Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas 1998.gada 5.februāra Saeimas plenārsēdi.

Pirmais darba kārtības jautājums — l ikumprojekts “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”, otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Oskars Grīgs. Pagājušajā sēdē mēs šo likumprojektu iesākām skatīt un nobalsojām 1.priekšlikumu, ko iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija. Lūdzu, Grīga kungs!

O.Grīgs (TB/LNNK). Labrīt! Tā kā cienījamie kolēģi noraidīja Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto variantu un atbalstīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu 1.pantā, tad lūdzu pievērst uzmanību nākošajam Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumam, ko atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu — izteikt 1.panta trešo daļu šādā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts komisijas viedoklis.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina 1.panta ceturto daļu un attiecīgi panta piekto daļu uzskatīt par ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav. Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Līdz ar to divi nākošie priekšlikumi nav skatāmi.

Sēdes vadītājs. Paldies!

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ierosina atbalstīt Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu 2.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Tāpat arī atbildīgā komisija ierosina pieņemt komisijas izteiktajā redakcijā, kā jums ir stādīts priekšā.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija ierosina izteikt 2.panta pirmo teikumu šādā redakcijā. Deputātiem iebildumu pret to nav. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt Saeimas Juridiskās komisijas 2.panta 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Atbilstoši arī atbildīgā komisija ierosina pieņemt 2.panta 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Tāpat atbildīgā komisija ierosina pieņemt Juridiskās komisijas priekšlikumu — 2.panta 3.punktu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu — 3.pantā pirmās daļas 3.punktu izteikt kā 8.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Tālāk atbildīgā komisija ierosina noraidīt Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu 4.panta pirmās daļas 7.punktā, ko Juridiskā komisija grib izteikt savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu? Ir iebildumi. Vēlas runāt deputāts Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamie deputāti! Šodien pastāv apstiprinātas takses tikai zvērinātiem advokātiem. Ja tiek runāts par visu juridisko palīdzību, ko katrs sniedz, tad nav zināms, kas tās par taksēm un kas tās apstiprinās. Tāpēc es uzskatu, ka būtu jāņem vērā Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Lūdzu, komisijas vārdā.

O.Grīgs. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas izteikts dokumenta 4.lappusē un skan šādi. 4.panta pirmās daļas 7.punktu izteikt šādā redakcijā. Balsojam par šo priekšlikumu. Atbildīgā komisija tātad to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 13, atturas — 12. Pieņemts.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ierosina izteikt savā redakcijā Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu deputātus par to balsot.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam un slēdzienam par Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš ir ieteikts atbildīgās komisijas redakcijā, tas ir, 5.panta otrajā daļā? Priekšlikums izteikts izskatāmā dokumenta 6.lappusē. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka noraidīt Saeimas Juridiskās komisijas precizēto redakciju un lūdz atstāt pirmā lasījuma redakciju. Tas ir 6.panta otrā, trešā, ceturtā daļa — nosacījumu realizēšanas mehānisms.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai ir iebildumi par šo atbildīgās komisijas atzinumu?

O.Grīgs. Nav balsojams. Tas ir vienkārši ieteikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tad ejam tālāk!

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir no Saeimas Juridiskās komisijas par 6.panta ceturto daļu, un atbildīgā komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu — papildināt 6.panta ceturto daļu. Lūdzu tālāk!

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir par 7.pantu no Saeimas Juridiskās komisijas, un atbildīgā komisija ierosina Juridiskās komisijas priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt arī nākošo punktu 7.pantā no Saeimas Juridiskās komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ierosina noraidīt Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu 7.pantā. Tas faktiski nav balsojams. Tas ir ieteikuma rakstura.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tad ejam tālāk!

O.Grīgs. Bet ierosina nākošajā priekšlikumā atbalstīt Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir 8.pantā, ko Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina pieņemt Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Saeimas atbildīgās komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts komisijas atzinums.

O.Grīgs. Cienījamie deputāti! Pievērsiet uzmanību nākošajam — 9.pantam un 1.priekšlikumam, ko piedāvā finansu ministrs Roberts Zīle. Atbildīgā komisija ierosina noraidīt finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo Zīles kunga priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts komisijas viedoklis.

O.Grīgs. Tāpat arī atbildīgā komisija ierosina noraidīt Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu šajā 9.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Bet pieņemt Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakciju 9.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un priekšlikumam. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Līdz ar to mums ir izskatīti visi priekšlikumi šajā likumprojekta grozījumā par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, un lūdzu nobalsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešā lasījuma termiņiem.

O.Grīgs. Cienījamie deputāti! Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 11.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu par Grīga kunga minēto termiņu — 11.februāris? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedra Jura Sinkas parakstītu dokumentu, kurā viņš komisijas vārdā lūdz iekļaut 1998.gada 5.februāra sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par Romas konvenciju par izpildītāju fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību” otrajam lasījumam”. Dokuments nr.3726. Ir arī pievienots Saeimas lēmuma projekts, kurā komisija ierosina šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināt otrajam lasījumam līdz 10.februārim. Vai mēs varētu šo jautājumu iekļaut mūsu sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Vai deputātiem nebūtu iebildumu, ja mēs to izskatītu pēc 7.darba kārtības jautājuma, pēc “Prezidija ziņojumiem”? Arī nav iebildumu. Paldies, kolēģi, esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Otrā sadaļa “Prezidija ziņojumi”, “Par saņemtajiem likumprojektiem”.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības nolīgumu jūrniecības jomā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Vai kāds vēlas varbūt runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Teritorijas attīstības plānošanas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret šo atzinumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Amerika, Nagobada, Zundas, Dinēviča, Bišera un Bāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt par šo jautājumu Aleksandrs Kiršteins, Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNRP, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Dažus mēnešus pirms valdības deklarētās privatizācijas pabeigšanas parādās ārkārtīgi interesants priekšlikums — pārskatīt līdz šim apstiprināto privatizācijas kārtību. Es aicinātu noraidīt šo likumprojektu trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir neuzticības izteikšana Saeimai, jo mēs zinām, ka Saeima apstiprina Privatizācijas padomi. Otrkārt, nav pareizs likumprojekta nosaukums. Pareizais nosaukums būtu “Kā pirmsvēlēšanu periodā pārdalīt sponsoru naudu”. Trešais. Tā kā līdz jūlijam ir jāpabeidz galveno objektu privatizācija pēc jau izstrādātiem noteikumiem, tad personīgi es šeit redzu Ministru prezidenta ieinteresētību kaut kādā veidā iedabūt iekšā, jo arī cik es zinu, atbalstīja tikai divas frakcijas šo likumprojektu, iedabūt iekšā šajos privatizācijas noteikumos, iedabūt iekšā tās firmas un uzņēmumus, kuri nespēj izpildīt šos noteikumus. Faktiski vienīgais iemesls, tāpēc es aicinu noraidīt šo likumprojektu, jo tas ir apkaunojums Latvijas valstij. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par vēlas runāt Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

E.Jurkāns (DPS). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Cienījamais Kiršteina kungs! Vienu māju mēs jau privatizējām, vienā ielā. Cienījamie kolēģi! Es gribu, lai jūs nopietni uzklausāt. Šeit nav runa par tempiem vai par termiņiem, bet, ja runa ir arī par termiņiem (Starpsauciens: “Par faktiem...”), tad atcerieties četrus gadus atpakaļ un aizbrauciet laukos, mums jau šie tempi bija, un grausti stāv un vēl stāvēs desmit gadus. Nevienam no šiem minētajiem objektiem vēl nav izstrādāti privatizācijas noteikumi, pat nav pamatnostādnes izstrādātas. Nevienam! Un jūs paskatieties vienu dokumentu, kurš tikko ir atnācis uz Prezidiju, kad 200—300 objekti faktiski ir privatizēti nelikumīgi, vakar tas bija Prezidijā. Runa ir tikai par to, ko pieprasa likums, kad privatizācijas procesam jābūt maksimāli atklātam un publiskam, kurš diemžēl tagad nav. Un, ja jebkuram objektam Privatizācijas aģentūra izstrādās šos noteikumus, kuri tai ir jāizstrādā, un akceptēs Ministru kabinets, tad nekas slikts nenāks ne objektam, ne cilvēkiem, ne sabiedrībai. Tā ir tīrākā demagoģija! Un nav jautājums šeit par termiņiem, taisni otrādi, tas būs vēl ātrāk, nekā jūs domājat. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un pieņemt, lai mēs varētu izskatīt, un arī Valdības deklarācijā noteiktie termiņi tiks realizēti, jo tur ir teikts, ka pamatos ir jāveic privatizācija. Šodien ir pilnīgi skaidrs, ka ne “Latvenergo”, ne Krājbanka netiks privatizēta šajā laikā, un arī nevajag to darīt. Es aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 19, atturas — 5. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saskaņā ar mūsu vienošanos, godātie kolēģi, tālāk izskatīsim Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par Romas Konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību” otrajam lasījumam. Izskatāmā dokumenta nr.3726, vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Vai kādam ir iebildumi, ja mēs pagarinam termiņus? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies, kolēģi, esam vienojušies. Lēmums pieņemts, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz šā gada 10.februārim.

Nākamais darba kārtības jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Veldres, Grīnberga, Zelgalvja, Mauliņa, Kreituses, Kreitusa, Golubova, Bekasova pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam un labklājības ministram Vladimiram Makarovam par reorganizējamo slimokasu parādu nomaksu veselības aprūpes iestādēm. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB). Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja, un pavisam īsa piebilde. Slimokasu reorganizācija turpinās, Labklājības ministrija virza un kontrolē šo procesu. Jā, ir daži sarežģījumi ar parādu nomaksu, bet tas tiek risināts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu vispirms pateikt paldies Labklājības ministrijas pārstāvjiem, un konkrēti veselības valsts ministram Jaksona kungam, par to, ka viņš, atsaucoties uz šo pieprasījumu, kaut arī neoficiālā veidā, tomēr ir sniedzis datus par to, kāda ir šī parādu situācija dažādos Latvijas rajonos un republikas pilsētās. Tas ļauj šajā brīdī pilnīgi konkrēti runāt par to, kas šeit tālāk būtu darāms, un problēmas, kas uz šo brīdi nav atrisinātas, vēl ir ne mazums. Problēmas būtība, kas rodas sakarā ar slimokasu reorganizāciju, ir tāda, ka šobrīd no esošajām rajonu slimokasēm tiek veidotas lielākas slimokases, tā saucamās reģionālās slimokases, un šeit ir Latgales apvienotā slimokase, Viduslatvijas slimokase, Ziemeļaustrumu slimokase, Rīgas novadu slimokase, Pierīgas slimokase un Daugavas slimokase. Un, reorganizējot vai apvienojot šīs slimokases no dažādiem rajoniem, netiek nodrošināts tas, ka šīs jaunās slimokases pārņemtu iepriekšējo slimokasu saistības pret veselības aprūpes iestādēm. Tātad šīs saistības ir radušās tādā veidā, ka veselības aprūpes iestādes, slimnīcas, ir veikušas pacientu ārstēšanu, tām par to pienācās saņemt naudu no slimokasēm, bet slimokases to vēl nav samaksājušas.

Ja es varu piekrist tam, ka lielākajā daļā Latvijas rajonu šīs problēmas ir vismaz atrisināmas un vienā daļā rajonu šīs problēmas arī nav, tad jautājums, kurš ir neatrisināts pēc būtības, un to atzīst arī Labklājības ministrijas pārstāvji, tas ir jautājums ar Rīgas rajona slimokases parādu slimnīcām, kas sastāda 705,5 tūkstošus latu, tātad 705 tūkstošu latu, tad tas ir vairāk nekā divas trešdaļas no miljona latu. Šī Rīgas rajona slimokase tagad tiek likvidēta, un šī nauda, kas nav samaksāta mediķiem, tātad 700 tūkstošu latu, šo naudu mediķiem arī neviens nesamaksās. Kā jau informēja Pieprasījumu komisijā Labklājības ministrijas pārstāvis, tad šeit dabiskā veidā nonākam līdz tiesu darbiem, un ir ļoti dabiska situācija, ka kādas slimnīcas mēģina sūdzēt šo Rīgas rajona slimokasi tiesā, bet, ņemot vērā to, ka šī Rīgas rajona slimokase, tā tiek likvidēta sakarā ar to, ka tā ir maksātnespējīga, tad šīm slimnīcām nebūs, no kā šos parādus piedzīt. Tātad Rīgas rajona slimokase ir uztaisījusi šos parādus, un tagad slimnīcas var viņu sūdzēt tiesā, bet tā kā Rīgas rajona slimokasēm nav ko maksāt, tad arī mediķiem, slimnīcām nav no kā piedzīt un līdz ar to slimnīcas neko nedabū par savu padarīto darbu.

Šāda situācija mums šķiet nepieņemama, mums ir jānodrošina tas, lai arī medicīnas darbinieki par savu padarīto darbu varētu saņemt algu un arī slimnīcām ir jāsaņem tā nauda, kas tām pienākas saskaņā ar veselības aprūpes normatīviem, lai varētu turpināt ārstēt šos slimniekus. Diemžēl tā situācija veidojās tāda, ka viena no pamatcietējām ir tieši Paula Stradiņa klīniskā slimnīca Rīgā, un tā ir slimnīca, kurā bieži vien ārstējas tieši nabadzīgākie cilvēki, un atkal kaut kā tā iznāk, ka tie cilvēki, kas ir nabadzīgāki, kas nevar paši par savu ārstēšanos samaksāt, ka tie cieš visvairāk, turklāt nepamatoti cieš.

Protams, ir tālāk jāizvirza jautājums arī par to, kur tad šie 700 tūkstoši latu ir palikuši? Es domāju, tas ir arī pilnīgi konkrēts jautājums, un tā ir pietiekami liela summa, kuru mums arī vajadzētu ņemt Saeimas uzraudzībā un pieprasīt no valdības politisko atbildību par to, ka viņa izkontrolē, kur šie 700 tūkstoši latu ir palikuši, kas ir vainīgs pie to izsaimniekošanas un kas, kādā veidā tiks saukts pie atbildības. Es šajā brīdī šeit neaicinu veidot jaunu parlamentārās izmeklēšanas komisiju ko mēs izveidojām par 3 miljoniem latu, bet, ja valdība nerīkosies, tad arī 700 tūkstošu latu ir pietiekami liela summa, lai par to vajadzības gadījumā mēs veidotu šādu komisiju. Es domāju, ka mums vismaz vajadzētu šajā gadījumā virzīt šo pieprasījumu valdībai un veikt šo parlamentāro kontroli pār to, kādā veidā šie 700 tūkstoši latu vislabākā gadījumā tiks atgūti, bet uz to jau mūsu valstī lielas cerības šobrīd nav, kaut gan vajadzētu būt. Tad vismaz ir vajadzīga konkrēta rīcība, lai saprastu, kuras personas ir vainīgas šajā izšķērdēšanā, un saukt viņas pie atbildības.

Šīs ir divas pamatproblēmas, tad kādā veidā mediķiem atgūt naudu un kas un kad sodīs tās amatpersonas slimokasēs, kuras ir vainīgas par šīs naudas izšķērdēšanu? Šī problēma ir liela Rīgas rajona slimokasē, vēl mazākos mērogos šī pati problēma ir atsevišķos citos rajonos, kā Saldus rajonā un Alūksnes rajonā, daļēji arī Jelgavas rajonā, un tas ir saskaņā ar ministrijas dotajiem datiem, tad arī šeit šī situācija ir jāatrisina, un šeit nevar šo situāciju atstāt pašplūsmā, ka ministrija... medicīnas aprūpes iestādes, slimnīca, no slimokases kaut ko pietiesās, bet neko nepietiesās, jo nebūs, no kā pietiesāt, un valstij ir šis jautājums jārisina. Valsts ir šādu slimokasu sistēmu izveidojusi, un valstij par to ir jāuzņemās atbildība.

Tāpat arī jautājums pastāv par šīm jaunajām slimokasēm, kuras tiek veidotas. Un izrādās, ka tās arī, vismaz viena daļa no tām, ir slimokases, kurām statūtkapitāls ir 2000 latu, tas nozīmē, ka tā atbildība, kas šīm slimokasēm ir pret dažādiem kreditoriem, ir 2000 latu, kaut gan arī tām būs jālaiž cauri caur sevi miljoni, tātad jānovada no Sociālās apdrošināšanas fonda līdz slimnīcām, miljoni būs jānovada, un, ja šeit kaut kas pazudīs, tad atkal ministrija teiks, jūs varat tiesāties, bet nebūs jau, ko pietiesāt, viņas varēs pietiesāt 2000 latu. Es domāju, tas attiecībā uz veselības aprūpes iestādēm ir absolūti nepietiekoši. Šī ir vēl viena papildu problēma, kuras dēļ šo pieprsījumu vajadzētu virzīt un noteikt kādu saprātīgāku, pamatotāku kārtību attiecībā uz šīm slimokasēm. Jā, protams, ir nedaudz labāks piemērs attiecībā uz Ziemeļaustrumu slimokasi, kur ir 21 tūkstotis latu šis pamatkapitāls, bet arī tas, šķiet, varētu būt nepietiekami tajā gadījumā, kad šeit iet cauri miljoni, šie miljoni šeit cauri ies, un šeit ir vajadzīga kāda pilnīgi konkrēta kārtība, kādā veidā šo uzraudzību vēl īstenot. Tas būtu tāds vēlējums uz nākotni, lai neparādītos nākotnē tās problēmas, kuras ir radušās šodien, bet pieprasījuma pamatbūtība ir sakārtot situāciju, kas ir izveidojusies ar naudas pazušanu slimokasēs un to faktu, ka mediķi nevar saņemt algu jeb apmaksu par viņu padarīto darbu. Es aicinu nobalsot par šo deputātu pieprasījumu un to virzīt. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs . Uldis Veldre, frakcija “Latvijai”.

U.Veldre (TKL). Godājamie deputāti! Šeit galvenais jautājums ir tāds: kāpēc radušies šie parādi slimokasēm? Un es domāju, ka tas ir... uz to jautājumu ir jāatbild jebkuram deputātam neatkarīgi no partiju piederības. Galvenais šajā jautājumā ir tas, ka slimokases apmaksā tikai 80% no veselības aprūpes izdevumiem. 20% ir jāsavāc. Un šajā sakarībā es gribu pateikt to, ka vainīgs ir arī budžets, jo, ja mēs apskatāmies šī gada pieņemto budžetu, tas ir stipri mazāks nekā pagājušajā gadā. Ja pagājušajā gadā bija 11,2%, tad šogad ir tikai 10,2%. Un līdz ar to, ka valdība izdevusi rīkojumu, ka tiek finansētas zāles daudzām kategorijām, daudziem ir atlaides, bet negāja līdzi nauda. Un šajā sakarībā es, piemēram, uzskatu, ka slimokases nav vainīgas šajā gadījumā, bet gan nepamatotais budžets un tas, ka par zālēm vai tiem pakalpojumiem, ko piešķīra valdība, neiet līdzi nauda.

Un mans priekšlikums būtu nodot tomēr šo tālāk izskatīšanai, lai rastu risinājumu, jo uz vietām tie jautājumi ir mēģināti risināt. Piemēram, mēs Alūksnes rajonā, kur es strādāju par priekšsēdētāja vietnieku, daudz ko varējām no rajona līdzekļiem iedot veselības aprūpei. Šajā gadījumā arī palīdzot uzturēt tuberkulozes slimnīcu Alūksnē. Bet tad, kad samazinājās pašvaldību līdzekļi pagājušā gada otrajā pusgadā, mēs bijām spiesti likvidēt turberkulozes slimnīcu, un es varētu tā daudzko stāstīt. Un arī pašreizējā momentā Alūksnes rajona slimokase ir parādā slimnīcai 36 000 latu un poliklīnikai — vairāk par 9000 latu. Bet jāņem vērā, ka šie parādi ir radušies arī tādēļ, ka valdība 1995. gadā neapmaksāja par veselības aprūpi decembra mēnesī, un tie parādi daudzos rajonos, kur mazāks finansējums, velkas līdzi kā aste.

