Iesniegumi

Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

(Saeimas dok.nr.3731; likumprojekts nr.1032)

Ministru kabineta 1998.gada 3.februāra sēdē akceptēts

(prot.nr.5, 15.¤) un 4.februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Papildināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar jaunu divpadsmito “d” nodaļu šādā redakcijā:

“Divpadsmita “d” nodaļa

Administratīvie pārkāpumi korupcijas ierobežošanas jomā

166.27pants. Par valsts amatpersonu deklarācijas neiesniegšanu

Par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā kārtībā vai nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā —

soda ar naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

166.28pants. Par valsts amatpersonas pienākuma pārtraukt atrašanos nelikumīgi ietekmējamā (korumpētā) stāvoklī neizpildi

Par valsts amatpersonas pienākuma pārtraukt atrašanos nelikumīgi ietekmējamā (korumpētā) stāvoklī neizpildi —

soda ar naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

166.29pants. Par valsts amatpersonas neziņošanu par atrašanos interešu konflikta situācijā

Par valsts amatpersonas neziņošanu par atrašanos interešu konflikta situācijā —

soda ar naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

166.30pants. Par valsts amatpersonai noteiktā ierobežojuma neievērošanu

Par valsts amatpersonai noteiktā ierobežojuma, tas ir, lēmumu pieņemšanā vai aizliegumā ietekmēt lēmumu pieņemšanu, vai uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas ierobežojumā, vai aizliegumā būt par pārstāvi, vai aizliegumā izmantot dienesta informāciju, vai līgumu slēgšanas ierobežojumā, amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumā, vai reklamēšanas ierobežojumā, vai papildu atalgojuma saņemšanas ierobežojumā, pārkāpumu —

soda ar naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem ar tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai bez tā.

166.31pants. Par valsts amatpersonas dāvanu saņemšanas ierobežojuma pārkāpšanu

Par valsts amatpersonas dāvanu saņemšanas ierobežojuma pārkāpšanu —

soda ar naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem ar dāvanas konfiskāciju.”

2. Papildināt 215.1panta pirmo daļu aiz vārdiem “166.20panta pirmajā daļā” ar vārdiem “166.27, 166.28, 166.29, 166.30 un 166.31”.

Likumprojekts

Apžēlošanas likums

(Saeimas dok.nr.3733; likumprojekts nr. 1034)

Ministru kabineta 1998. gada 3. februāra sēdē akceptēts

(prot. nr.5, 13.¤) un 4. februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

1. pants. Apžēlošanas jēdziens

Apžēlošana ir notiesātās personas pilnīga vai daļēja atbrīvošana no kriminālsoda izciešanas, soda veida mīkstināšana vai sodāmības noņemšana, ko veic Valsts prezidents.

2. pants. Likuma uzdevums

Šis likums nosaka notiesātās personas apžēlošanas kārtību.

3. pants. Personas tiesības lūgt apžēlošanu

Tiesības lūgt apžēlošanu ir personai, kura:

1) izcieš sodu Latvijas Republikā;

2) notiesāta ārvalsts tiesā un nodota soda izciešanai Latvijas Republikā bez nosacījuma, ka apžēlošana netiks piemērota;

3) notiesāta Latvijas Republikā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgā ārvalsts iestāde ir piekritusi atzīt Latvijas Republikā pieņemtu lēmumu par personas apžēlošanu;

4) izcietusi sodu Latvijas Republikā.

4. pants. Personas, kurām ir tiesības iesniegt apžēlošanas lūgumu

Apžēlošanas lūgumu var iesniegt persona, kurai ir tiesības lūgt apžēlošanu, kā arī minētās personas:

1) aizstāvis;

2) likumiskais pārstāvis;

3) vecāki, bērni, adoptētāji, adoptētie, laulātais.

5. pants. Apžēlošanas lūguma iesniegšana

(1) Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, ja persona par smaga nozieguma izdarīšanu notiesāta ar brīvības atņemšanu.

(2) Ja persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt:

1) ja notiesātais izcietis ne mazāk kā pusi no brīvības atņemšanas soda laika;

2) ja ar mūža ieslodzījumu notiesātais izcietis ne mazāk kā divdesmit piecus gadus no brīvības atņemšanas soda laika.

6. pants. Apžēlošanas lūguma atstāšana bez izskatīšanas

Apžēlošanas lūgums tiek atstāts bez izskatīšanas, ja notiesātais apžēlošanai nepiekrīt, izņemot šā likuma 8. pantā noteikto gadījumu.

7. pants. Apžēlošanas lūguma iesniegšanas kārtība

Apžēlošanas lūgumu iesniedz Valsts prezidentam.

8. pants. Ar nāves sodu notiesātās personas apžēlošanas kārtība

(1) Ja piespriests nāves sods, apžēlošanas lūgums jāiesniedz 10 dienu laikā no sprieduma noraksta saņemšanas brīža.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā apžēlošanas lūgums nav iesniegts un notiesātā persona atsakās to iesniegt, cietuma administrācija par šo faktu sastāda aktu, kuru triju dienu laikā no atteikšanās brīža nosūta Valsts prezidentam.

(3) Ar nāves sodu notiesātās personas apžēlošanas lūgums vai akts par tās atteikšanos iesniegt šādu lūgumu aptur sprieduma izpildi līdz Valsts prezidenta lēmuma pieņemšanas brīdim.

9. pants. Apžēlošanas lūguma atkārtota iesniegšana

(1) Atkārtoti iesniegt apžēlošanas lūgumu var ne agrāk kā sešus mēnešus pēc lēmuma par apžēlošanas lūguma noraidīšanu pieņemšanas.

(2) Atkārtoti iesniegt apžēlošanas lūgumu par personu, kas notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, var ne agrāk kā gadu pēc lēmuma par apžēlošanas lūguma noraidīšanu pieņemšanas, ja nav radušies vērā ņemami jauni apstākļi.

