• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par subsīdijām sertificētai lauksaimniecības tehnikai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.02.1998., Nr. 34/35 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31439

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par vienošanās procesu Igaunijas tiesvedībā

Vēl šajā numurā

10.02.1998., Nr. 34/35

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par prokuratūras darba jaunu stratēģiju

Latvijas Republikas ģenerālprokurors

Jānis Skrastiņš:

Ministru prezidents Guntars Krasts, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis, Drošības policijas priekšnieks Jānis Apelis un Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruziņš

Turpinājums no 1.lpp.

Tieši pērn apturētas negatīvās iezīmes izmeklēšanas kvalitātē. No tiesas papildizmeklēšanai saņemts par 127 lietām jeb 36,3% mazāk nekā 1996. gadā. Ja salīdzina papildizmeklēšanai nodoto lietu un attaisnoto personu skaitu ar visām tiesai nosūtītām lietām un apcietinātajām personām, tad tie ir ārkārtīgi niecīgi lielumi, proti, no apcietināto skaita ir attaisnotas 0,5% personas, bet papildizmeklēšanai atpakaļ nosūtītas 1,9% lietas. Tādējādi gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie rādītāji raksturo 1997. gadu kā ļoti veiksmīgu.

1997. gadā nav bijis būtisku procesuālu izmaiņu, štatu pieauguma, tādējādi visi rezultāti sasniegti tikai uz darba intensifikācijas rēķina. Domāju, ka nenovērtējama loma bijusi mūsu ikmēneša ekrānam, jo nevienam nav patīkami izskatīties slikti uz kaimiņu fona. Tā visa rezultātā deviņās rajona līmeņa prokuratūrās katrs prokurors ik mēnesi pabeidzis trīs un vairāk lietas, kas pirms pusotra gada būtu licies tīrā utopija. Vēl 12 prokuratūrās šis rādītājs ir 2,5–2,9 lietas, un tikai divās iestādēs katrs prokurors ik mēnesi beidzis mazāk nekā divas lietas. Tas apliecina reformas efektivitāti, ciktāl runa ir par radītā modeļa spēju cīnīties ar tradicionālo noziedzību.

Domāt par stratēģijas maiņu likusi detalizētāka darba rezultātu analīze. 1997. gadā tiesai nosūtīts mazāk apgabala piekritības lietu, tātad viss 1000 lietu pieaugums sasniegts tikai uz mazāk bīstamo noziegumu rēķina. Neraugoties uz atklāšanas procenta uzlabošanos, sevišķi smago noziegumu grupā, jāsecina, ka absolūtos skaitļos atklāšana nav palielinājusies. Minēšu šādus skaitļus, kas raksturo atklāto noziegumu skaitu secīgi 1993.–1997. gadā:

— slepkavības

231 200 185 176 173 (-58)

— smagi miesas bojājumi

345 366 340 296 349 (+4)

— laupīšanas

375 376 299 369 379 (+4)

Tas atspoguļojas arī tiesai nosūtīto lietu struktūrā. Kopumā tas parādīts tabulā (skat. zemāk). Kā redzams, 1997. gadā nosūtīts par 15 lietām vairāk par laupīšanu, 25 lietas vairāk par smagiem miesas bojājumiem, bet 25 lietas mazāk par slepkavībām. Pieaugums bijis galvenokārt uz zādzību (+401), nelikumīgas meža ciršanas (+162), huligānisma (+89), narkotiku (+72) rēķina.

1997. gadā 39,6% no tiesai nosūtītām lietām ir bijušas zādzības, 14,4% — autotransporta atkārtota vadīšana dzērumā, 7,7% — lietas par ceļu satiksmes noteikumu (CSN) un 5,1% — par huligānismu. Tas ir, šīs kategorijas lietas veidojušas 66,8% jeb divas trešdaļas no visas lietu kopmasas. Tajā pašā laikā tādas aktuālas lietas kā kukuļošana (21 lieta), kontrabanda (13 lietas), izvairīšanās no nodokļu maksāšanas (18 lietas), noziegumi uzņēmējdarbībā (46), izspiešana organizētā grupā (6) visas kopā nesastāda pilnu procentu no lietu kopskaita. Šāda situācija saglabājusies visu mūsu darbības periodu, lai gan Valsts policijā darbojas Ekonomiskā policija (EP), izveidota Finansu policija (FP), operatīvo informāciju vāc Satversmes Aizsardzības birojs (SAB) un Drošības policija (DP), darbojas pretkontrabandas mobilās vienības. Visbeidzot, arī mēs izveidojām skaitliski lielas pret organizēto noziedzību un finansu noziegumiem vērstas apgabala un rajona līmeņa prokuratūras ar 49 darbiniekiem, kas ir aptuveni viena trīspadsmitā daļa no visu prokuroru skaita. Diemžēl abas prokuratūras strādājušas ar nepilnu darbinieku skaitu un viņu devums — 62+24 lietas — nav adekvāts darbinieku skaitam un situācijai valstī.

