MĒS VISI BALTIJĀ

Prezidents atsveicinās no diplomātiem

Aļģirds Brazausks, kura kā prezidenta valdīšanas laiks pavisam drīz beigsies, Viļņā tikās ar ārvalstu vēstniekiem. Pavisam Lietuvā akreditēti 40 valstu un starptautisko organizāciju pārstāvji, daži no tiem rezidē citās valstīs.

Apkopojot sava piecu gadu darba rezultātus, A. Brazausks izteica pārliecību, ka šai laikā Lietuva ir spērusi lielu soli uz priekšu. Kā pašus svarīgākos notikumus prezidents minēja Viļņā noorganizēto starptautisko prezidentu konferenci, savu vizīti Krievijā, nupat parakstīto ASV un Baltijas valstu hartu, ilgstošu un pamatīgu sakaru nodibināšanu ar Poliju. "Pēc šādiem darbiem var mierīgi un ar cieņu nolikt prezidenta pilnvaras," teica A. Brazausks.

Prezidents pateicās ārzemju diplomātisko misiju vadītājiem par sirsnīgām attiecībām, konstruktīviem padomiem un viņu pārstāvēto valstu atbalstu Lietuvai.

Arī diplomātiskā korpusa dekāns, Vatikāna apustuliskais nuncijs Ervins Josefs Enders atbildes runā izteica prieku par draudzīgajām un lietišķajām attiecībām starp diplomātiem un Lietuvas vadību. "Lietuvā visur jūtu miera un brīvības atmosfēru, atklātību un vēlēšanos kontaktēties, solidaritāti un draudzīgumu," teica E. J. Enders. A. Brazauska lēmumu nekandidēt prezidenta vēlēšanās viņš nosauca par "mūsdienām neraksturīgu".

Premjerministra likteni lems tikai Seima vairākums

Lietuvas Konstitucionālā tiesa paziņojusi, ka saskaņā ar Lietuvas Konstitūciju u.c. likumdošanas aktiem valdībai jāatdod savas pilnvaras jaunajam prezidentam tad, kad viņš sāk pildīt savu amatu. Pēc tam prezidentam jāiesniedz Seimam balsojums par uzticību valdības vadītājam.

Tātad pēc zvēresta nodošanas, kad V. Adamkus oficiāli sāks pildīt valsts prezidenta amatu, Vagnora vadītā valdība atdos savas pilnvaras prezidentam, bet pēc tam 15 dienu laikā V. Adamkum jāiesniedz Seimam uzticības balsojums - vai Seims uzticas Vagnorim. Ja šī balsojuma rezultāti būs pozitīvi, pašreizējā valdība turpinās savu darbu. Ja balsojuma rezultāti būs negatīvi, valdībai nāksies atkāpties un tiks sākta jauna ministru kabineta veidošanas procedūra.

13 piensaimniecības eksportēs savu produkciju uz ES

Eiropas Savienība atļāvusi tās valstīs ievest piena produktus 13 Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumiem. Šādas tiesības ir dotas Lietuvas un Holandes kopuzņēmumam "Vreugdenhil Ardita", uzņēmumiem "Marijampoles piena konservi", Panevēžas piens", "Šauļu piens", "Roķišķu siers", "Žemaitijas piens", "Utenas piens", Širvintu uzņēmumam "Sūrmenas piens", lauksaimniecības kooperatīvam "Aukštaitijas piens", Jonavas Bērzu kompleksam, Alītas un Mažeiķu pienotavām un Biržu akciju piensaimniecībai.

Lietuvas Valsts veterinārijas dienesta direktors Kazimiers Lukausks paskaidroja: "Šī atļauja nozīmē, ka minēto uzņēmumu piena veterinārā kontrole, piena kvalitātes standarti un šīs nozares juridiskā dokumentācija atbilst ES prasībām." Pēc K. Lukauska domām, ES šīs atļaujas ir devusi mazliet kā avansu, jo piena un tā pārstrādes produktu kvalitāte sākas no ganāmpulka, piena savākšanas un kontroles un beidzas ar gatavo produkciju. Šajā ražošanas ķēdē kopumā visi ES uzliktie pienākumi vēl nav izpildīti. Tādēļ pēc pāris mēnešiem tiks pārbaudīts, kā Lietuvā darbojas visa piena kvalitātes sistēma.