10. pants. Apžēlošanas veidi

Ir šādi apžēlošanas veidi:

1) nāves soda aizstāšana ar mūža ieslodzījumu;

2) brīvības atņemšanas soda neizciestās daļas aizstāšana ar citu, vieglāku soda veidu;

3) pilnīga vai daļēja atbrīvošana no pamatsoda izciešanas;

4) pilnīga vai daļēja atbrīvošana no papildsoda izciešanas;

5) sodāmības noņemšana.

11. pants. Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienests

(1) Materiālus apžēlošanas lūguma izskatīšanai sagatavo Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienests.

(2) Apžēlošanas dienestam ir tiesības pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm nepieciešamās ziņas apžēlošanas lūguma izskatīšanai.

12. pants. Lēmums par apžēlošanu vai tās noraidīšanu

Apžēlošanas lūgumu apmierina vai noraida Valsts prezidents ar savu lēmumu.

13. pants. Lēmuma nosūtīšana izpildei

Lēmumu par apžēlošanu vai lēmumu par apžēlošanas lūguma noraidīšanu piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta iestādei, kura ir atbildīga par sprieduma izpildi, un par to paziņo apžēlošanas lūguma iesniedzējam.

14. pants. Atteikšanās no apžēlošanas

(1) Notiesātajam ir tiesības atteikties no apžēlošanas.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā apžēlošanas lēmums netiek izpildīts.

Pārejas noteikumi

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) Augstākās padomes Prezidija 1990. gada 12. jūlija lēmums “Par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtības grozīšanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 31. nr.);

2) Augstākās padomes Prezidija 1990.gada 27.septembra lēmums “Par “Nolikuma par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību” apstiprināšanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42.nr.; 1991, 49./50.nr.);

3) Augstākās padomes Prezidija 1991. gada 26. novembra lēmums “Par grozījumiem “Nolikumā par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību”” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.).

Par likumprojektu

Saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas 1996. gada 1. februāra likuma “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” pārejas noteikumu 2. pantu un Ministru kabineta Valsts kancelejas uzdevumu Tieslietu ministrija sagatavoja likumprojektu “Par apžēlošanu”, kas pēc attiecīgas saskaņošanas 1996. gada 28. maijā tika akceptēts Ministru kabinetā un nosūtīts uz Saeimu.

Šajā likumprojektā bija pievērsta uzmanība tikai visbūtiskākajiem jautājumiem (piemēram, kādas personas var tikt apžēlotas, kas var iesniegt apžēlošanas lūgumus, apžēlošanas veidi), uzskatot, ka notiesāto personu apžēlošanas kārtību reglamentēs Valsts prezidenta apstiprināts nolikums. Likumprojekts tika sagatavots, izmantojot 1920. gada “Likumu par apžēlošanu”.

Saeimas Juridiskā komisija 1997. gada 22. janvāra sēdē izskatīja norādīto likumprojektu, atzīstot, ka likums ir nepieciešams un aktuāls. Taču vienlaikus tika atzīmēts, ka iesniegtais likumprojekts nesatur normas, kuras reglamentētu apžēlošanas kārtību. Ņemot vērā šī jautājuma svarīgumu un aktualitāti, kā arī Juridiskās komisijas atzinumu, Saeima 1997. gada 27. februārī nolēma, ka likumprojekts pārstrādājams.

Lai nodrošinātu Saeimas lēmuma izpildi, ar Ministru prezidenta 1997. gada 26. marta rīkojumu nr. 90 tika izveidota darba grupa apžēlošanas likumprojekta izstrādei, iekļaujot tajā arī pārstāvjus no Valsts prezidenta Apžēlošanas dienesta, Augstākās tiesas un ķenerālprokuratūras.

Darba grupa pārstrādāja likumprojektu “Par apžēlošanu”, nosakot apžēlošanas kārtību — ietverot normas, kurās uzskaitītas personas, kurām ir tiesības lūgt apžēlošanu, kā arī reglamentēti jautājumi par apžēlošanas lūguma iesniegšanas brīdi, lūguma atstāšanu bez izskatīšanas, apžēlošanas procedūru, ja piespriests nāves sods, lūguma atkārtotu izskatīšanu, kā arī par apžēlošanas veidiem un lēmuma par apžēlošanu nosūtīšanu izpildei. Likumprojektā noteiktas arī notiesātā tiesības atteikties no apžēlošanas, kā arī norādīts, ka materiālus apžēlošanas lūguma izskatīšanai sagatavo Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienests.

Iekšlietu ministra vietā — satiksmes ministrs V.Kri štopans

Likumprojekts

Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām”

(Saeimas dok.nr.3743; likumprojekts nr.1036)

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas

iesniegts (4.02.1997.) Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā “Par svētku un atceres dienām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42.nr.; Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995,10.,22.nr.;1997, 3.,13.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt 2.pantu pēc vārdiem “11.novembri—Lāčplēša dienu” ar vārdiem “decembra pirmo svētdienu — pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienu”.

Par Nikolaja Belugina kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3652)

Pamatojoties uz š.g. 20.janvāra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Nikolaja Belugina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 20.janvārī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 20.janvāra sēdes protokola nr.42

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, E.Bāns, J.Ādamsons, L.Ozoliņš.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Nikolaja Belugina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Nikolaja Belugina kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Nikolaju Beluginu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā: par lieliem ieguldījumiem Latvijas zivsaimniecības un zvejniecības attīstībā Latvijas neatkarības laikā.