Nepieciešamība uzsākt valstisku pretdarbību “melnajā figūrā” ietilpstošajām negatīvajām kriminālajām parādībām arī nosaka vajadzību mainīt prokuratūras stratēģiju.

Šīs stratēģijas izmaiņas varētu definēt kā pāreju no kvantitatīvo rādītāju vienkāršas kāpināšanas uz to struktūras būtisku pārveidi, panākot, lai tiesai tiktu nodots daudz vairāk lietu un personu par korupciju, organizēto noziedzīgo grupējumu līderiem un ēnu ekonomikas darboņiem. Tādējādi tiktu uzsākta cīņa ne tikai ar noziedzības redzamo daļu, bet arī ar “melno figūru” — ar izplatītākajiem latentās noziedzības veidiem.

Definēt stratēģiskā kursa maiņu ir daudz vieglāk nekā to izdarīt. Mums nav rezerves pulku, ko mest kaujā. Jaunie stratēģiskie virzieni jāapgūst, pārkārtojot esošos spēkus un to potenciālu, kas atbrīvojas, samazinot lietu atlikumu un ieviešot mūsdienīgākus tehniskos līdzekļus.

Pēdējos divarpus gadus esmu ar satraukumu sekojis ikmēneša statistikai, visvairāk pārdzīvojot par krimināllietu atlikumu. Nenormālais lietu skaits izmeklēšanas iestādēs (IeM ID un prokuratūrā) 1991.–1993. gadā bija galvenais objektīvais iemesls, kāpēc pirmstiesas modelis bija jāreformē. Aptuveni aprēķini pierādīja, ka pēc vecā modeļa ID skaitlisko sastāvu būtu vajadzējis palielināt vismaz 2,5 reizes (no 500 uz 1200–1300), jo daudzās izmeklēšanas teritoriālajās struktūrās atlikums bija vienāds ar divu trīs gadu rezultativitāti. Reformas gaitā mūsu lietvedībā palika 3647 lietas, bet atsevišķās vietās (Rēzeknē, Liepājā, Rīgas rajonā, Cēsīs) atlikumi bija paralizējoši. Ik mēnesi esam to deldējuši, un 1997. gadu sākām ar 3096 lietām, bet 1998. gadu — ar 2354 lietām atlikumā. Liels atlikums ievērojami pazemina rezultativitāti, liedz iespēju nopietni nodarboties ar uzraudzību agrīnajās stadijās un citām prokuroru funkcijām. Savukārt neliels atlikums ļauj kvalitatīvi sadarboties ar izziņas iestādēm jau lietu ierosināšanas un izziņas stadijās, paaugstinot kvalitāti un saīsinot kriminālvajāšanai nepieciešamo laiku. Citiem vārdiem sakot, labvēlīgs atlikums ir viens no priekšnosacījumiem, lai tiktu mainīta stratēģija. 1293 lietu nodeldēšana divos gados, neapšaubāmi, ir mūsu kopējs panākums. Tomēr arī šeit ir savas ēnas puses. 973 atlikumā esošajās lietās kriminālvajāšanas termiņš pārsniedz likumā paredzēto divu mēnešu pamattermiņu.

Atlikumā joprojām ir 1995. gadā rosinātas lietas par bankām, par noguldītāju firmām. Mums ir ieplānots kopā ar Krimināltiesiskā departamenta vadību nepārtraukti sekot atlikuma struktūrai. Rezultativitātes paaugstināšana uz atlikuma pasliktināšanas rēķina ne tikai netiks stimulēta, bet tiks visādi apkarota. “Neizdevīgo” lietu nolikšana malā, cerot uz labākiem laikiem, ir pašapmāns.

