Turpinâs Latvijas diplomâtu maiòa ârvalstîs

Vakar, 10. februârî, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza akreditâcijas vçstuli Latvijas ârkârtçjam un pilnvarotajam vçstniekam Igaunijas Republikâ Gintam Jegermanim

Gints Jegermanis dzimis 1964. gada 5. aprîlî Rîgâ. 1989. gadâ beidzis Latvijas Valsts universitâtes Filoloìijas fakultâti. No 1987. lîdz 1990. gadam strâdâjis Latvijas Zinâtòu akadçmijas Latvieðu valodas un literatûras institûtâ par vecâko laborantu un jaunâko zinâtnisko lîdzstrâdnieku. No 1990. lîdz 1994. gadam — laikraksta "Diena" komentçtâjs, komentçtâju nodaïas vadîtâjs, galvenâ redaktora vietnieks. No 1994. gada G.Jegermanis strâdâjis Ârlietu ministrijâ — pirmos divus gadus bijis ministrijas plânoðanas grupas padomnieks, bet no 1995. gada lîdz ðî gada sâkumam — padomnieks mûsu valsts vçstniecîbâ Maskavâ. Vçstnieks pârvalda latvieðu, angïu, vâcu, lietuvieðu un krievu valodu. Ir precçjies, viens bçrns.

Pasniedzot Gintam Jegermanim akreditâcijas vçstuli, Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Atïaujiet man jûs sveikt kâ Latvijas ârkârtçjo un pilnvaroto vçstnieku Igaunijâ.

Latviju un Igauniju saista senas un vçstures gaitâ pârbaudîtas saites. Mçs esam kaimiòi. Tas uzliek papildu atbildîbas slogu, bet vienlaikus patiesi pagodina abu valstu attiecîbu veidotâjus.

Vçstnieka kungs!

Eiropas attîstîbas viena no galvenajâm iezîmçm ðajâ desmitgadç ir Viduseiropas un Austrumeiropas valstu centieni aktîvi iekïauties vienotas Eiropas veidoðanâ. Igaunija ir spilgts piemçrs tam, ka ar paðaizliedzîgu un mçrítiecîgu darbu valsts, kura bija pilnîgi izdzçsta no Eiropas politiskâs kartes, ir spçjîga îsâ laikâ sekmîgi atrast savu identitâti un aktîvi iesaistîties reìionâlajâs un transatlantiskajâs dimensijâs. Mçs esam patiesi gandarîti par Igaunijas sekmçm, veicot grûto integrâciju Eiropas Savienîbâ.

Igaunijas îstenotâ droðîbas politika ir viens no reìionu stabilizçjoðiem faktoriem, ko nosaka Igaunijas centieni kïût par NATO dalîbvalsti. Lai ðo mçríi sasniegtu, ir nepiecieðams joprojâm attîstît Baltijas valstu militâro sadarbîbu.

Igaunija ir Latvijas stratçìiskâ partnere. Mûs vieno ne tikai ìeogrâfiskais tuvums. Abu valstu mçríi un to sasniegðanas lîdzekïi ir vienâdi. Igaunija îsteno aktîvu ârpolitiku attiecîbâs ar kaimiòvalstîm. Baltijas valstu vienotîba, intensîvs dialogs un sadarbîba ar Ziemeïvalstîm, uz lîdztiesîbu un abpusçju izdevîgumu orientçta ârpolitika ar Krieviju, — tâda ir Igaunijas reìionâlâ politika. Latvijas ârpolitikas uzdevums ir, padziïinot abu valstu sadarbîbu, sekmçt mûsu valsts iespçjas integrçties Eiropas un transatlantiskajâs struktûrâs.

Igaunija ir nozîmîga Latvijas ekonomiskâ partnere. To nosaka abu valstu vçlme veidot vienotu Baltijas ekonomisko telpu. Arvien cieðâku saimniecisko saiðu radîðana ar Igauniju bûs jûsu kâ Latvijas vçstnieka viens no vissvarîgâkajiem uzdevumiem.

Vçstnieka kungs!

Novçlu jums sekmes, veicot ðî valstiski svarîgâ amata pienâkumus. Atïaujiet jums pasniegt Latvijas Republikas ârkârtçjâ un pilnvarotâ vçstnieka Igaunijâ akreditâcijas vçstuli un vçlreiz sveikt ar stâðanos vçstnieka amatâ.