Saeimas deputāti: J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, J.Ābele, J.Bunkšs, J.Rubulis

LR Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde atbalsta Jūrmalas a/s “Jūraslīcis” zivju apstrādes kuģa “Pegazs” kapteiņa Nikolaja Belugina lūgumu piešķirt viņam Latvijas pilsonību kā vienam no labākajiem sava aroda pratējiem par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Ja a/s “Jūraslīcis” pēdējos piecus gadus rentabli strādā, gūstot katru gadu ievērojamu peļņu un kļūstot par vienu no lielākajiem nodokļu maksātājiem republikā (tikai 1996.g. uzņēmums un darbinieki iemaksājuši budžetā Ls 1 101 072 ienākuma nodokli un Ls 1 490 759 sociālo nodokli), tad tas sasniegts pateicoties tādu godprātīgu sava darba darītāju ieguldījumam kā Nikolajs Belugins, kurš sekmīgi ir apguvis latviešu valodu un daudz dara, lai kopīgi ar savas ģimenes locekļiem iespējami īsā laikā integrētos latviskajā vidē.

Ar cieņu, — Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks,

valsts sekretāra vietnieks zivsaimniecības jautājumos N.Riekstiņš

1997.gada 31.oktobrī

Latvijas Zivsaimnieku asociācija lūdz izskatīt jautājumu par pilsonības piešķiršanu a/s “Jūraslīcis” zivju apstrādes kuģa kapteinim Nikolajam Beluginam par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nikolajs Belugins vairāk nekā 10 gadus strādā a/s “Jūraslīcis” flotē par zivju apstrādes kuģa kapteini. Ar savu pašaizliedzīgo darbu panācis, ka kuģa komanda vairākus gadus pēc kārtas iegūst visaugstākos darba rezultātus, tādējādi dodot lielu ieguldījumu zivsaimniecības attīstībā kā a/s “Jūraslīcis”, tā arī valsts mērogā. Ja no bijušajiem 12 zvejnieku kolhoziem tikai a/s “Jūraslīcis”, kas izveidots uz z/k “Uzvara” bāzes, pēdējos gados zivju konservu ražošanu paaugstinājusi vairāk nekā piecas reizes, ik gadus iegūstot ievērojamu peļņu, tad tādi rezultāti iegūti, pateicoties Nikolaja Belugina un pārējo akcionāru pašaizliedzīgajam darbam. Līdz ar to a/s “Jūraslīcis” guvusi iespējas kapitālieguldījumiem 1996.gadā novirzīt Ls 665 857, bet 1997.g. — Ls 605 000, ierindojoties valsts lielāko nodokļu maksātāju pirmajā desmitniekā.

Nikolajs Belugins kā viens no pirmajiem krievu tautības speciālistiem sāka apgūt latviešu valodu laikā, kad tas vēl nebija obligāti. Valodu sekmīgi apguvis kā pats, tā arī viņa ģimenes locekļi.

Sakarā ar minēto lūdzam atrast par iespējamu apmierināt Nikolaja Belugina iesniegumu, piešķirot viņam Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem valsts zivsaimniecības attīstībā.

Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents J.Arnicāns

1997.gada 24.oktobrī

Akciju sabiedrība “Jūraslīcis”

Valdes lēmums Nr.243 Jūrmalā 1997.g. 15.novembrī

Par kapteiņa N.Belugina iesnieguma atbalstīšanu

Latvijas pilsonības piešķiršanai

Sabiedrības zivju apstrādes kuģa “Pegazs” ilggadējais kapteinis Nikolajs Belugins lūdz valdi atbalstīt viņa iesniegumu LR Saeimai piešķirt viņam Latvijas pilsonību ārpus kārtas par īpašiem nopelniem Latvijas labā, jo saskaņā ar LR Jūras kodeksa 137.p. prasībām jebkura Latvijas kuģa kapteinim ir jābūt LR pilsonim, līdz ar to viņa darbs kapteiņa amatā katru gadu ir apdraudēts.

Sakarā ar minēto valde atzīmē, ka bijušā zvejnieku kolhoza “Uzvara” vadība (uz z/k “Uzvara” bāzes privatizācijas rezultātā tika izveidota un 1992.gada 22.oktobrī valsts uzņēmuma reģistrā reģistrēta a/s “Jūraslīcis”) ar kolhoza valdes 1986.gada 26.decembra lēmumu Nr.165/7 uzaicināja Nikolaju Beluginu stāties darbā saimniecībā pārveduma kārtībā no Murmanskas apgabala zvejnieku kolhoza “Enerģija”, kur N.Belugins strādāja par ekspedīcijas zvejas kuģa tālbraucēju kapteini. 1987.gada 2.martā ar rīkojumu Nr.240–k N.Belugins tika pieņemts darbā sabiedrībā par ekspedīcijas zivju apstrādes kuģa “Pegazs” kapteini un šajā amatā nepārtraukti ir nostrādājis vairāk nekā desmit gadus. Izvēle izrādījusies ļoti veiksmīga, jo N.Belugins visus šos gadus ir pratis mobilizēt kuģa komandu pašaizliedzīgam darbam, tā rezultātā jau vairākus gadus pēc kārtas starp trijiem sabiedrības zivju apstrādes kuģiem kuģis “Pegazs” ir ierindojies pirmajā vietā. Laika posmā no 1994.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 1.novembrim viņa vadībā kuģa komanda jūrā ir ieguvusi un apstrādājusi 12 707 t saldētās zivju produkcijas, tādējādi nodrošinot sabiedrības zivju apstrādes kompleksus ar šprotu konservu ražošanai nepieciešamo izejvielu.

Nikolajs Belugins ar pirmo darba dienu saimniecībā sāka apgūt latviešu valodu, kuru iemācījās laikā, kad latviešu valodas prasme vēl nebija obligāta. Arī N.Belugina ģimenes locekļi: sieva Ludmila, pēc izglītības fiziķe, tagad mājsaimniece, dēls Aleksandrs, Murmanskas augstākās jūras skolas students, meita Natālija, LU svešvalodu fakultātes absolvente, ir apguvuši latviešu valodu, dēls un meita ir atestēti pēc augstākās valodas prasmes pakāpes.

