Baltijas parlamentārieši — kopceļā uz Eiropu

Baltijas valstu parlamentu Eiropas lietu vadītāju sanāksmē

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāji Tunne Kelams (Igaunija) un Andris Kubilis (Lietuva) vizītē pie Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Piektdien, 6.februārī, Rīgā pirmo reizi tikās trīs Baltijas valstu parlamentos izveidoto Eiropas lietu komisiju vadītāji. Latvijas Saeimā šāda komisija nodibināta jau 1994.gadā, bet Igaunijā un Lietuvā — pāris gadus vēlāk. Acīmredzot tieši tāpēc šoreiz sanāksmes iniciatīva nāca no Latvijas puses. Turklāt tagad Baltijas valstu ekonomiskā un politiskā integrācija Eiropā ir sevišķi nozīmīga. Apspriedē piedalījās Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāji: no Igaunijas — Tunne Kelams (Tunne Kelam), no Latvijas — Edvīns Inkēns, no Lietuvas — Andris Kubilis (Andrius Kubilius).

Tikšanās laikā runa bija par Eiropas lietu komisiju lomu un iespējām visu trīs valstu parlamentos, par šo komisiju vēlamajām un esošajām attiecībām ar valdību, par komisiju turpmāko sadarbību, par piesaisti Eiropas Savienības dokumentiem, par iespējamo trīs Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu Eiropas lietu komisiju tikšanos (visdrīzāk Tallinā) un arī par citiem trīspusēji saistošiem jautājumiem.

Panākta vienošanās, ka nākamā Baltijas valstu parlamentu Eiropas lietu komisiju vadītāju tikšanās būs šogad Viļņā.

Kā preses brīfingā izteicās Edvīns Inkēns, Latvijai sevišķi svarīgi būtu pārņemt Lietuvas parlamenta deputātu pieredzi sabiedrības informēšanā attiecībā uz iestāšanos Eiropas Savienībā, nepastarpināti popularizējot Eiropas Savienības idejas un praktiskos ieguvumus. Tāpēc Saeimas deputātiem vajadzētu biežāk doties uz mazpilsētām un lauku novadiem. Viņaprāt, pašreizējos ārpolitiskajos apstākļos šādām trīs Eiropas lietu komisiju locekļu sarunām ir īpaši liela nozīme.

Pēc tam Baltijas valstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāji tikās ar Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni, kurš pauda viedokli, ka Eiropas lietu komisiju darbs parlamentos ir ļoti nozīmīgs, sekmējot valstu stratēģiskā mērķa — integrācijas Eiropas Savienībā — īstenošanu. A.Čepānis izteica cerību, ka kopīgie mērķi, kas vienoja Latviju, Lietuvu un Igauniju atmodas laikā, nav zuduši un ka Baltijas valstis pasaules kartē joprojām tiek uzskatītas par vienotu reģionu.

Lietuvas parlamenta Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Kubilis pauda gandarījumu par tikšanās norisi un informēja, ka komisiju priekšsēdētāji vienojušies līdzīgas tikšanās rīkot ne retāk kā divas reizies gadā. Atbildot uz Saeimas priekšsēdētāja teikto par Baltijas valstu mērķu kopību, Lietuvas pārstāvis sacīja, ka, mainoties valstu mērķiem, citā kvalitātē pārtop arī to savstarpējās attiecības. Tomēr nav pamata bažām par to pasliktināšanos.

Savukārt Igaunijas parlamenta Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Tunne Kelams uzsvēra, ka Eiropas Komisijas lēmums par Igauniju ir gatavības signāls visām Baltijas valstīm kļūt par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns izteica pārliecību, ka tikšanās devusi iespēju pārrunāt triju valstu Eiropas lietu komisiju darbību un pārņemt to pozitīvo pieredzi. Tā, piemēram, Igaunija veiksmīgi praktizējot iedzīvotāju informēšanas kampaņu par Eiropas Savienības jautājumiem — komisijas locekļi regulāri tiekas ar rajonu iedzīvotājiem, runā par tos interesējošajām problēmām, kā arī atbild uz viņu jautājumiem. Sarunas noslēgumā E.Inkēns sacīja, ka Baltijas valstu Eiropas lietu komisiju būtiskākais uzdevums būtu informācijas apmaiņa par sarunu norisi un Eiropas Komisijas norādījumiem un ieteikumiem.

Saeimas preses dienests

Mintauts Ducmanis,

Saeimas un valdības lietu

redaktors