Un mans lūgums būtu tomēr nodot attiecīgajai komisijai, lai to jautājumu mēģinātu atrisināt, jo mēs zinām, ka ir izpildīts, pārpildīts budžets, un es domāju, ka, ja pa republiku tas sastādīs apmēram kādi 2 miljoni, tad pilnīgi reāli varētu atrast finansējumu un nebūtu jāmeklē vainīgie, jo praktiski slimokasēs to naudiņu kaut kā nokrāpt praktiski nav iespējams. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamais Saeimas Prezidij, cienījamie deputāti! Ir patīkami, ka deputāti sāk interesēties, un pirmajā momentā viņiem liekas viss neskaidrs, un visa tā lieta liekas kā liela un milzīga problēma. Problēma — tā ir grūti risināms vai neatrisināms jautājums. Jā, reformā ir daudz jautājumu, kurus jārisina, un pamazām iezīmējas arī šie jautājumi, kuri tiks ātri atrisināti, un paliek daži neatrisināti jautājumi. Un no tiem faktiem, ko minēja Čerāna kungs, taisnībai atbilst viens fakts, ka Rīgas rajona slimokase ir parādā Stradiņa slimnīcai 150 000. Tas tieši ir no Rīgas rajona slimokases. Bet pārējo summu Rīgas rajona slimokase ir parādā Rīgas slimokasei. Tātad Rīgas slimokase ir nomaksājusi darba veicējam par padarīto darbu... tātad nenomaksātā summa ir 150 000, un tur ir ierosināta izmeklēšana, kas varbūt beigsies arī ar krimināllietu.

Tātad jebkurā reformā arī gadās sastapties ar cilvēkiem, kas vai nu nemāk vai neprot, vai speciāli negrib pareizi rīkoties ar naudas līdzekļiem, un tad šie naudas līdzekļi arī pazūd. Bet šie cilvēki, dabiski, ir apbrīnojami, jo viņi spēj no jebkuras situācijas iziet sveikā. Pašlaik viens no veselības aprūpes organizētājiem, kas piedalījās Rīgas rajona slimokases darbībā, ir galvenais eksperts arodbiedrībās par slimokasēm un māca mūsu mediķus, kā vajag rīkoties ar slimokasu līdzekļiem.

Bet turpināšu teikto... Čerāna kungam bija daudzas neprecizitātes, kas izdevīgas opozīcijai. Pēc saņemtās informācijas, kas arī, dabiski, ir Čerāna kungam uz rokām, ir paskaidrots, ka šie dati ir uz 1. janvāri. Tie ir tie finansiālie dokumenti, kas norāda stāvokli uz 1. janvāri, un daudzās nenomaksātās summas uz šo brīdi jau ir nomaksātas. Un slimokase arī tālākā tekstā paskaidro, ka viņi ir pārliecināti, ka nebūs nomaksāta tikai šī summa no Rīgas rajona slimokases, pārējās summas tiks nomaksātas. Un Čerāna kungs vēl nav atzīmējis arī to, ka lielākajai daļai rajonu slimokasu tomēr gada beigās izdevās samaksāt vairāk, nekā bija noslēgts līgumos, un šīs summas ir ievērojamas, teiksim, Jūrmalas pilsētā ir nomaksāts vairāk par paveikto darbu par 55 000, Rēzeknē — par 13 000, Rīga ziņo, ka par 19 000. Teiksim, no mazajiem rajoniem varētu minēt piemēru, ka Tukuma rajonā — 91 000 nomaksāts. Tā kā kopējā bilance ir 19 miljoni, pa visu republiku nomaksāts vairāk par padarīto darbu, nekā bija noslēgts līgumos. Dabiski, ka tas nenozīmē, ka mediķiem naudas pietiek. Es vēl atkārtoju, ka medicīnai mēs tiešām veltām mazāk uzmanības nekā pārējās valstis. Un šīs summas pārsniegums veidojas tikai tāpēc, ka darba vērtējums slimnīcās un poliklīnikās visiem pakalpojumu sniedzējiem tomēr ir nocenots lētāk nekā citās vietās, un, ja punkta vērtība un gultas dienu vērtība būtu lielāka, tad dabiski, ka šīs summas arī pietrūktu.

Un atbilstoši uzdotajiem jautājumiem par pamatstatūtkapitālu. Tad ir arī izveidojušās jaunās kases, kurām pamatkapitāls ir 2000, tā ir Viduslatvijas un Rīgas novada slimokase. Bet Ziemeļaustrumu slimokasei pamatkapitāls ir 21 000. Centrālā fonda rīkojums — ir iedoti termiņi, lai šos pamatkapitālus palielinātu gan naudas veidā, gan arī līdzekļu veidā. Tā kā pēc pusgada būs citi rezultāti par pamatkapitāliem.

Un par atbildību. Pieprasījuma iesniedzēji lūdz pastiprināt atbildību. Bet kā savādāk! Ja jūs iepazīstaties ar Ministru kabineta noteikumiem par finansēšanu veselības aprūpē un par slimokasu izveidošanos, tad šī atbildība ir skaidri noteikta. Jaunā reforma un jaunās reģionālās slimokases ir veidojušās tieši sakarā ar to, lai pastiprinātu atbildību, lai pastiprinātu naudas lietderīgu izmantošanu un nerastos līdzīgas kļūdas, kādas radās Rīgas rajona slimokasē. Arī dažās citās slimokasēs, es neminēšu vārdā, jo viņas ir tiešām saņēmušās un nokārtojušas savas saistības un nekārtības. Bija kļūdas darbībā, aprēķinos, kontrolē pār slimnīcām, pār pakalpojumu sniedzējiem, un tātad radās sava veida parādi. Bet iepriekšējie noteikumi jau arī īsti nebija par slimokasēm, neatļāva centrālajam fondam pienācīgi kontrolēt un apstādināt darbību. Pirmās kases darbība tika apstādināta, tieši Rīgas rajona slimokase, un funkcijas tika deleģētas Jelgavas slimokasei, kas tika galā ar savu darbu. Un termiņos, kad darbojās Jelgavas rajona slimokase, par Rīgas rajona iedzīvotājiem parādi neradās. Tātad pareizs darbs, pareiza kontrole neradīja šo parādu. Un tātad cerība ir tāda, ka izveidojušās kases strādās līdzīgi, un būs katra mēneša kontrole, ierobežota darbība. Jebkurš līgums tika kontrolēts no centrālā fonda. Čerāna kungs nedaudz sajaucis. Viņš teica, ka no Sociālās apdrošināšanas fonda, bet, kā zināms, Sociālās apdrošināšanas fonds ir pensiju fonds un tam nekāda sakara nav ar veselības aizsardzības budžetu. Tātad centrālais fonds darbosies, un katra naudas plūsma nevis nonāks kaut kādu kasu kabatās vai plauktos, vai grāmatu atvilktnēs, kur tā nauda varēs pazust, bet nonāks tieši uz noslēgtā līguma izpildi. Un katrs tiks pārskaitīts tieši attiecīgajai iestādei.

Tātad runājot vēl par pašvaldībām. Tad parādi līdz tam termiņam, ko teica pārstāvis no “Latvijai”, radās sakarā ar to, ka daudzas pašvaldības to daļu, kas pienācās medicīnai un ko mēs sākumā te, karsti diskutējot, nobalsojām 1995. gadā, lielāko daļu pašvaldības šo naudu iztērēja citiem mērķiem. Mēs bijām noteikuši 21 latu uz iedzīvotāju. Un jums arī ir... jūs saņēmāt pirms gada arī atskaiti, kā katra pašvaldība šo summu ir nomaksājusi. Ļoti reti kura pašvaldība bija samaksājusi summu. Vidējā summa bija 17 lati uz iedzīvotāju. Loģiski, ka šīs nesamaksātās daļas radīja arī šos parādus. Un tad, kad pašvaldībām valsts ar likumu konkrēti noņēma 28,4% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, finansējums strauji uzlabojās. It kā kopumā summa uz iedzīvotāju nebija pieaugusi, bet reāli saņemtā summa veselības aprūpei strauji pieauga, un daudzās iestādēs parādu problēmas strauji samazinājās.

Un vēl nedaudz precizēšu par nabadzīgajiem iedzīvotājiem, par ko runāja Čerāna kungs. Stradiņu slimnīcā, tāpat kā citās slimnīcās, ne nabadzīgajam, ne bagātajiem nav atšķirību. Par viņiem maksā slimokases. Par visiem iedzīvotājiem. Un šie nabadzīgie saucamie iedzīvotāji, ko Čerāna kungs tā uzsvēra, viņi ir saņēmuši palīdzību, un viņi neko nezina par tām problēmām, kas ir šai slimnīcai attiecībā uz Rīgas rajona slimokasēm. Tas ir pavisam cits jautājums.

Bet ir patīkami, ka deputāti interesējas. Tas ir plašs temats. Tas ir zinātnisks temats — veselības aprūpes finansēšana. Čerāna kungs un pārējie varētu painteresēties, un ministrija varētu viņiem noorganizēt speciālu semināru uz kādu nedēļu, lai viņiem rastos skaidrība un lai katra jauna vārda vai burta lasīšana neradītu milzīgas problēmas viņu galvās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Medicīnā un sociālajā nodrošināšanā nekas nemainīsies, kamēr šo ministriju vadīs valsts līdzekļu izšķērdētājs Vladimirs Makarovs. Par to jau ir teikts vairākas reizes, to atzina Valsts kontrole. Mums nav valsts programmas veselības aizsardzībā. Makarova laikā nodibināja jeb radās šīs slimokases, kuras arī savāca lielu daļu līdzekļu, un kad viņas bankrotē jeb ir tuvu bankrotam, kā pašreiz izrādījās, ka ir Rīgas rajona slimokase ar 700 000 latiem, tad nu tagad kāds tur saka, ka sāks kontrolēt vai kaut ko darīt. Kad Valsts kontrole atzina, ka Makarovs ir nepareizi izšķērdējis 140 000, bet tad tur pēc kāda mēneša vēlāk Černaja kungs viņiem gan atlaida tos 70 000, bet ko darīja Ministru prezidents? Uzsita pa plecu un — strādā tālāk!

Es domāju, ka šī pieprasījuma būtība arī tāda bija, ka valdībai vēl vienu reizi atgādināt, ka vēsturnieks nevar vadīt šādu medicīnas ministriju, veselības aizsardzības... organizēt veselības aizsardzību valstī. Tur jau gan ir valsts sekretāri, valsts ministrs un parlamentārie sekretāri, bet visu toni jau nosaka ministrs.

Un es vēlvienreiz gribu teikt, ka mums nav valsts programmas veselības aizsardzībā. Pilnīgi ir aizmirsta profilakse medicīnā. Tagad — dzīvot vai mirt — izlemj ierēdņi. Es domāju, ka vajadzētu vienreiz pārskatīt, vai mums ir vajadzīga tāda liela ministrija un vai mums ir vajadzīgas tik daudzas tādas slimokases, kuras arī nevar atbildēt par līdzekļu izmantošanu. Vai nebūtu vienkāršāk, ja šos līdzekļus sadalītu un iedotu tām rajonu slimnīcām, rajonu galvenajiem ārstiem un viņi iztērētu. Samazināt birokrātisko aparātu. Mēs taču miljoniem līdzekļu šķiežam birokrātiskā aparāta uzturēšanai. Kad mēs prasījām vairākas reizes šeit, jautājumos, ministram Makarovam: “Kā tiek iztērēti līdzekļi?” Paskaidrot nekādi nevar. Protams, tur argumentēja, ka tur samaksā par zālēm, ir samaksāts, kurām derīguma termiņš jau beidzies vai kuras nav vajadzīgas. Tā kā es domāju, ka šis pieprasījums ir savlaicīgs, un tas bija domāts tieši, lai pievērstu deputātu uzmanību, ka mums ir nekavējoši jāmaina Labklājības ministrijas vadība. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šeit Jurdža kungs nāca un sniedza dažādus argumentus par to, ka šis pieprasījums nebūtu varbūt virzāms un ka problēmas atrisināsies, bet es tomēr neredzu no viņa skaidrojumu, kā šīs problēmas atrisinātos, un pilnīgi konkrēti mēs varam ņemt šo gadījumu ar Stradiņa slimnīcu, un jautājums ir: kas tai samaksās šo Rīgas rajona slimokasu parādu? Uz šo jautājumu atbildes nav. Es uzskatu, ka tas ir obligāti nepieciešams, lai šī atbilde tiktu atrasta un lai valdība parādītu, kas apmaksās. Ja ir kāda laba budžeta izpilde vai pārpilde šajā veselības aprūpes budžetā, tad tādā gadījumā varbūt var meklēt no turienes. Varbūt ir vajadzīgi kādi atsevišķi valdības lēmumi vai Saeimas balsojums šajā sakarā, teiksim, izmainīt kādas pozīcijas budžetā, lai par šo summu varētu norēķināties. Lai mediķi dabūtu šo summu par to darbu, ko viņi ir padarījuši.

Tāpat arī par šīm jaunajām slimokasēm. Tas, protams, ir apsveicami, ka šeit zināmu kārtību Labklājības ministrija mēģina iedibināt, un dod Dievs, ka šī sistēma arī strādātu, bet diemžēl tā ir šī problēma ar šo jauno sistēmu, to mēs arī neesam izdomājuši paši, un tie ir tieši mediķi, kuri to apgalvo un izsaka dziļas šaubas par to, kādā veidā šī sistēma varēs darboties. Tās problēmas, kuras šeit ir, ir pārāk acīm redzamas, lai atļautos tām nemeklēt nekādus risinājumus. Tomēr aicinu nobalsot par šo deputātu pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Klausoties šo diskusiju, man nāk prātā slavenā multfilma “Ezītis miglā”. Diemžēl Latvijā šī situācija ar ezīti miglā, it sevišķi medicīnas sfērā, turpinās jau kādu septīto gadu. Kādēļ es norādu tieši septiņgadi? Es atceros, ka arī Rīgas Domes laikā parādījās jauna tendence veidot slimokases. No vienas puses, ļoti laba un apsveicama ideja. Bet pie mums ir tā, vai nu mēs likvidējam kolhozus un visi kļūstam par individuāliem zemes lietotājiem, tāpat arī šeit. Tātad visa Latvijas medicīna tiek pārvirzīta uz slimokasu principa.

Es jau Rīgas Domes laikā uzdevu jautājumu: “Kas notiks, ja visas medicīnas iestādes tiek pārveidotas par SIA vai bezpeļņas SIA? Kas notiek tajā gadījumā, ja slimokase kļūst maksātnespējīga? Iestājas vesela regresa ķēde. Būsim reālisti un līdz ar to atstāsim veselas pilsētas vai reģionu, kurā iestājas noteiktu medicīnisko pakalpojumu sniegšanas neiespējamība. Uz šo jautājumu man vismaz pirms pieciem gadiem nespēja dot neviens atbildi. Teica, ka nē, nu tas nav iespējams, mūsu medicīna strādās labi.

Tāpat, cienījamie kolēģi, man gribas teikt, ka vienīgais opozīcijas pārstāvis — Čerāna kungs un “Latvijai” — diemžēl rīkojas tā. Ja viņi grib kādu projektu izgāzt, tad viņi parāda lielu aktivitāti. Šajā gadījumā diemžēl man gribas norādīt kolēģiem. Ja nav izdomāts jautājums, tad nevajadzētu to celt, ar to jau jūs drīzāk atbalstāt Makarova kungu, kārtējo reizi pierādot opozīcijas nespēju veikt normālu analīzi. Šajā gadījumā izskan tas, ka būtu sen laiks uzaicināt uz nopietnu diskusiju mūsu Saeimas ārstu frakciju, tas ir, 13 cilvēkus, kuri ļoti mīl Latvijas tautu, un par ko ārsti reizēm brīnās, kā šie cienījamie ārsti var balsot par tādiem likumiem, kas sagrauj Latvijas medicīnu. Uz nopietnu diskusiju par Latvijas medicīnu un Latvijas medicīnas aizsardzības sistēmas attīstību, jo pēc būtības man kā nemediķim būtu tomēr priekšlikums, ka ir jāveido slāņotās tortes princips. Šodien mēs varam reāli runāt, ka slāņotās tortes princips neeksistē. Eksistē tikai jaunais modelis. Tas ir — slimokases, kur, iespējams, atsevišķi ministri vai kas ir braukājuši pa ārzemēm, ieraudzījuši un saka: “Vai, cik laba ideja!” Bet neeksistē minimālā medicīnas aizsardzība, slimokases un jau paaugstinātā medicīnas aizsardzība. Šāda sistēma nestrādā.

Tāpat ir jautājums: kāda šodien ir valsts atbildība pret slimajiem? Pret tiem cilvēkiem, kas maksā nodokļus, kuriem valstij būtu jādod minimālā medicīniskā aprūpe. Es reāli dzīvē ar to saskāros. Diemžēl Čerāna kungs un kolēģi nerunā par Ministru kabineta noteikumiem. Ar reālu dzīves gadījumu. Cilvēks saņem traumu, izsauc ātro palīdzību. Ātrā palīdzība paziņo: “Vai jums pieci lati ir ko maksāt?” Ja nav pieci lati, tad mēs jūs nekur nevedīsim. Vienalga, vai cilvēks asiņo nost uz vietas. Protams, var jau Makarova kungs vai mūsu “gudrākās galvas” paziņot, ka vajag dot tiesā. Tikai līdz tai tiesai ir jānodzīvo, lai grieztos pret šiem medicīnas darbiniekiem. Tāda ir šī jaunā Krasta—Makarova koncepcija. Tā ir tāda, ja slimais izdzīvos līdz medicīnas iestādei, tad būs labi, bet galvenais, ir jāizdzīvo, lai tev būtu kabatā pieci lati. Cienījamie deputāti! Dievs nedod, lai kādam notiktu kāda nelaime šodien ar šo jauno medicīnas koncepciju, ka jums vai mums nebūs kabatā šo piecu latu. Jūs varat būt mierīgi, ka Makarova kunga sistēma ar Krasta kunga vieglu roku nekādu medicīnisko palīdzību uz vietas nesniegs. Un tā ir mūsu koncepcija.

Čerāna kungs, es vēlreiz saku, jūs, protams, esat vienīgā opozīcija ar Kostandas kungu, bet es vēlreiz lūdzu tomēr, ka vajadzētu nopietnāk gatavot savus projektus, citādi jūs strādājat uz valdošās opozīcijas dzirnavām. Tādēļ, cienījamie kolēģi, šajā gadījumā es varu piekrist. Šis projekts nav gatavs, protams, es saprotu arī, ka “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis Tabūna kungs šādu projektu jau nenicinās uz savu ministru. Tāpat kā Druvas kungs būs draudzīgs ar Jundža kungu, un cieša sadarbība tālāk turpināsies. Tā ir mūsu parlamentarā sistēma ar Ministru kabinetu sadarbībā. Tikai tas parasti saucas: “Roka roku mazgā, abas ir tīras.” Bet, piedodiet, slimnieks paliek uz ielas guļot vai arī izvada no slimnīcas viņu ārā un aizved kaut kur uz dzīvokli un noliek pie kāpnēm. Tā ir mūsu Latvijas medicīna. Un šis jautājums ir nopietns. Un es aicinu, tajā skaitā arī visu opozīciju, atbalstīt to, ka parlamentā būtu jānotur atsevišķa sēde, kurā mēs izdiskutētu Latvijas medicīnas tālāko attīstību, jo iekļūt atkal mistiskajās lamatās — slimokasēs, tas ir nenopietni.