Saòemot akreditâcijas vçstuli vçstnieks Gints Jegermanis savâ atbildes uzrunâ Valsts prezidentam Guntim Ulmanim sacîja:

— Augsti godâtais Valsts prezidenta kungs!

Vispirms gribu jums pateikties par man dâvâto uzticîbu, ieceïot mani par Latvijas Republikas ârkârtçjo un pilnvaroto vçstnieku. Jûtos pagodinâts un ar lielu atbildîbu saòemu ðo augsto pilnvarojumu pârstâvçt Latvijas valsts un sabiedrîbas intereses Igaunijas Republikâ.

Cauri laikiem Latvijas un Igaunijas tautas vienojuðas kopîgas vçrtîbas un kultûrvide, kas raksturîga Eiropas ziemeïvalstîm. Mçs daþâdos laikmetos pamatîgi apguvâm mazâm tautâm nozîmîgas idejas: kâ izdzîvot, saglabâties un pilnveidoties. Mûs izceï un vieno garaspçks un griba pastâvçt, kas allaþ bijuði mûsu tautu pavadoòi. Neðaubos, ðîs arî ir vçrtîbas, kuras bûs mûsu ieguldîjums vienotas Eiropas izveidç.

Latvija un Igaunija piedzîvo strauju pârmaiòu laiku, kad arvien bieþâk tiek jautâts par identitâti. Domâju, manâ darbâ apstiprinâsies, ka mûsu tautâm ir vairâkas identitâtes vienlaikus un tâs stiprina mûsu patstâvîbu jeb seviðío vçrtîbu. Mums ir stipra dzimðanas un dzîves vietas jeb novadnieku identitâte. Vçl mums ir dzimtenes identitâte, Baltijas valstu identitâte, Baltijas jûras identitâte un Eiropas identitâte. Arî Krievijas kaimiòu identitâte.

Latvijai un Igaunijai jau kuro reizi ðajâ gadusimtenî ir sakrîtoði mçríi. Mçs zinâm, ka mûsu nâkotne ir saistîta ar droðu un plaukstoðu Eiropu, kurai ðeit nosauktâs identitâtes ir svarîga vçrtîba.

Igaunija Latvijai vienmçr ir bijis vistuvâkais kaimiòð, ar kuru vairâk vienojoðu lîdzîbu, nevis ðíiroðu atðíirîbu. Tomçr starp kaimiòiem vienmçr un visur ir pastâvçjusi sacensîba. Vçrtçjot Latvijas un Igaunijas attiecîbas, ir jâsecina, ka veidojas daþas satraucoðas parâdîbas, kuras var un vajag atrisinât. Nosaukðu tikai daþas. Pçrn ir atkal pieaudzis negatîvais saldo ârçjâs tirdzniecîbas apgrozîjumâ starp Latviju un Igauniju. Mums nepiecieðama lielâka rosîba Igaunijas tirgû. Mûsu ziemeïu robeþa nav tik sakârtota kâ igauòiem dienvidu. Es ceru, ka tas nav mûsu signâls Eiropas Savienîbai vai necieòas parâdîðana kaimiòiem.

Esmu ievçrojis, ka igauòi nerunâ par problçmâm, bet stâsta par saviem darbiem. Tas viòus patiesi izceï uz daudzu Eiropas Savienîbas kandidâtvalstu fona. Gribu ticçt, ka cieðâ sadarbîbâ arî Latvijas valsts vara apliecinâs savu nelokâmo gribu nostiprinâties garîgi aktîvo un brîvo Eiropas valstu saimç.

Mums visiem ir laimçjies pieredzçt, kâ pârvçrðas pasaule treðâs tûkstoðgades priekðvakarâ. Mûsu sabiedrîbas piedzîvo lîdzîgas grûtîbas un pârbaudîjumus. Abu valstu pieredze tâdçï ir savstarpçji papildinoða. Esmu pârliecinâts, ka vçrtîbas un idejas, par kurâm ðeit bija runa, ir labâkais apstiprinâjums tam, ka nav iedomâjama plaukstoða Igaunija bez stipras Latvijas — un otrâdi. Ceru, ka mana misija Igaunijâ apliecinâs ðîs un citas baltieðiem svarîgas vçrtîbas.

