Pie Eiropas tirgus vārtiem

Latvijas pārtikas rūpniecība Eiropas ekspertu vērtējumā

Pēc tam kad Eiropas Savienības komisija pagājušā gada decembrī ieradās Latvijā, lai pārliecinātos par mūsu fermu piena pārstrādes uzņēmumu atbilstību ES prasībām un lemtu, vai mūsu piena produktiem arī turpmāk tiks dota atļauja ievest un tirgot tos ES valstīs, bija iestājies it kā nogaidošs klusums. ES komisija solīja šo jautājumu izskatīt iespējami ātri un par to informēt Latvijas ražotājus. Protams, īpaši nepacietīgi ES lēmumu gaidīja tie uzņēmumi, kuros komisijas pārstāvji viesojās un kurus vērtēja, — a/s “AGM Agro eksports”, a/s “Vidzemes piens”, a/s “Preiļu siers” un a/s “Rīgas piensaimnieks”, kā arī divas fermas. Tiesa, līdz ES lēmuma saņemšanai visi uzņēmumi, kuri eksportēja piena pārstrādes produktus uz ES valstīm, to arī turpināja darīt.

Pirms ES komisijas atbraukšanas produkciju uz ES eksportēja 17 piena pārstrādes uzņēmumi. Taču Valsts veterinārais dienests (VVD), veicot atkārtotas pārbaudes, secināja, ka Eiropas prasībām atbilst varētu seši no tiem. Un šie seši uzņēmumi arī tika iekļauti sarakstā, kurus izvēles kārtībā inspicēja ES eksperti.

Tagad, februāra sākumā, Latviju ir sasniedzis to piena pārstrādes uzņēmumu saraksts, kuriem tiek dota atļauja ar savu produkciju ieiet Eiropas tirgū. Tās ir akciju sabiedrības “Rīgas piensaimnieks”, “Rīgas piena kombināts”, “AGM Agro eksports” Rīgā, “Preiļu siers” Preiļos, “Vidzemes piens” un “Valrit” Valmierā.

VVD direktors Jāzeps Rimeicāns teica, ka šāds ES komisijas lēmums sniedz gandarījumu: “Problēmas, par kurām mēs jau paši zinājām, tika atspoguļotas vizītes materiālos. Tos mēs ļoti rūpīgi izstudējām, un pagājušajā nedēļā, esot Briselē un tiekoties ar atbildīgajiem darbiniekiem, pārrunājām Latvijai “sāpīgos” momentus, kā arī nākotnes stratēģiju.”

Šīsnedēļas sākumā Jāzeps Rimeicāns tikās ar Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības un piena pārstrādes uzņēmumu vadītājiem, lai šo nākotnes stratēģiju izvērtētu. Domājams, ka turpmāk piena pārstrādes uzņēmumi tiks iedalīti trīs līmeņos. Pirmajā līmenī būs tie uzņēmumi, kuri drīkst eksportēt produkciju uz ES. Otrajā līmenī — tie uzņēmumi, kuri eksportēs produkciju uz ārzemēm, izņemot ES, proti, dažādu Baltijas un Austrumeiropas valstu brīvās tirdzniecības līgumu ietvaros. Trešā uzņēmumu grupā būs tie kombināti, kuri realizēs produkciju tepat, Latvijā. Visus uzņēmumus regulāri kontrolēs, teica Jāzeps Rimeicāns, jo kādu laiku, iespējams, līdz 2000. gadam, tiks noteikts pārejas periods. Pēc pārejas perioda uzņēmumi vairs netiks iedalīti trīs līmeņos, jo visiem ir jāsasniedz pirmā līmeņa prasības: “Mums ir jāpanāk, lai visi uzņēmumi atbilstu visaugstākajām prasībām, jo arī šeit uz vietas, Latvijā, iedzīvotāji ir pelnījuši iegādāties un uzturā lietot tikai ļoti labas kvalitātes produktus.”

