Sagatavotie Rīgas domes saistošie noteikumi "Par Rīgas pilsētas pašvaldības pabalstu mājokļa pielāgošanai personām, kuras pārvietojas riteņkrēslā, un personām ar redzes invaliditāti" (turpmāk – Saistošie noteikumi) aizstās pašreiz spēkā esošos Rīgas domes 14.11.2006. saistošos noteikumus Nr. 59 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības pabalstu mājokļa pielāgošanai personām, kuras pārvietojas riteņkrēslā" (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 59). Saistošajos noteikumos ir aprakstīta Rīgas pilsētas pašvaldības pabalsta mājokļa pielāgošanai (turpmāk – pabalsts) pieprasīšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtība.

Saistošie noteikumi atšķirībā no Saistošajiem noteikumiem Nr. 59 papildināti un precizēti atbilstoši aktuālajai situācijai:

1) saistībā ar praksē pierādījušos vajadzību paplašināt mājokļa pielāgošanas iespējas personām, kuras dzīvo privātmājās (mazstāvu dzīvojamās ēkās):

– precizēts termins "mājoklis", paredzot, ka mājoklis ir ne tikai personas īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas un palīgtelpas, bet viss nekustamais īpašums, kurā persona ir deklarējusi dzīvesvietu un dzīvo:

– precizēts termins "mājokļa pielāgošana", paredzot, ka privātmājās būs iespēja veikt vides pielāgošanu, lai atvieglotu personas izkļūšanu/iekļūšanu mājoklī, piemēram, automatizēta vārtu atvēršana, cietā seguma ierīkošana no īpašuma robežas līdz mājokļa durvīm, uzbrauktuves izbūve. Šis nosacījums neattiecas uz daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām (mazstāvu un daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas tiek definētas atbilstoši Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumu Nr. 340 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas"" 3.1. un 3.2. apakšpunktam);

2) ņemot vērā, ka pabalsta summas ietvaros dažkārt nevar veikt visus nepieciešamos pielāgojumus vai arī personas funkcionālā stāvokļa izmaiņu dēļ nepieciešami vēl citi mājokļa pielāgojumi, Saistošajos noteikumos noteikts, ka persona pabalstu drīkst saņemt atkārtoti pēc pieciem gadiem, ja tiek saņemts Rīgas Sociālā dienesta ergoterapeita atzinums par nepieciešamajiem mājokļa pielāgojumiem;

3) pabalstu varēs saņemt personas, kuras īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli, t.sk. servisa dzīvokli;

4) lai iespējami efektīvāk tiktu izmantota pabalstam paredzētā summa, noteikts liegums izmantot pabalstu tādu tehnisko palīglīdzekļu iegādei, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem;

5) paredzēta kārtība, kā rīkoties, ja konstatēta personas, kuras mājoklī notiek pielāgošana, nāve. Samaksa tiks veikta par faktiski veiktajiem mājokļa pielāgošanas darbiem līdz personas nāvei;

6) paredzēta kārtība gadījumos, ja persona atsakās parakstīt pieņemšanas un nodošanas aktu vai objektīvu iemeslu dēļ nespēj parakstīties, bet spēj paust savu gribu, t.i., personas vietā pieņemšanas un nodošanas aktā parakstās Rīgas Sociālā dienesta pārstāvis, šo faktu ar parakstu apliecinot diviem lieciniekiem atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajam;