Ja sabiedrība piecu gadu laikā pēc privatizācijas ir ierindojusies lielo nodokļu maksātāju pirmajā desmitniekā, paaugstinājusi zivju konservu ražošanas apjomus vairāk nekā piecas reizes (1997.gada 10 mēnešos saražoti 64 650 tūkst.fizisko kārbu zivju konservu), katru gadu strādājot ar ievērojamu peļņu un novirzot kapitālieguldījumiem vairāk nekā 600 tūkst. latu gadā, tad šādi rezultāti ir sasniegti, pateicoties arī kuģa “Pegazs” komandas un tās kapteiņa N.Belugina priekšzīmīgam darbam gan sabiedrības, gan arī Latvijas valsts labā.

Tā kā N.Belugins ir darījis un dara visu nepieciešamo, lai kopā ar savas ģimenes locekļiem maksimāli īsā laikā iekļautos latviskajā vidē, iepazīstoties ar Latvijas vēsturi, kultūru un tradīcijām, kā arī ņemot vērā viņa godprātīgo ieguldījumu zivju konservu ražošanas un valsts zivsaimniecības attīstībā,

valde nolemj:

1. Atbalstīt N.Belugina vēlēšanos kļūt par Latvijas pilsoni un lūgt LR Saeimu apmierināt N.Belugina iesniegumu, piešķirot viņam Latvijas pilsonību ārpus kārtas par īpašiem nopelniem valsts zivsaimniecības attīstībā.

2. Kontroli pār lēmuma izpildi uzdot sabiedrības personāldaļas vadītājam I.Kārkliņam.

Valdes priekšsēdētājs I.Bumburs

Valdes locekļi: J.Apens, E.Leicis, Z.Starks, E.Regže

Autobiogrāfija

Es, Nikolajs Belugins, esmu dzimis Vologdas apgabala Babajevskas rajona Gvozdihas ciemā zemnieku ģimenē. Māte Anastasija Belugina dzimusi 1916.gadā Vologdas apgabala Zubovas ciemā, tagad pensionāre, dzīvo Ļeņingradas apgabala Kingisepas rajonā pie meitas. Par tēvu man ziņu nav, jo, kad biju 6 mēnešus vecs, tēvs ģimeni pameta un par mani neinteresējās.

Pēc pamatskolas pabeigšanas es 1965.gadā iestājos un 1969.gadā beidzu Murmanskas jūrskolu, iegūstot kuģa vadītāja specialitāti. No 1970. līdz 1987. gadam strādāju Murmanskas apgabala zvejnieku kolhoza “Enerģija” zvejas flotē, sākumā par kapteiņa palīgu, pēc tam par kapteini uz zvejas kuģiem. 1986.gada decembrī bijušā zvejnieku kolhoza “Uzvara” (tagad a/s “Jūraslīcis”) valde uzaicināja mani darbā par kapteini uz zivju apstrādes kuģiem. Šajā amatā strādāju no 1987.gada 2.marta līdz šai dienai.

Armijā neesmu dienējis. 1981.gada februārī iestājos komunistiskajā partijā, no kuras izstājos 1990.gadā, uzrakstīju iesniegumu par izstāšanos un aiznesu to kopā ar partijas biļeti uz partijas komiteju. Pašlaik neesmu nevienā partijā iestājies.

1969.gadā es apprecējos. Sieva Ludmila Belugina (Kuzmina) dzimusi 1944.gadā Vologdas apgabala Belozerskas rajona Andrejevas ciemā, izglītība — augstākā. Tagad nestrādā. Viņa ir mājsaimniece, ģimenē piedzimuši un izauguši divi bērni: meita Natālija Belugina, dzimusi 1972.gadā, pēc LU Svešvalodu fakultātes absolvēšanas strādā par tulku privātfirmā Rīgā, dēls Aleksandrs Belugins, dzimis 1974.gadā, pašlaik ir Murmanskas tehniskās universitātes jūras kuģu vadīšanas fakultātes students.

Jau ar pirmajām dzīves un darba dienām Latvijā es un mani ģimenes locekļi sākām apgūt latviešu valodu, iepazīt Latvijas kultūru, tradīcijas un vēsturi. Latviešu valodu esam iemācījušies. Es, meita un dēls esam atestēti pēc augstākās valodas zināšanu kategorijas.

1997.gada 25.novembrī N.Belugins

Par Valentīnas Kolotovas kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3691)

Pamatojoties uz š.g. 27. janvāra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Valentīnas Kolotovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 27.janvārī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998. gada 27. janvāra sēdes protokola nr.43

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, E.Bāns, L.Ozoliņš, A.Seiksts, J.Straume, M.Lujāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Valentīnas Kolotovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Valentīnas Kolotovas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Valentīnu Kolotovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

1) par naudas un norēķinu sistēmas reformas ierobežošanu Latvijā;

2) par darbu Latvijas valdības delegāciju sarunās ar NVS valstīm par NVS valstu parādu atdošanu Latvijai;

3) par darbu valdības delegāciju sastāvā un darbu Latvijas – Krievijas, Latvijas – Uzbekijas, Latvijas – Ukrainas valstu sadarbības komisijās.

Saeimas deputāti: E.Jurkāns, Dz.Ābiķis, M.Vītols,

1997. gada 24. aprīlī P.Putniņš, V.Dozorcevs, J.Jurkāns

Latvijas Banka lūdz Jūsu komisiju izskatīt dokumentus un atbalstīt Latvijas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Latvijas Bankas padomes loceklei Valentīnai Kolotovai.

