieciešamie kvalitātes rādītāji:

1. sausā un slapjā puve līdz 2.4%

2. drātstārpu bojājumi un vārpatas cauraugumi līdz 5.0%

3. brūnā puve līdz 2.0%

4. kraupis (dziļāks par 2 mm un vairāk kā 10% no bumbuļu

virsmas) līdz 17%

5. augšanas plaisas un izaugumi līdz 15%

1.-5.punktā minēto kvalitātes rādītāju summa nedrīkst pārsniegt 17%

6. mehāniskie bojājumi:

a) mazāk kā 3 brūces un ne dziļākas par 3 mm - līdz 20%

b) vairāk kā 3 brūces, vai arī tās dziļākas par 3 mm - līdz 10%

3.2 Pārstrādes uzņēmums līdz 20.novembrim nosūta rajonu lauksaimniecības departamentiem pieteikumu par subsīdiju saņemšanu pēc pielikuma nr.4 parauga.

3.3. Rajonu lauksaimniecības departamenti pārbauda iesniegtos pieteikumus par subsīdiju izmaksu, apkopo un iesniedz Zemkopības ministrijai kopsavilkumu līdz 1998.gada 1.decembrim.

3.4. Ja pieteiktā subsīdiju summa pārsniedz Ls 120 tūkst., Zemkopības ministrija precizē izmaksājamās subsīdijas apmēru. Subsīdiju apmērs var tikt samazināts, bet ne vairāk kā par 30%.

4. Proteīna kultūras

4.1.Valsts subsīdijas ir tiesīgi saņemt zirņu, vīķu un to mistru, lopbarības pupu, lopbarības lupīnas, rapša un ripša (par 00 šķirnēm) un galegas (ierīkošanas gadā) audzētāji, ja izpildīti šādi nosacījumi:

4.1.1. to graudiem atstātā platība ir ne mazāka par 3 ha, galegai ne mazāka par 1 ha;

4.1.2. par mistru sējumiem, ja zirņu vai vīķu piejaukums tajos ir ne mazāks par 30 %;

4.1.3. galegas sējumos augu garums (apskati izdara ne agrāk par 15. augustu) ir vismaz 10 cm un skaits ne mazāks par 10 augiem uz 1 m2.

4.2. Subsīdiju apmērs par zirņu vai vīķu mistru sējumiem - līdz Ls 20; zirņu, vīķu, ripša un rapša sējumiem - līdz Ls 30 un lopbarības pupu, lopbarības lupīnas un galegas sējumiem - līdz 35 Ls par vienu hektāru (nepārsniedzot subsīdijām paredzēto summu Ls 190 tūkst.). Subsīdiju apmērs var tikt samazināts, bet ne vairāk kā par 30%.

4.3. Valsts subsīdiju saņemšanai minēto kultūru audzētāji līdz 1. jūnijam iesniedz rajona lauksaimniecības departamentā pieteikumu pēc pielikuma nr.5 parauga.

4.4. Pamatojums subsīdiju izmaksāšanai ir sējumu lauka apskate vai sējumu reģistrācija, kuru veic lauku apskates inspektors, sastādot aktu.

4.5. Rajona lauksaimniecības departaments izlases veidā uz vietas pārbauda, vai sējums novākts graudiem, un līdz 15. septembrim subsīdiju pieteikumu kopsavilkumu iesniedz Zemkopības ministrijai.

5. Graudu glabāšana

5.1. Subsīdijas ir tiesīgi saņemt visi graudu audzētāji - fiziskās un juridiskās personas, kas glabā pašizaudzētus pārtikas graudus savā saimniecībā (uzņēmumā) vai uz līguma pamata citā saimniecībā vai uzņēmumā (izņemot labības pārstrādes un/vai glabāšanas uzņēmumus un ir deklarējuši graudus rajona lauksaimniecības departamentā līdz 15. oktobrim saskaņā ar pielikuma nr.6 paraugu;

5.2. Valsts subsīdijas saņem pēc pārtikas graudu (neskaitot spirtam un alum) realizācijas, Ls 1 mēnesī par vienu tonnu, sākot no oktobra līdz decembrim, pamatojoties uz pārtikas graudu glabātāja pieteikumu saskaņā ar pielikuma nr.7 paraugu Pieteikumi iesniedzami rajona lauksaimniecības departamentā pēc graudu realizācijas, bet ne vēlāk kā 1. decembrī. Pieteikumiem pievienojamas pavadzīmju un kvalitāti apliecinošo dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus);

5.3. Subsīdijas tiks izmaksātas arī pēc graudu realizācijas 1998. gada decembrī, kā arī 1999. gada janvārī - martā (aprēķinot no 1998. gada oktobra mēneša) ar nosacījumu, ja tiks izpildīta Lauksaimniecības likuma 16. panta (1) daļa par subsīdiju piešķiršanu 3% apmērā no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem 1999. gadam;

5.4. Subsīdiju prasītāju pieteikumus un iesniegtos dokumentus izskata rajona lauksaimniecības departamentā un to kopsavilkumu saskaņā ar pielikuma nr.8 paraugu iesniedz Zemkopības ministrijā līdz 15. decembrim;

5.5. Subsīdijas par nepilnu glabāšanas mēnesi tiek aprēķinātas par katru pilnu dekādi Ls 0,33 par vienu tonnu.

6. Jaunlopu izaudzēšana gaļai

6.1. Subsīdijas noteiktas par gaļai izaudzētiem ekstra un 1.klases jaunlopiem sekojošā apjomā:

Dzīvmasa (kg)	Subsīdijas	Subsīdijas 1.pakāpes	Subsīdijas
ieskaites svarā	specializēto gaļas	krustojumiem ar soeciali-	pārējo šķirņu
	šķirņu lopiem, Ls	zētām gaļas šķirnēm, Ls	lopiem, Ls
401 -465	120	70	30
virs 465	130	95	45

6.2. Subsīdijas par ekstra un pirmās klases jaunlopiem ir tiesīgi saņemt jaunlopu audzētāji pie šādiem nosacījumiem:

- ganāmpulkā ir vismaz 100 dažāda vecuma jaunlopi nobarošanai;

- pie realizācijas jaunlopu dzīvmasa nav mazāka kā 401 kg ieskaites svarā;

- jaunlopi realizēti kaušanai sertificētā pārstrādes uzņēmumā vai kautuvē, kas izsniedz šādas formas kvīti:

Īpašnieka	Kvīts	Jaun-	Šķirne	Dzīvmasa,	Nobaro-	Samak-
vārds, uzvārds	nr.	lopa		kg	juma	sa, Ls
juridiskas perso-	datums	inven-		ieskaites	klase
nas nosaukums		tāra nr.		svarā

6.3. Saņemto kvīti vai tās kopiju īpašnieks iesniedz lopkopības pārraugam. Lopkopības pārraugs apkopo informāciju par savu zonu, sastāda aktu, saskaņo to ar apkalpojošo veterināro speciālistu un iesniedz rajona lauksaimniecības departamentā pēc šādas formas:

Akts par ................ ceturksnī

izaudzētajiem smagsvara jaunlopiem

N.	Īpašnieka	Saimnie-	Kvīts	Jaunlopa	Dzīvmasa,	Subsī-	Bankas
p.	vārds,	cības	nr.	inventāra	kg ieskai-	dijas,	rekvi-
k.	uzvārds	adrese		nr., šķirne	tes svarā	Ls	zīti
Pārrauga paraksts	Vārds, uzvārds
Veterinārā speciālista paraksts	Vārds, uzvārds

6.4. Subsīdijas tiek pārskaitītas jaunlopu audzētājiem pēc dzīvnieku realizācijas reizi ceturksnī ar rajonu lauksaimniecības departamentu starpniecību.