7) Saistošie noteikumi papildināti ar vēl vienu mērķa grupu – personām ar redzes invaliditāti, paredzot vides pieejamības uzlabojumus mājoklī atbilstoši šo personu vajadzībām, piemēram, sliekšņu demontāža starp istabām, grīdu izlīdzināšana vienā līmenī, specifiska papildu apgaismojuma uzstādīšana u.tml. Saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem uz 31.12.2019. Rīgā bija 856 personas ar redzes I grupas invaliditāti (pilngadīgās personas); II grupas redzes invaliditāte ir 722 personām; bērni ar redzes invaliditāti – 48. Lai noteiktu pielāgošanas apjomu personām ar redzes invaliditāti, par pamatu izmantota informācija, kas iegūta pārrunās ar biedrības "Redzi mani" un Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes pārstāvjiem. Noskaidrots, ka mērķa grupas personām dzīvesvietas pielāgošanai pamatā ir nepieciešama sliekšņu demontāža un elektroinstalācijas pārveide ar papildu apgaismojuma uzstādīšanu. Personām ar redzes invaliditāti pabalsta apmērs Saistošajos noteikumos noteikts līdz 1500 euro. Lai noteiktu darbu izmaksas viena mājokļa pielāgošanai, par pamatu ņemta platība 32 m² (platība izvēlēta saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības pabalsta dzīvokļa apmaksai normatīvu). Informācija par izmaksām iegūta, salīdzinot cenas vairākās interneta vietnēs, kur norādītas būvdarbu cenas 2019. gadā. Darbu izmaksas – vecās grīdas demontāža, jaunas ieklāšana un darba alga – minētās platības pielāgošanai ir aptuveni 500 euro. Jauna grīdas seguma izmaksas ir aptuveni 15 euro par 1 m², kas kopā ir 480 euro (32 m² x 15 euro). Īpaša apgaismojuma uzstādīšana – spuldze ar īpaši lielu košumu (lm – lumeni) un maināmu toni (K – Kelvini) maksā vidēji 20 euro. Tiek pieņemts, ka mājoklī vajag 3 spuldzes virtuvē, 5 spuldzes istabā, 1 spuldzi priekšnamā, 1 spuldzi tualetē, t.i., kopā 10 spuldzes par kopējo cenu 200 euro (10 gab. x 20 euro). Gaismas slēdži ar reostata principu par kopējo cenu 100 euro (4 gab. x 25 euro). Mājokļa pielāgošanai nepieciešamo dokumentu izstrāde izmaksā vidēji 120–150 euro;

8) veikti redakcionāli labojumi.

Pabalsts tiks nodrošināts plānotā finansējuma ietvaros. Ja pieprasījums būs lielāks par plānoto, pabalsta saņemšanai tiks veidota rinda.

Tiek radīta labvēlīgāka vide plašākam uzņēmēju lokam, kas strādā celtniecības un viedo ierīču tirdzniecībā.

Nav ietekmes.

Saistošie noteikumi izstrādāti sadarbībā ar personu ar funkcionāliem traucējumiem pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām un Rīgas Sociālo dienestu. Saistošo noteikumu plānotās izmaiņas akceptētas Rīgas pilsētas pašvaldības Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes 06.06.2019. sēdē un 09.01.2020. sēdē.

Saistošajos noteikumos nav iekļauts minētajā padomē izteiktais priekšlikums par pielāgošanu jaunceļamos (vēl būvniecības procesā esošos) mājokļos, jo īpašniekam jau projektā būtu jāparedz Latvijas būvnormatīvu prasības. Proti, Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumu Nr. 340 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas"" 91. punkts nosaka, ka mazstāvu dzīvojamās ēkās, kuras paredzētas personai ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumi), vides pieejamību projektē atbilstoši šā būvnormatīva 4.1. apakšnodaļas prasībām; 93. punkts nosaka, ka mazstāvu dzīvojamās ēkas ieteicams projektēt, nodrošinot vides pieejamības prasības ēkas ieejā un galvenajā stāvā, bet 94. punkts nosaka, ka mazstāvu dzīvojamās ēkas ieteicams projektēt tā, lai nepieciešamības gadījumā prasības vides pieejamībai būtu iespējams ievērot.

Turklāt Būvniecības likuma 21. panta otrajā daļā noteikts, ka būvi aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus (ekspluatācijā pieņemtas ēkas pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas laikā, kā arī inženiertīklu un speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos inženierbūvju būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas laikā). Tas nozīmē, ka persona, kurai nepieciešama mājokļa pielāgošana, faktiski privātmājas būvniecības laikā dzīvos citā dzīvesvietā un nav paredzams, vai jaunbūvējamā māja tiks un kad tiks nodota ekspluatācijā un vai persona pēc mājas nodošanas ekspluatācijā tajā dzīvos.