Ja vēlamies sasniegt pozitīvu efektu ar jaunās stratēģijas palīdzību, prokuratūras loma jāapskata vienoti ar visu pret noziedzību vērsto mehānismu. Pašreiz galvenā kriminālās informācijas aprite notiek pa to plūsmu, kas nāk no personu iesniegumiem un kārtības policijas par acīm redzamiem noziegumu faktiem. No šī avota grūti cerēt uz būtisku informāciju par organizēto un ekonomisko noziedzību, tai jānāk no kontrolējošām institūcijām vai jāiegūst operatīvā ceļā. Ar raustītu līniju iezīmēta vēlamā, bet praktiski nenotiekošā informācijas apmaiņa starp operatīvajiem un kontroles dienestiem. Tieši operatīvo datu izmantošana kontroles pasākumu plānošanā varētu dot nopietnus datus krimināllietu uzsākšanai.

Ļoti būtiska nozīme ir pēc izmeklēšanas iestādes pasūtījuma veiktai revīzijai. Šim mērķim paredzētas īpašas revīzijas struktūras izveidošana ir valstiski neatliekams pasākums.

Visai vāja ir informācijas virzība no kontroles un operatīvajiem dienestiem uz izziņu. Stratēģiski svarīgi ir aktivizēt šos kanālus. Vājākais punkts kopējā sistēmā pašlaik ir tiesas. Neatliekamu pasākumu neveikšana var padarīt visu iepriekšējo posmu darbu par nevērtīgu. Krimināllietu atlikums tiesās gadu no gada pieaug, jo izskatīto lietu skaits ir mazāks par saņemto lietu skaitu. Uz 1. janvāri Latvijas tiesās atlikumā bija 4858 lietas jeb 49% pret gadā izskatīto lietu skaitu. Atsevišķās tiesās situāciju var dēvēt ne tikai par dramatisku, bet pat kuriozu. Piemēram, Centra rajonā atlikumā ir 449 lietas, bet 1997. gadā tika izskatītas 177, Rīgas tiesu apgabalā — 391 pret 311 izskatītajām, Ziemeļu rajonā — 252 pret 250. Tādējādi daudzās tiesās lietas tiek nozīmētas izskatīšanai pēc sešiem un vairāk mēnešiem. Apcietinātie ilgstoši gaida savas lietas izlemšanu, tāpēc 3833 jeb 38% no visiem ieslodzītajiem 1. janvārī bija apcietinātie, kuru vaina vēl nav izšķirta.

Kopējās shēmas analīze dod pamatu apgalvot, ka prokuratūra nevarēs īstenot ieplānoto bez likumdevēja, izpildu varas un tiesu atbalsta. Tāpēc esam iecerējuši jauno kursu īstenot paralēli gan ar prokuratūras iekšējiem pasākumiem, gan ar aktīvu līdzdalību kriminālprocesa likuma modernizēšanā un koordinētas sadarbības veicināšanā ar visām citām iesaistītajām institūcijām.

Kādi varētu būt prokuratūras iekšienē veicamie pasākumi? Nosacīti tos varētu iedalīt trīs grupās:

— prokuroru izbrīvēšana darbam ar pagaidām latentajiem, bet ļoti aktuālajiem noziegumu veidiem (kontrabanda, korupcija, nodokļu nemaksāšana, autortiesību un blakustiesību pārkāpumi, finansu krāpšana, naudas atmazgāšana u.c.);

— sarežģītāko lietu izmeklēšanas veicināšana izziņas un prokuratūras iestādēs;

— pasākumi, lai kontrolējošās institūcijas un operatīvie dienesti dotu vairāk kvalitatīvas informācijas par jau minētajiem noziegumu veidiem krimināltiesiskai reaģēšanai.

Par katru šo pasākumu grupu sīkāk.

