Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šveice - tuvāk, ērtāk, saprotamāk. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.02.1998., Nr. 36 (1097) https://vestnesis.lv/ta/id/31468

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Turpinās Latvijas diplomātu maiņa ārvalstīs Valsts prezidents

Vēl šajā numurā

11.02.1998., Nr. 36 (1097)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ðveice — tuvâk, çrtâk, saprotamâk

Gada pirmajâs nedçïâs stâjâs spçkâ lîgums par bezvîzu reþîmu ar Ðveici

Pjers Lusiri (Pierre Luciri), Ðveices Konfederâcijas ârkârtçjais un pilnvarotais vçstnieks, — "Latvijas Vçstnesim"

SVEICIS.JPG (6511 BYTES)

— Vçstnieka kungs, kâ jûs vçrtçjat Latvijas un Ðveices attiecîbas?

— Mûsu attiecîbas ir teicamas un ïoti draudzîgas. Ðveicei un Latvijai oficiâlas attiecîbas bija jau divdesmitajos un trîsdesmitajos gados. Tâs ir divas izmçros visai lîdzîgas valstis Eiropas kartç. Abâm valstîm ir samçrâ ilga vâcu kultûras ietekme, taèu tâs tomçr ïoti atðíiras no Vâcijas, un katrai ir ïoti atðíirîga kultûra. Ðveice ar vâcu, franèu, itâïu valodu ir tradicionâli apbrînojusi valstis, kas spçj uzturçt savu nacionâlo un kultûras identitâti, piemçram, Baltijas valstis. Ðî gadsimta sâkumâ Ðveicç apmetâs daudzi latvieði. 1902. gadâ Cîrihç studçja vçlâkais Latvijas prezidents Kârlis Ulmanis. No 1906. lîdz 1920. gadam jûsu izcilie dzejnieki Rainis un Aspazija Kastanjolâ sapòoja par neatkarîgu Latviju. Ðveicç dzîvojuði daþâdi latvieði, savâ laikâ arî Augusts Kirhenðteins. Savukârt ðeit Latvijâ ðveicieðu inþenieris Þiljens Poterats (Julien Potterat) laikâ no 1908. lîdz 1912. gadam bûvçja automobiïus "Russo–Balt" uzòçmumâ.

Ðveices vçstniecîba Rîgâ tika atklâta 1992. gadâ ne tik daudz ekonomisku apsvçrumu dçï (mûsu tirdzniecîbas apjoms gan joprojâm nav liels), bet gan lai atjaunotu mûsu politiskâs attiecîbas un palîdzçtu Latvijas tautai grûtajâ pârejas periodâ no komunistiskâs sistçmas uz brîvu sabiedrîbu. Ðveices palîdzîba, kas balstâs uz valdîbas lîgumiem, kâ arî uz privâto iniciatîvu, ir fokusçta galvenokârt veselîbas aizsardzîbas jomâ (piemçram, rûpes par mâti un bçrnu, Traumatoloìijas institûta modernizâcija, atbalsts Vaivaru rehabilitâcijas centram). Esam atbalstîjuði Rîgas dzeramâ ûdens attîrîðanas projektu, kâ arî komercbanku darbinieku apmâcîbas.

— Kâ jûs iztçlojaties mûsu valstu attiecîbu nâkotni?

— Abas valstis ir uzticîgas demokrâtijas ideâliem, brîvîbai, neatkarîbai, tirgus ekonomikai. Tas nozîmç, ka mûsu valstu attiecîbu attîstîba pirmâm kârtâm ir atkarîga no mûsu cilvçku privâtâs iniciatîvas. Valdîbu loma ir atvieglot un sekmçt ðos procesus. Daudz kas jau ir izdarîts aizvadîtajos gados, un no oficiâlâs puses vairs atlicis maz darâmâ.

Es gribu atgâdinât: starp mûsu valstîm tagad pastâv bezvîzu reþîms (tas nozîmç, ka cilvçki var ierasties otrâ valstî uz trim mçneðiem bez vîzas — izòemot tiesîbas strâdât). Abas mûsu valstis ir Eiropas Padomes locekles. Tas nozîmç, ka mums ir kopîgi cilvçka tiesîbu un demokrâtijas standarti. Starp mûsu valstîm ïoti drîz tika parakstîts brîvâs tirdzniecîbas lîgums, kas pagarinâts, kopð Latvija ir EFTA (Eiropas Brîvâs tirdzniecîbas asociâcijas, kurâ ietilpst Ðveice, Lihtenðteina, Norvçìija un Islande) asociçtâ locekle ar brîvu ieeju mûsu tirgû, arî lauksaimniecîbas preèu eksportam. Mums jau ir arî lîgums par investîciju aizsardzîbu, un tagad notiek sarunas, lai noslçgtu lîgumu par dubulto neaplikðanu ar nodokïiem. Mçs gaidâm, kad Latvija iestâsies Pasaules tirdzniecîbas organizâcijâ, kur mçs bûsim ekonomiskâs sadarbîbas partneri un vienâdi ievçrosim kopîgos visas pasaules noteikumus.