Valentīna Kolotova ir dzimusi 1947. gadā Ukrainā. 1953. gadā viņas vecāki pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Valentīna Kolotova pēc vidusskolas absolvēšanas 1966. gadā iestājās un 1971. gadā sekmīgi pabeidza Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti specialitātē “Finanses un kredīts”. Mācījās latviešu grupā, tāpēc brīvi runā un raksta latviešu valodā. Kopš 1970. gada strādā Latvijas banku sistēmā. Latvijas Bankā strādā kopš tās pirmsākumiem, t.i., 1991. gada novembra. 1992. gada 3. jūlijā Latvijas Republikas Augstākā padome ar savu lēmumu Valentīnu Kolotovu iecēla par Latvijas Bankas padomes locekli.

Valentīna Kolotova savus pienākumus veic ar lielu atbildības sajūtu, strādā pašaizliedzīgi Latvijas Bankas interesēs, daudz pūļu ir ieguldījusi naudas un norēķinu sistēmas reformā, kā arī Latvijas Bankas normatīvo aktu izstrādē un ieviešanā. Ir principiāla, atklāti pauž un aizstāv savu viedokli. Augsti godā Latvijas Republikas kā neatkarīgas valsts intereses.

Valentīna Kolotova ir ieguldījusi lielu darbu, sagatavojot Latvijas Bankas priekšlikumus mūsu valdības delegāciju sarunām ar NVS valstīm par NVS valstu parādu atdošanu Latvijai. Viņa ir piedalījusies valdības delegāciju sastāvā un darbā sarunās ar Krieviju, Ukrainu, Uzbekistānu, Turkmenistānu, Azerbaidžānu. Ir Latvijas – Krievijas, Latvijas – Uzbekistānas, Latvijas – Ukrainas valstu sadarbības komisiju locekle.

Uzskatām, ka Valentīna Kolotova ar savu darbu ir devusi ievērojamu ieguldījumu Latvijas valsts banku sistēmas izveidošanā un nostiprināšanā un ir pelnījusi Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Ar cieņu, —

Latvijas Bankas prezidents A.Repše

1997.gada 23.aprīlī Latvijas Bankas padomes locekle V.Zeile

Autobiogrāfija

Es, Valentīna Kolotova, dzimusi 1947. gada 20. augustā Ukrainā, Kijevas apgabalā, Černobiļas rajonā. 1953. gadā vecāki pārcēlās uz dzīvi Latvijas Republikā, Valmierā. 1966. gadā pabeidzu Siguldas 2. vidusskolu un tajā pašā gadā iestājos Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē latviešu grupā, to pabeidzu 1971. gadā.

1970. gada decembrī sāku strādāt PSRS Valsts bankas Siguldas nodaļā par kredītinspektori. 1974. gadā sāku strādāt PSRS Valsts bankas Latvijas republikāniskajā kantorī, kur nostrādāju līdz 1988. gada 1. janvārim. Sakarā ar PSRS Valsts bankas reorganizāciju no 1988. gada 1. janvāra strādāju Agrorūpniecības bankas Latvijas republikāniskajā bankā par pārvaldes vadītāju. Kopš 1991. gada novembra strādāju Latvijas Bankā. 1992. gada 3. jūlijā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu tiku iecelta par Latvijas Bankas padomes locekli.

Esmu precējusies. Vīrs Boriss Kolotovs dzimis 1941. gadā. Meita Olga Kolotova dzimusi 1975. gadā. Mani vecāki ir pensionāri. Tēvs Viktors Navaļnijs dzimis 1918. gadā, māte Aleksandra Navaļnaja dzimusi 1924. gadā.

1997. gada 26. martā V.Kolotova

Par Igora Sidorova kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3692)

Pamatojoties uz š.g. 27.janvāra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Igora Sidorova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 27.janvārī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 27.janvāra sēdes protokola nr.43

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, E.Bāns, L.Ozoliņš, A.Seiksts, J.Straume, M.Lujāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Igora Sidorova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Igora Sidorova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I. Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Igoru Sidorovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Igora Sidorova firma dod darbu 300 Latvijas iedzīvotājiem; 1997.gadā valsts budžetā ieskaitīti nodokļi 1 miljona latu apmērā; aktīvi iesaistījās Rīgas ostas infrastruktūras attīstībā (uzbūvētas 3 piestātnes, padziļināts Mīlgrāvja kanāls, uzstādīta krasta navigācija, izbūvēts dzelzceļš 4 km garumā, uzstādīta moderna bunkerēšanas iekārta); sniegts materiāls atbalsts dažādām labdarības un kultūras organizācijām (plašāks izklāsts autobiogrāfijā).

Saeimas deputāti: P.Apinis, J.Kalviņš, V.Nagobads,

D.Turlais, A.Panteļējevs, V.Kalnbērzs, J.Ābele,

1998.gada 22.janvārī Ā.Ločmelis, J.Urbanovičs, A.Saulītis

Rekomendēju piešķirt Latvijas pilsonību Igoram Sidorovam — a/s “B.L.B. Baltijas termināls” prezidentam. Motivācija — jau ilgāku laiku pazīstu I.Sidorova kungu kā inteliģentu, dāsnu Latvijas kultūras procesu atbalstītāju. Starptautiskā zēnu kora festivāla “Rīgas Doms” norises nepārtrauktību, augsto prestižu Latvijā un pasaulē sekmējis arī “B.L.B. Baltijas termināls” prezidents Igors Sidorovs. Šo attieksmi pielīdzinu rūpēm par Latvijas koru kultūras saknēm.

1997.gada 27.novembrī Rīgas Doma kora skolas direktors J.Erenštreits

Rekomendējam piešķirt Latvijas Republikas pilsonību a/s “B.L.B. Baltijas termināls” prezidentam Igoram Sidorovam.

Latvijas Žēlsirdības fonds ir bezpeļņas organizācija, kas veic dažādas labdarības akcijas. Šo akciju laikā palīdzība tiek sniegta bērniem bāreņiem, bērniem invalīdiem, invalīdiem, veciem cilvēkiem, maznodrošināto ģimenēm, kurās ir mazi bērni.