Tāpat kā reālā dzīve ir pierādījusi, ka kolhozu vai šodien jau jaunās paju sabiedrības ir dzīvotspējīgas, lai cik mēs “100 gudrākās galvas” lemtu, ka tas ir padomju anahronisms. Tādēļ šajā gadījumā diemžēl es aicinu arī daļu no opozīcijas neatbalstīt cienījamā Čerāna kunga iniciatīvu, bet sagatavoties daudz nopietnāk, uzaicināt Makarova kungu un arī cienījamo ārstu “mafiju” Saeimā, atbalstīt, lai vienreiz viņi interesētos par saviem ārstiem uz vietas, citādi man personīgi ir kauns, ka man ārsti uzdod jautājumu: “Ko cienījamie profesori un, piedodiet, doktori šeit dara?” Kā viņi balso par partiju interesēm? Vidiņa kungs, tas esat arī jūs viens no viņiem! Tādēļ es domāju, ka es jau vienreiz uzdevu, jautājumu, kāds ir ārsta zvērests un arī ārsta sirdsapziņa? Vienreiz paceliet šo jautājumu savā Starpfrakciju padomē, un sāksim diskutēt nopietni. Un nesegsimies aiz partiju “širmjiem”.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godāto Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tiešām veselības aizsardzība, veselības problēmas, mūsu bērnu, mūsu jauniešu veselība un galvenokārt nedzimušo bērnu. Kāpēc viņu nav? Kāpēc mēs izmirstam ar ātrumu 22 000 gadā? Atceramies deportācijas, tās, kopumā ņemot, iznīcināja mazāk cilvēku, nekā mūsu pašreizējās veselības aizsardzības organizācijas programmas un sistēmas.

Vakar bija satriecošais ziņojums par to, ka AIDS slimnieku skaits jau ir pārsniedzis 100. Tie ir jaunieši, jauni cilvēki. Tuberkulozes notikumi ar šīs slimības ārstēšanas iespējām, ar varonīgo un varbūt izmisīgo daktera Kristona rīcību, infekciju slimību pieaugums. Pieaug zarnu infekcijas slimības, kas ir raksturīgas nabadzīgām, mazattīstītām un vārgām zemēm.

Šeit jāsaka, ka samazinājusies ir utainība un kašķis. Droši vien ka visvārgākie un visvājākie pacienti vairs nav, tāpēc nav arī kur baroties utīm un kašķim. Pusaudžu veselības stāvoklis satriec, jo tas, pēc starptautisko komisiju atzinumiem, ir īpaši bēdīgs Latvijā, kas atrodas pēdējā vietā Eiropā. Droši vien, ka no mūsu slavenajiem autoevakuētājiem, ar kuriem sadarbojas Rīgas Dome — ar policiju un privātfirmām, un tagad spriež, ka vajadzētu ņemt 22 latus par pirmo stundu, ja nevar ņemt tieši par evakuāciju, mācās stomatologi. Ja man jānoņem zobakmens Dzirciema ielā, slavenajā klīnikā, tad man palūdz apsēsties krēslā, atvērt muti, mutē man iebāž kalkulatoru, un dakterīte, lai nebūtu jāizmanto kaut kādi papildu līdzekļi, turpat skaita un spiež šos taustiņus, kas, klabēdami pret maniem zobiem, noskaita 6 latus 50 santīmus. Pēc šādas rīcības, dabīgi, man jāatvainojas, ka es nevaru pieņemt šo palīdzību, un dodos prom. Ja zobus nevar pusaudžiem salabot, bet izrauj zobu ar kariesu tikai tāpēc, ka, lūk, plombe maksā turpat 5 latus un nav arī šo materiālu ar ko saplombēt šo zobu skolā.

Nauda it kā iet līdzi pacientiem. Tāds ir šis pašreizējais noteikums. Bet kamēr pacients šo naudu dabū... Ir bijusi arī tikšanās ar šiem pacientiem, kas ir sūdzējušies, cik ilgi viņi pavada laiku, meklējot dažādas izziņas gan no pašvaldības, gan no maksas poliklīnikas, gan no tās ārstniecības iestādes, kur viņiem jāiestājas un kur viņiem jāizmeklējas būtu uz dažādiem sarežģītiem aparātiem. Kā jūs dzirdējāt, šādi aparāti ir. Un tās izmeklēšanas metodes maksā 60—70, 100 latu vai cik, vēl papildu izmeklēšanas, tad tas, kas šo aparātu pārvalda vai pārzina, tas var noteikt šīs papildu izmeklēšanas, kas maksā vairāk nekā 100 latu. Kur lai pacients šo naudu ņem? Jā, maksā slimokases. Bet slimokase ir bankrotējusi, tā jau ir parādā Stradiņa slimnīcai, un nosūtot šādu pacientu uz Stradiņa slimnīcu, Stradiņa slimnīca atsaka šo hospitalizāciju, izmeklēšanu. Jo, lūk, Rīgas slimokase ir parādā. Nav samaksāts jau pusgadu vairāki desmiti tūkstoši latu. Kur lai šis pacients meklē tālāk palīdzību? Varbūt, ka būtu vēl kāds cits ārsts un cita iespēja šo pacientu ārstēt, bet pārsvarā tā ir ievērojama maksa, un šis pacients pazīst “Stradiņus”, viņš zina šos ārstus, viņš zina, ka šeit var labi vai vislabāk izārstēt kādu no tām slimībām, sakarā ar kuru viņš meklē palīdzību. Un, gaidot šo naudu vai meklējot šo naudu, bieži šīs hroniskās slimības iegūst tādu attīstību, ka šis pacients vairs nav glābjams.

Vai tiešām mēs nevaram savaldīt šo... Un kāpēc tas tā ir, tas man nav skaidrs. Vai tā ir mūsu šī pārejas perioda no mežonīgā kapitālisma uz kaut kādu tiešām puslīdz saprotamu demokrātiju posma īpatnības? Kāpēc mums pacienti nāk ar ielaistām slimībām, bieži neārstējamām vēža formām? Kāpēc mūsu jaunieši staigā bez zobiem? Kāpēc nav profilakses pasākumu? Kāpēc tos neviens neveic pret plaušu vēzi, smēķēšanas ierobežošanai? Pret kuņģa vēzi sakarā ar alkoholisma problēmām, aknu saslimšanām, aizkuņģa dziedzera saslimšanām. Profilakses darbs ir pamests, vai tas nav kopumā viss, kas raksturo mūsu veselības aizsardzības sistēmu? Tātad labklājības ministra, veselības valsts ministra un viņa vadītās institūcijas.

Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo pieprasījumu tālākai izskatīšanai un saņemt pienācīgas atbildes no tām organizācijām, kas ir atbildīgas par mūsu valsts, tautas un īpaši par mūsu bērnu veselības stāvokli. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Uldis Veldre — otro reizi.

U.Veldre (TKL). Godātie deputāti! Es pirmo reizi uzstājos tikai tādēļ, lai parādītu, kādā veidā rast risinājumu. Un man ir ļoti patīkami, ka līdzīgas domas izteica gan Rubina kungs, gan arī Ozoliņa kungs. Tikai ļoti žēl, ka parlamentārais sekretārs Jurdža kungs nebija sadzirdējis jautājuma būtību. Meklēt risinājumu, bet nevis censties kaut kā atrunāties. Un es tomēr aicinu kopīgiem spēkiem rast risinājumu — nodot komisijai, jo pašlaik ir tā. Ja iesniedz kaut ko opozīcija, sāk kritizēt visi. Un mani ļoti pārsteidza šodien Lujāna kunga uzstāšanās. Viņš neko nebija dzirdējis, ko es teicu. Nedzirdēja, ko Rubina kungs, bet tikai, vārdu sakot, par cik ir nodibināts jauns politbirojs, opozīcijas sadarbības padome, viņš pauda vienkārši to ideju, kas no mums ir aizgājusi. Kas nav ar mums, tas ir pret mums. Kas to rakstījis, teicis, mēs visi zinām. Es aicinu tomēr balsot par šo priekšlikumu, jo tas tomēr dos iespēju uzlabot darbu, bet nevis meklēt kaut kādus iemeslus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es arī uzmanīgu klausījos Jurdža kungu. Domāju, ka tur būs kaut kas nopietns. Atbildes risinājums, atbildes veids, kas kaut ko atrisina. Tajā pašā laikā viens sakarīgs teikums tur bija. Ka varbūt būs par šo izsaimniekošanu beigās krimināllieta. Bet pēc tam sāk runāt, ka viens pats Čerāns neesot sapratis būtību. Kāda būtība vēl ir jāsaprot, ja ir krimināllieta par šo jautājumu? Kādreiz, mēs zinām, bija 90 vai 100 SIA, kas izvilka vienkārši no cilvēku kabatām naudu, solot milzīgus procentus. Nevienu no viņiem nenotiesāja. Un atkal man gribas teikt, ka Jurdža kungs veltīgi runā un mierina, ka tur kādu notiesās. Nenotiesās nevienu. Šīs ir šāda paša veida SIA, ja jau valsts nemaz nekādu dalību negrib ņemt. Tātad vai tas ir valstisks uzdevums vai nē — veidot slimokases un atbildēt par tām? Nav. Te ir tikai gudras runas, it kā Čerāns neko nesaprotot un vajagot semināru rīkot. Tā ir ņirgāšanās! Juridiski ir vienkārša skaidra patiesība. Ja kāds uzņēmums pārņem iepriekšējā uzņēmuma funkcijas, tas pārņem arī tiesības un pienākumus. Un kāpēc šis princips te ir pārkāpts? Uz to Jurdža kungs neteica atbildē ne vārda. Kāpēc nevar ar vienu vārdu pateikt šeit un organizēt semināru? Atkal savdabīga ņirgāšanās!

Attiecībā uz Lujānu man jāizsaka dziļa nožēla. Bija runas aizkulisēs, ka šo tā saucamo tiešām opozīcijas centrālkomiteju vai politbiroju, kuru sauc par opozīcijas koordinācijas padomi, esot ieteicis organizēt mūsu dižais cilvēks Rubiks. Tagad izskatās, ka acīmredzot kaut kas tāds ir bijis. Ja var apgalvot, ja Lujāns var apgalvot, ka frakcija “Latvijai” nav iesniegusi pietiekoši nopietnu pieprasījumu. Tajā pašā laikā motivējot to ar tādu teicienu, ka, lūk, cilvēki paliekot uz ielas, slimnieki paliekot uz ielas. Ja cilvēki paliek uz ielas, tas ir pavisam cits jautājums un uz slimokasēm tas neattiecas. Lujāna kungs! Un ja tas liekas, jums, Lujāna kungs, nopietns jautājums, tad, lūdzu, iesniedziet jūs pieprasījumu — organizētā opozīcija, kura būtībā nav opozīcija, kā mēs tagad redzam. Bet gan pozīcijas aizstāve.

Es vēlreiz gribu uzsvērt — nevajag radīt haosu. Par vienu jautājumu, ja ir iesniegts pieprasījums, tad par šo jautājumu arī jāatbild gan Jurdžam, un jāsaprot arī tam... ne Rubikam, piedodiet, Lujānam. Ka nevar jaukt divus jautājumus kopā. Ja ir sāpīgi jautājumi šai organizētajai opozīcijai, lūdzu, iesniedziet, mēs arī parakstīsim. Bet ja jūs tikai pļāpāsiet, mēs jūs neatbalstīsim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Sākumā es gribētu nedaudz informēt par parāda rašanās vēsturi. Tātad apmēram tas bija pirms sešiem gadiem, kad medicīnu finansēja kā mērķdotāciju. Tad pašvaldības saņēma medicīnas naudu un no tās norēķinājās ar ārstniecības iestādēm. Tad pēc pašvaldību spiediena tika izdarīti grozījumi, un tad noņēma šo te vārdiņu “mērķa”. Un tad pašvaldība saņēma tikai dotāciju. Un tad sākās tas process, ka, saņemot medicīnas naudu, pašvaldības no tās diezgan daudz novirzīja citām savām vajadzībām — ceļiem, bērnudārziem un daudziem citiem. Un iepriekšējās Saeimas laikā sāka veidoties ārstniecības iestādēm parādi. Un tā kā tāda gara aste visu laiku ir vilkusies līdzi. Šīs Saeimas pirmajā gadā tika noteikts, ka medicīnai ir jābūt 21 latam uz vienu iedzīvotāju. Un tad vairākos rajonos pat slimnīcu vadītāji gribēja sūdzēt tiesā savus pašvaldību vadītājus par to, ka šo 21 latu viņi nesaņem. Pēc tam vēlāk tika noteikts, ka 28,4% no ienākuma nodokļa, un tas tiks centralizētā veidā izmaksāts ārstniecības iestādei, nevis vairs caur pašvaldībām. Un tad sākās šis te konflikts starp ārstniecības iestādēm, starp slimokasēm un pašvaldībām. Čerāna kungam blakām sēž Kalviņa kungs, kurš ļoti labi var pastāstīt, kāda toreiz bija šī te diskusija Saeimā balsojumā. Vai 28,4% vai 30%. Šajā gadījumā sadūrās pašvaldību intereses ar medicīnas interesēm. Bet jebkurā gadījumā tad, kad noteica šo te stabilo naudas summu, tad šie parādi sāka mazināties. Un šajā laikā diezgan liela daļa no kopējo ārstniecības iestāžu parādiem, kas vilkās jau no iepriekšējās Saeimas laika, ir jau nolikvidēti.

Tagad konkrēti par Rīgas rajonu. Rīgas rajons ir kā tāda baranka ar cauru vidu, kuras pašā centrā ir Rīga ar lielajām un dārgajām valsts iestādēm. Kā noteica pacientam brīvu ārstniecības iestādes izvēli, tā, protams, Rīgas rajona pacienti neizvēlas rajona iestādi, bet brauc uz Rīgu, kur ārstēšana, protams, ir daudz dārgāka. Un līdz ar to Rīgas rajons nonāca vienā no visgrūtākajām situācijām, un tādēļ es personīgi domāju, ka, veidojot šo te slimokasu reģionalizāciju, Rīgas rajonu varēja pievienot Rīgai klāt. Bet tas, protams, ir jautājums par slimokasu reģionalizācijas principiem.

Bet tagad konkrēti par finansēšanas noteikumiem, par kuriem runāja Rubika kungs, vai, es atvainojos, Lujāna kungs. Tātad, pirmkārt, neatliekamā palīdzība. Ziniet, es ieteiktu, izlasiet, lūdzu, finansēšanas noteikumus. Tur skaidri un gaiši ir ierakstīts, ka par neatliekamo palīdzību nevienam nekas nav jāmaksā. Ir ļoti daudz atbrīvotās kategorijas, tas ir, trūcīgie un tie visi pacienti, kas saņem neatliekamo palīdzību. Un vēl vairākas diagnozes. Tādēļ šie pārmetumi ir pilnīgi nepamatoti. Tas, kas ir izskanējis Valkā par to, ka pacients ir miris tādēļ, ka nav varējis samaksāt pacienta nodevu, tas vienkārši ir pārpratums. Tas vienkārši ir sakarā ar neinformētību. Tādēļ ka zināmā mērā ir sacelta ažiotāža. Nupat būs jāmaksā. Nevienam pirms iestāšanās netiek prasīta pacienta nodeva. Pacienta nodeva tiek prasīta, izrakstoties ārā no slimnīcas un ņemot vērā atbrīvotās kategorijas. Bet tas ir par šo te esošo situāciju.

Es negribu tikai atrunāties vai kritizēt, es gribu runāt, ka ir jāmeklē, protams, risinājums. Un risinājumi šeit ir divi. Viens risinājums, protams, šis pieprasījums neko nemainīs. Nodos viņu, nenodos, ministrs dos savu argumentāciju, bet fakts ir tāds, ka tanī brīdī, tad, kad būs, mēs balsosim par budžeta grozījumiem šajā gadā, protams, būtu ļoti labi, ja atrastu papildu finansējumu, lai slimokases un ārstniecības iestādes varētu norēķināties par saviem parādiem. Līdz ar to tas ir finansēšanas apjoms medicīnai, par ko mums noteikti jādomā, un es ļoti ceru, ka Saeima atbalstīs arī papildu līdzekļu piešķiršanu.

Un otrs jautājums. Redzot to, kādā veidā notiek slimokasu reģionalizācija, mans personīgais viedoklis ir tāds, ka reģionālajām slimokasēm ir jābūt kā valstiskai institūcijai, kā valsts slimokasu filiālēm, un tām ir jāslēdz līgumi ar pašvaldībām par finansēšanu. Pašreiz reģionālā slimokase veidojas kā vairāku rajonu kopēji veidotās institūcijas, kā pašvaldības uzņēmumi. Bet, ja slimokases dala valsts naudu, tad tām ir jābūt valstiskai struktūrai. Bet šeit es gribu uzdot jautājumu. Vai gadījumā, ja reiz mēs pacelsim jautājumu par to, ka reģionālajai slimokasei jābūt valstiskai institūcijai, kāda būs Pašvaldību savienības reakcija? Vai pašvaldības ar to samierināsies, vai pašvaldības piekritīs šādai reformai, vai nebūs protests pret to? Tādēļ es domāju, tas ir atklāts jautājums, par ko mums ir jādiskutē un jāmeklē risinājums.

Attiecībā par šo pieprasījumu, kā jau es teicu, to var nodot, to var nenodot, bet ar to nekas nemainīsies. Galvenais jautājums — mums ir ļoti labi, ka sākusies diskusija, un es ļoti ceru, ka uz budžeta grozījumiem medicīnai būs papildu līdzekļi vēl atrasti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pirms dodam vārdu nākamajam runātājam, jāizskata 10 deputātu ierosinājums. Šīsdienas sēdē noteikt debašu laiku piecas minūtes pirmo reizi un vienu minūti otro reizi. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, lēmums pieņemts. Nākamais runās Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Veiklo Prezidij! Padomes pārstāvji un tauta! Sveiki, demokrāti! Valdmanis ir pierakstījies pusstundu atpakaļ, un skati, bez balsojuma, bez pretestības, sagarināsim jeb īsināsim runāšanas laiku no 15 uz 5 minūtēm. Sveika, demokrātija! Opozīcijā ir mazs strīds, vai mēs šodien runājam par to, ka ārsti nedabū naudu no slimokases, vai mēs runājam par to, ka pacients paliek uz trotuāra, un tas varbūt pasvītro to, ka opozīcijai ir tomēr biežāk jāsanāk kopā un jāsaprot, kas šeit notiek un ko mēs gribam panākt. Es izpratu, ka mēs gribējām panākt, lai Krasta kungs un Makarova kungs, un slimokases priekšsēdis atbildētu par to, kas notiek visā pilnībā. Lai atbildētu par tiem 700 tūkstoš latu, kas ir nozuduši, kas ir Rīgas rajonā nozudis. Bet, skat, es meklēju, laikam man acis šorīt nav kārtībā, bet šeit Krasta kunga nav, laikam veselības jautājums viņam nerūp. Nu par to mums ir atbildīgais ministrs, viņš laikam kaut kur tēju dzer, un mums ir atbildīgā slimokases vadītāja, un viņa ir par daudz aizņemta, lai noklausītos un būtu klāt, un aizstāvētu savu viedokli it kā viņas priekšniecības vietā šeit, Saeimā. Viņas nav!