Neraugoties uz esošo eksporta atļauju sešiem uzņēmumiem, Latvijā ir vēl vairāki piena kombināti, kuri ir ļoti tuvu Eiropas prasību izpildei. Daži no tiem, kā atzīmēja Jāzeps Rimeicāns, ir modernāki nekā jau pašlaik atzītie un noteikti tiks iekļauti nākamajā pārbaudāmo uzņēmumu sarakstā produkcijas eksportam uz ES. Taču mūsu lielākā problēma ir tieši izejvielas — piena — ražošana. Tādēļ ir jāsakārto piena ražošanas uzraudzības sistēma, par ko arī bijušas diskusijas ar ES ekspertiem.

— Mani iepriecina fakts,— teica VVD direktors Jāzeps Rimeicāns,— ka ir izveidojusies labdabīga sadarbība starp uzņēmumiem un kontroles institūcijām. Inspektoram ir jābūt padomdevējam un jāpalīdz ar padomu, ar situācijas risinājumu, ar ieteikumiem, kur labāk ieguldīt finansu resursus. Un šādas attiecības sāk veidoties.

VVD speciālistus iepriecina arī ES atļauja 11 Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumiem, kā arī Singapūrai un Turcijai savus piena un piena pārstrādes produktus eksportēt uz Eiropu. Taču apbēdina Igaunijas, Polijas un Bulgārijas kolēģu neveiksme — Eiropas komisijas lēmums ir šīm trim valstīm neatļaut ES ievest pienu un piena pārstrādes produktus. Šāgada gaitā tiks veikta atkārtota pārbaude visās valstīs, kuras izteikušas vēlēšanos eksportēt savu produkciju uz ES.

Nākamā ES komisija Latvijā ieradīsies, lai pārbaudītu zivju pārstrādes uzņēmumus, stāstīja Jāzeps Rimeicāns. Jau pagājušā gada maijā ES tika iesniegts saraksts, kurā bija 16 zivju pārstrādes uzņēmumi. Šobrīd ES komisija ir pieprasījusi papildu informāciju. Ja tā būs pietiekama, tad iespējams, ka šis iesniegtais saraksts arī tiks akceptēts. Šāda labvēlība no ES speciālistu puses iespējama tālab, ka neoficiālajās pārrunās ar atbildīgajiem ES speciālistiem mūsu VVD ir izteikta atzinība par dienesta augsto reitingu asociēto valstu vidū. Protams, komisija jebkurā gadījumā ieradīsies Latvijā, lai iepazītos ar situāciju zivju pārstrādes uzņēmumos. VVD ir veikusi inspekciju, un var būt, ka no 16 sarakstā ietilpstošajiem uzņēmumiem tajā paliks kādi desmit. Taču, kā teica VVD direktors, lielākā problēma nebūs paši pārstrādes uzņēmumi, jo daži no tiem ir diezgan augstā līmenī, bet gan zivju ieguves apstākļi, kuģi utt.

Trešajā kārtā ES komisija iepazīsies ar gaļas pārstrādes uzņēmumiem. Atceroties ilgstošo stīvēšanos ap mazjaudas kautuvju sertificēšanu un sakāpināto vēlmi šos noteikumus atcelt (kas, neraugoties uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas lēmumu 20. janvārī par to, ka noteikumiem jāpaliek spēkā, atkal sāk virmot), nelabvēlīgas izmaiņas varētu mūsu gaļas nozari “palikt zem pamatīga sitiena”. (Sīkāk par mazjaudas kautuvju sertificēšanu skat. “LV” 1998. gada 7. janvāra laikraksta 4/5 nr. un 22. janvāra laikraksta 16/17 nr.) Jāzeps Rimeicāns uzskata, ka gadījumā, ja mēs nespēsim valstī sakārtot pat kautuves, nav ko aicināt uz Latviju ES gaļas produkcijas ekspertus. Līdz ar to arī mūsu gaļas produkcijai visas cerības par iespējām ieiet Eiropas tirgū būs jāatmet.

Rūta Bierande, “LV”