A/s “B.L.B. Baltijas termināls” prezidents Igors Sidorovs vienmēr labprāt ir sniedzis materiālo palīdzību, kas nodrošinājusi Latvijas Žēlsirdības fonda darbību un nosprausto mērķu pildīšanu. Tādēļ vēlamies īpaši pateikties Igoram Sidorovam par mums sniegto palīdzību un ceram, ka viņa veikums gūs pienācīgu novērtējumu sabiedrībā.

Ar cieņu, —

1997.gada 3.decembrī Latvijas Žēlsirdības fonda prezidents R.Čistjakovs

Autobiogrāfija

Es, Igors Sidorovs, esmu dzimis Rīgā 1962.gada 4.februārī. Precējies, sieva Ludmila Sidorova dzimusi 1965.gada 1.jūlijā, meita Liliāna Sidorova dzimusi 1989.gada 24.maijā. No 1969.gada līdz 1979.gadam mācījos Rīgas 53.vidusskolā. No 1979.gada līdz 1985.gadam studēju Kaļiņingradas augstākajā jūras inženieru skolā, iegūstot inženiera stūrmaņa diplomu. No 1985.gada līdz 1989.gadam strādāju Rīgas Traleru flotes bāzē. No 1989.gada līdz 1994.gadam strādāju Holandes jūrniecības firmā “Seatrade” par vecāko kapteiņa palīgu.

Kopš 1994.gada esmu a/s “B.L.B.Baltijas termināls” prezidents. Ar katru gadu a/s “B.L.B.Baltijas termināls” neto apgrozījums ir palielinājies (1995.gadā — 1 milj.latu, 1997.gadā — 3,6 milj.latu). Līdz ar to pieauguši arī nodokļi valsts budžetā, kas 1997.gadā bija vairāk nekā 1 milj.latu, turklāt VAS “LDz” par veiktajiem pakalpojumiem ir samaksāti 2,7 miljoni latu. Kā a/s “B.L.B.Baltijas termināls” prezidents esmu sniedzis atbalstu dažādām labdarības un kultūras organizācijām. Regulāri atbalsts tiek sniegts “Jūras medicīnas centram”, “Latvijas Žēlsirdības fondam” un Ziemeļu rajona krievu vidusskolai. 1994.gadā a/s “B.L.B. Baltijas termināls” sponsorēja Allas Pugačovas koncertu Rīgā kopā ar Raimondu Paulu. Esam sponsorējuši festivālu “Baltijas pērle”, materiāli atbalstījuši Rīgas Doma zēnu kori. A/s “B.L.B.Baltijas termināls” 1995.gadā bija ģenerālsponsors II starptautiskajam zēnu kora festivālam “Rīgas Doms”. 1997.gadā sniegta materiāla palīdzība Invalīdu biedrībai un sporta klubam “Rīgas miesnieks”.

Esmu mācījies un beidzis kursus un mācību iestādes, un saņēmis šādas apliecības: 1985.gada 11.jūnijā — sardzes stūrmaņa apliecību; 1986.gada 18.decembrī — kursa “Lietišķā angļu valoda un starptautiskās jūras tiesības” beigšanas apliecību; 1989.gada 22.decembrī — radiolokācijas kursu apliecību; 1990.gada 4.februārī — stūrmaņa tālbraucēja apliecību; 1990.gada 8.februārī — kursa “Lietišķā angļu valoda un starptautiskās jūras tiesības” beigšanas apliecību; 1990.gada 18.oktobrī — vecākā kapteiņa palīga apliecību; 1991.gada 6.decembrī — sertifikātu par to, ka esmu beidzis speciālus mācību kursus par cilvēku glābšanu jūrā; 1991.gada 29.janvārī — vecākā kapteiņa palīga apliecību; 1992.gada 26.oktobrī — operatora radiotelegrāfista apliecību.

Godātie Saeimas deputāti! Esmu laimīgs un pagodināts par man sniegto uzticību kļūt par Latvijas pilsoni un saņemt šo godu kā atzinību manam darbam kuģniecībā, kā arī visam manam darba kolektīvam par tā ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā.

Ar cieņu, — I.Sidorovs

Par Igora Ustinova kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3729)

Pamatojoties uz š.g. 3. februāra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Igora Ustinova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 27.janvārī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998. gada 3. februāra sēdes protokola nr.44

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, E.Bāns, A.Seiksts, J.Straume, M.Lujāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Igora Ustinova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Igora Ustinova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Igoru Ustinovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Par ieguldījumu onkoginekoloģijas attīstībā Latvijā, moderno tehnoloģiju ieviešanu šajā medicīnas specialitātē, jauno speciālistu apmācību. Igors Ustinovs dzimis Latvijā, 1972. gadā beidzis Rīgas Medicīnas institūtu un ceturtdaļu gadsimta strādā savā specialitātē vadošajā republikas klīnikā, izdarījis vairāk nekā sešus tūkstošus operāciju. Brīvi pārvalda latviešu valodu. Barikāžu dienās 1991. gadā piedalījās medicīniskā centra organizēšanā TV.

Saeimas deputāti: V.Nagobads, J.Celmiņš, P.Apinis,

1998. gada 29. janvārī A.Seiksts, L.Ozoliņš, V.Kalnbērzs

Pazīstu Igoru Ustinovu kopš 1970. gada, kad viņa brālis Nikolajs Ustinovs kā Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes absolvents sāka strādāt kopā ar mani Latvijas Universitātē, vēlāk fizikas doktors, LU Matemātikas un informātikas institūta direktors, tagad sekmīgi vada paša dibināto Zviedrijas un Latvijas kopuzņēmumu BIT, naturalizācijas kārtā ieguvis Latvijas pilsonību.

