Nozaru ziņas

Latvijas ekonomika: šodien, reformās, rīt

No Ekonomikas ministrijas 1997.gada ziņojuma par Latvijas tautsaimniecības attīstību

\Saturā

1. Tautsaimniecības ekonomiskā stāvokļa īss raksturojums

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

6. Rekomendācijas uz ekonomisko izaugsmi orientētas ekonomiskās politikas īstenošanai

4. Tautsaimniecības nozaru

struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

Šā gada pirmajā pusgadā ārzemju investori visvairāk līdzekļu ieguldīja metālu ražošanā — 31% no ārvalstu investīcijām rūpniecībā, 20,5% investēti pārtikas rūpniecībā un 20,3% tekstilrūpniecībā. Nozīmīgas investīcijas bija nemetālisko minerālu produktu ražošanā, mašīnbūvē un celulozes un papīra rūpniecībā.

Īpašuma struktūras maiņa. Galvenais priekšnoteikums, lai rosinātu investēšanu rūpniecībā, ir īpašuma struktūras izmaiņa, palielinot privātā īpašuma īpatsvaru. Šajā jomā 1997. gadā turpinājās iepriekšējos gados aizsākusies tendence (skatīt 4.3. zīmējumu).

Privatizācijas programmas sekmīga īstenošana 1997.–1998. gadā paātrinās privātā sektora pieaugumu šajā jomā, tuvākajos gados samazinot valsts sektora īpatsvaru zem 10 procentiem.

Tomēr īpašuma struktūras maiņa ir tikai priekšnoteikums situācijas izmaiņai rūpniecībā. Nepieciešamas arī menedžmenta un ražošanas tehnoloģiskās bāzes izmaiņas mikroekonomiskajā (uzņēmuma) līmenī.

Īpašuma struktūras dinamika rūpniecībā 4.3. zīmējums

(procentos)

Latvijas rūpniecības nozaru attīstība. Latvijas rūpniecības apakšnozares pēc to attīstību noteicošiem faktoriem var iedalīt šādās grupās:

— nozares, kuru attīstību noteica galvenokārt iekšējā tirgus konjunktūra. Te jāmin pārtikas rūpniecība, pārējo nemetālisko izstrādājumu ražošana. Šīs nozares deviņdesmito gadu sākumā, kad bija vispārējs ražošanas kritums, saglabāja ražošanas apjomus atbilstoši iekšējam pieprasījumam. Šo nozaru turpmāko attīstību var noteikt galvenokārt iekšējā pieprasījuma pieaugums, protams, pastāvot iespējai paplašināt ražošanu arī uz eksporta palielināšanas rēķina (skatīt 4.2. tabulu).

4.2. tabula

Latvijas rūpniecības nozaru attīstības galvenie rādītāji

1996 1997* I–IX 1997*

Nozare pret 1996 I–IX I–IX

pieauguma struktūra pieauguma struktūra

tempi (%) (%) tempi (%) (%)