Prezidenta kungs, gribçtu vçlreiz Jums pateikties par man izrâdîto godu un uzticîbu, kuru es apòemos attaisnot. Bûdams Latvijas vçstnieks Igaunijâ, es sekmçðu abu kaimiòtautu draudzîgo attiecîbu nostiprinâðanos, veicinot sadarbîbu politikâ, ekonomikâ un kultûrâ.

"Latvijas Vçstnesim"

— Kâ jûs vçrtçjat Latvijas un Igaunijas paðreizçjâs attiecîbas?

— Latvijas un Igaunijas attiecîbas tagad ir labâkas nekâ jebkad agrâk. Galvenâs grûtîbas ir pârvarçtas — tâs pretrunas, kas pastâvçja pirms daþiem gadiem. Visi pamata lîgumi ir noslçgti, un atliek atrast tos saskares punktus, kas mûs vieno, nevis ðíir.

— Saòemot akreditâcijas rakstu, jûs tomçr minçjat arî satraucoðas parâdîbas abu valstu attiecîbâs, kuras bûtu jânovçrð.

— Nezinu, vai es varçtu nosaukt kâdu vissatraucoðâko parâdîbu. Taèu atðíirîbas, kas pastâv uz abu valstu robeþas, liecina, ka viena valsts ir gâjusi varbût mazliet tâlâk uz priekðu savas valsts sakârtoðanâ. Te mums ir Igaunija jâiedzen. Tas, neapðaubâmi, nav koleìiâli, ja vienas puses robeþa ir sakârtota — ïoti attîstîta tehnika un profesionâli cilvçki —, bet Latvijas pusç ir cilvçku trûkums un mçs atpaliekam. Es domâju, tas nav arî labs signâls Eiropas Savienîbai, kâ mçs sakârtojam savas valsts robeþu, jo valsts robeþa noteikti ir viens no valsts pamatelementiem.

— Visas trîs Baltijas valstis virzâs uz Eiropas Savienîbu, taèu Igaunija tagad ir izvirzîjusies vai, precîzâk sakot, izvirzîta mums priekðâ. Kâ ðis faktors, jûsuprât, ietekmç abu valstu attiecîbas un Latvijas sadarbîbu ar Igauniju?

— Vçl varbût ir pâragri spriest, kâ tas ietekmç mûsu sadarbîbu. Vçl nekas neliecina, ka attiecîbas bûtu pasliktinâjuðâs vai uzlabojuðâs. Tomçr tas, ka igauòi ir tikuði tâlâk, manuprât, Latvijai ir labs dzinulis, lai mçs paskatîtos, kas igauòiem ir paveicies labâk, kas mums bûtu jâizdara lîdzvçrtîgi un varbût vçl labâk nekâ igauòiem. Ðeit nevajadzçtu stipri satraukties, ka igauòi jau ir uzaicinâti uzsâkt sarunas, bet mçs vçl îsti neuzsâkam tâs. Es domâju, Latvijas galvenâs intereses ir saistîtas ar to, lai mçs labâk sakârtotu savu valsti un lai bûtu labklâjîgâka sabiedrîba. Un tad jau mçs arî nonâksim pie Eiropas Savienîbas. ES ir mûsu mçríis, taèu tas nav jâsasniedz uz mûsu sabiedrîbas labklâjîbas rçíina. Mûsu mçríi ar Igauniju sakrît, un mçs varam tikai priecâties, ka igauòi ir uzaicinâti. Es domâju, mçs drîz vien viòus panâksim un turpat vien visi kopâ bûsim.

Jânis Ûdris,

"LV" ârpolitikas redaktors

Foto: Mâris Kaparkalçjs

Valsts prezidents

— tiekoties ar Latvijas vçstnieci Èehijâ

Vakar, 10.februârî, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikâs ar Latvijas Republikas vçstnieci Èehijâ Aiju Odiòu (attçlâ).

Vçstniece nodeva Valsts prezidentam Èehijas prezidenta Vâclava Havela sveicienus. Tikðanâs gaitâ pârrunâti jautâjumi saistîbâ ar G.Ulmaòa iespçjamo vizîti Èehijas Republikâ.

Vçstniece informçja Valsts prezidentu par plânotajâm iecerçm un darbu, kas tiek veikts Latvijas vçstniecîbâ Èehijâ, gatavojoties Latvijas Republikas proklamçðanas 80. gadu jubilejai.