7. Dārzeņi segtajās platībās

7.1. Uz subsīdijām ir tiesīgas pretendēt juridiskās personas, kurām:

- zemstikla platība ir ne mazāka par 1 ha,

- realizētā dārzeņu produkcija 1998.gadā nav mazāka par 50 tonnām no hektāra,

- veikti pasākumi audzēšanas tehnoloģijas uzlabošanai,

- nav pieteiktas subsīdijas Zemkopības ministrijas citas subsidēšanas programmas ietvaros par vieniem un tiem pašiem veiktajiem pasākumiem.

7.2. Subsīdiju apmērs par vienu m2 - Ls 0,50.

7.3. Subsīdiju saņemšanai pretendents līdz 1998. gada 1. septembrim iesniedz rajona lauksaimniecības departamentam pieteikumu pēc pielikuma nr.9 parauga.

7.4. Rajona lauksaimniecības departaments veic pieteikto platību novērtēšanu un iesniedz Zemkopības ministrijai kopsavilkumu līdz 1998. gada 15. septembrim. Pieteikumam pievienojamas dokumentu kopijas, kas apstiprina līdzekļu izlietojumu tehnoloģijas pilnveidošanai.

7.5. Ja pieteiktā subsīdiju summa pārsniedz Ls 70 tūkst., Zemkopības ministrija precizē izmaksājamās subsīdijas apmēru. Subsīdiju apmērs var tikt samazināts, bet ne vairāk kā par 30%.

7.6. Zemkopības ministrija līdz 1998. gada 1. novembrim veic kontroles pārbaudi atsevišķos segto platību uzņēmumos.

7.7. Ja pārbaudē tiek konstatēts, ka ir pārkāpts kāds no 7.1. punktā minētajiem nosacījumiem, segto platību uzņēmums uz 3 gadiem zaudē tiesības pretendēt uz jebkāda veida subsīdijām.

8. Piena lopkopības produkcijas konkurētspējas paaugstināšana

8.1. Subsīdiju izmaksas mērķis ir stimulēt Latvijā ražotās piena produkcijas kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, tehnoloģijas un iekārtu tālāku modernizāciju atbilstoši ES standartos izvirzītajām prasībām.

8.2. Situācijas izvērtēšanu, kā arī nepieciešamās izmaiņas un labojumus Nolikuma Nr. 4 8. punktā "Piena lopkopības produkcijas konkurētspējas paaugstināšana" nosaka Zemkopības ministrijas apstiprināta komisija, kuras sastāvā ietilpst pārstāvji no:

- Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta;

- Budžeta un finansu departamenta;

- Juridiskā departamenta;

- Informācijas departamenta;

- Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības( turpmāk LPCS).

8.3. Kopējā subsīdiju summa piena produkcijas konkurētspējas paaugstināšanai 1998. gadā - Ls 400 000, no tiem Ls 25 000 tiek piešķirti piena kvalitātes noteikšanas iekārtu iegādei.

8.4. Par piensaimniecības produkcijas konkurētspējas paaugstināšanu saņemtie naudas līdzekļi vispirms novirzāmi piena pārstrādes uzņēmumu iekārtu modernizācijai un uzņēmuma pielāgošanai ES standartu prasībām.

8.5. Noteikta šāda naudas līdzekļu saņemšanas kārtība:

- ievērojot likuma "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" prasības, tiesības saņemt Ls 25 000 ir Valsts veterinārā dienesta Veterinārmedicīnas diagnostikas centra References laboratorijai iekārtu iegādei, piesaistot Dānijas valdības finansētos projektus;

- tiesības saņemt naudas līdzekļus piena produkcijas konkurētspējas paaugstināšanai ir Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

8.6. Pretendējot uz subsīdiju saņemšanu, piena pārstrādes uzņēmumiem līdz 1998. gada 15. februārim LPCS jāiesniedz pieteikums (pielikums nr. 10) un projekta kopija. LPCS līdz 1. martam novērtē iesniegtos projektus un iesniedz kopsavilkumu Zemkopības ministrijā. Lēmumu par subsīdiju piešķiršanu pieņem Zemkopības ministrijas apstiprināta komisija, kurā ietilpst pārstāvji no:

- Valsts veterinārā dienesta;

- Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta;

- Budžeta un finansu departamenta;

- Produktivitātes kvalitātes vadības departamenta;

- LPCS.

8.7. Pēc projekta realizācijas subsīdiju pretendents iesniedz LPCS projektam izlietoto līdzekļu apstiprinošus dokumentus. LPCS sastāda kopsavilkumu par subsīdiju saņemšanu (pielikums nr. 11) un iesniedz to Zemkopības ministrijā, pievienojot minētos dokumentus.

Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta

direktore V. Feodorova

 

Nolikums Nr. 6

Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība netradicionālo nozaru attīstībai un lauku vides sakārtošanai 1998. gadā

Subsidēšanas mērķis - atbalstīt netradicionālo lauksaimniecības nozaru un konkurēntspējīgas alternatīvās uzņēmējdarbības attīstību, veicināt lauku apdzīvotības uzturēšanu un jaunu darba vietu radīšanu, zemnieku izglītošanu un jaunāko zinātniski tehnisko atziņu ieviešanu, ekoloģiski tīru pārtikas produktu ražošanu. Subsīdijas paredzētas šādiem pasākumiem:

N.p.k.	Pasākums	Paredzētais finansējums, Ls tūkst.
1.	Lauksaimniecības netradicionālo nozaru un
	alternatīvo nodarbošanās veidu attīstīšana;	250
2.	Bioloģiskās lauksaimniecības atbalstīšana	190
3.	Zemnieku izglītošana	511
	Kopā:	951

1. Lauksaimniecības netradicionālo nozaru

un alternatīvo nodarbošanās veidu attīstība

1.1. Pretendēt uz valsts subsīdiju saņemšanu var juridiskas personas, kas darbojas vai darbosies šādos virzienos:

- Latvijas apstākļos līdz šim mazizplatītu vai jaunu, netradicionālu augu, dzīvnieku un sēņu audzēšana;

- lauku tūrisma objektu izveide un ar lauku tūrisma servisu saistītu pakalpojumu sniegšana zemnieku un piemājas saimniecībās.