Pavisam 7,3 100,0 4,8 100,0

Pārtikas produktu un dzērienu ražošana 11,4 40,6 7,6 43,0

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana 24,9 11,0 9,8 12,7

Tekstilizstrādājumu ražošana 52,7 6,7 4,6 7,0

Ķīmiskā rūpniecība -3,1 6,5 -8,6 6,5

Vispārējās un speciālās lietošanas mašīnu ražošana -5,3 4,3 -3,0 3,7

Pārējo transporta iekārtu ražošana -16,4 4,1 -24,8 3,2

Izdevniecību darbība un poligrāfiskā rūpniecība 10,1 4,3 10,1 3,0

Apģērbu ražošana, kažokādu izstrādāšana -5,4 2,7 20,7 2,6

Metālapstrādes rūpniecība 37,3 2,9 16,3 2,4

Elektrisko mašīnu un aparātu ražošana -8,8 1,9 32,4 2,4

Mēbeles, juvelierizstrādājumi, mūzikas instrumenti -7,6 2,8 2,4 2,3

Pārējās apstrādājošās rūpniecības nozares 12,3 11,2

* operatīvie dati

Ar 1996. gadu lēnām sāk pieaugt pārtikas rūpniecības produkcijas izlaide. Pašlaik tās apjomi ir apmēram 40% robežās no 1990. gada apjomiem. Nozares straujāku attīstību kavē zemā iedzīvotāju pirktspēja. 1996. gadā pieauga eksporta iespējas uz NVS valstīm. Eksports palielinājās par 25%. 1997. gadā ievērojami pieauga pārtikas produktu eksports uz Lietuvu un Igauniju, bet jāatzīmē, ka imports bija vēl apjomīgāks.

Pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas apjomi ievērojami samazinājušies. Tie 1996. gadā bija tikai 9% no 1990. gada ražošanas apjomiem. Ražošana sašaurinās tāpēc, ka galvenokārt samazinās pieprasījums pēc būvmateriāliem sakarā ar ievērojamu būvniecības apsīkumu. 1997. gadā pamazām sāk pieaugt būvmateriālu ražošana, bet to ražošanas apjomi vēl arvien ir ļoti zemi. Diemžēl sakarā ar būvmateriālu ražošanas apjomu ievērojamo sarukumu nozare zaudēja iespējas pienācīgā apjomā veikt investīcijas, lai varētu modernizēt ražošanu un uzlabot produkcijas kvalitāti, mainīt sortimentu. Nozare lielā mērā zaudējusi konkurētspēju iekšējā tirgū, nerunājot nemaz par ārējo. Mūsu būvmateriālu tirgū sekmīgi konkurē ne tikai attīstīto valstu produkcija, bet arī Lietuvas un Igaunijas ražojumi. Lietuvā būvmateriālu izlaidi veicināja netieši — ar būvniecības subsidēšanu un tieši — ar kredītu garantēšanu vairāku uzņēmumu modernizēšanai. Igaunijas valdība aktīvi piedalījās ārzemju kapitāla piesaistīšanā. Jāatzīmē, ka būvmateriālu ražošana ir tā nozare, kas varētu sekmīgi attīstīties Latvijā, jo te ir ievērojami un augstvērtīgi minerālo izejvielu krājumi (ģipsis, kaļķakmens, māls, smiltis u.c.), kurus izmanto būvmateriālu ražošanā;

— nozares, kas ražoja plaša patēriņa preces, kuru noietu tirgi bija saistīti galvenokārt ar bijušo Savienību un mazākā daļā ar iekšējo tirgu. Šo nozaru produkcija neizturēja konkurenci ar lētākām, kvalitatīvākām un modernākām Rietumu precēm. Vairumā tās zaudēja kā vietējo, tā ārējo tirgu. Te jāmin vieglās rūpniecības produkcija, kā arī daļēji radio un sakaru iekārtu un aparatūras ražošana, ķīmiskās rūpniecības, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana.

Vieglās rūpniecības produkcijas izlaide pašlaik ir apmēram 30% apmērā no 1990. gada apjomiem. 1996. gadā diezgan ievērojami pieauga tekstilizstrādājumu ražošana (par 53% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), rodoties jaunām eksporta iespējām uz ES valstīm (eksporta pieaugums bija vairāk nekā 1,5 reizes). Ja vieglās rūpniecības uzņēmumu vadība būs pietiekoši elastīga, tad izdosies noturēt un paplašināt noietu tirgus. Bet turpmākajos gados palielinājums vairs nevarēs būt tik ievērojams kā 1996. gadā.