Lai izbrīvētu darbiniekus šim mazapgūtajam laukam, būs atkal precīzi jāpārrēķina štatu pamatojums, arī strukturālā uzbūve. Pagājušajā gadā veiktā štatu reorganizācija sevi attaisnoja. Mēs izpildījām izplānoto atlikumu samazināšanā, izlīdzinājām slodzes. Pašlaik situācija veidojas atšķirīga, tāpēc strādāsim pie štatu aprēķinu beznulles pilnveidošanas un taisnīgāka darbinieku sadalījuma. Būs jāatgriežas arī pie jautājuma par speciālajām prokuratūrām un jāanalizē iemesli, kāpēc darba rezultativitāte tajās ir zemāka. Nedomāju, ka vajadzētu pārsteidzīgus secinājumus izdarīt par Finansu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas padomes (FENIP) lietderību un efektivitāti. Nepilns gads nevar būt par pamatu idejas atmešanai. Tajā pašā laikā varam apdomāt, vai šiem speciālajiem prokuroriem nevajadzētu būt tikai Rīgā un lielajās pilsētās, bet lauku rajonos arī šo sfēru uzticēt teritoriālajām iestādēm.

Nāksies papildināt arī mūsu ikmēneša salīdzinošo tabulu, ieviešot novērtējumā pozīcijas, kas raksturos prokurora darbu latento noziegumu konstatēšanā un izmeklēšanā.

Otrajā grupā ietilpst pasākumi, kas vērsti uz to, lai aktīvs darbs noritētu jau izmeklēšanā esošajās minētās kategorijas lietās. Šim nolūkam nepārtraukti analizēsim ne tikai prokuratūrā esošo lietu atlikumu, bet arī aktuālo lietu izmeklēšanas gaitu izziņas iestādēs. Īpaša vērība tiks veltīta ekonomisko lietu izmeklēšanas termiņiem.

Trešajā grupā ietilpst pasākumi prokurora lomas paaugstināšanā operatīvās darbības sfērā un sadarbības izveidošana ar kontrolējošiem dienestiem.

Līdz šim operatīvās darbības uzraudzīšanai ķenerālprokuratūrā īpaši pilnvaroti trīs prokurori, kuri šos pasākumus veic paralēli citiem, daudz apjomīgākiem uzdevumiem. Operatīvās darbības uzraudzībai var tikt veltīta tikai maza daļa no viņu darba laika. Tāpēc ķenerālprokuratūrā tiks izveidota īpaša nodaļa šo darbu veikšanai.

Man kopā ar citiem Nacionālās noziedzības novēršanas padomes (NNP) locekļiem bija interesants informatīvs pasākums ASV vēstniecībā. Amerikas pārstāvji pierādīja, ka visi pēdējo gadu panākumi cīņā ar organizēto noziedzību viņu valstī gūti, pateicoties daudzu dienestu pastāvīgai sadarbībai vienota centra ietvaros. Mēs nevaram izlemt par analoga veidošanu Latvijā, bet atbrīvota operatīvās darbības uzraugošo prokuroru grupa varētu kļūt par koordināciju veicinošu nozīmīgu faktoru.

— Prokuroru sadarbības attīstīšana ar kontrolējošiem dienestiem, lai agrīnās stadijās atklātu varbūtējos noziegumus un piesaistītu izziņu un operatīvos dienestus. Tas attiecas gan uz VID struktūrām, gan autortiesību aizsargājošiem veidojumiem, gan meža sardzi, gan revīzijas dienestu un Valsts kontroli.

— Visu likumos regulēto izskatīšanas termiņu pagarināšanas kontroles pastiprināšana.

Tomēr jau tagad var apgalvot, ka minētie pasākumi būs salīdzinoši mazefektīvi, ja valstiski netiks izlemts, kā mazāk nozīmīgāko nodarījumu izlemšanai tērēt daudzkārt mazāk spēku un līdzekļu.