Igors Ustinovs gājis vecāku pēdās, beidzis Latvijas Medicīnas institūtu, ļoti sekmīgi strādā onkoginekoloģijā. Topošajai brīvajai Latvijai grūtās dienās, 1991. gada janvārī, nešauboties nostājās brīvās Latvijas pusē, barikāžu dienās piedalījās medicīniskās palīdzības centra organizēšanā Latvijas televīzijas centrā, apgādāja to ar aparatūru, personīgi piedalījās diennakts dežūrās šajā centrā. Brīvi pārvalda latviešu valodu.

Kā viens no labākajiem Latvijas onkoginekologiem dalās savā pieredzē ar jauno ārstu paaudzi.

Apguvis modernās informācijas tehnoloģijas, jaunāko informāciju savā specialitātē iegūst ar Internet palīdzību.

Uzskatu, ka Igors Ustinovs ir pelnījis, lai viņam piešķirtu Latvijas pilsonību. Ar šādiem pilsoņiem Latvijas tauta kļūs tikai garīgi bagātāka.

Latvijas Universitātes profesors, Rīgas Domes deputāts,

Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas

1998. gada 24. janvārī priekšsēdētājs Juris Miķelsons

Pie manis ar lūgumu griezās Latvijas Onkoloģijas centra ginekoloģiskā dienesta vadītājs Igors Ustinovs dot rekomendāciju LR pilsonības piešķiršanai.

Latvijas Onkoloģijas centra onkoginekoloģiskā dienesta vadītāju Igoru Ustinovu pazīstu kopš 1966. gada, kad sākām kopā mācīties Rīgas Medicīnas institūtā. Es mācījos kopā ar tagad labi pazīstamiem ārstiem Viesturu Boku, Māri Budovski, Igoru Aksiku un citiem — latviešu plūsmā, Igors Ustinovs mācījās krievu plūsmā. Kurss bija ļoti draudzīgs. Mēs praktiski visu brīvo laiku pavadījām kopā. Pirmajā un otrajā kursā rudenī braucām uz kolhozu talkās, vēlāk vasarās braucām medicīnas praksēs pa visu Latviju. Atceros, ka jau tad Igors interesējās par latviešu kultūru, parašām, kā arī aktīvi piedalījās latviešu plūsmas pasākumos un ar mums sarunājās perfektā latviešu valodā, lai gan toreiz tas nebija obligāti.

Institūta pēdējos gados Igors intensīvi interesējās par ginekoloģiju — gāja uz nakts dežūrām Rīgas 1. klīniskās ātrās palīdzības slimnīcā, volontēja 5. slimnīcā un citās.

Kad 1975. gadā es aizgāju strādāt uz Republikānisko onkoloģijas dispanseru, Igors Ustinovs tur jau strādāja onkoginekoloģiskajā nodaļā Latvijā plaši pazīstamo ginekologu Ludviga Grabovska, Ritas Odītes, Borisa Tabačņika un Skaidrītes Strodes vadībā. Onkoginekoloģiskā nodaļa ir viena no visgrūtākajām, jo no laukiem brauc cilvēki ar stipri ielaistām vēža slimībām, kad ir jāveic plašas radikālas operācijas.

Igors Ustinovs parādīja sevi kā ļoti iejutīgu, talantīgu un zinošu augstas kvalifikācijas ārstu un labu organizatoru. Tas ļāva viņam kļūt par Latvijas Onkoloģijas centra onkoginekoloģiskā dienesta vadītāju. Latvijas ginekologi un mūsu centra ārsti uzskata Igoru Ustinovu par vienu no labākajiem onkoginekologiem Latvijā. Viņš veic vissarežģītākās ginekoloģiskās operācijas, labi orientējas ginekoloģiskās ķīmijterapijas un staru terapijas jautājumos, nodarbojas ar zinātnisko darbu.

Ar lielu atdevi Igors Ustinovs pievēršas jaunu ginekologu apmācībai — tādu kā ārsti Siliņš, Pavāre, Losāns u.c. Lielu daļu sava darba laika ārsts I.Ustinovs pavada, konsultējot vissarežģītākos ginekoloģiskos gadījumus Rīgas un lauku rajonu slimnīcās.

Igors Ustinovs ļoti labi pārvalda latviešu valodu, zina Latvijas vēsturi, ir lojāls Latvijas Republikai un latviešu tautai.

Esmu pārliecināta, ka Igors Ustinovs ir pelnījis Latvijas Republikas pilsonību.

Latvijas Onkoloģijas centra direktora vietniece

Rīgā 1997. gada 25. jūnijā Dr. med. Maritta Ņikitina

Kaut arī ar Dr. Ustinovu bijām pazīstami jau agrāk, ciešāk iepazināmies pēc 1983. gada, kad atvēra tolaik jauno Onkoloģijas slimnīcas korpusu Gaiļezerā, kur abi no šī laika arī kopā strādājam. Jau tajā brīdī, strādājot daudzu pieredzējušu ginekoloģiskās nodaļas ārstu vidū, Igors Ustinovs bija kļuvis par atzītu šīs nodaļas līderi. Tāpēc arī, aizejot pensijā iepriekšējam nodaļas vadītājam, nevienu nepārsteidza tas, ka viņa vietā tika nozīmēts Dr.Ustinovs. Tādējādi Igors Ustinovs faktiski kļuva par onkoloģiskās ginekoloģijas vadītāju Latvijā un līdz ar to par vienu no Latvijas visievērojamākajiem ginekologiem. Onkoginekoloģija ir visgrūtākā ginekoloģijas nozare — operācijas, kādas jāizdara onkoginekologiem, ir grūtākās no ginekoloģiskajām operācijām, un, kaut arī Onkoloģijas centra ginekoloģijas nodaļa nepārtraukti palīdz apmācīt ginekologus dažādām ārstniecības iestādēm, smagākās ginekoloģiskās operācijas vienalga tiek izdarītas šajā nodaļā: tās izdara Dr.Ustinovs un viņa nodaļas ārsti.