1.2. Subsīdijas tiek aprēķinātas 30% apmērā no 1.1. punktā paredzētajiem virzieniem izlietoto kredīta līdzekļu summas, bet zemnieku saimniecībām, kuru īpašnieki ir vecumā līdz 35 gadiem un kuriem ir vismaz 2 gadu saimniekošanas pieredze, - 35% apmērā. Subsīdiju apmērs vienam subsīdiju saņēmējam nedrīkst pārsniegt attiecīgi Ls 3 000 un Ls 3 500.

1.3. Šā nolikuma kārtībā var subsidēt tikai tos pasākumus, kuru veikti (apliecinošie dokumenti - kredīta līgums, akti, iegādes pavadzīmes u.c.) no 1998. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 1.novembrim.

1.4. Pretendenti subsīdiju saņemšanai iesniedz līdz 1998.g. 1. martam rajona lauksaimniecības departamentam pieteikumus saskaņā ar pielikuma nr.1 paraugu. Bez tam pretendentam jāiesniedz saimniecības (uzņēmuma) ražošanas attīstības plāns un citi pieteikumam pievienojamie dokumenti (skatīt pielikumu nr. 1).

1.5. Saimniecības (uzņēmuma) ražošanas attīstības plānu izskatīšanai rajona lauksaimniecības departamenti nepieciešamības gadījumos var pieaicināt ražošanas attīstības plānu analīzes speciālistu vai Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra sertificētu ekonomikas speciālistu.

1.6. Rajona lauksaimniecības departaments reģistrē saņemtos pieteikumus un, pieaicinot (ar padomdevēja tiesībām) attiecīgo nozaru speciālistus, kā arī šo nozaru organizāciju pašpārvaldes pārstāvjus, pārbauda pretendentu atbilstību nolikumā noteiktajām prasībām, un līdz 1998.gada 1.aprīlim iesniedz datus Zemkopības ministrijas Stratēģijas un kooperācijas departamentam (saskaņā ar pielikuma nr. 2 paraugu).

1.7. Rajona lauksaimniecības departaments pārbauda pretendentu iesniegtos līdzekļu izlietošanas apliecinošos dokumentus, izvērtē to realizēšanas lietderību, un līdz 1998.gada 15. novembrim iesniedz Zemkopības ministrijai subsīdiju saņemšanai kopsavilkumu saskaņā ar pielikuma nr. 3 paraugu.

1.8. Pirms subsīdiju izmaksāšanas to potenciālais saņēmējs slēdz ar rajona lauksaimniecības departamentu līgumu uz 5 gadiem (saskaņā ar pielikuma nr. 4 paraugu), kurā tiek noteikts, ka subsīdiju saņēmējs uzņemas saistības:

- ievērot, attiecībā uz audzējamajām sugām, visas spēkā esošās likumdošanas un normatīvo aktu noteiktās prasības;

- bez saskaņošanas ar rajona lauksaimniecības departamentu nelikvidēt un nepārdot iepirkto izejmateriālu un citas par subsīdijām iegādātās materiālās vērtības;

- nodrošināt iegādātās tehnikas, iekārtu un inventāra lietderīgu un intensīvu izmantošanu;

- līguma laušanas gadījumā 3 mēnešu laikā atmaksāt subsīdijās saņemtos naudas līdzekļus.

2. Bioloģiskās lauksaimniecības atbalstīšana

Šajā nolikuma punktā noteikta kārtība, kādā izmaksājamas subsīdijas, lai veicinātu bioloģiskās lauksaimniecības un labas lauksaimniecības prakses attīstību Latvijā, atbilstoši ES direktīvu 2078/92 un 91/676/EEC, kā arī HELCOM rekomendāciju prasībām.

2.1. Uz Valsts subsīdiju saņemšanu no 1998.gada budžeta līdzekļiem var pretendēt fiziskās un juridiskās personas kuras atbilst šādiem nosacījumiem:

2.1.1. ir piešķirts kāds no starptautiski atzītajiem sertifikātiem (Demeter, Biodyn, OCIA, OKOL), sertifikāts "Latvijas ekoprodukts", vai vismaz Latvijas Ekofonda "Zaļais sertifikāts";

2.1.2. sertifikāts saņemts iepriekšējā kalendārajā gadā;

2.1.3.nodrošina savu saimniecību ar pašražoto pārtiku vismaz 30 % apmērā.

2.2. Subsīdijas tiek aprēķinātas 30% apmērā no bioloģiskās lauksaimniecības pasākumos izlietoto kredītlīdzekļu summas. Par kredītiem tiek uzskatīti aizdevumi, kurus izsniegušas kredītiestādes un Latvijā reģistrēti uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības. Subsīdiju apmērs vienam subsīdiju saņēmējam nedrīkst pārsniegt Ls 5000.

2.3. Subsidēt var tikai tos pasākumus, kuru realizācija (apliecinošie dokumenti - kredītlīgums, akti, iegādes pavadzīmes u.c.) ir veikta no 1998.gada 1. janvāra līdz 1998.gada 1.novembrim.

2.4. Pretendenti subsīdiju saņemšanai iesniedz līdz 1998.gada 1. martam rajona lauksaimniecības departamentam pieteikumus saskaņā ar pielikuma nr. 5 paraugu. Bez tam pretendentam jāiesniedz saimniecības (uzņēmuma) attīstības plāns ar investīciju nepieciešamo pamatojumu un citi pieteikuma pielikumā pievienojamie dokumenti (skatīt pielikumu nr. 5).

2.5. Rajona lauksaimniecības departaments reģistrē saņemtos pieteikumus un, pieaicinot (ar padomdevēja tiesībām) Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības (LaBiLOA) pārstāvi, pārbauda pretendentu atbilstību nolikumā noteiktajām prasībām un līdz 1998.g. 1.aprīlim iesniedz kopsavilkumu (pielikums nr. 6) Zemkopības ministrijas Stratēģijas un kooperācijas departamentam.

2.6. Rajona lauksaimniecības departaments pārbauda pretendentu iesniegtos līdzekļu izlietošanu apliecinošos dokumentus, izvērtē to realizēšanas lietderību, un līdz 1998.gada 15. novembrim iesniedz Zemkopības ministrijai kopsavilkumu subsīdiju saņemšanai saskaņā ar pielikuma nr. 7 paraugu.

