Viss notiek: “tautas kārta” beigusies, “Latvijas balzams” — sākas...

Par kārtējo preses konferenci Privatizācijas aģentūrā

Aizvadīto pāris nedēļu aktualitātes privatizācijas jomā: “Ventspils naftas” (VN) “tautas kārta” beigusies; sācies a/s ”Latvijas balzams”, Rīgas farmaceitiskās fabrikas un Nacionālās sporta bāzes “Rīgas sporta pils” akciju publiskais piedāvājums.

“Ventspils naftas” akciju publiskā piedāvājuma “tautas kārtas” rezultāti nav vēl zināmi. Šajā kārtā varēja piedalīties tikai fiziskās personas, kurām ir sertifikātu konti, un katrs, kurš pieteicās uz VN akcijām, var iegūt ne vairāk par 100 akcijām. Taču pēc neoficiālas informācijas zināms, ka iedzīvotāji parakstījušies tikai apmēram uz ceturto vai piekto daļu akciju. Tā kārtējā preses konferencē 4. februārī informēja Privatizācijas aģentūras tehniskais direktors Arvis Freibergs un izteica cerību, ka “tautas kārtā” tomēr būs vēlējušies piedalīties vairāk cilvēku, jo šis skaitlis apliecinās arī viņu informētību un aktivitāti.

Latvijas lielāku un mazāku uzņēmumu privatizācija rit savu gaitu. No lielākajiem šobrīd pieminama Ventspils Tirdzniecības osta, kam nule apstiprināti privatizācijas noteikumi. Denacionalizācijas posms pārvarēts valsts akciju sabiedrības “Rinar” un metālizstrādājumu rūpnīcas “Talsi” privatizācijā, un apstiprināti arī šo uzņēmumu privatizācijas noteikumi. Norīts arī rūgtais kumoss — atcelts Rīgas Vagonu rūpnīcas akciju kontrolpaketes pirkuma līgums ar Latvijas un Ukrainas kopuzņēmumu SIA “Latek”. Pērn jūnijā SIA “Latek” izsolē par 16 miljoniem latu, kas sedzami ar 115 tūkstošiem sertifikātu, nopirka šīs rūpnīcas kontrolpaketi — 50,11 procentu akciju, taču nepildīja maksājumu saistības ar LPA. Tālab jau pagājušā gada decembrī LPA valde noteica pēdējo termiņu — 31.decembri, līdz kuram iespējams nokārtot visus parādus. Līdz pagājušā gada beigām “Latek” vajadzēja samaksāt Privatizācijas aģentūrai 795 tūkstošus latu.Tas netika izdarīts, un 2.februārī LPA valde pieņēma lēmumu atcelt šo līgumu; līdz ar to kontrolpaketi pārņem LPA. Tika iecelts arī valsts pilnvarnieks — Vilnis Rantiņš. LPA jāatdod “Latek” par kontrolpaketi saņemtie sertifikāti, bet bijušajam RVR tīkotājam savukārt jāatdod aģentūrai 461 tūkstotis latu soda naudā, kas uzkrājusies par nenokārtotajiem maksājumiem. Pēc pāris mēnešiem, kuru laikā rūpnīca tiks sagatavota atkārtotai privatizācijai un būs aplēsti zaudējumi, kas LPA sagādāti ar neveiksmīgo kontrolpaketes pirkšanu, “Latek” tiks piestādīts arī šis rēķins. Taču jau tā samezglotajā lietā parādījies nepatīkams sarežģījums: Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas nodaļa iesniegusi Rīgas apgabaltiesā prasību par uzņēmuma maksātnespējas atzīšanu. Ja tiesas process notiks un tiks atzīta RVR maksātnespēja, tad rūpnīcas privatizācija tiks apgrūtināta un vienīgā iespēja saglabāt uzņēmumu (un līdz ar to visu nozari) būs sanācijas plāna izstrāde. Ja šāds tiesas lēmums netiktu pieņemts, Vagonu rūpnīcas kontrolpaketi bez liekas kavēšanās būtu iespējams nodot atkārtotai privatizācijai, un A.Freibergs izteica cerību, ka šajā reizē tā būs veiksmīgāka; galvenais, lai uzņēmumā tiktu ieguldītas investīcijas, produkcijai būtu noņēmēji un darbinieki saņemtu algas — gan aizkavētās, gan nākotnē nopelnāmās. Rūpnīcas maksātnespējas un bankrota gadījumā tiks noslāpēta pēdējā dvaša: rūpnīca tiks izpārdota par grašiem, un tad maz cerību, ka jelkādi tās parādi — gan budžetam, gan darbiniekiem — tiks segti kaut cik pieklājīgos apmēros.