Arī ķīmiskās rūpniecības produkcijas apjomi pašlaik ir 1/3 apmērā no 1990. gada līmeņa. Pēdējos trīs gados ražošanas apjomi gandrīz nemainās. Galvenās importētājas ir NVS valstis (nedaudz vairāk nekā puse no Latvijas ķīmiskās rūpniecības produkcijas eksporta). Jāatzīmē, ka eksports uz NVS valstīm 1997. gadā nepalielinājās, bet Rietumu virzienā pieauga nedaudz;

— nozares, kas strauji attīstījušās pēdējā laikā sakarā ar jaunām tirgus iespējām, galvenokārt kokapstrāde. 1997. gada deviņos mēnešos kokmateriālu eksports palielinājies par 53%, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu. Tomēr jāatzīmē, ka vēl arvien Latvijas kokmateriālu eksportā dziļi apstrādātas koksnes īpatsvars ir neliels. Galvenokārt eksportē apaļkokus un zāģmateriālus. Tādējādi tiek zaudēti ienākumi, kurus varētu gūt, eksportējot pilnīgāk apstrādātu koksni. Ir nepieciešamas investīcijas, lai nodrošinātu dziļāku koksnes pārstrādi;

— nozares, kas ražoja metālizstrādājumus, dažādas mašīnas un iekārtas, transporta līdzekļus, kuri galvenokārt nonāca Austrumu tirgos. Zūdot tiem, šīm rūpniecības apakšnozarēm ir grūti pārkārtoties jaunam patēriņa tirgum. Tas nereti prasa cita veida un dārgas tehnoloģijas, kuras ne vienmēr var nodrošināt. Tādējādi šo nozaru ražošanas apjomi sašaurinājās par 70-90%. Izņēmums ir metālapstrādes rūpniecības pēdējo trīs gadu pieaugums, kuru nodrošināja teicams uzņēmuma menedžments, jaunu iespēju meklējumi, vadības nepaļaušanās tikai uz Austrumu tirgus atgūšanu. Tās ražošanas apjomi ir gandrīz 1990. gada līmenī. Raksturīgi, ka metālapstrādes ražojumus eksportē līdzīgi gan uz ES, gan NVS un pārējām pasaules valstīm. Eksports sastāda gandrīz 90% no saražotās produkcijas;

— nozares, kas bija saistītas ar bijušās Savienības militāri rūpniecisko kompleksu (daļa radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras, dažādu mašīnu un iekārtu ražotāji). Sabrūkot PSRS, šo nozaru produkcija vairs nebija vajadzīga. Jaunus alternatīvus, konkurētspējīgus produkcijas veidus tās nebija spējīgas ražot atpalikušo iekārtu un tehnoloģiju dēļ. Pasaules tehnoloģijas šajā jomā ir tik ievērojami attīstījušās, ka tagad atgūt nokavēto ir vēl problemātiskāk nekā pirms dažiem gadiem. Tāpēc šīm nozarēm iespēja attīstīties ir ļoti maza. Tās var pastāvēt galvenokārt tikai kā komplektējošās ražotnes.

Rūpniecības attīstība lielākajās Latvijas pilsētās. Rūpniecības, tāpat kā iedzīvotāju teritoriālais izvietojums Latvijā koncentrējas ap Rīgu. Galvaspilsētā dzīvo aptuveni 48% no Latvijas pilsētu iedzīvotājiem, šeit 1996. gadā tika saražots apmēram 54% no rūpniecības produkcijas kopapjoma. Rīgas rūpniecību raksturo plašs nozaru spektrs, gandrīz vai visas valsts nozares. Tas ļauj saglabāt stabilitāti (skatīt 4.3. tabulu) arī nozaru atšķirīgas attīstības apstākļos.

Latvijas un Rīgas rūpniecības nozaru struktūra 4.3. tabula

1997. gada 9 mēnešos

(faktiskajās cenās, procentos)

Latvija Rīga

Pavisam 100,0 100,0

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana 43,7 42,2

Vieglā rūpniecība 10,3 10,0

Koka izstrādājumu, celulozes un papīra izstrādājumu ražošana 14,3 20,8

Ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares produkcija 7,1 5,8

Pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu (būvmateriālu) ražošana 1,8 1,6