2.7. Pirms subsīdiju izmaksāšanas to saņēmējs slēdz ar rajona lauksaimniecības departamentu līgumu uz 5 gadiem, kurā tiek noteikts, ka subsīdiju saņēmējs uzņemas saistības(pielikums nr. 8):

- vismaz turpmāko 5 gadu laikā nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību,

- pildīt visas sertifikāta lietotājam izvirzāmās prasības.

3. Zemnieku izglītošanai

Šajā nolikuma 3. punktā noteikta kārtība, kādā izmaksājamas subsīdijas šādu ar zemnieku izglītošanu saistīto pasākumu realizācijai:

N.p.k.	Pasākums	Paredzētais finansējums, Ls tūkst.
1.	Izglītojošo un informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana	151
2.	Labas prakses saimniecību atbalsts	260
3.	Lauksaimniecības sasniegumu popularizēšana izstādēs,
	aršanas sacensības un lauku sporta spēles	50
4.	Studējošo lauku jauniešu atbalsts	10
5.	Izglītojošo kursu un semināru atbalsts	40
	Kopā	511

3.1. Informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana

3.1.1. Subsīdijas informatīvo materiālu sagatavošanai un izplatīšanai tiek piešķirtas, lai nodrošinātu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājus ar nepieciešamo ekonomisko un jaunāko tehnoloģisko informāciju (drukāto, video vai cita veida) saimniecisko lēmumu pieņemšanai, izskaidrotu Latvijas un Eiropas Savienības lauksaimniecības pamatnostādnes, prasības un nodrošinātu ar bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanu saistītu un pieteikumos uzrādītu pasākumu izdevumu daļēju apmaksu - saskaņā ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības (LaBiLOA) padomes apstiprinātām rekomendācijām

3.1.2. Subsīdijas cukurbiešu nozares attīstībai izmaksājamas pēc Zemkopības ministrijas apstiprinātās tāmes informācijas, reklāmas, cukura nozares kadru sagatavošanas izdevumu un gada dalības maksas Starptautiskajā cukura organizācijā segšanai.

3.1.3.Valsts subsīdijas Zemkopības ministrijas pasūtīto informatīvo materiālu sagatavošanai un izplatīšanai saņem SIA BO "Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs" (turpmāk tekstā - LKC) un Valsts Agrārās ekonomikas institūts (turpmāk tekstā - AEI) šādām programmām:

N.	Programma	Izpildītājs	Summa,
p.k.			Ls tūkst.
1.	Informatīvie un izglītojošie materiāli zemniekiem, organizatoriem,
	rajonu lauksaimniecības departamentiem, lauksaimniecības skolām
	un konsultantiem, kvalifikācijas kursu apmeklētājiem	LKC	50,0
2.	Ekonomiskās informācijas datu bāzes pilnveidošana (FADN)
	un analītisko materiālu izplatīšana lietotājiem	AEI	18,106
3.	ES un citu Eiropas valstu lauksaimniecības un lauku politikas
	attīstības informatīvo materiālu apkopojums (Eiro Agro Pols)
	un izplatīšana lauksaimniecības speciālistiem	AEI	11,850
4.	Tirgus un cenu informācijas (TICIS) apkopošana,
	analīze un izplatīšana lietotājiem	AEI	35,044
	Kopā		115,0

Subsīdijas tiek izmaksātas saskaņā ar noslēgto līgumu starp Zemkopības ministriju un izpildītājiem. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir programmas izdevumu tāme. Zemkopības ministrija pārskaita naudu izpildītājam ik mēnesi (ceturksni) pēc darbu izpildes akta iesniegšanas un apstiprināšanas ministrijā. Par subsīdiju izlietojumu atbildīgs Pētījumu un izglītības departaments.

3.2. Labas prakses saimniecību atbalsts

3.2.1. Šīs subsīdijas ir tiesīgas saņemt juridiskās personas, kas ražo lauksaimniecības tradicionālo un netradicionālo preču produkciju, veic tās pirmapstrādi un/vai sniedz ar šo ražošanu saistītus pakalpojumus, savā līdzšinējā darbībā uzrādījušas labus rezultātus, lieto progresīvas un vidi saudzējošas tehnoloģijas, ievieš jaunākās zinātnes atziņas, veic savas saimnieciskās darbības grāmatvedības uzskaiti un tiek (tiks) izmantotas kā labas prakses demonstrējumu saimniecības, lauksaimniecības speciālistu apmācībai vai kvalifikācijas paaugstināšanai.

3.2.2. Subsidēšana tiek veikta līdz Ls 10 000 apmērā vienam subsīdiju saņēmējam, pamatojoties uz dokumentāli pierādītiem un ar attiecīgo rajona lauksaimniecības departamentu nozaru speciālistiem saskaņotiem izdevumiem (kredīts un/vai paša līdzekļi) saimniecības (uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības) attīstībai un labas prakses demonstrēšanas pasākumiem 1998.gadā, izņemot tos pasākumus, kuri ir vai tiks finansēti no valsts subsīdiju fonda 1998. gadā. Ja pretendents ir saņēmis vai ir iesniedzis pieteikumu subsīdijām par 2. Nolikuma 2.1., 2.3., 2.4., 2.5. un šī Nolikuma 1.1. punktā paredzētajiem pasākumiem, tad tos nedrīkst atkārtoti pieteikt labas prakses saimniecības subsīdijām.

3.2.3. Pretendentiem uz subsīdiju saņemšanu ir jābūt sastādītam saimniecības attīstības plānam, īsi raksturojot tā pamatsastāvdaļas iesniedzamā pieteikuma pielikumā (vēsture, pašreizējā darbība un ekonomiskie rādītāji, mērķi, īstermiņa un ilgtermiņa plāni, vajadzības, organizatoriskā struktūra, mārketings u.c.). Ja tiek ņemts kredīts, tad līgumam ar kredītiestādi jābūt noslēgtam 1998.gadā.

3.2.4. Pieteikumi šo subsīdiju saņemšanai jāiesniedz attiecīgā rajona lauksaimniecības departamentā līdz 1998.g. 1.martam pēc pielikuma nr. 9 parauga. Visi pieteikumi tiek reģistrēti un uzglabāti vismaz 5 gadus. Pieteikuma pielikumā pievienojamie dokumenti vai to kopijas:

1. ziņas par saimniecības (uzņēmuma) attīstības plānu;

2. veicamo pasākumu realizācijai plānoto izdevumu tāme (pamatojot katru pozīciju), kurā vismaz 50% apjomā jāiekļauj izdevumi, kuri ir tieši saistīti ar labas prakses demonstrēšanas pasākumu organizāciju un speciālistu apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu;

3. nodomu protokols par sadarbību ar kādu no lauksaimniecības mācību iestādēm un/vai Lauksaimniecības konsultāciju dienestu uz laika periodu, ne īsāku par 3 gadiem, tajā parādot kursu apjomu cilvēkdienās un ražošanas prakses vietas, laiku cilvēkmēnešos;

4. ar kredītiestādēm noslēgto līgumu kopijas;

5. citi dokumenti, kas apliecina pretendenta atbilstību šajā līgumā noteiktajām prasībām.