Tâ nu tagad, kad valdîbas ir izdarîjuðas savu darbu, atvieglojot kontaktus, Latvijas un Ðveices cilvçkiem ir laiks atklât paðiem sev abas mûsu valstis un saskatît, kâdas iespçjas var iegût, îstenojot kopîgus projektus.

Mçs arî paredzam bûtisku apmeklçtâju plûsmas pieaugumu abos virzienos. "AirBaltic" jau veic lidojumus starp Latviju un Ðveici. Latvijas Nacionâlais simfoniskais oríestris un Rîgas baleta trupa jau ir uzstâjuðies Ðveicç, mûsu valstî atkal mâcâs Latvijas studenti. Mums ir arî daþâdi kontakti zinâtnes, medicînas, sporta, politikas, militârajâ un arî tûrisma jomâ — aizvien vairâk cilvçku tagad izmanto iespçju apbrînot otras valsts brîniðío dabu un iepazît citus cilvçkus. Kâ redzams, mûsu kontakti nebût nav ierobeþoti tikai ar tirdzniecîbu un finansu jomu.

— Kâ esat apmierinâts ar savas vçstniecîbas darba apstâkïiem Rîgâ?

— Mûsu vçstniecîbai ir patieðâm labi darba apstâkïi. Ir ïoti patîkami sadarboties ar Ârlietu ministriju, taèu nav grûti saprasties arî ar citâm valsts iestâdçm. Un arî izbraucot uz jebkuru vietu ârpus Rîgas, mçs jûtamies patieðâm gaidîti. Mums jau no paða sâkuma ir çrtas biroja telpas Pasaules tirdzniecîbas centrâ ar lielisku skatu uz mûþam mainîgajâm debesîm un vecajiem Rîgas parku kokiem, kâ arî uz atjaunotajâm Elizabetes ielas celtnçm. Kopð pçrnâ gada man ir brîniðíîga rezidence vçsturiskajâ Meþaparka rajonâ.

— Vai jûs varçtu pastâstît "Latvijas Vçstneða" lasîtâjiem arî par sevi! Kâ jûs kïuvât diplomâts, kâda ir jûsu lîdzðinçjâ darba pieredze? Kas jûs interesç ârpus darba?

— Par profesionâlu diplomâtu es kïuvu pirms 25 gadiem, izturot oficiâlu Ârlietu ministrijas konkursu. Taèu jau pirms tam es biju daudz ceïojis pa pasauli. Diplomâtiskajâ darbâ esmu strâdâjis Vâcijâ, Turcijâ, Polijâ un Austrijâ. Man ir arî darba pieredze ANO sistçmâ Òujorkâ, Þençva un Parîzç (UNESCO). Bûtisku savas diplomâta karjeras laika daïu esmu nostrâdâjis arî Ârlietu ministrijâ Bernç.

Tâ kâ diplomâtiskajâ darbâ iznâk ïoti daudz sarunâties ar cilvçkiem, tad vaïasbrîþos man patîk atpûsties, darot ko pavisam citu. Piemçram, man patîk lasît vai pastaigâties lauku klusumâ. Patîk arî klausîties mûziku. Rîga ðiem vaïaspriekiem ir ïoti piemçrota vieta.

— Visbeidzot, kâ jûs pats jûtaties mûsu valstî?

— Situâcija jûsu valstî strauji mainâs, un ir profesionâli interesanti to vçrot. Ðeit gan joprojâm vçl ir daudz lietu, ko man nav viegli saprast, tâ ka manî joprojâm ir dzîva interese saprast visus ðeit notiekoðos procesus. Es ðeit esmu patieðâm laimîgs un ar prieku izbaudîðu savu darba laiku Rîgâ, cik nu ilgs tas bûs.

— Paldies par interviju, vçstnieka kungs!

Jânis Ûdris,

"LV" ârpolitikas redaktors

Foto: Mâris Kaparkalçjs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!