Bet laikam mēs tomēr drusku runājam lietas būtībai garām. Ja tās slimokases labi darbotos, tad tās būtu kā labi nospodrināts giljotīns, tiktu maksāts tam ārstam, bet cik? Pilnīgi nepietiekoši. Mēs šeit runājam par kaut ko, no kā valdība ir smagi distancējusies, valdība it kā ir atbildīga par tautu, par veselību, bet nē, tad tā ir pašvaldība, un tad ja ne īsti pašvaldība, bet slimokase. Un tad ko tur slimokase, taču ārsts ir devis zvērestu pacientu glābt, un tad tā vaina ir tur, slimokasei nav ko maksāt, bet ārstam tomēr to slimnieku ir jāglabā. Mēs šeit pārstāvam tautu, un mēs it kā būtu atbildīgi, lai būtu ārstam laba maksa, lai tas pacients varētu atļauties iet uz to slimnīcu, jo šodien nevar.

Man vakar atnāca kompānija, mēs tur sēdējām, un viena kundze bija tikko iznākusi no slimnīcas, viņai tur bija jāpaliek 20 dienas, bet viņai to piecdesmit latu nav, lai tur ēstu, jā, ir citas slimnīcas, kur vajag 50 santīmus, bet viņai jāuztur trīs bērni, un viņai darba nav, un viņai kopējie ienākumi pat neatļauj samaksāt par īri. Un mēs šeit skatāmies, ka zogam miljonus un tūkstoš miljonus, un mums trūkst, ar ko rūpēties par mūsu tautu. Kas mums kait, draugi? Kāpēc mēs nevaram likt reģistrēt to zemi Rīgas ostā un ievākt tos 20 miljonus? Vai mēs to nezinām, ka mēs to varam darīt? Jūs to neesat ieklausījušies? Kāpēc 500 miljoni latu iet garām mūsu kasei? Kāpēc var Grūtupi pelnīt 300 tūkstoš latu par vienu netīru darījumu? Bet mums nav naudas, lai glābtu to cilvēku, kuram nav to 50 santīmu, lai sēdētu slimnīcā, par ēdienu, kam nav tās naudas, kad viņš aiziet uz poliklīniku pirkt zāles, un mēs skatāmies viens otram acīs un klausāmies Jurdža kungu, ka viss ir kārtībā. Skat, Latvijā mēs izdevām tikai 17 latu par iedzīvotāju uz gadu.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes pagājušas, Valdmaņa kungs. Izslēdziet, lūdzu, mikrofonu! Deputāts Valdmanis lūdz vēl vienu minūti? Vajag balsot? Nevajag. Lūdzu!

G.Valdmanis . Ar 17 latiem uz iedzīvotāju. (No zāles: “Nav 17, ir 22!”) Jurdža kungs teica, ka mēs tikām galā ar 17, bet 21 vai 25 — ar tādu naudu jūs nevarat aiziet pie ārsta pat uz pirmo satikšanos Anglijā vai Kanādā, vai kaut kur citur. Mums ir jādomā daudz radikālāk, mums ir jāveido, jāpilnveido šito tautu, mūsu ekonomiku, un mums jāsaprot, ka tā ir vienkārši ņirgāšanās, ka mēs runājam par veselības aprūpi 20 latu par cilvēku apmērā gadā. Sāksim domāt plašāk, attīstīsim mūsu zemi un mūsu ekonomiku, mūsu tautu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Modris Lujāns. Otro reizi.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Man vienmēr mūsu Ministru kabinets un mūsu valdošais vairākums atgādina skopuli. Ir slavena Moljēra luga, tur viens ir ar tādu trauciņu aiz muguras, un viens laižas prom, šajā gadījumā šis skopulis ir mūsu valdība, un tas, no kura mēģina atņemt to naudu, tā ir mūsu tauta. Pie reizes es gribētu ļoti atvainoties cienījamam Mauliņa kungam, Čerāna kungam, Kostandas kungam, ka viņi uzskata tikai sevi par īstenajiem opozīcijas viedokļa teicējiem, bet es saprotu arī, ka reizēm ir tāda slimība, ka atsevišķi cilvēki uzskata par Gunti Ulmani, par Alfredu Čepāni un vēl par citādiem cilvēkiem. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, man gribētos atgādināt arī Mauliņa kungam, ja mēs iedziļināmies šajā problēmā, tad būsim reālisti. Ir Latvijā nelaime, tas ir Gaiļezera komplekss, kas ir izveidots padomju laikā kā otrā līmeņa medicīnas iestāde kara gadījumā. Latvija nav spējīga šodien to finansēt. Cita lieta ir partiju intereses, tādēļ parlamentā būtu šīs partiju intereses arī medicīnas jautājumā jāizdiskutē. Un tad, kad notiktu šī diskusija, mēs varētu nokļūt pie medicīnas koncepcijas. Saraustīti veidojot šādus jautājumus, cienījamais Mauliņa kungs, mēs nokļūsim pie tāda principa, kas ir arodbiedrībā, grupa nolemj nestrādāt, bet parādās čaklīši, kas atskrien un saka, es pastrādāšu. Zināt, kā, Mauliņa kungs, tos sauc? Par streiklaužiem, un zināt, ko ar tiem dara? Arī tiem reizēm dod, piedodiet par izteicienu, pa purnu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tā kā tuvojas pārtraukuma laiks un mums ir jāizskata ārkārtīgi daudz dažādu organizatorisku lietu, tad pagaidām debates pārtrauksim.

Desmit deputāti ir iesnieguši Prezidijā iesniegumu, kurā lūdz 5.februāra sēdes darba kārtības trešajā sadaļā jautājuma apspriešanai noteikt reglamentu 2 stundas pirmo reizi un vienu stundu otro reizi, runājot no tribīnes. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Deputāts Urbanovičs vēlas runāt par kā iesniedzējs.

J.Urbanovičs (TSP). Mans paraksts ir starp šiem desmit deputātiem. Kāpēc mēs uzdrošinājāmies tādu soli, tāpēc ka mēs, izlasījuši šo pieprasījumu pirms sēdes, mums jautājumi neradās, un mēs zinājām, kā mēs rīkosimies, balsojot par, pret vai atturoties. Taču, kad mēs noklausījāmies šo lērumu runu, mums galīgi vairs nekas nav saprotams, un nezinām, kā izšķirties, tāpēc mēs aicinām visiem runāt bez bremzēm, nesteidzoties un pateikt visu vienreiz, tad gan mēs zināsim, par ko iet runa, jo tas, kas tika šeit runāts no tribīnes, nekādā gadījumā nepapildina šo pieprasījumu un nerunā par to, kas bija rakstīts šajā pieprasījumā. Manuprāt, tie iesniedzēji arī ir aizmirsuši, par ko tad viņi īsti ir pieprasījumu iesnieguši. Un tie, kas mēģināja viņus apkarot, tāpat runāja par kaut kādām citām lietām, izteica dažādus nesaprotamus, man nezināmus mājienus, es gan tagad gribētu zināt vairāk par šo jautājumu, un es domāju, ka nevajadzētu mums ierobežot runātāju demokrātiskās tiesības mums pateikt visu, ko viņš zina, ja viņš to tiešām zina. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt pret šo iesniegumu? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir. Izlemsim jautājumu par debatēm paredzētā laika izmaiņām. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 34, atturas — 9. Žēl, bet nav pieņemts. Ir kvorums, kolēģi, balsošanā piedalījās 57 deputāti. Godātie kolēģi, pirms pārtraukuma ir paziņojums Antai Rugātei par Latvijas—Francijas sadarbības grupas sanāksmi.

A.Rugāte (LZS, KDS). Labrīt, godātie deputāti! Es lūdzu jūs ieplānot šīsdienas starplaikus sēdē tā, lai pulksten 15.00 mēs, Latvijas–Francijas sadarbības parlamentu grupa, varētu tikties un runāt par gaidāmo Francijas parlamenta vizīti, jo šādu informāciju Latvijas parlaments ir saņēmis, par gatavību šādu vizīti realizēt. Esiet, lūdzu, tik laipni, pulksten 15.00 Jēkaba ielā 16, 104.telpā, esiet laipni gaidīti.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es vēlos sniegt šādu paziņojumu. Nākamajā pārtraukumā 12.30 viesu zālē notiks Frakciju padomes sēde par likumprojektu “Pašvaldību finansu izlīdzināšana”. Mēs tiksimies pēc otrā lasījuma ar Latvijas pašvaldību savienības valdes locekļiem. Es lūdzu tur Prezidija locekļus, frakciju vadītājus, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju, Budžeta komisijas priekšsēdētāju. Piedalīsies arī Finansu ministrijas valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieks, tātad 12.30 viesu zālē. Un tagad, godātie kolēģi, divi patīkami paziņojumi. Mūsu kolēģim Elmāram Zelgalvim šodien paliek 60 gadi. (Aplausi.)

Un kolēģim Modrim Lujānam šodien — 34 gadi. (Aplausi.)

Godātie kolēģi, es lūdzu visus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm, pie tam sakarā ar to, ka mums šad tad ir radušies pārpratumi, lūdzu reģistrēties tā, kamēr uz jūsu displejiem parādās uzraksts “reģistrācija pabeigta”, tad šādu pārtraukumu nebūs. Tātad ar identifikācijas kartes ievietošanu, un, kad ir uzraksts “identifikācija pabeigta”, tad vajadzētu būt visam kārtībā. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Pēc pārtraukuma turpināsim debates. Pirmais pēc pārtraukuma debatēs runās deputāts Viesturs Boka.

Godātie kolēģi, nu tāda diemžēl ir tā slavenā “Filips” firma, un tehniskie speciālisti apgalvo, ka šo procesu nekādi nevar paātrināt. Tas attiecas gan uz izdrukas sagatavošanu, gan arī uz balsošanas režīma ieslēgšanu, kur vienmēr ir jāgaida. Godātie kolēģi, nu man atkal ir jāsaka, ka tā izdruka nenākot ārā no tās mašīnas, nez vai viņai iekšā ir, bet ārā viņai nenāk. Godātie kolēģi, tad reģistrāciju atsaucam. Izdarīsim to pēc pārtraukuma.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam atvēlētais laiks ir pagājis. Turpinām apspriest Pieprasījumu komisijas atzinumu. (No zāles: “Reģistrāciju!”) Nākamais debatēs runās Viesturs Boka, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Boka (DPS). Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Principā jau jautājums pašlaik no mana viedokļa ir drusku pārdedzis, jau pārtraukums ir bijis, visi ir nomierinājušies, un acīmredzot es mēģināšu arī gari nerunāt. Vienīgais, kas mani, varētu teikt, uzdzina šajā tribīnē, bija tas, ka atskanēja tādi vārdi kā ārstu mafija. Un pret to es arī gribētu vērsties. Ka ne jau ārstu mafija pašlaik ir radījusi šādu situāciju. Jo ārsti un ārstniecība — tas ir pavisam cits jēdziens, un ne jau šos jautājums mēs šodien apspriežam no šīs tribīnes. Ārstu profesionālā sagatavotība, kvalifikācija un tā tālāk visā pasaulē ir tāda, ka ārsts spēj iztērēt jebkurā gadījumā vairāk līdzekļu slimā cilvēka labā, nekā sabiedrība spēj iedot.

Bet ko es gribēju teikt. Es gribēju teikt, ka mēs faktiski runājam un runāsim daudzos gadījumos par medicīnas finansējumu. Un ir vienreiz godīgi jāpasaka, ka šis finansējums Latvijas valstī ir nepietiekams. Pasaulē darbojas ārkārtīgi daudz modeļu. Valdmaņa kungs un citi šeit ir pieminējuši Angliju, Ameriku, Kanādu, Vāciju. Šie modeļi ārkārtīgi atšķiras. Bet viņi visi tur darbojas. Neatkarīgi no modeļa darbojas, jo ir pietiekams finansējums. Un ja mēs kopā — Saeima un deputāti un arī šī un jebkura nākošā valdība — nepieņemsim lēmumu, ka šī ir prioritāra sfēra un budžetā nepieaugs šis finansējums vismaz par diviem līdz trijiem procentiem, tad nekādas slimokases reforma, nekādas aktivitātes veselības aprūpē neko nedos. Un visas tās ir absolūti tukšas sarunas. Jo jautājums ir par naturālu naudas trūkumu, un mēs ar... es varbūt citēšu, teiksim, klasiķus, kas daudziem var nepatikt, bet es varu pateikt tā: nemainot bāzi, mēs virsbūvi varam reformēt, cik mēs gribam. Un tā ir efemēra ideja. Un šādi ļoti daudzi pieprasījumi radīsies tik ilgi, kamēr netiks palielināts valstī medicīnas finansējums kopumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Jautājums ir pārāk nopietns, lai tam pieietu vieglprātīgi un ar smaidu uz lūpām. Šeit aizsākas jautājums, iespējams, plašākai diskusijai, kas notiks vēlāk, un izvērstākai diskusijai par veselības aprūpi mūsu valstī. Tas, ka veselības aprūpe nav labākajā līmenī, tas ir skaidrs gan ārstiem, arī potenciālajiem pacientiem, kādi visi lielākā daļa mēs te esam un pie kuriem es, neapšaubāmi, pieskaitu arī pats sevi. Un tāpēc, nebūdams ārsts, tomēr uzskatu sevi par morāli tiesisku iesaistīties šajā sarunā.

Atcerēsimies dažus faktus. Mūsu valstī ir novecojusi populācija. Apmēram vai pat vairāk nekā 650 000 no iedzīvotājiem ir pensijas vecumā un vecāki. Tas ir kontingents, kam ir īpaša nepieciešamība pēc veselības aprūpes. Atcerēsimies presē daudzkārt pausto domu par dzimstības struktūru.

Tas, ka mirstība pārsniegs dzimstību, nevienu vairs neizbrīna. Bet bieži vien nerunā par dzimstības struktūru, un proti, ir parādījušies publicēti dati, ka tikai 25%, dažādās publikācijās šie skaitļi variē, tikai 25% no jaundzimušajiem ir atzīstami par veseliem. Lūk, tāda ir šodienas medicīnas situācija, kādā esam nonākuši, padomijai nomainoties ar pašreizējo mūsu valsts iekārtu.

Un, lūk, tas ir ārkārtīgi sarežģīts jautājums — atjaunot atkal veselības aprūpi tādā statusā, ka tas apmierinātu gan ārstus, gan arīdzan pacientus. Izvērtējot pūles, kādas šajos septiņos gados ir veltītas šim nolūkam, var teikt, ka meklējumi ir bijuši, un tādēļ, ka viņi nav simtprocentīgi veiksmīgi bijuši, gluži kritizēt es negribētu. Bet, kas attiecas uz pašreizējo slimokasu reformu, tad iepriekš gan vajadzēja pārdomāt mazliet labāk, lai nerastos tāda situācija, ka tieši tiek pārkāpti darba došanas normatīvie... darba likumdošanas normatīvie akti, proti, par padarīto darbu ir jāsaņem samaksa. Un, ja šie 105 000 latu ir aizgājuši secen un tie dakteri nav saņēmuši par savu darbu to, tad tas ir vistiešākais likumdošanas normatīvo aktu pārkāpums. Turklāt atcerēsimies arī vēl to, ka ārsti ir tā profesija, kas kopā ar skolotājiem saņem vismazākās algas. Un ja vēl atceramies tādu kategoriju kā medicīnas māsas, kuru alga bieži vien ir mazāka nekā pensijas un ir mazāka par aprēķināto iztikas minimumu, tad šeit komentāri ir lieki. Jau tā neapmaksātajam darbam pievienojas vēl šie te 105 000 latu.

Šīsdienas pieprasījuma aspektā es saskatu divus momentus, par kuriem būtu iespējams... kurus būtu iespējams atzīmēt. Pirmais. Tas ir morālais efekts. Tagad, kad mēs presē lasām un dzirdam, ka ir pazuduši tik un tik miljoni, ka ir tādas un citas komisijas, kas to izseko un nevar izsekot, kas tur ir vainīgs, tad, protams, 105 000 latu varētu likties ārkārtīgi maz. Un tomēr iedzīvotājos tas rada satraukumu, un šis satraukums arvien vairāk pieaug, ka aizplūst neparedzēti līdzekļi tur un citur, un neviens par to nav atbildīgs, un viss it kā ir labākajā kārtībā. Tālāk. Otrs. Tas ir ekonomiskais aspekts. Atceramies, kad mēs pieņēmām budžetu, tad cīnījāmies par astoņiem, septiņiem tūkstošiem un noliedzām to skolu remontiem un tā tālāk, un tā tālāk. Tagad 105 000 latu it kā nebūtu nekas.

Sēdes vadītājs . Godātais Liepas kungs, jūsu laiks ir beidzies.

I.Liepa . Jā, paldies! Es redzu, ka mans laiks ir galā. Es šajā diskusijā piedalīšos arī tad, ja to semināru organizēs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Tabūna kungs.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Veselības aizsardzība, protams, ir ļoti nopietna tēma. Un es to nemaz neapšaubu, ka varētu būt pat speciāla ārkārtas sēde, bet ne šādā veidā kā šodien. Es uzskatu, ka ne pieprasījumu veidā, kā tas izvērties ir šobrīd. Redziet, kolēģi! Es redzu skaidru un gaišu Saeimas darba torpedēšanu. Čerāna kungs ir ļoti priecīgs šodien, viņš faktiski izprovocējis mūs vairākas stundas parunāt par šo lietu un smīn. Apmierinātībā smīn par to. Galu galā opozīcijai... (Starpsauciens: “Kāp nost no tribīnes! Netērē laiku!) Opozīcijai ir visas tiesības, protams, un visādas iespējas, bet viņi šīs citas iespējas neizmanto, viņi vienkārši to nedara tāpēc, ka nav, viņi netiek pie mikrofoniem. Un, lūk, ļoti spilgts piemērs. Rubina kungs ir Pieprasījumu komisijas loceklis, uz Pieprasījumu komisiju bija ieradies veselības valsts ministrs Jaksona kungs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Jurdža kungs, kuri detalizēti izskaidroja šo lietu, un Rubina kungs bija ļoti apmierināts ar atbildēm un tikpat kā neiebilda. (No zāles deputāts A.Rubins: “Nebija.”) Bet redziet, šodien, kad viņam ir iespēja uzrunāt radioklausītājus, tad viņš nāk tribīnē un pilnā mutē runā par visu ko. Žēl, ka opozīcijas deputāti nespēj mierīgi sēdēt zālē un noklausīties, kas tiek runāts tribīnē. (Liels troksnis.)

Cienījamie deputāti! Nupat jūs saņēmāt trīs kārtējos pieprasījumus. Es nolasīšu tikai vienu teikumu diviem no šiem pieprasījumiem, lai jūs redzētu... lai jūs redzētu, kādā veidā šie pieprasījumi tiek iesniegti un kādā veidā opozīcija grib torpedēt normālu Saeimas darbu. Ieklausieties! (No zāles: “Tas nav par tēmu. Runā par tēmu, Tabūn!”) Pieprasījums skan šādi: “Saeimas deputāti pieprasa skaidrojumu, kāpēc 1. februārī nav pagarināts darba līgums ar bijušo valsts uzņēmumu “Lauku projekts” direktoru Valdi Stabulnieku.” Lūk, uz šādu jautājumu viņi grib izprovocēt uz pāris stundām atkal Saeimu... (Visi bļaustās. Starpsauciens: “Tabūn, tā nav 1. maija tribīne!”) Nākamais. Vēl smieklīgāks un kuriozāks. Pieprasījuma pirmais teikums vai teikuma daļa skan šādi: “Kāpēc dzelzceļa līnijā Liepāja—Vaiņode vilcienu darbina preču dīzeļa lokomotīve?” Tātad nākotnē mēs sāksim apspriest stundām ilgi Saeimā to, vai šo attiecīgo sastāvu jāvelk ar dīzeļa lokomotīvi vai elektrolokomotīvi, vai varbūt ar tvaika lokomotīvi.