Ir principiāli jāsaprot, ka katram nodarījumam ir bīstamība savā vietā un laikā. Pensionāru daudz vairāk satrauc viņa maciņa zādzība pensijas dienā, nevis “Latvenergo” trīs miljonu afēra. Līdzīgi varam salīdzināt bojāgājušo radinieku attieksmi pret ceļu satiksmes negadījumu un slepkavību ar iepriekšēju nodomu. Tādējādi par mazsvarīgiem nodarījumiem iespējams runāt tikai nosacīti. Ar to es gribētu pateikt, ka nav pieļaujams ziedot spēkus “lielo zivju” ķeršanai, pilnīgi atstājot novārtā tā dēvētās sīkās lietas. Jebkura valsts cīņai ar noziedzību var tērēt tik daudz līdzekļu, cik pieļauj ekonomiskā situācija valstī. Nevaram cerēt uz prokuroru skaita būtisku palielināšanu. Nav arī tādu funkciju, no kurām atsakoties prokuratūra varētu izbrīvēt cilvēkus. Tāpēc vienīgā izeja meklējama procesa ekonomisma paaugstināšanā, atsevišķu nodarījumu dekriminalizēšanā un tehniskā bruņojuma modernizēšanā. Premjera vadībā Nacionālā noziedzības novēršanas padome jau nopietni pievērsusies šai problēmai.

Mūsu priekšlikumi šajā virzienā varētu būt šādi :

Panta par atkārtotu transporta līdzekļu vadīšanu dzērumā pārcelšana uz Administratīvo pārkāpumu kodeksu (APK). Šīs kategorijas lietas veidoja 14,4% no visām tiesām nosūtītajām lietām.

Līdz šim prokuratūra pret to aktīvi iebilda. Pamats tam bija iespēja saukt pie kriminālatbildības pēc Latvijas KK 181-3.p. 2. daļas, ja tiesātais, neraugoties uz papildsoda — tiesību atņemšanas — piemērošanu, turpināja vadīt transporta līdzekli bez vai ar viltotām tiesībām. Domājams, ka to varētu kompensēt ar atbildības paredzēšanu par vadīšanu arī pēc tiesību atņemšanas administratīvā kārtā. Tādējādi ap 1600 lietu tiktu izlemtas APK noteiktā kārtībā un neprasītu izziņas un prokuratūras spēkus.

— Sevišķi sīkas (varētu būt līdz Ls 15) zādzības dekriminalizēšana un pārnešana uz APK.

— Sīkas zādzības jēdziena ieviešana Krimināllikumā neatkarīgi no atkārtotības, grupas vai citām kvalificējošām pazīmēm, neattiecinot vienīgi uz kabatas zādzībām un zādzībām ar iekļūšanu dzīvojamās telpās. Tas ļautu ievērojami paplašināt saīsinātā procesa piemērošanu. Ja mēs nebūtu nepārtraukti kāpinājuši šī procesa izmantošanu, lietu atlikums nebūtu sarucis, prokuratūra nespētu laikus īstenot kriminālvajāšanu un traucētu policijas darbību. Vairākos rajonos šī procesa piemērošanas iespējas ir izsmeltas noteikto četru gadu “griestu” dēļ, tāpēc intensīvi jāmeklē iespējas robežu paplašināšanai.

— Vienošanās procesa ieviešana. Jau gadus četrus mēs dažādās sanāksmēs esam par to aģitējuši, bet sastapuši nežēlīgu kritiku par Eiropas kontinentālā kriminālprocesa piesārņošanu ar tam svešajām amerikāņu tradīcijām. Tajā pašā laikā kaimiņi Igaunijā to veiksmīgi jau piemēro, tomēr ES uz viņiem raugās labvēlīgāk nekā uz mums. Pagājušajā nedēļā divu dienu vizītē Rīgā ieradās Igaunijas valsts prokurors Indreks Mēlaks. Viņš mani informēja, ka arī Igaunijā bijusi aktīva pretestība, sevišķi tiesnešu aprindās, bet dzīvē vienošanās funkcionējot ļoti veiksmīgi, un tiesneši esot ļoti apmierināti. Jācer, ka arī mūsu valstī izdosies pārvarēt teorētiskos aizspriedumus un psiholoģiskās barjeras. Vienošanās procesa ieviešana varētu būt viens no ceļiem, kā atslogot tiesu darbu.

Lai gūtu panākumus cīņā ar finansu noziegumiem un korupciju, principiāli jāmaina pieeja. Jāpanāk, lai persona varētu tikt saukta pie kriminālatbildības, ja ir pierādīts, ka tās izdevumi pārsniedz legāli deklarētos ienākumus un tā nevar pierādīt attaisnotu līdzekļu izcelsmi. Saprotams, ka šai pieejai pretestība būs vēl daudz lielāka un tās ieviešana nav tuvāko dienu un pat mēnešu jautājums. Šīs problēmas risināšana kļūs iespējama tikai pēc sākotnējās jeb tā dēvētās nulles deklarācijas ieviešanas.