Metālu un metālu izstrādājumu ražošana 5,9 1,6

Mašīnbūve 11,6 14,6

Pārējās apstrādājošās rūpniecības nozares 5,3 3,4

Tomēr, salīdzinot Latvijas un Rīgas rūpniecības nozaru struktūru, redzams, ka rūpniecībai Rīgā nav progresīva nozaru struktūra. Augsts ir tādu nozaru kā pārtikas rūpniecība un koksnes ražošana īpatsvars. Pārtikas rūpniecības īpatsvaru var izskaidrot ar tuvumu patērētājam. Rīgā 1997. gada 9 mēnešos saražoja vairāk nekā pusi no Latvijas kokmateriālu produkcijas. Šo ražotņu koncentrāciju galvaspilsētā var izskaidrot ar ostas tuvumu, caur kuru galvenokārt tiek eksportēts šis produkcijas veids.

Ražotņu izvietošanu ārpus galvaspilsētas varētu veicināt atbilstošas transporta infrastruktūras un piegādātāju–patērētāju ekonomisko attiecību attīstība. To patlaban apstiprina ārvalstu investīcijas pārtikas nozarēs.

Savukārt Rīgā tiek saražota tikai 1/5 vispārējās un speciālās lietošanas mašīnbūves produkcijas. Transporta mašīnbūvē šis īpatsvars ir lielāks — 59%. Radio, televīzijas un sakaru iekārtu nozare tradicionāli ir izvietojusies galvaspilsētā, kur 1997. gada 9 mēnešos tika saražotas 9/10 no nozares produkcijas, un pieaugums šajā nozarē bija 4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada periodu.

1996. gadā straujāka rūpniecības attīstība bija vērojama Ventspilī, Liepājā, Rīgā un Jūrmalā, turpretim kritums bija vērojams Daugavpils, un it sevišķi Jelgavas rūpniecībā. Jelgavā sakarā ar rūpnīcas “RAF” problēmām rūpnieciskās ražošanas apjoms samazinājās par 15,4%, strādājošo skaitam sarūkot par 11,7 procentiem.

Jelgavas un Liepājas piemēri parāda, cik liela nozīme atsevišķu pilsētu ekonomiskajā un arī sociālajā attīstībā ir vienam uzņēmumam — Jelgavā “RAF”, Liepājā — “Liepājas metalurgam” (ražo aptuveni 40% no pilsētas rūpniecības produkcijas), kurš pēc privatizācijas visai sekmīgi, paplašina ražošanu un eksportu.

Rūpniecības konjunktūras kopējais vērtējums, lai gan vēl joprojām ir negatīvs, pakāpeniski uzlabojas. Starp faktoriem, kuri kavē uzņēmējdarbības attīstību, ar katru gadu arvien mazāka nozīme ir ekonomiskās vides nenoteiktībai. Uzņēmējdarbības likumdošanai pilnveidojoties, arvien mazāk uzņēmēju šo faktoru min kā kavēkli biznesa attīstībā.

Kaut gan uzņēmēji nepietiekamo iekšzemes un eksporta pieprasījumu min kā galveno šķēršļi, arī šajā jomā 1997. gadā jūtams uzlabojums. Produkcijas realizācijas perspektīvas uzņēmēju vērtējumā līdz pat 1996. gada beigām palika 1994. gada līmenī (-59% līdz -63%), bet 1997. gada laikā tās uzlabojās par 22 procentpunktiem, pieauga arī eksporta pasūtījumu novērtējums.

4.2. Transports un sakari*

Šī Latvijas tautsaimniecības nozare 1996. un 1997. gadā attīstījās visdinamiskāk. Tās ražošanas apjomi 1996. gadā palielinājās par 13,5% salīdzinājumā ar 1995. gadu. 1996. gadā tā deva 14,3% no iekšzemes kopprodukta. 1997. gadā pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, iekšzemes kopprodukts transporta un sakaru nozarē pieauga par 9%. Nozares straujo attīstību nodrošināja galvenokārt tranzītpārvadājumi, ostu pakalpojumi. Tie sastāda vienu ceturto daļu no visa Latvijas preču un pakalpojumu eksporta.

* Izmantoti arī Satiksmes ministrijas materiāli.