Pieprasītākā grāmata -

jaunā prezidenta autobiogrāfija

Jaunievēlētā Lietuvas prezidenta Valda Adamkus autobiogrāfija "Likimo vardas - Lietuva" (Likteņa vārds - Lietuva) pašlaik ir viena no vispieprasītākajām grāmatām Lietuvā. Gandrīz visa 6 tūkstošus eksemplāru lielā tirāža jau ir pārdota. Izdošanai tiek gatavots papildu metiens.

Firma "Daelita", kas nodarbojas ar šīs grāmatas pārdošanu, informē, ka daudzās Lietuvas lielo pilsētu grāmatnīcās tās vairs nav un tiek saņemti pasūtījumi papildeksemplāriem, bet arī "Daelita'" to vairs nav.

V. Adamkus autobiogrāfiju publicējušās Kauņas izdevniecības "Santara" direktors Romualds Norkus ELTA paziņojis, ka tiek domāts par šīs grāmatas otro izdevumu. "Domāju, ka mēs varētu izdot vēl 2 - 3 tūkstošus eksemplāru; tas noteikti atmaksātos," ir pārliecināts R. Norkus.

Pagājušā gada rudenī izdotā grāmata "Likimo vardas - Lietuva" Lietuvas grāmatnīcās maksā 12 litu.

Pensija - par nopelniem

Ja Latvijā pensiju likumā visi ir vienādi un pensijas lielumu noteic tikai pēdējo gadu izpeļņa un darba stāžs, tad Lietuvā tā nav - tur tiek piešķirtas arī pensijas par īpašiem nopelniem valstiskuma nostiprināšanā, kā arī kultūrā, zinātnē, mākslā un sportā.

Pēc Lietuvas Sociālās nodrošināšanas un darba ministrijas datiem, pērn valstī 213 cilvēki saņēma pirmās pakāpes, bet 1741 - otrās pakāpes pensiju. Pirmās pakāpes pensijā pērn bija 500 litu (viens lits - Ls 0,148). No otrās pakāpes pensiju saņēmējiem 899 ir daudzbērnu mātes, kas dzemdējušas un uzaudzinājušas 10 un vairāk bērnu.

Likums par pirmās un otrās pakāpes pensijām paredz, ka ik gadus tiek piešķirti tikai daži desmiti šo pensiju. Tiesības uz tām ir tikai Lietuvas pilsoņiem. Starp tiem, kam piešķirtas pirmās pakāpes pensijas, ir daudz sabiedrībā pazīstamu cilvēku, to skaitā rakstnieks Jons Avīžus, treneris Vlads Garasts, aktieris Laimons Noreika, dzejnieks Justins Marcinkevičs.

Pērn, piešķirot valsts pensijas par īpašiem nopelniem, Valsts drošības departaments pārbaudīja, vai kandidātam nav bijis sakaru ar padomju represīvajām struktūrām. Tādēļ dažiem kandidātiem pensijas netika piešķirtas.

Igaunijas

Republikā

Ārlietu ministrs dodas tautā

Pēc ārlietu ministra Tomasa Hendrika Ilvesa domām, ārlietu ministram gan nebūtu jābraukā pa Igaunijas apriņķiem un jāskaidro Eiropas Savienības lietas, tomēr viņš to dara. Viens šāds brauciens bija uz Rietumvirumā. Ilvess, tiekoties ar Veikemārjas iedzīvotājiem Māras tautas namā, aicināja skolēnus aktīvāk pētīt jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienību. Ilvess sniedza īsu pārskatu par ES izveidošanas vēsturi un parādīja cik ļoti lielas ir ES atšķirības no bijušās Padomju Savienības.

Zālē sēdošos vecākās paaudzes klausītājus, protams, vairāk interesēja ar lauksaimniecību saistītās lietas. Tikai dažus skolēnus interesēja Igaunijas tautas saglabāšanās problēma ES. Pēc ministra domām, šāda tikšanās bija ļoti nepieciešama, jo skolēni vispār nezina, kas ir ES un kādēļ tur jāiekļūst. Vēl ir veicams liels izskaidrošanas darbs.