Cienījamie kolēģi! Saprotiet skaidri un gaiši, ka šie cilvēki, kas iesniedza šos pieprasījumus un torpedē, skaidri un gaiši torpedē Saeimas darbu, grib vienkārši izrunāties un pārvērst Saeimas plenārsēdes par vienkāršu pļāpātavu. Un dakter Valdmani! Es tomēr ieteiktu beidzot jums aiziet pie daktera.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputātu iesniegto pieprasījumu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma... Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 32, atturas — 16. Pieprasījums noraidīts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — lēmuma projekts “Par Nikolaja Belugina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot Saeimas lēmuma projektu “Par Nikolaja Belugina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, pieņēma pozitīvu lēmumu un ar tādu izvirza izskatīšanai Saeimas sēdē. Nikolajs Belugins ir zivsaimniecības un zvejniecības speciālists, kā raksta iesniedzēji, bet, vienkāršāk sakot, viņš ir kuģa kapteinis, kas godprātīgi veic savu darbu un strādā vienā no tiem uzņēmumiem, kas, paldies Dievam, vēl nav izputējis un dod arī labus nodokļus Latvijas valstij.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 9, atturas — 6. Nikolajs Belugins uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Sergeja Ļebedeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” .

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot Saeimas lēmuma projektu “Par Sergeja Ļebedeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, pieņēma pozitīvu lēmumu un tādu arī stāda priekšā Saeimas sēdē.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību varbūt vienam aspektam, kas varētu mulsināt, pirms pieņemt lēmumu par balsojumu, ka Ļebedeva kungs šobrīd vairs nestrādā iekšlietu struktūrās, bet viņš nestrādā tādēļ, ka ir invalīds pēc gūtā ievainojuma, pildot savus dienesta pienākumus. Tāpat lūdzu pievērst uzmanību tam, ka šis cilvēks bija tas, kas brīvprātīgi pats pieteicās un devās pildīt tos uzdevumus, ko nevēlējās pildīt vairāki Iekšlietu ministrijas pilsoņi. Tas ir, devās arestēt tos cilvēkus, kas darbojās pret Latvijas Republiku, gan Latvijas PSR prokuratūrā, gan arī, kad bija tas pats jādara ar OMON pārstāvjiem.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 3, atturas — 7. Sergejs Ļebedevs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” . Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Rāzna (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3623a. Mēs izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Otrais lasījums.

Pirmais priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par likumprojekta nosaukumu. Tas saistīts ar to, ka likumprojektā vairs nav viens, bet ir vairāki grozījumi. Komisija šo priekšlikumu, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamais Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Divas nedēļas atpakaļ mēs par šo lēmuma projektu runājām, un es sapratu, ka bija dots godavārds, ka divu nedēļu laikā būs izdruka mums pieejama, kuri ir tie 100 lielākie guvēji no šīs iespējas — pirkt Latvijas zemi par sertifikātiem. Tāda saraksta mums nav. Mans ierosinājums ir lūgt Rāznas kungam un tiem, kas ar viņu strādā, dot papildu laiku, lai tas saraksts mums būtu pieejams, lai mēs zinām, kurai “Agrai” un kuram Gatim Krūzem, un kuram citam, kuras ostas zemes mēs pārdosim par ofšoriem tāpēc, ka, lūk, it kā tā zemīte varētu būt lietojama priekš lauksaimniecības produktiem, lai mēs izprastu, ko mēs šeit darām, jo šī aklā lemšana, kur varēs ļoti lēti pirkt to zemi, mūsu senči ir ar asīnim par viņu cīnījušies, kuram mēs atļausim šo zemi paņemt par sertifikātiem lielos mērogos. Es domāju, ka mums kā mūsu zemes un tautas pārstāvjiem ir vajadzīga informācija, ja patiešām tas ir latviešu kolektīviem, kur 1000 Latvijas lauksaimnieku ir sapulcējušies kopā un grib iegādāties zemi kopējai lietošanai, nu labi, lai tā būtu, bet, ja tas ir, kā es ticu, ka tur Maltas korporācijām un Nauru salām un citām firmām būs lielas priekšrocības paņemt mūsu zemi par sertifikātiem, tad es domāju, mēs visi labi saprotam, ka mums būtu jābalso pret.

Es neticu, ka mēs spējam, manuprāt, mēs nedrīkstam tik akli, tik bezatbildīgi rīkoties ar mūsu zemi. Es jūs lūdzu, pirmkārt, no komisijas viedokļa, es gribu ticēt, ka Rāznas kungs ir goda cilvēks, es ar viņu strādāju Revīzijas komisijā, tur man par viņu nekādu šaubu nebija, es gribētu, ka viņš lūgtu savu komisiju dot viņam pilnvaru atlikt šo jautājumu vēl nedēļu vai divas, lai mēs patiešām zinātu, kuri ir tie guvēji, tie lielie guvēji šajā, manuprāt, ārprātā, ka mēs atdosim mūsu lielās zemes platības juridiskām personām par sertifikātiem.

Rāznas kungs, es jūs lūdzu kā goda vīru pārdomāt šo manu priekšlikumu, es jūs lūdzu šeit kā deputātiem viņam dot to iespēju atsaukt šodienas likuma pārskatīšanu, dot mums iespējas saprast, ko mēs šeit īsti darām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā — Rāznas kungs!

J.Rāzna (DPS). Cienījamais Valdmaņa kungs! Ja jūs gribētu dabūt šādas ziņas, cik daudz un kam zeme lietošanā vai piešķirta īpašumā, jums vajadzēja vienkārši griezties Valsts zemes dienestā, un tur jūs visu vajadzīgo informāciju būtu saņēmis. Bet es jums kā deputātam tomēr pateikšu, kas jums noteikti būtu jāzina. Tātad no visas zemes, kas ir piešķirta lietošanā un nonākusi īpašumā, 96% pieder fiziskajām personām un tikai 4% ir juridisko personu lietošanā. Es vienkārši lūdzu tātad deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Par likumprojekta nosaukumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemt. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. Arī 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 3.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 10.panta pirmās daļas 3.punkta pēdējo teikumu. Būtībā šeit tātad Juridiskais birojs šo teikumu ir redakcionāli labojis un arī teikuma beigās ir izdarījis atsauci uz likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6.pantu, kurš nosaka, ka zemi par sertifikātiem juridiskās personas var izpirkt tikai tad, ja uz šo zemi nav pieteikušies bijušie zemes īpašnieki vai to mantinieki. Komisija šo priekšlikumu, redakcionāli precizējot, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 10.panta pirmās daļas 3.punkta redakciju nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. Arī 15.pantā ir 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Tātad aizstāt vārdu “apgrūtinājumi” ar vārdu “aprobežojumi”. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Rāzna. Vairāk priekšlikumi iesniegti netika. Komisijas vārdā es lūdzu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 2, atturas — 3. Likumprojekts otrajā un galīgajā lasījumā ir pieņemts. Paldies!

J.Rāzna. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)” . Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Jānis Strods.

J.Strods (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3662a. “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)”. Otrais lasījums. Pie tam steidzams. Kā jūs atceraties, tad iepriekšējais likumprojekts bija attiecināts tikai līdz 1997.gadam, tagad šeit tika iesniegts likumprojekts, kuram nebija termiņu ierobežojumu, taču, kā redzams no tālāk iesniegtajiem priekšlikumiem, tas tiek attiecināts tikai uz diviem gadiem.

Tagad varbūt ejam pa pantiem. 1. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tātad jau pašā nosaukumā papildināt vienkārši ar 1998. un 1999. gadu. Komisijas lēmums ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Vēlas runāt Jānis Mauliņš. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Man tā arī nav saprotams, kāpēc šie termiņi tiek noteikti likumam, kas būtībā jāpieņem būtu pavisam. Paies gads, un mēs būsim aizmirsuši, ka jāpagarina atkal šis likums. Cilvēki tiks nostādīti fakta priekšā. Un visas šīs biedrības, visi šie nelaimīgie cilvēki nebūs atbrīvoti no nodokļiem. Kāpēc tāda pieeja, ka mums pa gadam, pa gadam, jāpagarina viņiem tiesības atbrīvot viņus no nodokļa. Kāpēc?

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Stroda kungs!

J.Strods (pie frakcijas nepiederošs deputāts). Es aicinu neizvērst debates, bet balsot!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — papildināt 1.pantu aiz vārdiem un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 5, atturas — 3. Šis priekšlikums ir pieņemts. Paldies!

J.Strods. Nākamais ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir analoģisks. Vienkārši tekstā papildināt šos divus gadus. Man liekas, ka tas jau ir nobalsots un vairāk nav balsojams. Komisijas lēmums ir pozitīvs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti neiebilst.

J.Strods. Tālāk seko Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Es domāju, ka tur vienkārši ir bijusi neuzmanības kļūda. Komisijas lēmums ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Strods. Pašā nobeigumā tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Vienkārši līdzšinējo pārejas noteikumu 1.punktu izteikt kā noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā. Tas tālāk ir redzams kā pēdējais teikums aiz pārejas noteikumiem. Atbildīgās komisijas lēmums ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret pārejas noteikumu redakciju likumprojektā nav. Paldies, pieņemts.

J.Strods. Es atvainojos. Vēl ir viens priekšlikums. Šie bija noteikumi pēc pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu atkārtojiet!

J.Strods. Šeit mēs nobalsojām par noteikumiem par likuma spēkā stāšanās kārtību. Un tas ir pēdējais teikums. Bet vēl paši pārejas noteikumi, ir pēdējais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Šā likuma noteikumi piemērojami, sākot ar 1998.gada 1.janvāri.

J.Strods. Jā. To mēs nobalsojām. Un paliek vēl pēdējais — Juridiskā biroja priekšlikums. Pārejas noteikumus izteikt šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. To mēs izskatījām, Stroda kungs. Deputātiem iebildumu nebija.

J.Strods. Nu paldies tad. Tad aicinu balsot, pieņemt kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

J.Strods. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” . Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš (LNRP, LZP). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Lūdzu, ieskatieties dokumentā nr.3686. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”. Es nedaudz atkārtošu to, ko mēs esam skatījuši. Principā ir kārtējo reizi grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, bet šeit ir saistībā ar 81.panta kārtībā valdības iesniegto likumprojektu, kurš ir saistīts ar Rīgas Domes darba optimizēšanu. Un tā kā likums ir atvērts, tad mēs izdarījām dažus precizējums, slīpējumus, jo prakse pierāda, ka ir dažas lietas varbūt aizmirstas, dažas lietas neprecīzi definētas, un pēc pašvaldību ierosinājuma ir arī daži tīri redakcionālas dabas precizējumi. Šeit jāsaka paldies pašvaldībām, kuras ir aktīvi šajā darbā iesaistījušās.

1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par redakcionālas dabas precizējumiem. Komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ja likumprojekta ievaddaļa tiek izteikta jums izteiktajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. 2.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums par 15.panta otro daļu. Komisija precizētā redakcijā ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

J.Kalviņš. 3.priekšlikums ir tāpat valsts ministra Zundas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Tas ir par 21.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Kalviņš. 4.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas, protams, ir atbalstīts, un lūgums arī jums to darīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par 21.panta pirmās daļas 12.punkta redakciju iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. 5.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija, protams, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 6.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Par precizējumu likumprojektam, un komisija pati, protams, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu — izteikt 26.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā, piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā un sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti neiebilst. Paldies! Šie priekšlikumi pieņemti.

J.Kalviņš. Paldies Čepāņa kungam par palīdzību, bet deputāti visi ļoti aktīvi seko līdzi un ir lietas kursā. 7.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 38.panta otro daļu. Komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi par likumprojekta 38.panta otrās daļas redakciju? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 8.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums par 43.panta 3.punktā izdarīt precizējumus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. 9.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums — arī precizējošas dabas — 44.pantā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Kalviņš. 10.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums par 64.pantu. Arī precizējošas dabas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 11. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 75.pantu. Komisija pati, protams, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 75.panta pirmās daļas otrā teikuma redakcijai. Paldies! Pieņemts.

J.Kalviņš. 12.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums par 82.panta precizējumiem. Komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 13.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, arī par 82.pantu. Komisija pati, protams, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš. 14.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums par jau minēto pantu, proti, 82. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 15.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums par 83.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 83.panta trešās daļas papildināšanai ar jaunu teikumu piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. 16.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums. Tas arī ir precizējošas dabas par 84.pantu. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. 17.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, nedaudz precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 84.panta trešās daļas pēdējā teikuma papildināšanai. Pieņemts.

J.Kalviņš. 18.priekšlikums arī ir precizējošas dabas, Zundas kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 19.priekšlikums arī ir Zundas kunga priekšlikums. Tas arī ir precizējošas dabas raksturs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 86.panta pirmās daļas 4.punktu. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk pie pārejas noteikumiem. 20.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums par pārejas noteikumos attiecīgo punktu svītrošanu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot pārejas noteikumu 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktu. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 21. un pēdējais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš paredz, ka zaudē spēku 81.panta kārtībā izdotie...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Kalviņš. Lūgums kolēģiem nobalsot trešajā, galīgajā lasījumā par piedāvāto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 3, atturas — 2. Likums pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā” . Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr.3700 un nr.3700 a. Tas ir trešais lasījums. Uz trešo lasījumu 1.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija. Priekšlikums ir iesniegts sakarā ar to, ka arī darba paziņojumā nedrīkst būt diskriminācija pēc dzimuma, rases un pārējām pazīmēm. Komisija, dabiski, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus pret šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu neizsaka. Paldies, pieņemts.

R.Jurdžs. 2.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Ir jauns termins “Darba atļauja”. Tā ir ārvalstniekiem nepieciešama darba atļauja strādāt Latvijas Republikā. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

R.Jurdžs. 3.priekšlikums ir deputātu Dobeļa, Lagzdiņa, Straumes, Ābiķa priekšlikumi par Valsts valodas inspekcijas darbību. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par četru deputātu priekšlikumu — papildināt 38. pantu ar sekojošu rindkopu, tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 12, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts.

R.Jurdžs. Paldies! Nākošais priekšlikums ir precizēt 5.panta redakciju, ko komisija ir arī izdarījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par 5.panta redakcijas precizēšanu nav. Paldies, pieņemts.

R.Jurdžs. Likumprojekts trešajā lasījumā ir izskatīts. Lūdzu balsojumu par trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Godātais Jurdža kungs! Vēl ir dokuments nr.3700 a...

R.Jurdžs. Es atvainojos. Tā kā es teicu, ir par pārejas noteikumiem Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās datumu. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka pārejas noteikumu teksts ir šāds: “Šā likuma 7.pants stājas spēkā 1998. gada 1.martā”? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Balsojam par likuma pieņemšanu kopumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 10, atturas — 3. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Kooperatīvo sabiedrību likums” . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij! Godātie tautas vietnieki! Strādājam ar dokumentu nr.3706. “Kooperatīvo sabiedrību likums”. 1.priekšlikums ir no deputāta Sausnīša par likumprojekta nosaukumu. Komisija nosaukuma maiņu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par likumprojekta nosaukumu? Piekrīt.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums no Juridiskā biroja sadaļā par terminu skaidrojumiem. Komisija ir atbalstījusi priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 3.priekšlikumu tāpat liek priekšā Juridiskais birojs. Šajā pašā sadaļā komisija skaidrojumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 1.pantu priekšlikums nr.4. Iesniedzējs — deputāts Sausnītis. Komisija atbalstījusi, precizējot redakciju. Redakciju jūsu ailītēs labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums no Juridiskā biroja par 1.panta 7.punktu. Komisija priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pie 2.panta Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pie 3.panta ir deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, precizējot priekšlikuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums 3.pantā ir no deputāta Kreitusa. Komisija atbalsta Kreitusa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Turpat 3.pantā ir deputāta Sausnīša priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 4.panta. Atbildīgā komisija liek priekšā nosaukumu izteikt citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 4.panta nosaukumam — kooperatīvās sabiedrības uzņēmējsadarbība — piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja izslēgums ir guvis komisijas vienbalsīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 4.panta pirmo daļu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat arī Juridiskā biroja papildinājums 4.pantā ir guvis komisijas atsaucību.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 5.panta, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Priekšlikums nr.13 jūsu tabulās.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. 5.pantā ir priekšlikums no Juridiskā biroja. Komisija ir grozījumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs liek priekšā 6.pantā aizstāt vārdus. Komisija Juridiskā biroja redakciju atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 7.panta. Tur ir deputāta Sausnīša priekšlikums, kas ir redzams jūsu tabulās ar numuru 16. Komisija atbalsta daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Un turpat 17.priekšlikumā par 7.pantu komisija liek priekšā redakciju, kas ir jūsu tabulas vidus daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 8.panta. Vispirms ir komisijas redakcionāli precizēta pirmā daļa un 18.priekšlikums par 8.panta aizstājumu, ko komisija ir atbalstījusi. Iesniedzējs ir Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Esam atbalstījuši 8.panta izmaiņas un pārejam pie 9.panta, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums par grozījumiem šajā pantā. Komisijas viedoklis ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti, par 10.pantu priekšlikumu nav. Pārejam pie 11.panta, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums, 9.lappuse, priekšlikums nr.20. Komisija atbalsta jaunu trešās daļas redakciju šim pantam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 11.panta trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. 11.pantā grozījumu nav. Pārejam pie 12. panta, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums par pirmās daļas 6.punktu. Grozījumi, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 12.pantā grozījumu nav. Pārejam pie 13.panta. Ir deputāta Sausnīša priekšlikums par 7.punkta redakciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Turpat 13.pantā komisija liek priekšā svītrot vārdus 9.punktā, kur komisija Juridiskā biroja priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 14.panta. Juridiskā biroja priekšlikums par pirmo daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 14.pantā deputāts Sausnītis liek priekšā otrās daļas redakciju. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 14.panta otrās daļas otrā teikuma redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums 14.panta ceturtajā daļā par 4.punktu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija liek priekšā jaunu 14.panta piektās daļas redakciju. Pati, protams, atbalsta to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 14.panta piektās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Jaunu redakciju 14.panta sestajai daļai liek priekšā Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. 16.panta pirmajā daļā atbildīgā komisija liek priekšā vārdu nomaiņu un, respektīvi, pati arī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Šajā pašā 16.pantā Juridiskais birojs piedāvā izslēgumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 16.pantā Juridiskā biroja piedāvātā skaitļa nomaiņa, kuru jūs redzat, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 16.pants vēl joprojām. 5.punktā vārdu nomaiņa no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 16.pants, otrā daļa. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 16.panta otrās daļas 5. punktā izdarīt redakcionālus labojumus. Pieņemts.