4.2.1. Autotransports

Kravu komerciālajos pārvadājumos ar autotransportu (kravu pārvadājumi, kurus veikuši autotransporta uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības ar pakalpojumu apjomu virs 20000 latu gadā) 1997. gadā ir vērojama iepriekšējo gadu tendence. Tie jau vairākus gadus nedaudz samazinās, tajā pašā laikā palielinoties kravu apgrozībai. 1997. gada trīs ceturkšņos tika pārvadāti 3,5 milj. tonnu kravu, un samazinājums ir 6,8%, salīdzinot ar 1996. gada trim ceturkšņiem. Kravu apgrozība ir 1008,1 milj. tonnkilometru, pieaugums — 38,3%. Tas liecina, ka vidēji kravas ir pārvadātas lielākos attālumos.

Kravu komerciālo pārvadājumu samazināšanos izraisījis kravu iekšzemes pārvadājumu sarukums. Iekšzemē pārvadāto kravu apjomi 1997. gada trīs ceturkšņos ir samazinājušies par 16,4%, bet starptautiskie pārvadājumi ir palielinājušies par 45,7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Šajā laikā ir samazinājušies arī dzelzceļa iekšzemes kravu pārvadājumu apjomi.

Jāatzīmē, ka savu kravu pārvadājumu veikšanai daļa uzņēmumu, kuru galvenais darbības veids nav kravu pārvadāšana, izmanto savu autoparku. Šādu uzņēmumu pārvadājumi pašu vajadzībām netiek atspoguļoti kravu pārvadājumu operatīvajā statistikā. Statistika liecina, ka vairākus gadus pieaug kopējie autotransporta kravu pārvadājumi, kuros ir iekļauti gan komerciālie, gan pašu vajadzībām veiktie (1996. gadā tie ir palielinājušies par 17,9%, salīdzinot ar 1995. gadu).

Galvenās problēmas starptautisko pārvadājumu jomā ir jau vairākus gadus pastāvošā robežu un muitas nesakārtotība, kā arī ar starptautisko pārvadājumu atļaujām saistītie jautājumi, un tās risināmas starpvalstu līmenī (galvenokārt ar NVS valstīm). Pārvadājumos uz Rietumeiropas valstīm liela nozīme ir automašīnu atbilstībai tehniskajām un ekoloģiskajām normām.

Kā redzams 4.4. tabulā, 1997. gada trīs ceturkšņos ar regulārās satiksmes autobusiem ir pārvadāts nedaudz mazāk pasažieru nekā iepriekšējā gada trīs ceturkšņos. Pasažieru apgrozība bija 1268,6 milj. pasažierkilometru, un tā turpretim ir pieaugusi par 4,3%. Tātad pasažieri vidēji ir pārvadāti lielākos attālumos. Pārvadāto pasažieru skaits Rīgā un pārējā iekšzemes satiksmē nedaudz samazinājās. Vienīgi starptautiskajā satiksmē pasažieru pārvadājumi ir būtiski sarukuši.

1996. gadā samērā strauji samazinājās kopējais pārvadāto pasažieru skaits, galvenokārt Rīgā pārvadāto pasažieru skaita ievērojamā krituma dēļ. Rīgā aktīvi darbojas taksobusu firmas. Jāņem vērā, ka statistikā netiek pilnībā atspoguļoti taksobusu pārvadājumi, jo ir grūti iegūt datus. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 1997. gadā pasažieru pārvadājumi ir nostabilizējušies.

Lauku apvidos daudziem iedzīvotājiem autobusi ir vienīgais sabiedriskās satiksmes līdzeklis, tāpēc 1996. gada otrajā pusgadā tika izveidota dotāciju sistēma pasažieru regulāriem pārvadājumiem ar autobusiem lauku apvidos. Šim mērķim 1996. gadā no Valsts autoceļu fonda izlietoja 1,5 milj. latu. 1997. gadā dotāciju summa sasniedza 4,5 milj. latu. Līdz ar to lauku apvidos ir pieaudzis regulārās satiksmes autobusu maršrutu skaits. Nākamajos gados paredzēta dotāciju palielināšanās.