Ilvess laikrakstam "Postimees" teica, ka turpmāk viņš mēģinās reizi nedēļā būt kādā Igaunijas novadā un runāt par ES lietām. "Man ir apnicis visapkārt dzirdēt, ka neviens neko nezina, neviens neko neskaidro," teica Ilvess, "un tieši ārpus Tallinas tas ir visvairāk vajadzīgs. Tallinā šī lieta ir nedaudz vieglāka, jo no šejienes daudzi ir bijuši ārzemēs un redzējuši, ko nozīmē būt Eiropas Savienībā." Nākamo braucienu Ilvess ir ieplānojis uz Viljandi apriņķi. Viņš teica, ka šajās vizītēs tikšoties arī ar jaunatni, jo "manuprāt, ir vajadzīgs stāstīt jauniešiem, lai viņi justu sevi kā procesa dalībnieku. Ka tieši viņi ir tie, kas visvairāk iepazīs ES. Ir nepieciešams, lai cilvēki saprastu, ka tālās Tallinas ministri ir arī cilvēki ar miesu un asinīm" - tā Ilvess.

Piecas problēmas prezidenta skatījumā

Prezidents Lennarts Meri nosaucis piecas problēmas, kas turpmāk jāatrisina Igaunijai:

pensiju apdrošināšana;

veselības aizsardzība;

igauņu ģimene;

administratīvā sistēma un izglītības sistēma.

Šīs piecas problēmas, pēc prezidenta domām, nav atrisinātas pērn. Galvenokārt prezidents uzsvēra izglītības sistēmas sakārtošanu. "Ar nepilnīgu izglītības sistēmu mēs nevarēsim dzēst ne pirmo, ne otro, ne trešo parādu, mums taču vispirms ir jāzina, kāda izglītība Igaunijai būs vajadzīga 2010. un 2015.gadā," teica prezidents Meri.

Vairāk uzticas prezidentam

Igaunijas iedzīvotāji vairāk uzticas valsts prezidentam -65% aptaujāto, Igaunijas Bankai - 64% un robežapsardzei - 59%. Visvairāk gada laikā uzticība ir pieaugusi robežapsardzei (iepriekš - 50%). Uzticības tabulā ceturtajā vietā ir prese - 56%, pēc tās - premjerministrs Marts Sīmans ar 52%. 52% decembrī aptaujāto domā, ka stāvoklis Igaunijā uzlabosies, bet 29% - ka pasliktināsies.

Mākslas muzejs lūdz palīdzību

Intervijā dienas laikrakstam "Eesti Päevaleht" Igaunijas Mākslas muzeja direktore Marika Valka teica, ka 1991.gadā Kadrioru pilī pārplīsusi karstā ūdens caurule un tā tika sabojātas 1000 gleznas. Pēc tam notikusi liela zādzība. Tad direktore sapratusi, ka mākslai nepieciešama palīdzība un aizsardzība.

Uz jautājumu, kas Mākslas muzejam ir vajadzīgs, direktore atbildēja: jauns muzejs. Kopš 1991.gada Kadrioru pilī notiek remonts. Jau tika izraudzīta jaunās muzeja ēkas būvvieta un izsludināts starptautisks konkurss. Rezultātā iegūts ļoti labs projekts. Tālākais process apstājās 1995.gadā, jo trūka naudas. Tomēr, neatlaidīgi darbojoties, kaut kāda nauda tika atrasta, un nu ir gatavs jaunā muzeja projekts. Ir arī parlamenta lēmums uzsākt Mākslas muzeja celtniecību 1999.gadā, kad tiks pabeigta Mūzikas akadēmijas būve. Bet tā vēl šajā laikā nebūs pabeigta, un Mākslas muzejam nav tehniskā projekta darbu uzsākšanai. Lēmums ir, naudas nav. Pēc pašreizējiem aprēķiniem muzeja jaunā ēka varētu izmaksāt 300 miljonus kronu. Tā nav īpaši liela summa, ņemot vērā to, ka tad mums būtu viens no pasaulē skaistākajiem muzejiem. Par laimi muzeja projekts arī desmit gados nenovecos. Jauno ēku varētu uzcelt trīs gados. Ņemot vērā pasaulē izplatīto tradīciju, muzejā zāles tiks nosauktas ziedotāju vārdos.

Jaunajā gadā - jaunas cenas

No 1998.gada 1.janvāra Tallinā paaugstinājās dzeramā ūdens un sabiedriskā transporta cenas, bet visā valstī dārgāka kļuva elektrība un pasta pakalpojumi. (Viena Igaunijas krona - Ls 0,0406.)

Materiāli "Latvijas Vēstnesim":

par Lietuvu - Evija Liparte, Andris Sproģis; par Igauniju - Katrīna Ducmane