3.2.5. Rajona lauksaimniecības departaments, vajadzības gadījumā pieaicinot speciālistus no pašvaldībām, nozaru pašpārvaldes organizāciju pārstāvjus, attiecīgo nozaru speciālistus, ražošanas attīstības plānu analīzes speciālistu vai Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra sertificētu ekonomikas speciālistu izskata saimniecības (uzņēmuma) ražošanas attīstības plānus, pieteikumus, pārbauda uzrādīto datu pareizību, apkopo pieteikumus ar pozitīviem lēmumiem un iesniedz kopsavilkumu (pielikums nr. 10), kā arī atbalstīto pieteikumu un to pielikumu kopijas Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamentā līdz 1998.g. 20.martam. pieteikumu pareizu izvērtēšanu.

3.2.6. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs apstiprina konkursa noteikumus un izveido konkursa komisiju subsīdiju piešķiršanai līdz 1998.gada 1. maijam, informējot par konkursa rezultātiem rajonu lauksaimniecības departamentus.

3.2.7. Rajonu lauksaimniecības departamenti informē visus pretendentus par konkursa rezultātiem un slēdz līgumus par turpmāko sadarbību (pielikums nr. 12) ar subsīdiju saņēmējiem.

3.2.8. Subsīdiju saņēmēji ne vēlāk kā līdz 1998.gada 15.novembrim iesniedz rajonu lauksaimniecības departamentos pārskatus par veiktajiem pasākumiem un to realizācijai izlietotos līdzekļus apliecinošus dokumentus (stingrās uzskaites pavadzīmes un kases čeki, kvītis un citi maksājumus un darījumus apliecinoši dokumenti saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1994.gada 14.jūnija noteikumiem nr. 117 un spēkā esošajiem Valsts ieņēmumu dienesta normatīvajiem aktiem), atsevišķi uzrādot izdevumus, kuri ir tieši saistīti ar labas prakses demonstrēšanas pasākumu organizāciju un speciālistu apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu. Rajona lauksaimniecības departamenti pārbauda iesniegto datu pareizību, precizē subsīdijās izmaksājamās summas un līdz 30.novembrim iesniedz rajona lauksaimniecības departamenta direktora apstiprinātos pieteikumus subsīdiju saņemšanai (pielikums nr. 11) Zemkopības ministrijā.

3.2.9. Zemkopības ministrijas Budžeta un finansu departaments 10 dienu laikā pēc līdzekļu saņemšanas no budžeta pārskaita subsīdijas rajonu lauksaimniecības departamentiem, kuri pārskaita vai izmaksā subsīdijas to saņēmējiem.

3.2.10. Pirms subsīdiju izmaksas rajona lauksaimniecības departaments slēdz ar subsīdiju saņēmējiem līgumus (pielikums nr. 12), kuros tiek noteikts, ka subsīdiju saņēmējs uzņemas šādas galvenās saistības:

- vismaz 5 gadus ievērot labas prakses nosacījumus un turpināt tās demonstrēšanu, kā arī pildīt speciālistu apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanas bāzes funkcijas;

- bez saskaņošanas ar rajona lauksaimniecības departamentu nesašaurināt saimniecības (uzņēmuma) saimniecisko darbību un materiāli tehnisko bāzi;

- līguma laušanas gadījumā trīs mēnešu laikā atmaksāt subsīdijās saņemtos naudas līdzekļus.

3.3. Lauksaimniecības sasniegumu izstādes, aršanas sacensību un Lauku sporta spēļu organizēšana

3.3.1. Subsīdijas valsts nozīmes izstādes organizēšanai zinātnes, tehnikas un selekcijas sasniegumu augkopībā un lopkopībā propagandēšanai, aršanas sacensībām un Lauku sporta spēlēm 1998. gadā tiks piešķirtas konkursa kārtībā.

3.3.2. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs izveido konkursa komisiju un apstiprina noteikumus.

3.3.3. Subsīdiju saņemšanas pretendents līdz 1998. gada 1. martam iesniedz Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamentā motivētu pieteikumu atbilstoši pasākuma mērķiem, pievienojot plānoto izdevumu kalkulāciju.

3.3.4. Subsīdijas tiek izmaksātas saskaņā ar noslēgto līgumu starp Zemkopības ministriju un subsīdiju saņēmēju, atbilstoši darbu kalendārajam plānam, tāmei un Zemkopības ministrijā iesniegtajiem un apstiprinātajiem darbu pieņemšanas un nodošanas aktiem.

3.4. Valsts subsīdiju izlietošana lauksaimniecību studējošo lauku jauniešu atbalstam

No subsīdijām tiek izveidots stipendiju fonds studējošo lauku jauniešu atbalstam.

Stipendija tiek noteikta Ls 40 mēnesī vienam stipendiātam 1998.gadā

Šis nolikums nosaka kārtību, kādā veidā tiek piešķirtas Zemkopības ministrijas stipendijas studējošiem lauku jauniešiem.

Stipendiju mērķis ir veicināt kvalificētu speciālistu sagatavošanu lauksaimniecības nozarē un atbalstīt studējošo lauku jaunatni izglītības iegūšanā.

Uz stipendijas saņemšanu var pretendēt Latvijas augstskolu, koledžu un lauksaimniecības tehnikumu audzēkņi, kā arī ārvalstu augstskolās lauksaimniecību studējošie Latvijas Republikas pilsoņi.

Stipendijas kandidāts(-e) iesniedz rajona lauksaimniecības departamentā izziņu no mācību iestādes par labām un teicamām sekmēm mācībās, rekomendācijas no mācību iestādes un vietējās pašvaldības, viņam (-ņai) jābūt dienas nodaļas studentam(-tei) un jābūt apguvušam(-ai) pusi no studiju/mācību programmas.

Apkopotos pieteikumus stipendiju saņemšanai rajonu lauksaimniecības departamenti iesniedz Zemkopības ministrijas Pētījumu un izglītības departamentā līdz 1998.gada 1.martam.

Stipendijas piešķir ar valsts sekretāra rīkojumu izveidota komisija. Konkursa komisiju un tās nolikumu apstiprina valsts sekretārs. Stipendijas iegūšanas prioritāte ir Latgales reģiona jauniešiem, zemnieku saimniecību vadītājiem vai nākamajiem to apsaimniekotājiem.