4.4. tabula

Pasažieru pārvadājumi ar regulārās satiksmes autobusiem

(tūkst. pasažieru)

1995. gads 1996. gads 1997. gada 1997. gada 3 ceturkšņi

3 ceturkšņi salīdzinājumā ar 1996. gada

3 ceturkšņiem, %

Kopā 184507 148736 110575 98,1

Rīgā 1022XX-XXXXX 58726 98,0

Pārējā iekšzemes satiksmē 81386 75553 51253 98,5

Starptautiskajā satiksmē 921 1083 596 72,6

4.2.2. Ostu saimniecība

un jūras transports

Latvijā darbojas 10 ostas. Trīs lielākajās — Ventspils, Rīgas un Liepājas ostās galvenokārt pārkrauj tranzītkravas. To plūsmas galvenais virziens ir no NVS valstīm uz Rietumiem. 7 mazajās ostās tiek pārkrautas vietējās kravas.

Jau vairākus gadus ostu saimniecība sekmīgi attīstās. Kravu apgrozība ostās 1997. gada trīs ceturkšņos bija 37,8 milj. tonnu, un tā ir palielinājusies par 13,7%, salīdzinot ar 1996. gada trīs ceturkšņiem. Ostas turpina darboties galvenokārt kā kravu nosūtītājas. Nosūtīto kravu īpatsvars kopējā kravu apgrozībā ir 92,7%. Jāatzīmē, ka lielākajām Latvijas ostām šis rādītājs bija atšķirīgs. Ventspils ostā nosūtīto kravu īpatsvars ir 98,5%, bet Rīgas un Liepājas ostu darbībā samērā liela nozīme ir arī kravu saņemšanai (attiecīgi nosūtīto kravu īpatsvars ir 75,1% un 80%).

Latvijas lielākā osta kravu apgrozības ziņā ir Ventspils osta , kurai 1997. gada trīs ceturkšņos kravu apgrozības pieauguma tempi bija 4,9%, salīdzinot ar iepriekšējā gada trīs ceturkšņiem. Ostā pārkrauti 73,9% no visām Latvijas ostās pārkrautajām kravām. Ventspils osta ir specializējusies naftas un naftas produktu nosūtīšanā. No ostas kravu apgrozības tie sastāda 72,9%. Pēc kuģu ceļa padziļināšanas un citu tehnisko darbu veikšanas osta ir gatava uzņemt tankkuģus ar kravnesību 100–120 tūkst. tonnu. 1997. gadā ir sākta valsts a/s “Ventspils nafta” privatizācija.

Rīgas ostā kravu apgrozība ir strauji pieaugusi. 1997. gada trīs ceturkšņos pārkrauto kravu daudzums ir par 48,6% lielāks nekā 1996. gada trīs ceturkšņos, un kravu apgrozība trīs ceturkšņos jau pārsniedz visa 1996. gada kravu apgrozību. Ostai nav īpašas specializācijas kravu apkalpošanā. Nozīmīgākās pārkrauto kravu grupas ir kokmateriāli, konteineri, dažādi metāli un naftas produkti. Rīgas ostai ir lielākais saņemto kravu apjoms.

Liels kravu apgrozības pieaugums ir arī Liepājas ostai . Šī gada trīs ceturkšņos ostā pārkrauts par 45,6 % vairāk kravu nekā iepriekšējā gada trīs ceturkšņos. Tāpat kā Rīgas ostā Liepājas ostas kravu apgrozība 1997. gada trīs ceturkšņos ir lielāka (par 4,8%) par visu kravu apgrozību 1996. gadā. Lielāko daļu no pārkrautajām kravām sastāda ģenerālkravas. 1997. gadā ir pabeigta Dienvidu mola rekonstrukcija.