K.Leiškalns. 16.pantā jauni pārgrozījumi vairs nav proponēti. Mēs pārejam pie 17.panta, kur ir 17.panta pirmajā daļā Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 17.pantā priekšlikumu nav. Pārejam pie 18. panta. Juridiskā biroja nomaiņa. Komisija atbalsta, precizējot redakciju. Precizēto redakciju jūs redzat labajā pusē savās tabulās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 18.panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī 18.panta 3.punktu komisija bez priekšlikumiem, izskatot sēdes gaitā, ir redakcionāli precizējusi, tātad izmaiņas ir redzamas jūsu tabulās labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Pie 18.panta deputāts Sausnītis ceturtajā daļā piedāvā izslēgumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Aizstājums 18.pantā no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi un izteikusi piekto daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 18.panta piektās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 18.panta sestā daļa. Izmaiņas liek priekšā Juridiskais birojs. Komisija atbalsta un izsaka sesto daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 18.panta sestās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī deputāts Aivars Kreituss liek priekšā papildinājumu 18.pantā ar septīto daļu. Komisija atbalsta, bet precizē deputāta Kreitusa redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 18.panta septītās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Nākamie labojumi ir tikai pie 20.panta, un Juridiskais birojs liek priekšā aizstājumu 20.pantā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 20.panta pārgrozības ir izsmeltas. Pārejam pie 21.panta, kur atkal ir Juridiskā biroja priekšlikums par daudzskaitļa un vienskaitļa formām. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 21.panta nosaukumam — “kooperatīvās sabiedrības biedra pienākumi”. Pieņemts.

K.Leiškalns. 21.pantā jūsu padevīgais kalps Leiškalns liek priekšā pirmās daļas 2.punkta jaunu redakciju. Komisija to ir atbalstījusi, tomēr precizējot deputāta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par padevīgā kalpa Leiškalna priekšlikumu.

K.Leiškalns. 21.pantā deputāts Kreituss ir licis priekšā redakciju, kura pēc ilgām debatēm neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija liek priekšā izmaiņas 21.panta pirmajā daļā un pati to nepārprotami atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. 21.panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta. Jūs redzat savās tabulās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejot pie 22.panta, jūs savās ailēs redzat Juridiskā biroja priekšlikumu par nosaukumu un pirmās daļas vārdu nomaiņu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 22.panta nosaukumam.

K.Leiškalns. 2.un 3.punkts ir no komisijas redakcionāli precizēts bez attiecīgiem deputātu priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 23.panta, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums par nosaukuma, vārdu dažnedažādu locījumu. Komisija šos locījumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt 23.panta nosaukumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Aizstājums 23.pantā no deputāta Kreitusa ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Līdzīgu aizstājumu deputāts Kreituss liek priekšlikumā nr.49 par 23.pantu. Komisija deputāta Kreitusa priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 50.priekšlikumā atkal deputāts Kreituss maina vārdus 23.panta ceturtajā daļā. Komisija atbalsta, precizējot Kreitusa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par likumprojekta 23.panta ceturtās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Precizējums par vārda “sabiedrības” aizstāšanu ar vārdu “tās” ir piektajā daļā 23.pantā. To jūs redzat, un pārejam pie 51.priekšlikuma no Juridiskā biroja par izslēgumu 23.pantā. Komisija šo izslēgumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāts Kreituss liek priekšā jaunu redakciju 23.panta sestajā daļā. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 53.priekšlikums, 22.lappuse, ir Juridiskā biroja priekšlikums par nodaļas nosaukuma izmaiņām. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta ceturtās nodaļas nosaukuma redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. 54.priekšlikums, pārejot pie 24.panta uzreiz otrajā daļā, deputāts Leiškalns liek priekšā jaunu otrās daļas redakciju. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet deputāts Leiškalns grib pieteikties pie vārda.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Atklājam debates. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Es aicinātu atbalstīt manu priekšlikumu, jo šis priekšlikums, protams, ir jāskata kontekstā ar priekšlikumu, kas ir 25.pantā. Jūsu tabulās redzams kā 64.priekšlikums, un liek priekšā paredzēt, ka kooperatīvās sabiedrības pamatkapitāls palielinās vai samazinās, kā jūs redzat, atkarībā no sabiedrībā esošo paju skaitu un paju nominālvērtības. Kā arī statūtos noteiktā kārtībā izdarītajām izmaiņām vai nominālvērtībām. Man jāteic, ka 25.pantā, kas sekos drusciņ vēlāk, komisija liek priekšā nominālvērtībai noteikt maksimālo taksi, kas ir 100 latu. Patiesībā es esmu gatavs apstrīdēt šo priekšlikumu, jo tas ierobežo kooperatīvo sabiedrību tiesības lemt pašām savu vērtību, teiksim tā. Un aicinu jūs atbalstīt deputāta Leiškalna priekšlikumu par 24.pantu, lai neaizkavētu jūsu dārgo laiku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Leiškalna priekšlikumu — izteikt 24.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija to atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 8, atturas — 17. Pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, kungi! Pārejam pie priekšlikumu 24.pantā ar nr.55, ko iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. 24.pantā Juridiskais birojs liek priekšā mainīt trešās daļas pirmo teikumu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par to pašu 24.pantu izmaiņas liek priekšā atbildīgā komisija, kas, respektīvi, ir atbalstīts un, cerams, necels jūsu iebildes.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 58.priekšlikums. Pilnīgi vienādus tos ir iesnieguši deputāts Kreituss un Juridiskais birojs. Komisija to vienprātīgi atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tajā pašā 24.pantā Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts komisijas viedoklis.

K.Leiškalns. Ar 60.priekšlikumu atbildīgā komisija liek priekšā mainīt 24.panta trešās daļas redakciju. Pret to komisijā iebildumu nebija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 24.pantā Juridiskais birojs liek priekšā izmaiņas trešās daļas trešajā teikumā, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 24. panta 3. daļā — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, protams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 25. panta, un tur tūdaļ nāk deputāta Aivara Kreitusa priekšlikums par izmaiņām otrajā daļā. Komisija deputātu Kreitusu šoreiz nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Tajā pašā 25. pantā ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 25. panta 2. daļas trešo teikumu, patiesībā jūs esat iepriekšējā balsojumā par manu priekšlikumu atbalstījuši arī šo, bet acīmredzot tas ir jāizšķir balsojot, jo es balsojumu pieprasu un aicinu jūs balsot par.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Leiškalna priekšlikumu — svītrot likumprojekta 25. panta 2. daļas trešo teikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29... kolēģi, mums nav kvoruma. 42 tikai balso un 43 nebalso.

Godātie kolēģi! Es lūdzu piedalīties deputātus Saeimas darbā, tas ir, balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu un balsošanas režīmu! Un lūdzu izteikt attieksmi par deputāta Leiškalna 64. priekšlikumu — svītrot 25. panta 2. daļas trešo teikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 4, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies! Dāmas un kungi, pārejam pie 25. panta priekšlikuma numur 65, ko iesniedzis deputāts Sausnītis. Komisija, man jāteic, ir Sausnīša redakciju atbalstījusi, to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 25. panta 4. daļas redakcijai? Pieņemts.

K.Leiškalns. 25. pantā arī deputāts Kreituss liek priekšā izslēgumu 5. daļā. Komisija deputāta Kreitusa viedokli neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 25. pantā Juridiskais birojs liek priekšā izmaiņas 6. daļā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī 25. panta 6. daļas otro teikumu liek priekšā mainīt Juridiskais birojs. Komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 26. panta, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums par 2. daļas pirmo punktu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 26. panta 2. daļas 4., 5. punktā vienādus priekšlikumus liek priekšā deputāts Sausnītis un Juridiskais birojs. Komisijas redakcijas izmaiņām piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 26. panta 2. daļas 4. punkta otrā teikuma redakcijai? Pieņemts.

K.Leiškalns. Bet komisija nav atbalstījusi deputāta Sausnīša priekšlikumu par 26. panta 4. daļas jaunu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Grozījumi 26. pantā ir izskatīti. Pārejam pie 27. panta, kur jūsu priekšā ir padevīgā kalpa Leiškalna priekšlikums. Komisija to arī ir atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kopumā iebildumi par likumprojekta 27. panta 1. daļas redakciju? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts. 75. priekšlikumu skatām.

K.Leiškalns. Mēs pārejam pie 75. priekšlikuma, kas ir 27. panta 2. daļa. Liek priekšā Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. Izmaiņas 27. pantā ir izsmeltas. Pārejam pie 28. panta. Priekšlikums ir no Juridiskā biroja par 1. daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi par likumprojekta 28. panta 1. daļu? Iebildumu nav. Paldies! Priekšlikumi ir akceptēti.

K.Leiškalns. Līdz ar to mēs pārejam acīmredzot pie 79. priekšlikuma par 28. panta 2. daļu, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 28. panta 3. daļā tāpat ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta. Un vēl viens priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai deputātiem ir iebildumi par likumprojekta 28. panta 3. daļas redakciju? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemta.

K.Leiškalns. Līdz ar to mēs esam izskatījuši 3. daļu līdz 85. priekšlikumam komisijas atbalstītajā redakcijā, pārejam pie 28. panta 4. daļas. Priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 28. panta 5. daļā priekšlikumu iesniedz deputāts Aivars Kreituss. Komisija daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam?

K.Leiškalns. 28.5. daļā ir Juridiskā biroja labojumi, kurus komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 28. panta 5. daļas redakcijai? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie tautas vietnieki! Pārejam pie 29. panta. Priekšlikums no Juridiskā biroja — nosaukumā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai ir kopumā iebildumi par likumprojekta 29. panta nosaukumu un redakciju, ko komisija ir atbalstījusi? 1. un 2. daļu. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies priekšsēža kungam! Tātad mēs pārejam uz 31. lappusi — 92. priekšlikums. No Juridiskā biroja. Jau par 30. panta 1. daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi kopumā par 30. panta 1. un 2. daļu? Komisija tos ir atbalstījusi. Deputāti neiebilst? Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 31. pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums 2. daļā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 32. pantā Juridiskais birojs maina nosaukumu un izsaka pantu attiecīgajā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 32. panta nosaukumam “Citi kapitāli”. Pieņemts.

K.Leiškalns. Finansu ministrs Roberts Zīle liek priekšā izslēgt 33. pantu, ko komisija daļēji atbalsta, ietverot 97. priekšlikumā, tas nāk no Juridiskā biroja. Ir jūsu priekšā. Komisija ir atbalstījusi daļēji Zīli un Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi par šiem Juridiskās komisijas... atbildīgās komisijas atzinumiem par 96. un 97. priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 98. priekšlikums. Deputāts Leiškalns liek priekšā izteikt 34. panta 2. punktu attiecīgajā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. Leiškalns liek priekšā 3. punktu arī izteikt sekojošā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī 34. panta 3. punktā ir deputāta Sausnīša redakcija, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 35. panta. 101. priekšlikums 34. lasījumā... 34. lappusē. Papildināt 35. pantu, ko liek priekšā Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 36. pantā ir vairāki redakcionāli precizējumi 34. lappusē. Un atbildīgās komisijas priekšlikums par 4. daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Esam izskatījuši 36. pantu, un 103. priekšlikumā Juridiskais birojs liek priekšā 5. nodaļas nosaukumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 5. nodaļas nosaukumam “Kooperatīvās sabiedrības organizatoriskā struktūra”? Pieņemts.

K.Leiškalns. Es ceru, ka deputāti nepiebilst pret 37. panta redakcionālajiem precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat precizējums ir arī 37. lasījumā, un šobrīd varam jau pāriet pie 39. panta 2. daļas, kur priekšlikums nāk no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Šajā pašā pantā 5. daļu redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 39.panta 2.daļas 6.punktā ir deputāta Sausnīša priekšlikums, ko atbalsta komisija, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 39. panta 2. daļas 6. punkta redakcijai? Pieņemts.

K.Leiškalns. 7.punkts tiek no komisijas redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Ir deputāta Sausnīša priekšlikums par 8. punktu šajā pašā pantā. Komisijas atbalstu nav ieguvis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo deputāta priekšlikumu? Pieņemts.

K.Leiškalns. Bet tūlīt atbildīgā komisija šajā pašā panta punktā liek savu redakciju, un es ceru, ka jūs to atbalstāt.

Sēdes vadītājs. Jūsu cerības attaisnojas. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 39. punktā deputāts Atis Sausnītis liek priekšā 12. punktu izteikt citā redakcijā. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 39. panta 2. daļas 12. punkta redakcijai? Pieņemts.

K.Leiškalns. 39. priekšlikumā tas pats deputāts Sausnītis, un komisijas reakcija ir tieši tāda pati — atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt arī 13. punkta redakcijai? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Varam pāriet pie 40. panta. Deputāts Sausnītis izslēdz panta 2. daļu ar komisijas atbalstu, protams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 40. panta 2. daļu? Pieņemts.

K.Leiškalns. Un vairs jau nav nekā vērts deputāta Sausnīša priekšlikums par 2. daļas otrā teikuma redakciju, jo komisija to neatbalsta, atbalstot iepriekšējo Sausnīša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jā, tas vairs nav skatāms. Lūdzu tālāk!

K.Leiškalns. 40. panta 3. daļā Juridiskais birojs liek priekšā izmaiņas. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 4. daļā Juridiskais birojs liek priekšā izmaiņas, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.Leiškalns. 5. daļu redakcionāli precizē komisija pati.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

K.Leiškalns. 114. priekšlikumā par 141. pantu... par 41. pantu, es atvainojos, deputāts Leiškalns un Sausnītis liek priekšā redakcijas izslēgumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 41. panta 1. daļas trešo teikumu? Pieņemts.

K.Leiškalns. Redakcionāli precizē 3. punktu komisija pati... 3. daļu, atvainojos...

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 41. pantu. Juridiskā biroja priekšlikums par 5. daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 42. pants. 1. daļā komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?

K.Leiškalns. 4. daļā deputāta Sausnīša priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 42. panta 4. daļas pirmā teikuma redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Mēs, es saprotu, pieņēmām arī Juridiskā biroja priekšlikumu un precizējumu no komisijas par 5. daļu.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies, lūdzu tālāk.

K.Leiškalns. Pārejam pie 43. panta. Aizstājums 1. punktā. Komisija atbalsta. Iesniedz Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 43. panta 1. punkta redakcijai? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Jāmin redakcionālie precizējumi 44. pantā, ko ir izdarījusi komisija pati. Redakcija ir labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti visiem redakcionālajiem precizējumiem līdz 119. priekšlikumam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tātad mēs esam atbalstījuši redakciju 44., 45. pantam. Pārejam pie 46. panta. Juridiskais birojs liek priekšā... tālāk kā tekstā... Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 46. panta 1. daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. 2. daļai Juridiskais birojs liek priekšā izmaiņas, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāts Sausnītis 46. pantā liek priekšā izmaiņas. Komisija atbalsta pēc būtības, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 46. panta 3. daļas redakcijai? Pieņemts.

K.Leiškalns. 47. pantā komisijas pašas izdarīts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 2. daļā Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 3. daļā ir izmaiņas, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. Pie kam divas izmaiņas no Juridiskā biroja. Tātad varam pāriet pie deputāta Kreitusa priekšlikuma numur 125 — 47. panta 4. daļā. Komisija nav atbalstījusi Kreitusa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kreituss vēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu!

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es gribētu aizstāvēt šo priekšlikumu šādu apsvērumu dēļ. Iedomājaties, ka notiek valdes sēde, un tiek lemti kādi svarīgi jautājumi vai vadības maiņa, vai kāda liela kredīta ņemšana, vai kādi citi naudiski jautājumi, un ierodas 51 procents cilvēku, un no tiem puse nobalso... 26 procenti tātad pieņem lēmumu visas valdes vārdā, un tāpēc ir iespējams, ka statūtos ir ieraksti, šādās sabiedrībās ir ieraksti, ka jābūt divām trešdaļām, piemēram, klāt. Un ja šeit būtu tāda piebilde, ka, ja statūtos nav paredzēts citādi, tad varētu būt šāds ieraksts statūtos, piemēram, par divām trešdaļām, un tādā gadījumā lēmumu nevar pieņemt tikai 26% no valdes sastāva. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Balsosim deputāta Kreitusa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu — papildināt likumprojekta 47.panta ceturtās daļas 2.teikumu ar tekstu, kāds jums ir iesniegts. Komisija šo viedokli nav atbalstījusi. (No zāles: “Komisija arī var kļūdīties!”) Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 2, atturas — 20. Priekšlikums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies deputātu kungiem par Kreitusa atbalstīšanu, es atvainojos, deputāta Kreitusa, un redakcionāls precizējums šā paša panta 47.panta sestajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Komisija ir precizējusi arī 47.panta astoto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 48.pants. Aizstājums no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Komisija redakcionāli precizējusi otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija liek priekšā redakciju 48.panta otrās daļas 1.punktam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 48.panta otrās daļas 1.punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju. Pieņemts.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums no komisijas 48.panta otrās daļas 2.punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums par 48.panta otrās daļas 4.punktu ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 7.punkts ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 49.panta. Deputāta Sausnīša priekšlikums par pirmo daļu, kuru komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 49.panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Izmaiņas no deputāta Sausnīša 49.panta otrās daļas pirmajā teikumā ir guvušas komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs liek priekšā izmaiņas trešajā daļā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat Juridiskā biroja priekšlikums par 49.panta piektās daļas izmaiņām ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai deputātiem ir principiāli iebildumi pret likumprojekta 49.pantu kopumā, visām tā daļām un komisijas atzinumiem par izmaiņām? Nav. Paldies! Pieņemta redakcija.

K.Leiškalns. 50.pantā priekšlikumi trešajam lasījumam nav. 51.pants. Juridiskais birojs liek priekšā redakciju, kuru komisija atbalsta. Deputāts Sausnītis liek priekšā 51.panta pirmās daļas...

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 135. un 136.priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Jā un 130.priekšlikums no deputāta Kreitusa — 51.panta pirmajā daļā nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 51.panta otrajā daļā ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 52.panta pirmās daļas 2.punkts ir redakcionāli precizēts. Trešā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 53. pants ir sākts ar komisijas redakcionāliem precizējumiem pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

K.Leiškalns. Aizstājums no deputāta Sausnīša 53.panta 2.punktā. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 53.panta 2.punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāts Sausnītis liek priekšā izmaiņas 53.panta 3.punktā, kuru komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Komisija atbalsta arī izslēgumu no Juridiskā biroja par 53.panta 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 53.panta 3.punkta 2.teikumu.

K.Leiškalns. Un neatbalsta deputāta Sausnīša priekšlikumu par šo pašu pantu šā paša punkta 2.teikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Ceturto daļu redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

K.Leiškalns. 53.panta 5.punktā izslēgums no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pantu sakārtojums no Juridiskā biroja ir atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt uzskatīt 53.likumprojekta panta 6.punktu par 5. un 5. attiecīgi par 6. Pieņemts.

K.Leiškalns. Redakcionāli precizējumi punktos tālāk tajā pašā pantā.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

K.Leiškalns. Papildinājums par 53.panta jaunu 9.punktu. Komisija atbalsta, precizējot Juridiskā biroja redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tajā pašā pantā vēl viens Juridiskā biroja priekšlikums par šo punktu — skaitļu nomaiņa. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 54.pantā redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 147. priekšlikumā par 55.panta pirmo daļu. Deputāts Kreituss liek priekšā paaugstināt atbildību, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija pati izslēdz solidārās atbildības jēdzienu no 55.panta pirmās daļas. (No zāles: “Gudri darīts!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 56.pantā ir redakcionāli precizējumi jau nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts deputāta Kreitusa izslēgums, atkal par lielo atbildību no 56.panta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst komisijas atzinumam.

K.Leiškalns. Un tūlīt, neatbalstot Kreitusa kungu, izslēdz arī solidārās atbildības jēdzienu šajā pašā pantā — atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 56.pantā vārdu “solidāri”. Pieņemts.

K.Leiškalns. 58.pantā tikai un vienīgi atbildīgās komisijas redakcionālie precizējumi.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Paldies!

