VIEDOKĻI

Par studiju maksas ievieķanu

Augstākās izglītības padomē pēc Latvijas Augstskolu rektoru padomes ierosinājuma izskata jautājumu par vispārējās studiju maksas ieviešanu, sākot ar 1998./99. akadēmisko gadu.

Tā būs jāmaksā visiem valsts budžeta studentiem (sākotnēji maksa plānota Ls 50 semestrī, bet tā augs virzībā uz pilnu studiju maksu, kas ir Ls 700 — 1500 gadā atkarībā no studiju nozares). Paralēli droši vien tiks palielinātas jau esošās studiju maksas daļējas un pilnas maksas studentiem.

Šis solis tiek sperts, lai nodrošinātu augstskolu eksistenci, jo pēdējo piecu gadu laikā valsts budžeta pieaugums ir zemāks pat par inflācijas līmeni, kaut gan valsts augstskolās studējošo skaits ir gandrīz divkāršojies.

Latvijas Studentu apvienība ir pret jebkāda veida studiju maksas ieviešanu valsts budžeta studentiem.

Latvijas Studentu apvienība pieprasa nodrošināt augstskolu likuma, Saeimas un Ministru kabineta saistību izpildi pret sabiedrību.

Tāpēc LSA ierosina jau šogad papildināt augstākās izglītības budžetu, Finansu ministrijai tam piešķirot papildu finansējumu pēc Ministru kabineta lēmuma, kā arī Saeimai izdarīt grozījumus nākamo gadu valsts budžetos.

Noraidošas attieksmes vai ignorances gadījumā Latvijas Studentu apvienība rezervē tiesības pielietot pilsonisko spiedienu, lai panāktu valsts saistību izpildi.

Latvijas Studentu apvienības valde

1998. gada 6. februārī

Par pilsonību bērniem,

kuru vecāki nav Latvijas pilsoņi

Valsts augstākās amatpersonas — Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ministru prezidents Guntars Krasts aicinājuši sākt diskusiju par iespēju piešķirt mūsu valsts pilsonību pēc 1990.gada 4.maija Latvijā dzimušiem bērniem, kuru vecāki nav Latvijas pilsoņi.

KDS/KTP centrālā valde atzīst, ka līdzšinējo asinsradniecības principu pilsonības noteikšanā varētu papildināt ar dzimšanas vietas principu un šeit dzimušo cilvēku tiesībām uz Latvijas pilsonību. Taču arī tādā gadījumā ārvalstnieku vai bezvalstnieku ģimenē dzimušiem Latvijas pilsonību nedrīkst uzspiest vai arī izvēli atstāt bērna vecāku ziņā. Turklāt nav pieļaujama arī automātiska iespēja katram pēc neatkarības atgūšanas Latvijā dzimušam bērnam kļūt par Latvijas pilsoni, jo tādējādi pilsonību varētu iegūt arī izvestā okupācijas karaspēka militārpersonu Latvijā dzimušie pēcnācēji.

KDS/KTP centrālā valde uzskata, ka pēc 1990.gada 4.maija ārvalstnieku vai bezvalstnieku ģimenēs Latvijā dzimušiem un pastāvīgi dzīvojošiem bērniem, sasniedzot 16 gadu vecumu, ir jādod tiesības pieprasīt Latvijas pilsonību, ja viņi ir nokārtojuši valsts valodas eksāmenu, kā to jau paredz pašlaik spēkā esošais Pilsonības likums.

Tāds ir Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS/KTP) centrālās valdes viedoklis.

Kristīgi demokrātiskās savienības

(KDS/KTP) valdes loceklis

Uldis Augstkalns

1998.gada 5.februārī