Sarunâ skarta arî Èehijas un Latvijas divpusçjâ sadarbîba, pârrunâjot sadarbîbas perspektîvas un abu valstu attiecîbu aktivizçðanas iespçjas.

— atbildot Saeimas Ârlietu komisijas vadîtâjam

Valsts prezidents Guntis Ulmanis nosûtîjis atbildes vçstuli Saeimas Ârlietu komisijas vadîtâjam Andrim Rubinam sakarâ ar Ârlietu komisijas vçstulç pausto interesi par G.Ulmaòa tikðanos ar Pretapmeloðanas lîgas (Anti–Defemation League) pârstâvjiem un vadîtâjiem Òujorkâ.

Vçstulç G.Ulmanis raksta: "Vçsturiska patiesîba ir tâda, ka ir bijuði latvieði, kuri piedalîjâs genocîdâ pret ebrejiem. Patiesîba ir arî tâ, ka ðeit nav runa par Latvijas valsts politiku, jo neatkarîga Latvijas valsts vairs tobrîd nepastâvçja, un patiesîba ir arî tâ, ka bija tâdi latvieði, kuri labprâtîgi devâs ebrejiem palîgâ un slçpa viòus pie sevis. Tieði par ðo runâju ar ebreju kopienas biedriem Rîgâ pagâjuðâ gada decembrî un arî ar Pretapmeloðanas lîgas pârstâvjiem janvârî Òujorkâ."

Vçstulç Valsts prezidents dara zinâmu, ka jau tuvâkajâ laikâ plânojis tikties ar tiem latvieðiem, kuri kara gados slçpa ebrejus, tâdçjâdi mçìinot viòus glâbt no nâves. G.Ulmanis izsaka aicinâjumu arî A.Rubina kungam piedalîties ðajâ sarunâ par pagâtni.

"Ðis ir Latvijas jubilejas gads, un tas ïauj mums atskatîties uz savu pagâtni un reizç arî liek mums tiekties uz pilnîgâku un patiesu vçstures apziòu. Tas stiprinâs cilvçciskâs saites mûsu sabiedrîbâ un tâdçjâdi kopumâ visu mûsu valsti. Esmu par to pârliecinâts," raksta Valsts prezidents un aicina arî Ârlietu komisiju visiem spçkiem piedalîties ðajâ nozîmîgajâ politiíu darbâ.

— tautîbu padomes sçdç

Vakar, 10.februârî, notika tautîbu konsultatîvâs padomes sçde, kuras darba kârtîbâ bija jautâjums par 5.februârî Saeimas pieòemto likumu "Grozîjumi Latvijas Darba likumu kodeksâ". TKP aicinâja Valsts prezidentu nosûtît likumu Saeimai otrreizçjai caurlûkoðanai, jo saskata vairâkus argumentus par labu ðâdai rîcîbai. Padomes locekle Ruta Marjaða pauda uzskatu, ka atseviðíi likuma formulçjumi pieïauj plaðas interpretâcijas iespçjas un ka tikai Valsts valodas atestâcijas komisijai ir tiesîbas lemt par personas valsts valodas zinâðanu atbilstîbu kâdai no valodas pârvaldîðanas trim pakâpçm.

Gan Valsts prezidents, gan TKP pârstâvji bija vienisprâtis, ka, lai nodroðinâtu valsts valodas lietoðanu reglmantçjoðo tiesîbu normu ievçroðanu, nepiecieðama valsts valodas inspekcijas pilnvaru efektîvâka izmantoðana.

Boriss Cileviès sacîja, ka ir jâpievçrð vairâk uzmanîbas Valsts valodas atestâcijas komisiju darbam, kuras ir tieði atbildîgas par valsts valodas prasmes apliecîbu izsniegðanu. Lai novçrstu korupcijas iespçjas, vai zinâðanâm neatbilstoðas pakâpes apliecîbu izsniegðanu, stingrâk jâuzrauga to amatpersonu darbs, kuras ir tiesîgas parakstît apliecîbas.

Valsts prezidents pauda izbrînu par to, ka, Saeima, nobalsojot par likuma pieòemðanu un netieði norâdot uz likumdevçju iepriekð pieòemto normu nepilnîbu, bûtîbâ apstiprinâjusi nepamatotu pieòçmumu, ka valodas atestâcijas komisijas ir korumpçtas un ka ir pamats apðaubît lîdz ðim izsniegto apliecîbu derîgumu.

Valsts prezidenta preses dienests