K.Leiškalns. 59.pantā Juridiskais birojs liek aizstājumu, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 59.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs par 60.pantu liek priekšā grozīt otro daļu citā redakcijā. Komisija atbalsta, precizējot šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 61.pants. Juridiskais birojs liek aizstājumu. Komisija to atbalsta, precizējot tālāk 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 61.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 62.pants. Divi Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus komisija ir atbalstījusi. Tātad mēs izskatām 154. un 155.

Sēdes vadītājs. Deputāti 62.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna izslēgums 62.panta pirmās daļas 3.punktā, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Mēs vienojāmies, ka visa 62.panta redakcija ir pieņemama.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! 63.panta otrā daļa. Juridiskais birojs liek priekšā izmaiņas, kuras komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 63.panta redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. 159.priekšlikums no deputāta Leiškalna ir atbalstīts. Redakcionāli precizējumi ir no komisijas iesniegti par pārejas noteikumiem. 160.priekšlikums, kur Juridiskais birojs liek priekšā izslēgumu pārejas noteikumu 3.punktā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pēdējais — 161.priekšlikums ir no deputāta Kreitusa. Papildinājums pārejas noteikumos nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu pārejas noteikumos? Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Aicinu balsot par “Kooperatīvo sabiedrību likumu” trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 3. Likums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies priekšsēdētājam, paldies tautas vietniekiem!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Roberts Dilba.

R.Dilba (LZS, KDS). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3707. Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir komisijā redakcionāli precizēts, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par redakcionāliem precizējumiem likumprojekta pirmās nodaļas redakcijai. Lūdzu tālāk!

R.Dilba. Izteikt otrās daļas pirmo teikumu “Arī valsts labības rezerve ir valsts īpašums”.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai deputāti atbalsta komisijas atbalstītos redakcionālos precizējumus likumprojekta 12.panta pirmajā daļā? Atbalsta. Paldies! Pieņemts.

R.Dilba. Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu trešajā un galīgajā variantā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, atturas — 2. Likums ir pieņemts. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Andrejam Požarnovam par komisijas sēdi.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz šajā pārtraukumā sapulcēties uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tā kā mums ir problēmas ar reģistrācijas lietām, tad priekšlikums ir tāds, kā ierosināja te kolēģi pirmajā pārtraukumā, Rudzīša kungs lasīs visu deputātu sarakstu un nosauktajam uzvārdam ir jāatsaucas, jo nav citas iespējas. (Zālē kņada.) Ozoliņa kungs, jūsu vietā neviens neatsauksies. Jums ir Karuzo balss.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs). Andris Ameriks, Raitis Apalups, Pēteris Apinis, Jānis Ābele, Dzintars Ābiķis, Jānis Ādamsons, Vents Balodis, Aleksandrs Bartaševičs, Edgars Bāns, Martijans Bekasovs, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, Ilmārs Bišers, Viesturs Boka, Juris Bunkšs, Jānis Bunkšs, es atvainojos! Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Kārlis Čerāns, Ziedonis Čevers, Oļegs Deņisovs, Roberts Dilba, Viktors Dinēvičs, Juris Dobelis, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva, Indulis Emsis, Guntis Eniņš, Gunta Gannusa, Aleksandrs Golubovs, Viesturs Gredzens, Ojārs Grinbergs, Ervids Grinovskis, Oskars Grīgs, Edmunds Grīnbergs, Māris Grīnblats, Guntars Grīnblats, Edvīns Inkēns, Aigars Jirgens, Roberts Jurdžs, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Juris Kaksītis, Viktors Kalnbērzs, Jānis Kalviņš, Jānis Kazāks, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Aivars Guntis Kreituss, ķirts Valdis Kristovskis, Janīna Kušnere, Jānis Lagzdiņš, Aristids Jēkabs Lambergs, Kārlis Leiškalns, Imants Liepa, Kristiāna Lībane, Ādolfs Ločmelis, Modris Lujāns, Ruta Marjaša, Jānis Mauliņš, Andrejs Naglis, Valdis Nagobads, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Normunds Pēterkops, Aleksandrs Pētersons, Andrejs Požarnovs, Aida Prēdele, Pauls Putniņš, Jānis Rāzna, Andris Rubins, Jānis Rubulis, Māris Rudzītis, Anta Rugāte, Andris Saulītis, Atis Sausnītis, Antons Seiksts, Anna Seile, Juris Sinka, Leonards Stašs, Viktors Stikuts, Jānis Straume, Jānis Strods, Pēteris Tabūns, Leonards Teniss, Andris Tomašūns, Dainis Turlais, Jānis Urbanovičs, Gundars Valdmanis, Uldis Veldre, Juris Galerijs Vidiņš, Māris Vītols, Elmārs Zelgalvis, Roberts Zīle, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atgādinu, ka notiek Frakciju padomes sēde. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Reģistrēsimies kvorumam, lūdzu! Lūdzu reģistrēties kvorumam, godātie kolēģi! Ar balsošanas pogām nospiežot jebkuru pogu. Lūdzu rezultātu!

Vēlreiz lūdzu reģistrēties kvorumam, ar balsošanas pogām nospiežot jebkuru no tām. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nu vēlreiz pamēģināsim! Tad, kad iedegas mikrofons un iedegas balsošanas režīms “par”, “pret” vai “atturas”, tad lūdzu reģistrācijai nospiest jebkuru no šīm pogām. Tādējādi mēs varam reģistrēties kvorumam. Lūdzu atkārtosim vēlreiz to.

Nospiediet, lūdzu, reģistrācijas pogu un pēc tam jebkuru pogu no balsošanas pogām. Tātad ir tagad reģistrācija. Lūdzu, nospiediet to, un tagad jebkuru no balsošanas pogām. Lūdzu rezultātu! Nu redzat! 56. Varam turpināt. 59. Piedodiet.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Universitātes Satversmi” . Trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā kā Universitātes Satversmes jeb, pareizāk sakot, augstskolas satversmes izskatīšanas procedūra neparedz konkrētu labojumu ieviešanu, bet paredz tikai izteikt attieksmi kopumā, par vai pret balsojot, es aicinu balsot un atbalstīt Latvijas Universitātes Satversmi trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pēdējā, trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — arī nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” . Arī trešais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt arī Rīgas Tehniskās universitātes Satversmes pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — arī nav. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi” . Arī trešais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt jūs arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Tūrisma likums” . Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Leonards Teniss. Lūdzu!

L.Teniss (DPS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3600, likumprojekts “Tūrisma likums”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 1998.gada 27.janvāra sēdē izskatīja šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un atbalsta to. Es aicinu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likums pieņemts. Lūdzu, Tenisa kungs, kādi priekšlikumi otrajam lasījumam?

L.Teniss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu 26.februāri.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 26.februāris? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Ciltsdarba likums”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Guntars Grīnblats.

G.Grīnblats (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Likumprojekts nr.3622. “Ciltsdarba likums”. Varu informēt, ka republikā pašreiz ciltsdarba jautājumus regulē tikai Zemkopības ministrijas izdotie, apstiprinātie normatīvie dokumenti. Bet tāda likuma būtībā šodien nav. Bez tam paceļas ļoti nozīmīgs jautājums par Eiropas Savienības direktīvām, par to, lai šo likumu veidotu, lai tas būtu saskaņots ar Eiropu. Bez tam ir uzsākta dzīvnieku reģistrēšana un apzīmēšana šinī gadā. Tam arī ir iedalīti līdzekļi. Bet likumprojektā vēl tikai ir iecerēts šo darbu veikt. Sakarā ar to atbildīgā komisija — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija — izskatīja, konceptuāli atbalstīja un ierosina šodien pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

G.Grīnblats. Atbildīgā komisija ierosina priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz šī gada 11.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 11.februāris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Grīnblats. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums — likumprojekts “Likums “Par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību”” . Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Valdis Nagobads.

V.Nagobads (DPS). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatāmais dokuments nr.3575 — likumprojekts “Par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību”, pirmais lasījums. Pašlaik apdrošināšanas darbību Latvijā kā speciālais likums regulē 1993.gadā pieņemtais likums “Par apdrošināšanu”, kuram ir izdarīti grozījumi 1994., 1995. un 1996.gadā, kā arī 1995.gadā pieņemtais likums “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju”. Šie likumi ir zināmā mērā novecojuši, neatbilst pašreizējai situācijai apdrošināšanas sfērā un satur gan publisko, gan privāto tiesību normas. Lai uzlabotu esošo situāciju likumdošanā, kuru regulē apdrošināšana, Ministru kabinets ir iesniedzis Finansu ministrijas izstrādātos divus jaunus likumprojektus “Par apdrošināšanas līgumu” un “Par apdrošināšanu”. Šie divi likumprojekti satur privāto tiesību normas un apdrošināšanas likumu, kas satur arī publisko tiesību normas. Sagatavojot šos divus likumprojektus, ir izmantota Eiropas Savienības valstu analogu likumu pieredze. Darba grupā, kas izstrādāja šo likumprojektu, bez Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas ir strādājuši arī PHARE projekta — palīdzība Baltijas valstu apdrošināšanas sektoram — konsultanti, kā arī Latvijas Apdrošināšanas asociācijas pārstāvji. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē, izskatot likumprojektu, atbalstīja izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā, ko arī aicinu darīt deputātus.

Sēdes vadītājs . Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — arī nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par otro lasījumu?

V.Nagobads . Priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 1.martam.

Sēdes vadītājs . Vai ir iebildumi pret minēto termiņu — 1.marts? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par apdrošināšanas līgumu” , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Valdis Nagobads.

V.Nagobads (DPS). Godātie deputāti! Izskatāmais dokuments nr.3576 — likumprojekts “Par apdrošināšanas līgumu”. Pirmais lasījums.

Būtiskākos iemeslus šī likuma nepieciešamībai es jau minēju, dodot atzinumu par likumprojektu apdrošināšanas likumam. Gribu tikai teikt, ka Eiropas Savienībai nav direktīvu, kuras regulētu apdrošināšanas privāto tiesību sfēru un kur ir konkrēti tiesiskās attiecības, kas saistītas ar apdrošināšanas līgumu, un vairākumā attīstīto Rietumeiropas valstu tiek veidoti atsevišķi šo sfēru regulējošie likumi. Izskatāmā likumprojekta autori ir izmantojuši Eiropas Savienības valstu analogu likumu principus, kā arī līdzšinējo praksi, kas ir izveidojusies apdrošināšanas sfērā Latvijā. Arī minētā darba grupa, kas arī izstrādāja likumu “Par apdrošināšanu”, ir izstrādājusi arī šo likumprojektu. Un arī nepieciešamība šī likumprojekta pieņemšanai ir tā, ko jau minēju, runājot par likumu “Par apdrošināšanu”. Arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir akceptējusi savā sēdē likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā Saeimai, un aicinu arī to darīt deputātus.

Sēdes vadītājs . Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

V.Nagobads. Arī šim likumprojektam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 1.martam.

Sēdes vadītājs . Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 1.marts? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Fizisko personu noguldījumu garantiju likums” . Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3573. Likumprojekts, kuru iesniedz Ministru kabinets. “Fizisko personu noguldījumu garantiju likums”. Šis likums ir izstrādāts darba grupā, kurā ir piedalījušies Finansu ministrijas, Latvijas Bankas apdrošinātāji, Latvijas Komercbanku asociācijas speciālisti. Šis likums nosaka principus, kādā veidā tiek veidots noguldījumu garantiju fonds, kādā veidā notiek šā fonda pārvaldīšana un kādā veidā tiek veiktas garantēto atlīdzības izmaksas. Garantēto atlīdzības izmaksas līmenis ir noteikts 500 latu apmērā, un noguldījumu garantiju fonda darbības uzsākšanai pārejas noteikumos noteiktās iemaksas ir attiecīgi vienreizējas iemaksas no Finansu ministrijas — 5000 latu un no Latvijas Bankas — arī 5000 latu apmērā, kā arī atskaitījumi no fizisko personu noguldījumu vidējā atlikuma komercbankās, kas būs šis finansiālais pamats. Es aicinu Saeimu atbalstīt šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, tāpat kā to izdarījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs . Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir apsvērumi par otro lasījumu.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 13.februārim.

Sēdes vadītājs . Vai nav iebildumu pret Vītola kunga minēto termiņu — 13.februāri? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols . Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par informāciju par ārvalstu likumiem un tās papildu protokolu” . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka (TB/LNNK). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentiem nr. 3595 un nr. 3708, un 3708. dokumentā ir šai konvencijai, kas ir par informāciju par ārvalstu likumiem un tās papildprotokolu, tikai redakcionāls papildinājums, bet pirms tam...

Sēdes vadītājs . Godātais Sinkas kungs! Dokumentā rakstīts, ka jūsu komisija ierosina to atzīt par steidzamu. Tas mums ir jāizlemj vispirms, ja komisija uz to pastāv.

J.Sinka . Paldies, priekšsēža kungs! Es tikko nupat gribēju teikt — pirms tam, aizrunājos, piedodiet! Pirms tam lūdzu uzskatīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nobalsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izsakiet attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Lūdzu, Sinkas kungs!

J.Sinka. Tāpat lūdzu jūs pieņemt to pirmajā lasījumā. Mums ir trīs redakcionāli precizējumi, citādu papildinājumu nav.

Sēdes vadītājs. Sinkas kungs, acumirkli! Pieņemsim pirmajā lasījumā un tad vienosimies par tālāko. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Tālāk, lūdzu, kādi ir priekšlikumi?

J.Sinka . Tāpat lūdzu pieņemt šo likumprojektu arī otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Paldies, Sinkas kungs! Vai deputātiem nav iebildumu pret Ārlietu komisijas priekšlikumu — izskatīt to tūlīt arī otrajā lasījumā? Iebildumu nav. Paldies! Lūdzu, Sinkas kungs, tālāk!

J.Sinka. To, kā te jau jums ir teikts, parakstīja tālāk mūsu vēstnieks pie Eiropas Padomes pagājušogad 29.oktobrī, nekādu papildinājumu nav. Tas kalpo mūsu tieslietu jomai visādos veidos mūsu likumu informācijas jautājumā. Tā ka es lūdzu jūs atbalstīt to pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, Kārtības rullis prasa mums to izskatīt pa pantiem. Dokumentā ar nr. 3708 2. un 3.lappusē ir komisijas iesniegtie redakcionālie precizējumi 2.pantā. Vai deputātiem nav iebildumu? 3.pantā ir redakcionāli precizējumi. Vai ir iebildumi? Arī nav. Redakcionāli precizējumi ir arī 7.pantā. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies!

J.Sinka . Paldies, priekšsēža kungs!

Sēdes vadītājs. Tad pieņemam likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

J.Sinka . Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par Valentīnas Kolotovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot Saeimas lēmuma projektu “Par Valentīnas Kolotovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, ar pozitīvu lēmumu virza to sēdē uz tālāku izskatīšanu.

Valentīna Kolotova strādā Latvijas Valsts Bankā, ir Bankas padomē, un par viņas īpašiem nopelniem tiek uzsvērts, ka viņa ir aktīvi darbojusies naudas norēķinu sistēmas reformas ieviešanā Latvijā, tāpat kā viņa ir viena no tām, kas visaktīvāk ir darbojusies Latvijas valdības delegācijas sarunās ar NVS valstīm par parādu atdošanu Latvijai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs par šo jautājumu pieteicies deputāts Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji un tauta! Nebūs vēl četri gadi, kad ikkatrs iedzīvotājs Latvijā it kā būs varējis būt Latvijas pilsonis. To dāvanu mums dod Sadarbības padome ar “Tēvzemei un Brīvībai” valdību priekšgalā. Jautājums ir: kad mēs pārtrauksim godināt cilvēkus ar Latvijas pilsonību, ko viņi tomēr dabūs tā kā tā.

Mēs šorīt nolēmām dot pilsonību vienam kuģa kapteinim tāpēc, ka viņš normāli strādā. Labi, tur var aiztaisīt acis un nebalsot. Bet tagad mēs godāsim ar Latvijas pilsonību vienu no tās komandas, kas ir no Latvijas izlaupījusi lielāko daļu no pirktspējas. Un kas ir no Latvijas izlaupījusi lielāko daļu investīciju spējas. Latvijas Banka. Šie puiši ir pārraudzījuši un galvojuši par visādiem lieliem gariem. Un jo lielāki tie gari, jo it kā drošāka ir mūsu nauda. Kopumā būs 40 bankas, 60 finansu kompānijas un vēl kādas, kuras būs iedzīvojušās uz mūsu tautas un mūsu iedzīvotāju pirktspējas un to naudu aizsūtījušas ne tur. Šie ir cilvēki, kas kontrolē mūsu bankas, bet viņi nezina, ka garantijas plūst. Viņi nezina, uz kurieni tā nauda iet, viņi nezina gandrīz itin neko, bet viņi zina, ka, ja latviešu uzņēmējs grib aizņemties naudu, tad viņam ir jāmaksā 20% gadā, vienu laiku bija 10% mēnesī. Viņi par šo lielo guvumu, tagad tikai 20% gadā, lepojas. Bet par tranzītu ceļiem uz Krieviju, oho! Tur lai būtu 6% gadā.

Mūsu lats it kā esot stabils. Kamēr brauks dolāri, rubļi vai jenas uz Latviju atpakaļ no Komunistiskās partijas kontiem Norvēģijā un citās vietās diezgan lielā straumē, kamēr pērk Latviju, būs atbalsts Latvijas latam, un ar to mēs lepojamies. Bet mēs zinām, ka Latvijas lats ir tukša lieta. Jo mēs neražojam diezgan, mēs dzīvojam uz citu saražotu mantu un uz to, ko mēs spējam pārdot. Kā šeit pat tādi, nu īpatni cilvēki, vai gores, vai gravas vai kreitusi spēj saredzēt kaut ko labu, par ko godināt cilvēku? Es nezinu. Es zinu, ka Kreitusa kungs māk visu ko pārkrāsot. Mūsu 3 miljonu latu izmeklēšanas lietā, “Latvenergo” lietā viņš ir vienīgais, kas ir dabūjis rakstisku sūdzību no lieciniekiem par misneprezentation (faktu nepatiesu atspoguļošanu). Viņš arī krasi melo, kad viņš runā par mani radio vai citur. Stenogrammā nav un ierakstos nav, ka es krācu, paceļos un lamājos. Šis sīkais, sīkais cilvēks un viņa sīkā, sīkā sieva mums tagad pateiks, ka jāgodina Latvijas Bankas darbinieks par to labumu, ko viņi mūsu tautai ir izdarījuši.

Manuprāt, Kreituses kundzes komisiju vajadzētu taisīt ciet un dot varbūt vienu vai divas godalgas gadā, kādam patiešām izcilam cilvēkam dabūt Latvijas pilsonību, bet šitie salašņas, kuriem mēs dodam Latvijas pilsonību, ir kauns, un tie joki ir jāizbeidz! “Tēvzemei un Brīvībai” jau viņiem visiem dos pilsonību ar 2002.gada 31.decembri.Kāpēc mums tagad būtu jāizlasa šīs personības un jāpaceļ viņas agrāk? Es domāju, balsosim pret. Turēsim tomēr mūsu pavalstniecību kā kaut ko svētu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es nevaru piekrist Valdmaņa kungam par to, ka viņš kādu no mums nosauc par “sīkiem”. Lai gan dažu deputātu atrašanās cietumāÉ Mani pārsteidz tas, ka avīzē ir tāda ziņa, ka, lūk, deputāts atrodas cietumā. Vai nu kā apsūdzētais vai aizdomās turamais, vai kaut kā citādi vajadzēja tomēr uzrakstīt, nevis tā, ka deputāts ir cietumā, bet katrā ziņā mums ir jāpadomā par to, ko mēs runājam, ko mēs rakstām, ko mēs viens par otru tagad priekšvēlēšanu karstumā mēģinām skaidrot mūsu vēlētājiem. Es ceru, ka vēlētājs mācās, vēlētājs saprot, un man ļoti patika, lasot kādu ziņojumu par to, kā tad ārzemēs, ko mēs ļoti cienām, uz kurieni mēs ejam, uz Eiropu, kā tur attiecas pret šiem publicējumiem. Tur raksta tā, ka paši cilvēki, tie, kas lasa, kas klausās, ka tie, gan paši izvērtē katru. Es domāju, ka ļausim, lai šos cilvēkus izvērtē sabiedrība un attiecīgi izsaka savu attieksmi.