Stipendijas saņēmējs atbilstoši konkursa komisijas lēmumam noslēdz līgumu par trīs gadu darbu nozarē rajonā, kurš devis rekomendāciju. Laužot līgumu, stipendiāts attiecīgajam rajona lauksaimniecības departamentam atmaksā visu saņemto stipendijas summu.

Par subsīdiju izlietojumu ir atbildīgs Pētījumu un izglītības departaments

3.5. Valsts subsīdiju izlietošana izglītojošo kursu un semināru atbalstam

Šis nolikums nosaka kārtību, kādā veidā tiek piešķirtas subsīdijas kvalifikācijas kursu un semināru organizēšanai un līdzdalībai starptautiskos izglītības pasākumos.

No valsts subsīdiju fonda šiem mērķiem tiek izdalīta summa Ls 40 000 apmērā.

Subsīdiju mērķis ir daļēji atbalstīt aktuālus, ar lauksaimniecību saistītus kvalifikācijas celšanas, izglītības un tālākizglītības pasākumu organizēšanu, paredzot valsts līdzfinansēšanu.

Finansējuma saņemšanas kārtība:

1. Šo finansējumu var izmantot arī Latvijas speciālistu, uzņēmēju un pedagoģisko darbinieku līdzdalības nodrošināšanai starptautiskos izglītības un profesionālos kvalifikācijas celšanas pasākumos to projektu ietvaros, kas apstiprināti Finansu ministrijas Starptautiskās palīdzības koordinācijas padomē.

2. Pieteikumu finansiāla atbalsta saņemšanai kursu rīkotāji iesniedz Zemkopības ministrijas Pētījumu un izglītības departamentā līdz 1998. gada 1. jūnijam. Pieteikumam jābūt noformētam projekta formā.

3. Finansējumu konkursa kārtībā piešķir ar Zemkopības ministrijas rīkojumu izveidota komisija. Konkursa komisiju, tās nolikumu un konkursa noteikumus apstiprina valsts sekretārs. Ar šiem dokumentiem katrs projekta iesniedzējs var iepazīties Zemkopības ministrijas Pētījumu un izglītības departamentā.

4. Par subsīdiju saņemšanu, atbilstoši konkursa rezultātiem, tiek noslēgts līgums ar Zemkopības ministriju saskaņā ar projektā uzrādīto tāmi.

Pētījumu un izglītības departamenta direktors P. Lībietis

Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta

direktore V. Feodorova

Nolikums Nr. 7

Subsīdiju izlietošanas kārtība kredītu garantijas fondam 1998.gadā

1. Zemkopības ministrija no 1998.gadā piešķirtajām subsīdijām Ls 804 tūkstošus paredz novirzīt kredītu garantiju fonda papildināšanai, t.sk. lauksaimniecības produkcijas ražotājiem - Ls 564 tūkstošus, Baltijas jūras zvejas flotes atjaunošanai - Ls 240 tūkstošus.

2. Kredītu garantiju fondu papildina:

- no kredītiem, kuri tiek atmaksāti valsts akciju sabiedrībai "Lauku attīstības fonds",

- piesaistot papildresursus no ES PHARE programmas u.c. starptautiskajiem donoriem,

- no budžetā paredzētajām subsīdijām un citiem VAS "Lauku attīstības fonds" ieņēmumiem.

3. VAS " Lauku attīstības fonds" līdzekļus, kurus Zemkopības ministrija tam pārskaita kredītu garantēšanai, glabā Latvijas Hipotēku un zemes bankā saskaņā ar 1997.gada konkursa komisijas 10.03. 1997. lēmumu.

4. Kredītu garantija tiek piešķirta:

4.1. līdz 30% no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas attīstībai un tehnoloģiskai modernizācijai paredzētās kredīta summas:

- zemes un zemnieku saimniecību pirkšanai,

- ražošanas nozīmes objektu būvniecībai,

- ražošanas tehniskā parka atjaunošanai un modernizācijai,

- augstvērtīgu vaislas dzīvnieku pirkšanai,

- produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanai,

- bioloģiskās lauksaimniecības pasākumiem,

- lauksaimniecības netradicionālo nozaru attīstībai.

4.2. līdz 50% no lauku attīstībai piešķirtā Pasaules bankas kredīta, ja aizdevumu summa nepārsniedz Ls 3 tūkst.;

4.3. līdz 30% jaunu zvejas kuģu un laivu iegādei Baltijas jūras zvejas flotes atjaunošanai izlietotās kredītu summas pēc valsts Zivsaimniecības pārvaldes komisijas lēmuma.

5. Kredītu garantijas var tikt piešķirtas jebkurai komercbankai, ja tā izsniedz kredītus šajā Nolikumā paredzētajiem mērķiem un ir noslēgusi atbilstošu līgumu ar VAS "Lauku attīstības fonds".

6. Lēmumus par KGF pakalpojumu izmantošanu pieņem atbilstošās kredītiestādes kredītkomiteja, kurā tiek pieaicināts arī VAS " Lauku attīstības fonds" pārstāvis.

7. KGF pakalpojumus izmantojošā kredītiestāde iesniedz VAS " Lauku attīstības fonds" kredītkomitejas protokola kopiju un konkrētu pieprasījumu atbilstošā kredītņēmēja kredīta seguma papildu nodrošināšanai.

8. VAS " Lauku attīstības fonds" valde 5 darba dienu laikā no attiecīgā pieprasījuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par pieļaujamo garantiju apjoma un garantiju riska atbilstību KGF noteikumiem un pozitīva lēmuma gadījumā piešķir noteikto garantiju summu 2 darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

9. VAS "Lauku attīstības fonds", saskaņojot ar kredītiestādi, slēdz ar kredītņēmēju līgumu, kurā paredzētas visas no kredītgarantiju izsniegšanas izrietošās saistības. VAS "Lauku attīstības fonds" ir tiesības regresa kārtībā vērst pret kredītņēmēju prasījumu kredīta neatmaksāšanas gadījumā radušos zaudējumu segšanai.

10. VAS "Lauku attīstības fonds" reizi ceturksnī- līdz 15. IV, 15.VII, 15.X, 15.I sniedz atskaiti Zemkopības ministrijai par katram kredītgarantiju ņēmējam izsniegto garantiju apjomiem un virzieniem. Zemkopības ministrija ir tiesīga pieprasīt arī papildinformāciju par šo līdzekļu izlietojumu.

11. KGF apkalpošanas izdevumus pamatā sedz no depozīta procentu ieņēmumiem.

12.VAS "Lauku attīstības fonds", slēdzot līgumu ar Zemkopības ministriju, uzņemas atbildību par tam pārskaitīto subsīdiju mērķtiecīgu izlietošanu.