Stratēģija nekad nav īslaicīga programma, arī mēs izdarām būtisku pārorientāciju, lai prokuroru juridisko potenciālu varētu izmantot valstiski lietderīgāk.

Minētie pasākumi ir tikai daļa no plānojamiem. Detalizētākus praktiskās realizēšanas ceļus pārrunāsim kādā no tuvākajām darba sanāksmēm, precizējot katras prokuratūras iestādes uzdevumus. Pagaidām galvenais ir nezaudēt uzņemto tempu, nepieļaut lietu atlikuma palielināšanos, maksimālu uzmanību veltīt ievilcināto lietu pabeigšanai, veidot mērķtiecīgu kontaktu ar kontrolējošām iestādēm.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka kursa maiņa nenozīmē mūsu kopējā darba negatīvu vērtējumu. Tieši otrādi — jauna pieeja ir kļuvusi iespējama vienīgi tāpēc, ka veiksmīgi īstenota pirmstiesas reforma, par trešo daļu samazināts atlikums, prokurori apguvuši jauno universālo modeli un rezultatīvi darbojušies gan pirmstiesas, gan tiesas procesā. Tomēr esmu pārliecināts, ka jūsos visos ir zināma nostaļģija pēc būtiskākas lomas, ko varētu nodrošināt radošs darbs sarežģītajās “balto apkaklīšu” un organizētās noziedzības lietās.

Runas pamatnostādnes virsprokuroru sanāksmē 1998. gada 6. februārī

Prokuratūras darba rezultāti atsevišķu kategoriju noziegumu izmeklēšanā

Nozieguma veids, Gads

pabeigto lietu skaits, 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997

pie atbildības saukto personu skaits

Tīšās slepkavības Reģistrētie noziegumi 165 213 293 429 366 281 256 259

(KK 98.p.–101.p.) Uz tiesu nosūtītas lietas 102 154 171 220 239 193 201 176

Pie atbildības saukto personu skaits 143 211 213 286 343 229 264 225

Smagu miesas bojājumu Reģistrētie noziegumi 373 403 571 725 714 597 467 500

nodarīšana KK 105.p. Uz tiesu nosūtītas lietas 200 195 237 287 326 344 340 365

Pie atbildības saukto personu skaits 213 213 245 310 335 383 416 415

Laupīšanas Reģistrētie noziegmi 427 506 833 1177 1142 905 1031 829

KK 141.p. Uz tiesu nosūtītas lietas 195 201 295 321 324 294 312 327

Pie atbildības saukto personu skaits 368 352 545 660 593 602 632 665

Izspiešanas Reģistrētie noziegumi 52 45 86 161 159 199 135 93

KK 143.p., 1431.p. Uz tiesu nosūtītas lietas x x 9 47 55 60 81 58

Pie atbildības saukto personu skaits x x 17 82 131 127 190 120

Kukuļņemšana Reģistrētie noziegumi 28 44 40 42 29 48 76 38

KK 164.p. Uz tiesu nosūtītas lietas 12 16 22 24 18 25 32 21

Pie atbildības saukto personu skaits 15 19 40 35 34 42 63 28

Kontrabanda Uz tiesu nosūtītas lietas x x 3 9 4 16 18 13

KK 73.p. Pie atbildības saukto personu skaits x x 5 15 4 29 38 34

Izvairīšanās no nodokļu Uz Tiesu nosūtītas lietas * * * x x 6 10 18

maksāšanas KK 1481.p. Pie atbildības saukto personu skaits * * * x x 7 13 19

Narkotisko vielu izgatav., realiz. Uz tiesu nosūtītas lietas 28 27 37 46 92 119 133 206

u.c. KK 2221–2229.p. un zādzības Pie atbildības saukto personu skaits 33 36 47 67 124 150 164 261

Noziegumi uzņēmējdarbībā Uz tiesu nosūtītas lietas * x x x x 22 36 46

KK 1611. — 16113.p. Pie atbildības saukto personu skaits * x x x x 22 39 47

x — statistiskos pārskatos netika uzskaitīts

* — likumdošanā nebija noteikta atbildība

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!