Privatizācijas aģentūras valde pieņēmusi lēmumu Krājbankas rehabilitācijas programmas ietvaros pārdot 2 procentus “Ventspils naftas” akciju komplektā ar PA garantētajiem Krājbankas “sliktajiem kredītiem”, kopsummā par 4, 41 miljonu latu, kuru piedziņa ir ļoti problemātiska. Paketē ietilps no 2,09 miljoni “Ventspils naftas” akciju, un tās sākuma cenu LPA noteikusi 5 miljonu latu vērtībā. Izsole notiks 28. februārī.

Pretendenti var pieteikties līdz 25. februārim plkst. 14.00. Ikviens pircējs ir gaidīts, jo palīdzēs izpildīt LPA saistības pret Krājbanku un tās privatizācijas veiksmīgu turpināšanu. Šo vēlējumu A.Freibergs izteica ne bez pamata, jo ar līdzīgu mērķi divas reizes tika pārdotas “Grindeks” akcijas, diemžēl tās visas netika izpirktas. Pārdošana tiks atkārtota, taču šajā reizē nevis ar biržas starpniecību, bet atklātā izsolē kā vienota pakete. Tiks pārdotas 371 573 akcijas ar sākuma cenu 860 000 latu. Arī šī izsole notiks 28. februārī, un pieteikumi tiek gaidīti līdz 25. februārim. Vēl jāpiebilst, ka par “Ventspils naftas” akciju paketi varēs norēķināties 6 mēnešu, bet par “Grindeks” akciju paketi — 1 mēneša laikā. Tas varētu veicināt potenciālo investoru interesi.

A. Freibergs informēja, ka darba grupa turpina strādāt pie “Latvenergo” un “Latvijas kuģniecības” privatizācijas. LPA turpina darbu pie “Latvenergo” parāda “Latvijas kuģniecībai” atrisināšanas, un paredzams, ka nākamajā nedēļā valdības sēdē LPA ziņos par šajā jomā paveikto un turpmākajiem pasākumiem.

Pēc zināma sastinguma perioda atkal sākusies intensīvāka zemes gabalu privatizācija. Aģentūrā atbilstoši Ministru kabineta izvirzītajiem nosacījumiem — ar reģistrāciju zemesgrāmatā — apstiprināti vairāki privatizējamo zemes gabalu saraksti, un cerams, ka turpmāk šis process ritēs raitāk. Jo ir taču loģiski, ka gan virszemes objektam, gan zemei ir viens īpašnieks.

A.Freibergs arī izteica iespēju, ka gadījumā, ja tiks izdarīti grozījumi likumdošanā un lielo uzņēmumu privatizācijas noteikumu apstiprināšana tiks nodota Ministru kabineta kompetencē, jāapzinās, ka privatizāciju pamatos nevarēs pabeigt, kā iecerēts, šā gada jūlijā, bet lielo uzņēmumu privatizāciju — plānotajos termiņos. Tas vienlaikus nozīmē, ka privatizācijas fondā var neienākt valsts budžetam šajā gadā paredzētie 50 miljoni latu.

Privatizācijas procesa direktors Andrejs Tiknuss uzsvēra, ka sperts nozīmīgs solis sociālās spriedzes mazināšanā sabiedrībā, jo 27. janvārī Ministru kabineta sēdē akceptēti noteikumi “Maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un maksātnespējīgo valsts kontrolēto statūtsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība”. Šobrīd virknē uzņēmumu turpinās maksātnespējas, bankrota un likvidācijas process, un jautājumu risināšana par sociālā nodokļa parādiem, nenokārtotajiem obligātajiem maksājumiem un atlīdzību par darbā nodarīto kaitējumu līdz šim bijusi ļoti sarežģīta. Diemžēl no šiem noteikumiem svītrota LPA projektā piedāvātā norma, ka atsevišķos gadījumos Ministru kabinets var lemt par iepriekšminēto maksājumu izmaksu arī citu uzņēmumu darbiniekiem. Īpaši tas attiecināms uz uzņēmumiem, kuri savulaik privatizēti pēc “vecās metodes” — nodoti nomā ar izpirkumu. Vairākos gadījumos šie līgumi ir lauzti, raksturīgs piemērs ir “Rīgas porcelāns”. Saskaņā ar likumu bankrota gadījumā visas pārņemtās saistības paliek bijušajiem nomniekiem. Un sociālie jautājumi atkal paliek neatrisināti.

Lai “iedarbinātu” iepriekšminētos Ministru kabineta noteikumus, LPA padomei ir jāapstiprina nolikums par kārtību, kādā šie noteikumi piemērojami. Nolikuma projekts ir izstrādāts un tiks iesniegts apstiprināšanai kārtējā aģentūras padomes sēdē 13. februārī.

Mudīte Luksa, “LV”