Budžeta un finansu departamenta direktors J. Pavārs

Nolikums Nr. 8

Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība privāto mežu platību mākslīgajai atjaunošanai un lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanai 1998. gadā

Šajā nolikumā noteikta kārtība, kādā izmaksājamas subsīdijas zemnieku saimniecībām par meža ieaudzēšanu lauksaimniecībā neizmantojamās zemēs un izcirsto meža platību mākslīgo atjaunošanu, kur cirte notikusi pirms zemes īpašuma tiesību atjaunošanas.

1. Valsts subsīdijas no 1998. gada Valsts budžeta līdzekļiem var tikt noteiktas un izmaksātas 1 ha platību apmežošanai šādā apmērā:

- stādot nesagatavotā augsnē	- Ls 100
- stādot mehanizēti sagatavotā augsnē	- Ls 150
- sējot priedi	- Ls 75

2. Uz šīm subsīdijām var pretendēt zemnieku saimniecības, kuras atbilst šādiem nosacījumiem:

2.1. īpašumā esošās lauksaimniecībā izmantojamās un meža zemes ir reģistrētas Zemesgrāmatā uz subsīdiju pieteicēja vārda;

2.2. var uzrādīt "Meža apsaimniekošanas projektu" vai "Meža kartīti", zemnieku saimniecības reģistrācijas apliecību un zemes robežu plānu;

2.3. ir Valsts meža dienesta noteiktajā kārtībā sastādīts un apstiprināts "Meža atjaunošanas ( ieaudzēšanas) projekts";

2. Šīs subsīdijas nepiešķir, ja pēc īpašumā piešķirtās zemes ierādīšanas dabā izcirstās platības netiek atjaunotas Valsts meža dienesta noteiktajā kārtībā.

3. Pretendenti uz valsts subsīdiju saņemšanu līdz 1998.g. 15. februārim iesniedz rajona lauksaimniecības departamentam pieteikumus saskaņā ar pielikuma nr.1 paraugu.

4. Rajonu lauksaimniecības departaments, pieaicinot meža īpašnieku un/vai zemnieku pašpārvaldes organizāciju, kā arī attiecīgās virsmežniecības pārstāvjus, izveido komisijas, kas pārbauda pieteikumu atbilstību un pieņem lēmumu subsīdiju piešķiršanai prioritārā secībā. Attiecīgos kopsavilkumu (pielikums nr.2) līdz 1998.gada 15.martam iesniedz Zemkopības ministrijai, lai rezervētu šim subsīdijām nepieciešamos līdzekļu apjomus.

5. Zemkopības ministrija līdz 1. aprīlim izvērtē subsīdiju pieprasījumu pa rajoniem un paziņo rajonu lauksaimniecības departamentiem tiem rezervētās summas. Rajonu departamenti 10 dienu laikā attiecīgi informē pretendentus par subsīdiju saņemšanu 1998.gadā. Saimniecībām, kuras būs veikušas atjaunošanu un apmežošanu, bet rajonam 1998.gadā paredzēto ierobežoto summu ietvaros nesaņems subsīdijas, ir priekšrocības, uz iekļaušanu 1999.gadā subsidējamo saimniecību sarakstā.

6. Prioritāte subsīdiju saņemšanai 1998.gadā ir šādiem pasākumiem:

7.1. izcirtumu apmežošana, priekšrocības ir tiem pretendentiem, kuriem šādas platības ir lielākas;

7.2. meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantojamās zemēs.

8. Pretendenti uz subsīdiju saņemšanu līdz 1998.gada 1.novembrim iesniedz rajona lauksaimniecības departamentam valsts mežziņa apstiprinātu dokumentu par apmežojuma tehnisko pieņemšanu.

9. Rajona lauksaimniecības departaments, vadoties no pieteikumu izskatīšanas komisijas atzinuma un tehniskās pieņemšanas akta, dod slēdzienu par subsīdijas izmaksu katram pieteicējam, sagatavo kopsavilkumu (pielikums nr. 3) un iesniedz to Zemkopības ministrijai līdz 20.novembrim.

Valsts sekretāra vietnieks A. Ozols

Nolikums Nr. 9

Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība Nacionālās zvejniecības atjaunošanai un attīstībai jūras piekrastē un iekšējos ūdeņos 1998.gadā

Šis nolikums nosaka kārtību, kādā izlietojamas subsīdijas jaunu zvejas tehnoloģiju ieviešanai, zvejas aprīkojuma modernizēšanai, stihiskās dabas parādībās zaudēto zvejas rīku atjaunošanas kompensācijai, nozvejoto zivju uzglabāšanas iespēju pilnveidošanai, iekšējo ūdeņu zivju pārstrādes tehnoloģiju ieviešanai, profesionālās zvejniecības apmācības veicināšanai.

1. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt:

1.1. Juridiska vai fiziska persona, kas nodarbojas ar zveju (individuālo darbu) jūras piekrastē vai iekšējos ūdeņos, ja tas ir ņēmis kredītu no kredīta iestādēm, nomā ar izpirkšanas tiesībām (līzings) vai izlietojis savus līdzekļus jaunu zvejas kuģu, motorlaivu, laivu, zvejas rīku iegādei, to jaunbūvei un modernizācijai, kā arī jaunu zvejas tehnoloģiju ieviešanai un nozvejoto zivju uzglabāšanas, zivju pārstrādes tehnoloģisko iekārtu iegādei un montāžai.

1.2. Juridiska vai fiziska persona, kas stihiskās nelaimes gadījumā (vētra; ugunsgrēkā u.c.) ir zaudējis zvejas rīkus.

1.3. Persona, kas ir paaugstinājusi savu profesionālo kvalifikāciju zvejniecības jomā jūrskolā, arodvidusskolā, jūrniecības koledžā u.c. specializētās mācību iestādēs.

2. Lai šā Nolikuma 1.1. un 1.2.punktos minētās juridiskās vai fiziskās personas saņemtu subsīdijas, jāievēro šādas prasības:

2.1. juridiskai personai jābūt reģistrētai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, bet fiziskai personai jābūt individuālā darba reģistrācijas apliecībai saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" 24. pantu;

2.2. statūtos jābūt norādītai uzņēmējdarbībai zvejniecības jomā;

2.3. jābūt noslēgtam rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumam zvejai piekrastē vai iekšējos ūdeņos;

2.4. jābūt zvejas licencei, kas saņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides valsts inspekcijas Jūras kontroles daļā vai reģionālajā vides pārvaldē;

2.5. nedrīkst būt nopietnu zvejas tiesību nomas vai attiecīgo zvejas noteikumu pārkāpumu;

2.6. īpašumā vai nomā jābūt esošiem peldošiem līdzekļiem (kuģiem, laivām), kas ir reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides valsts inspekcijas Mazo kuģu reģistra daļā;

2.7. juridiskās personas neto apgrozījuma struktūrā ieņēmumi no zvejniecības nedrīkst būt mazāki par 50%;

3. Subsīdijas jaunu zvejas kuģu, motorlaivu, laivu, zvejas rīku iegādei, to jaunbūvei, modernizācijai, kā arī jaunu zvejas tehnoloģiju ieviešanai un nozvejoto zivju uzglabāšanas, zivju pārstrādes tehnoloģisko iekārtu iegādei un montāžai tiek izmaksātas 30% apjomā no pasākumā izlietotā kredīta (līzinga) un savu līdzekļu kopsummas. Subsīdiju saņēmēju līgumam par kredīta (līzinga) ņemšanu ir jābūt slēgtam 1998.gadā, bet ne vēlāk kā līdz 1.novembrim. Šī mērķa subsīdijās var tikt izmantots līdz 70% no kopējā subsīdiju apjoma.