Par Kolotovas kundzi gribētu teikt, ka tiešām es biju arī šajā komisijā par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, un varu teikt, ka es viņai jautāju, vai tā tieši ir, kā Repšes kungs, valsts bankas prezidents, ir parakstījis, ka Kolotova savus pienākumus veic ar lielu atbildības sajūtu, strādā pašaizliedzīgi bankas interesēs, ir principiāla, atklāti pauž un aizstāv savu viedokli un rūpējas par to, lai lūgtu NVS valstu parāda atdošanu Latvijai, un vēl tā, ka viņa devusi ievērojamu ieguldījumu Latvijas Bankas sistēmas izveidošanā un nostiprināšanā. Un kad ir pelnījusi Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, un manuprāt, ja mēs atceramies, un cerams, ka mums atmiņa vēl ir, īpaši tiem ir atmiņā, kuri pazaudējuši savu naudu dažādās obligācijās, nu labi, ka tā būtu veļas mazgājamās mašīnas cena, bet ir ledusskapji, ir automašīnas, volgas, moskviči, un tādu ir simtiem, šiem cilvēkiem nekas nav atmaksāts līdz šodienai. Varbūt jācer būtu, ka Kolotovas nopelni būs, ja mēs nobalsosim par pilsonības piešķiršanu viņai, bet tad, kad bija šī naudas reformiņa, kur rubļa pirktspēja pārvērtās repšos, nevērtīgos papīrīšos, savukārt vagoni aizgāja uz tām valstīm, kur šiem rubļiem, ko apmainīja pret šiem repsīšiem, bija liela pirktspēja, vismaz desmit tūkstoši “Belarus”, vēl tie traktori varēja Latvijā nonākt tajā laikā, bet tie aizgāja vienkārši pāri robežai, kādi paraksti tur bija un kas to atļāva, droši vien ka tie robežsargi un zemessargi vēl nesaprata, kas te notiek.

Tāpat “Dienas Biznesā” bija shēma jau 3.jūnijā, un Repše ar savu padomi, ar Kolotovas kundzi priekšgalā vai aizmugurē, nezinu, kur viņa bija tajā brīdī, atkal nekā nav sapratusi, nekā nav orientējusies, kas notiek, kur pazūd šīs naudas. Arī bankas krahu viņa neparedzēja, kad es jautāju, vai tiešām — visi taču teica, ka tie procenti ir neiedomājami lieli un ka nevar ieguldīt naudu tādās bankās, ko vada bijušie kriminālnoziedznieki vai valūtas spekulanti un īpaši cilvēki, kas sveši mūsu mentalitātei un garam, kas meklē mūsu lētticību un varbūt mūsu cenšanos ātri nopelnīt, tie visi ir pazaudējuši. Vai arī šeit Kolotovas kundze nevarēja brīdināt mūsu jauno, talantīgo finansistu Repšes kungu, gan arī tie, kas pazaudēja zārka naudu, jo tā nauda, pateicoties šai Kolotovas kundzes atbalstītai reformai — rubli pret repši un pēc tam 200 repšus pret latu, pazaudēja ne tikai zārka naudu, bet viņi pat nespēj šodien nopirkt tās dažas naglas, ar ko vajadzētu šo zārku izgatavot.

Tieši tāpēc es uzskatu, ka tādi raksturojumi, kas principiāli atklāti pauž un aizstāv savu viedokliÉ Nu, žēl, ja tādi darbinieki strādā mūsu bankas padomēs, bet mēs zinām, kā padomē strādā cilvēki, kaut kas te pietrūkst, varbūt šajā gadījumā pietrūkst tikai pilsonības, lai viņi labāk strādātu, bet katrā ziņā es nesaskatu šeit īpašus nopelnus Latvijas kā valsts labā, tās pilsoņu labā, tāpēc es uzskatu, ka pilsonība Valentīnai Kolotovai nav piešķirama. To pašu es domāju arī par nākamo kandidātu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partijas frakcija.

J.Urbanovičs (TSP). Vispirms es gribētu atvainoties Kolotovas kundzei par tiem vārdiem, kurus, manuprāt, aiz neapdomības un uztraukuma viņai adresēja mans kolēģis Valdmaņa kungs.

Otrs, es gribu teikt, ka šo cilvēku es pazīstu, es gan neesmu no tiem iesniedzējiem, es zinu, es varētu ilgi stāstīt patiešām par to, ka Repšes kungs savās rekomendācijās ir bijis patiess. Šis cilvēks tiešām ir kalpojis Latvijas monetārās sistēmas izveidošanai, šī kundze, un, bez šaubām, viņa ir daudz darījusi, es teiktu — pat varonīgi, lai sakārtotu Latvijas Bankas un citu pēc PSRS sabrukšanas, jauno valstu centrālo banku attiecību sakārtošanu. Man ir gadījies un bijusi laime redzēt viņu darbā, un es pat to varētu apliecināt. Katrā ziņā es aicinu atbalstīt un citiem deputātiem būt uzmanīgākiem savos epitetos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kreituses kundze. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es jums vēlreiz tikai gribētu atgādināt vienu, ka Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija savā slēgtajā sēdē pieņēma pozitīvu lēmumu par šo Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 5, atturas — 5. Valentīna Kolotova uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Igora Sidorova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā . Komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Saeimas lēmuma projektu par Igora Sidorova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Desmit deputāti, kas ierosināja šo priekšlikumu, ir uzsvēruši kā galvenos sasniegumus Sidorova kunga darbībā to, ka viņa firma dod darbu 300 Latvijas iedzīvotājiem un ka 1997.gada budžetā ir ieskaitīts nodokļos varāk nekā viens miljons latu, kā arī viņa nopelnus Mīlgrāvja kanāla padziļināšanā un tātad līdz ar to jūras ostas attīstībā.

Sēdes vadītājs . Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 9, atturas — 3. Igors Sidorovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Godātie kolēģi, ir ienākuši arī trīs deputātu pieprasījumi. Tie ir izklāstīti dokumentos nr.3741, 3742 un 3740. Tātad sāksim iesniegšanas secībā, dokuments nr.3740. Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam, ekonomikas ministram Atim Sausnītim par valsts interešu aizsardzību attiecībā uz valsts mantu Rīgā, Elijas ielā 17 . Vārdu motivācijai lūdz deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šis pieprasījums atkal ir saistīts ar valsts īpašuma izsaimniekošanas faktu valsts uzņēmuma “Lauku projekts” ēkā Rīgā, Elijas ielā 17, kur ir vēl Valsts īpašuma fonds noslēdzis līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “NTV–5” par šīs ēkas apsaimniekošanu. Un tādā veidā dodot šim SIA “NTV–5” tiesības apsaimniekot šo ēku, kaut gan pašam šim Valsts īpašuma fondam nav bijušas šādas tiesības šo līgumu slēgt un šī ēka nav atradusies šī Valsts īpašuma fonda bilancē. Situācija ar šo pretlikumīgo līgumu ir izvērtusies tāda, ka, neskatoties uz to, ka šis institūts “Lauku projekts” un arī viņa bilancē esošā ēka ir pārgājusi no Valsts īpašuma fonda valdījuma tagad uz Privatizācijas aģentūras valdījumu, un kopš 1996.gada 1.oktobra, kad šis institūts ar ēku ir Privatizācijas aģentūras valdījumā, Privatizācijas aģentūrai ir bijušas tiesības saskaņā ar savien statūtiem lauzt šo pretlikumīgo līgumu. Ir skaidrs, ka Privatizācijas aģentūrai ir bijis zināms tas, ka šis līgums ir pretlikumīgs, ir attiecīgie iesniegumi, un tāpat arī skaidrs ir fakts, ka Privatizācijas aģentūra nav reaģējusi uz pastāvošo prettiesisko un valstij kaitējumu lielos apmēros nodarošo situāciju. Un šis kaitējuma aprēķins rāda, ka šī summa varētu būt pat ap vienu miljonu latu.

Tajā pašā laikā, kad šī uzņēmuma “Lauku projekts” direktors Stabulnieka kungs meklē palīdzību pie Saeimas deputātiem, lai tomēr palīdzētu kaut kādā veidā atrisināt šo jautājumu, pārtraukt šīs nelikumības, sodīt vainīgās personas un iekasēt naudu valstij par labu, tad tajā brīdī izrādās, ka Privatizācijas aģentūras vadība neapstiprina darba līguma pagarinājumu ar šo cilvēku. Cilvēks, kas cīnās par taisnību, faktiski tiek atlaists no darba. Es domāju, ka šī ir ļoti nopietna situācija un mums šeit ir arī Saeimai savs vārds sakāms. Tātad Privatizācijas aģentūra nerīkojās, lai pārtrauktu nelikumīgo līgumu, šis līgums nes zaudējumus valstij aptuveni vienu miljonu latu, un vēl jo vairāk, cilvēkus, kas cīnās pret šo līgumu, atlaiž no darba. Šajā sakarā aicinu virzīt šo pieprasījumu un arī iesniedzēju vārdā pieprasu atstādināt no amata pienākumu pildīšanas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni Nagli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam un ekonomikas ministram Atim Sausnītim par Likuma par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem nodrošināšanu . Motivācijai vārdu lūdz deputāts Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Likuma par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem 10.panta pirmā daļa nosaka valsts un pašvaldību institūciju un to amatpersonu pienākumu gādāt, lai likumā noteiktā kārtībā tiktu novērstas totalitārā režīma radīto civilo, ekonomisko un sociālo tiesību ierobežojumu izraisītās sekas, kā arī atlīdzināti šo režīmu radītie materiālie zaudējumi, to nodarītais materiālais un morālais kaitējums. Neskatoties uz to, ka ir šāda norma, kas uzliek valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī amatpersonām gādāt par zaudējumu atlīdzināšanu, Ministru kabinets, kas ir valsts institūcija, pieņem noteikumus, tas ir bijis vēl 1996.gadā, ar kuriem faktiski tiek mainīta līdz tam brīdim pastāvējusī kārtība, samazinātas iespējas politiski represētām personām iegūt kompensāciju par ēkām un citu mantu, kuras atgriezt natūrā viņiem nav bijis iespējams, nosakot to, ka pastāv šīs kompensācijas griesti 2000 latu apmērā par ēkām un 500 latu apmērā par citu mantu. Ir skaidri redzams, ka šī norma, šie 148. noteikumi ir pretrunā ar šo likumu par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskā un nacistiskā režīmā cietušajiem tieši ar šiem griestiem, jo pretēji likuma prasībām šie griesti ir noteikti.

Šis būtu jautājums, kas uz šo brīdi nav atrisināts, bet šis jautājums būtu jāatrisina, un valdībai būtu šie 1996.gada 23. aprīļa noteikumu 10.punktā paredzētie griesti politiski represētai personai izmaksājamā pabalsta apmēram jāatceļ. Tāpat ir liela problēma ar to, ka valdība nav nodrošinājusi iespēju saņemt zaudējuma atlīdzību jeb kompensāciju tām politiski represētām personām, kas ir reabilitācijas apliecību saņēmušas līdz 1996.gada 1.martam, bet kuras šajā laikā nav pieteikušās uz kompensācijas saņemšanu. Arī šādas cilvēku kategorijas pastāvēšana ir pretrunā ar Likumu par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem, un es aicinu izskatīt tagad šo jautājumu Pieprasījumu komisijā un Ministru kabinetam veikt rīcību, lai šis jautājums tiktu atrisināts, jo pretējā gadījumā šeit neatliks pilnīgi nekādu citu iespēju, kā tikai vērsties ar prasības pieteikumu Satversmes tiesā. Šāds pieteikums ir sagatavots, bet, ja būs pietiekami operatīva rīcība no valdības puses, tad varbūt ka varētu arī bez šī pieteikuma izskatīšanas līdz galam iztikt. Un acīmredzot šāds pieteikums, tas arī tiks iesniegts, bet tad lai valdība, gribētu aicināt jau viņu izskatīšanas procesā vērsties, rīkoties, lai līdz tiesai akurāt šis jautājums nenonāktu. Jo ir jāspēj tomēr mūsu valstī garantēt politiski represētajām personām tās tiesības, kas viņām pienākās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais — pieprasījums satiksmes ministram Vilim Krištopanam par problēmām dzelzceļa maršrutā Vaiņode–Liepāja . Vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Paldies! Tagad dažādu līmeņu valsts amatpersonas runā par to, cik šī dzelzceļa līnija Vaiņode–Liepāja ir dārga un neizdevīga un cik ļoti nepamatota ir dotācija šai dzelzceļa līnijai. Un tiek minēti dažādi skaitļi un fakti, iztēlojot bezmaz šo līniju, ka it kā visiem Latvijas nodokļu maksātājiem nu būtu šī līnija jāuztur. Bet, ja mēs paskatāmies situāciju, kas ir patiesībā ar šo līniju, tad mēs redzam, ka tur ir veikta grandioza līdzekļu izšķērdēšana. Varbūt šīs absolūtās summas, tās arī neiznāks tik lielas, bet tās ir milzīgas salīdzinājumā ar to dotācijas apmēru, kas šim dzelzceļa posmam ir piešķirts. Un faktiski ir skaidrs, ka lielākā daļa no šīm dotācijām ir faktiski izšķērdētas. Un tagad, kad šī nauda ir izšķērdēta, tad uz tā bāzes nu arī var dažādas amatpersonas izdarīt secinājumus par to, ka, lūk, patiesībā jau šeit dotēt nevajadzēja, tas viss ir pārāk dārgi un dotācija nav iespējama. Bet tomēr, iedziļinoties lietas būtībā, tad mēs redzam šo citu situāciju, un mēs tomēr gribam arī pieprasīt no ministra pilnīgi konkrētu atbildību par to, par tiem faktiem, kas šeit ir veikti, lai nevarētu, teiksim, atkal ar kādiem demagoģiskiem trikiem un pietiekami skaļu uzstāšanos vienā vai otrā televīzijas stacijā, ko šim ministram nav problēmu izdarīt, lai nevarētu ar to muļķot tautu arī uz priekšu.

Un tātad jautājums ir par to, kāpēc dzelzceļa līnijā Liepāja—Vaiņode vilcienu darbina preču dīzeļlokomotīve, kuras darba izmaksas, kas ir 54 lati stundā, ievērojami pārsniedz pat viena pasažiera dīzeļvilciena darba izmaksas, kas vērtējamas ap 30 latiem stundā vai pat mazāk. Kāpēc vilcienu kustībā šajā posmā ir paredzēts grafikā 2 stundas braukšanai agrākās stundas un 10 minūšu vietā? Kāpēc vilciena apkalpojošais personāls ir izvēlēts tāds, kas... tieši pavadones ir izvēlētas tādas, kas nedzīvo ne Liepājā, ne Vaiņodē, lai viņām par darbu vajadzētu maksāt komandējuma naudu?

Un visbeidzot. Kādām amatpersonām bija jānodrošina Vaiņodes dzelzceļam piešķirtās dotācijas lietderīga izlietošana? Un kādas amatpersonas ir tikušas vai tiks sauktas pie atbildības par minēto Vaiņodes dzelzceļam piešķirtās dotācijas izšķērdēšanu? Un jautājums ir tāds: vai līdzekļu šķērdēšana ir vērojama arī visās pārējās Satiksmes ministrijas budžeta pozīcijās, tāpat kā tas ir noticis ar Vaiņodes dzelzceļu?

Un motivācijas noslēgumā vēl viena piezīme Tabūna kungam, kas šeit pirms kādām vairākām stundām nāca un citēja kaut kādus fragmentus no šī pieprasījuma, mēģinot to padarīt smieklīgu. Es gribu tikai pateikt, ka citātu izraušana no konteksta nav korekta diskusijas forma, un ja šeit ir tādi cilvēki kā Tabūna kungs, kas nespēj uztvert šo pieprasījumu būtību, tad motivācijas forma viņiem ir absolūti nepieciešama, jo citādāk Tabūna kungam būs ļoti lielas grūtības izskatīt tos savā Pieprasījumu komisijas sēdē. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Godātie kolēģi, līdz ar to visi jautājumi šīsdienas sēdē ir izskatīti.

Bet pirms reģistrācijas un sēdes slēgšanas izskatīsim desmit deputātu iesniegumu, kuri sakarā ar daudzu ministru komandējumiem ierosina pārcelt šīsdienas paredzēto jautājumu un atbilžu plenārsēdi uz 12. februāri.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, dārgie, mīļie deputāti! Es domāju, ka tiešām vajadzētu atcelt, jo vairākas ļoti svarīgas personas — Ministru prezidenta biedrs Kaksīša kungs, izglītības ministrs ir devies projām, un ir diezgan sarežģīti viņiem bijis tikt, jo 4 miljoni, kas no “Ventspils naftas” piešķirta Olimpiskajai komitejai, varbūt būtu par maz, varbūt ka vēl vajadzētu meklēt kādas summas, lai varētu viņus komandēt uz Nagano, un varbūt ka vēl kādu varētu par šo pašu naudu uz Nagano... nu tomēr ir skaisti, kamaniņas jūs redzat, kā skrien, ledus vizuļo un viss pārējais, un nu varbūt ka vēl kāds var aizbraukt tur... un tie tad varbūt šodien aizbrauc. Pagaidīsim, kamēr viņi ieradīsies, varbūt ka beigsies Latvijas Olimpiskās komitejas finansu līdzekļi, ko parakstīja mūsu cienījamie ministri, un tad, kad viņi būs atpakaļ, tad mēs tādas sēdes varētu tiešām pavisam mierīgi noturēt, un tagad iesim pie televizoriem un paskatīsimies, kā atklāj Nagano spēles, lai mēs justu līdzi visiem tiem kungiem, kuri pašreiz mūs pārstāv, mūsu parlamentu pārstāv varonīgi Nagano. Paldies par uzmanību! Tā ka es esmu par šo priekšlikumu pārcelt šo sēdi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas. Vai ir vajadzīgs balsojums? Nav vajadzīgs. Jābalso? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 17, atturas — 4. Lēmums pieņemts. Sēde tiek pārcelta.

Pirms slēgšanas vārds paziņojumam Antai Rugātei par kārtējās draudzības biedrības sēdi.

A.Rugāte (LZS, KDS). Godātie kolēģi! Taupot jūsu laiku, es jūs aicinu uz Latvijas–Francijas parlamentu atbalsta grupas sēdi tūlīt pēc plenārsēdes beigām, turpat, kur jau iepriekš tika izziņots, tas ir, 104. telpā, Jēkaba ielā 16. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Pirms sēdes slēgšanas lūdzu reģistrēties kvorumam ar identifikācijas kartītēm. Cerams, ka tās strādās... Vai varam iegūt arī rezultātus? Rudzīša kungs, lūdzu noskaidrojiet, vai var iegūt reģistrācijas rezultātus?

Godātie kolēģi, rezultātus iegūt nevar. Vai ir vajadzība lasīt...? Vai kāds uzstāj. Paldies! Sēdi paziņoju par slēgtu.

Nākamā kārtējā sēde 12. februārī pulksten 9.00.