Mazās ostas ir pārvarējušas problēmas, kuras izraisīja 1996. gada aukstā ziema, kad pirmajā ceturksnī mazās ostas tikpat kā nedarbojās. 1997. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar 1995. gada trīs ceturkšņiem, kravu apgrozība ir pieaugusi par 7,6% (1995. gadā tika sasniegta lielākā kravu apgrozība). Mazo ostu galvenie darbības virzieni ir kokmateriālu nosūtīšana un zivju un zivju produktu saņemšana.

Lai palielinātu ostu konkurētspēju, Rīgas tirdzniecības ostā un Ventspils ostā tiek veidotas brīvostas. Liepājas osta ir iekļauta Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā.

Ar jūras transportu pārvadāto kravu apjoms šī gada trīs ceturkšņos bija 6,2 milj. tonnu, kravu apgrozība — 21,3 mljrd. tonnkilometru. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kravu pārvadājumi ir samazinājušies par 18,2%, kravu apgrozība — par 5%. Jūras transporta kravu pārvadājumi un kravu apgrozība samazinās jau vairākus gadus.

Latvijas jūrniecības kompānijas galvenokārt veikušas pārvadājumus starp ārvalstu ostām, tie sastāda 70,7% no visiem kravu pārvadājumiem. Pārvadājumu no Latvijas uz ārvalstīm īpatsvars ir 26,1%. Šī gada trīs ceturkšņos no Latvijas uz ārvalstīm un no ārvalstīm uz Latviju ar Latvijas jūrniecības kompāniju kuģiem ir pārvadāts 1,8 milj. tonnu kravu, kas sastāda 4,8% no Latvijas ostu kravu apgrozības.

Šogad ir uzsākta lielākās Latvijas jūrniecības kompānijas — valsts a/s “Latvijas kuģniecība” privatizācija.

Kravu apgrozība Latvijas ostās 4.5. tabula

(tūkst. tonnu)

Osta 1995. gads 1996. gads 1997. gada 1997. gada 3 ceturkšņi

3 ceturkšņi salīdzinājumā ar 1996. gada

3 ceturkšņiem, %

Rīgas osta 7453,5 7457,0 7876,1 148,6

Ventspils osta 29623,1 35744,6 27915,3 104,9

Liepājas osta 1439,7 1609,0 1686,9 145,6

Mazās ostas 469,0 223,8 298,7 190,5

Kopā visās ostās 38985,3 45034,4 37777,0 113,7

4.2.3. Dzelzceļa transports

Dzelzceļa kravu pārvadājumu struktūrā 1997. gadā nav notikušas būtiskas izmaiņas. Ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjomi turpināja palielināties. 1997. gada trīs ceturkšņos dzelzceļš pārvadāja 29,6 milj. tonnu kravu, par 15,9% vairāk nekā 1996. gada trīs ceturkšņos. Kravu apgrozības palielinājums 1997. gada trīs ceturkšņos ir 13,3%, salīdzinot ar 1996. gada attiecīgo periodu.

4.6. tabula

Kravu pārvadājumu struktūra dzelzceļa transportā

1996. gada 3 ceturkšņi 1997. gada 3 ceturkšņi

tūkst. tonnu īpatsvars, % tūkst. tonnu īpatsvars, %

Kopā 25537,1 100,0 29599,3 100,0

Iekšzemes satiksmē 1811,2 7,1 1707,0 5,8

Tranzīta pārvadājumi 19984,3 78,2 22663,7 76,6

t.sk. caur ostām 16502,4 64,6 19475,8 65,8

Eksporta pārvadājumi 1114,0 4,4 2018,8 6,8

Importa pārvadājumi 2627,6 10,3 3209,8 10,8

Turpinājums — seko

Turpinājums. Sākums — “LV” 13.01.98., nr. 8; 14.01.98., nr. 9; 16.01.98., nr.11/12;

21.01.98., nr.15; 22.01.98., nr.16/17; 23.01.98., nr.18/19;

24.01.98., nr.20; 27.01.98., nr.21/22; 28.01.98., nr.23/24;

5.02.98., nr.31.