4. Subsīdijas par stihiskās dabas parādībās zaudētiem zvejas rīkiem tiek izmaksātas:

- juridiskai personai - 50% apjomā no zaudēto zvejas rīku atlikušās bilances vērtības;

- fiziskai personai - 30% apmērā no zaudēto zvejas rīku sākotnējās vērtības. Šī mērķa subsīdijās var tikt izmantots līdz 20% no kopējā subsīdiju apjoma.

5. Subsīdijas par profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu zvejniecībā tiek izmaksātas 50% apjomā no mācību maksas. Šī mērķa subsīdijām var tikt izmantoti līdz 10% no kopējā subsīdiju apjoma.

6. Ja subsīdiju pieprasījumi 3. punktā paredzētiem mērķiem pārsniedz 80% no tiem paredzētā subsīdiju apjoma, vai, ja ir nepieciešami papildu subsīdiju apjomi 4. punktā minētiem mērķiem, tad 3. punkta subsīdiju izmaksas procenti var tikt samazināti.

7. Subsīdijas var saņemt, ja:

7.1. iegādāto vai nomā ņemto (līzings) jaunu zvejas kuģu, motorlaivu, laivu, zvejas rīku, kā arī jaunu zvejas tehnoloģiju ieviešanai izmantotā summa un nozvejoto zivju uzglabāšanas, zivju pārstrādes tehnoloģiskās iekārtas vienas vienības vērtība nav mazāka par Ls 500, bet vienai juridiskai vai fiziskai personai subsīdijās izmaksātā summa nevar pārsniegt Ls 40000;

7.2. stihiskās dabas parādībās zaudēto zvejas rīku atlikusī bilances vērtība nav mazāka par Ls 300, bet vienai juridiskai vai fiziskai personai izmaksātā summa nevar pārsniegt Ls 10000;

7.3. profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas zvejniecībā izmaksas gadā nav mazākas par Ls 200, bet vienai personai izmaksātā summa nevar pārsniegt Ls 2000.

8. Subsīdijām paredzēto līdzekļu kopējo apjomu gadā apstiprina Zemkopības ministrija.

9. Pieteikumus subsīdiju saņemšanai iesniedz Valsts zivsaimniecības pārvaldei pēc šādām pievienotām formām:

9.1. pieteikums valsts subsīdiju saņemšanai jaunu zvejas kuģu, motorlaivu, laivu, zvejas rīku iegādei, to jaunbūvei un modernizācijai, kā arī jaunu zvejas tehnoloģiju ieviešanai un nozvejoto zivju uzglabāšanas, zivju pārstrādes tehnoloģisko iekārtu iegādei un montāžai (pielikums nr.1);

9.2. pieteikums valsts subsīdiju saņemšanai par stihiskās dabas parādībās zaudētiem zvejas rīkiem (pielikums nr.2);

9.3. pieteikums valsts subsīdiju saņemšanai par profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu zvejniecībā (pielikums nr.3).

10. Pasākumus valsts subsīdiju izmaksu organizēšanai veic Valsts zivsaimniecības pārvalde, pārbaudot pieteikumā iesniegto dokumentu atbilstību šī nolikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6.punktos minētajiem nosacījumiem, kā arī ir tiesīga veikt kontroli par iegādātās tehnikas un tehnoloģisko iekārtu izmantošanu šajā nolikumā paredzētiem mērķiem.

11. Pieteikumus subsīdiju saņemšanai izskata Valsts zivsaimniecības pārvaldes izveidotā komisija. Pieteikumu izskatīšana un subsīdiju izmaksa tiek veikta pieteikumu iesniegšanas kārtībā.

12. Valsts zivsaimniecības pārvalde par katru 1998. gada ceturksni sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijai pieprasījumu attiecīgo subsīdiju summu saņemšanai, ievērojot kredītlīgumā vai nomas līgumā noteiktos atmaksas termiņus. Pieprasījumu subsīdiju saņemšanai IV ceturksnī jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 1998.gada 1.decembrim.

Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks N. Riekstiņš

Nolikums Nr. 10

Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība negadījumu seku likvidēšanai 1998. gadā

Nolikumā noteikta kārtība, kādā izmaksājamas kompensācijas par dabas stihijas rezultātā nodarītiem postījumiem sējumiem, stādījumiem un lauksaimnieciska rakstura ražošanas objektiem.

Lai saņemtu kompensāciju par dabas stihijas rezultātā nodarītiem postījumiem sējumiem, stādījumiem un lauksaimnieciska rakstura ražojošajiem objektiem, cietušajam trīs dienu laikā pēc negadījuma jāgriežas ar iesniegumu rajona lauksaimniecības departamentā.

Rajona lauksaimniecības departamenta direktors negadījuma apsekošanai un bojājuma pakāpes novērtēšanai izveido komisiju, kuras sastāvā jābūt:

- pagasta pašvaldības pārstāvim;

- lauksaimniecības konsultāciju biroja darbiniekam vai pagasta lauksaimniecības organizatoram.

Cietušais iepazīstas ar apsekošanas rezultātiem un paraksta sastādīto aktu.

Nodarītā zaudējumu novērtēšanas kopsavilkumu rajona lauksaimniecības departaments ne vēlāk kā 20 dienas pēc notikušā negadījuma iesniedz Zemkopības ministrijā pēc pielikuma nr.1. Ja cietuši sējumi vai stādījumi, rajona lauksaimniecības departamenta kopsavilkuma pielikumā jābūt sējumu vai stādījumu ierīkošanas vidējo izmaksu kalkulācijai rajonā.

Ja cietuši mājlopi, jābūt Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" izziņai, ka dzīvnieki bijuši uzskaitē mājlopu reģistrā.

Zemkopības ministrija 14 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas veic izlases veida pārbaudi cietušajās saimniecībās un nosaka izmaksājamās kompensācijas apmērus līdz 50% no zaudējumu summas. Kompensāciju izmaksā rajona lauksaimniecības departaments 10 dienu laikā pēc līdzekļu saņemšanas no Zemkopības ministrijas.

Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta

direktore V. Feodorova