Viena no svarīgākajām lietām mūsdienu ārstu izglītībā ir pēcdiploma apmācība, jo tikai tās laikā ārsts apgūst savas praktiskās, īpaši jau ķirurģiskā darba iemaņas. Nereti nākas sastapties ar pieredzējušu ārstu nevēlēšanos apmācīt jaunos, jo tas šobrīd tiešām saistās ar varbūtēju konkurenci nākotnē. Igors Ustinovs nekad nav atteicies mācīt ārstus pēcdiploma apmācības laikā vai arī jau citās slimnīcās strādājošos ārstus kvalifikācijas celšanas kursu laikā. Šeit gribu piebilst, ka, kaut arī mūsu centrā nav vajadzības iztirzāt valodu jautājumu, jo visi ārsti brīvi runā latviski, varētu sagaidīt, ka tomēr par saviem palīgiem un sekotājiem vadītājs izvēlēsies savas tautas pārstāvjus. Tomēr arī šajā ziņā Dr.Ustinovs rādījis labu paraugu: tieši viņa nodaļā pēdējos gados par labiem operējošiem ginekologiem kļuvuši un centīgi strādā divi latviešu zēni — Kaspars Losāns un Ilgvars Siliņš.

Igors Ustinovs ir ne tikai spožs profesionālis, bet arī sirsnīgs un līdzjūtīgs cilvēks, kas spēj saprast gan savu kolēģu problēmas, gan vienlīdz labi arī katras lauku māmiņas rūpes un ciešanas. Kaut arī nodaļā ir daudz labu ārstu, reti kuram ir tik līdzsvarots, it kā mierīgs raksturs, tik maiga attieksme pret slimajām sievietēm. Un viņas savam ārstam atbild ar to pašu — šķiet, ja vien varētu, viņas Dr.Ustinovu nēsātu uz rokām. Ir aizkustinoši redzēt, kā sievietes dievina savu ārstu.

Bez nodaļas vadīšanas pienākumiem, slimnieku ārstēšanas un jauno kolēģu mācīšanas Dr.Ustinovam ir sarežģīts pienākums — viņš ir Latvijas Onkologu un onkoginekologu asociācijas sertifikācijas komisijas loceklis. Ilgstoši vadot šīs komisijas darbu, ir nācies redzēt, cik viegli, šajā situācijā esot, citiem kolēģiem dažkārt ir izdevies apsmiet jaunākos un pazemot vecākos, bet Igora Ustinova galvenās rakstura iezīmes arī šajā gadījumā, neskaitot profesionālismu, paliek iejūtība un līdzsvarotība.

Igors Ustinovs brīvi runā latviski, un es biju pārsteigts, ka viņš nav LR pilsonis, grūti bija iedomāties, ka cilvēks, kas lasa latviešu laikrakstus un grāmatas un kopā ar citiem dzied latviešu dziesmas, būtu svešinieks. Tāpēc uzskatu, ka Igora Ustinova līdzšinējā dzīve un darbs ir drošs pierādījums tam, ka viņš ir pelnījis Latvijas Republikas pilsonību.

Latvijas Onkologu asociācijas prezidents,

Latvijas Onkoloģijas centra direktora vietnieks

radioloģijas un ķīmijterapijas jautājumos

Rīgā 1998. gada 21. janvārī Dr.med. Dzintars Emziņš

Ar ārstu Igoru Ustinovu strādāju kopā jau 20 gadus. Dr. Ustinovs pa šiem gadiem ir izdarījis operācijas aptuveni 6000 Latvijas sieviešu un ir viens no iecienītākajiem ginekologiem Latvijā. Viņš ir Latvijā dzimis, gājis skolā, beidzis Rīgas Medicīnas akadēmiju, pilnībā apguvis latviešu valodu, vēsturi un kultūras vēsturi. Kā personība — inteliģents un koleģiāls.

Nevaru iedomāties, kādas citas valsts pilsonis varētu būt cilvēks, kas dzimis, mācījies Latvijā un savu dzīvi ziedo Latvijas sieviešu veselībai.

1998. gada 23. janvārī Ar cieņu, — Dr. Skaidrīte Strode

Autobiogrāfija

Es, Igors Ustinovs, esmu dzimis 1948. gada 26. jūlijā Rīgā. No 1955. gada līdz 1963. gadam mācījos Rīgas 22. vidusskolā. No 1963. gada līdz 1966. gadam mācījos Rīgas 13. vidusskolā ar fizikas un matemātikas novirzienu. 1966. gadā iestājos Rīgas Medicīnas institūtā, kuru pabeidzu 1972. gadā. Mācības turpināju internatūrā akušiera ginekologa specialitātē.

No 1973. gada līdz 1978. gadam strādāju Rīgas pilsētas 5. apvienotajā slimnīcā par ginekologu. Kopš 1978. gada strādāju Latvijas Onkoloģijas centrā. Kopš 1990. gada esmu onkoginekoloģijas nodaļas vadītājs, tā ir lielākā šāda profila nodaļa valstī. Vadīju nodarbības onkoginekoloģijā Medicīnas akadēmijas studentiem, lasīju lekcijas, strādāju zinātnisko darbu, ir publikācijas. Operēju vidēji 350—400 valsts iedzīvotājas gadā.

Nekad neesmu bijis komunistiskās partijas biedrs.

Māte — ārste, pensionāre kopš 1989. gada. Tēvs — ārsts, miris 1949. gadā, apglabāts Raiņa kapos. Mana ģimene: sieva un divi bērni. Meita Jeļena, 14 gadus veca, mācās Rīgas 23. vidusskolas 8. klasē. Dēls Igors, 21 gadu vecs, strādā par ekspeditoru firmā “BIT”, brālis Nikolajs Ustinovs ir LR pilsonis, strādā Zviedrijas un Latvijas kopuzņēmumā “BIT” par firmas prezidentu.

1998. gada 27. janvārī I.Ustinovs