Mežā dzimis, mežā audzis, katrā mājā atrodams

Lielākā bērza finiera ražotne ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē atrodas Rīgā, Bolderājā

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidija izbraukuma sēdē: prof., Dr. habil. sc. ing. Henns Tuherms, LLMZA prezidente, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle prof., Dr. habil. oec. Baiba Rivža un LLMZA viceprezidents prof., Dr. med. vet., Dr. habil. agr. Aleksandrs Jemeļjanovs

bērza finiera cehā: "Lignuma" direktors Juris Matvejs, LLMZA prezidente Baiba Rivža un "Latvijas finiera" prezidents Juris Biķis Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vienubrīd jau šķita — cilvēce XXI gadsimtā ieripos pa plastmasas un citu mākslīgo materiālu sliedēm. Tad sekoja apjauta, ka visapkārt tomēr nav nekā labāka par dabisko, par dabas radīto, kas reizēm varbūt nedaudz uzlabots. Šāds dabas un cilvēka prāta bērns ir arī saplāksnis. Tas tagad tiešām atrodams vai katrā mūsdienu mājā.

Bet ne katrs zina, kur meklējama patlaban pasaulē lielākā bērza saplākšņu rūpnīca. No Latvijas galvaspilsētas centra tālu nav jābrauc. Līdz Bolderājai. Tur izvietojusies akciju sabiedrības "Latvijas finieris" sastāvdaļa — "Lignums", kas gadā saražo 100 000 kubikmetru saplākšņu no bērza koksnes.

Rīgas saplākšņa sākumi rodami uzņēmumā "Latvijas bērzs" — tas dibināts 1873. gadā un aiz Tallinas finiera kombināta ir otra vecākā saplākšņa ražotne pasaulē. Tā vismaz teikts rakstos. Skaidrības labad gan jāpiebilst, ka "Latvijas bērza" sākotnē tur darināja skolas tāfeles un namdaru zīmuļus, bet hidraulisko presi uzstādīja un saplākšņu ražošanu rūpnīcā sāka 1909. gadā.

Latvijas saplākšņa ražotāji pirms Otrā pasaules kara savos uzņēmumos nodarbināja 3000 strādājošo un gadā saražoja 83 000 kubikmetru saplākšņa. PSRS okupācijas gados Latvijā pārsvarā tapa zemas kvalitātes saplākšņi no ievestiem apaļkokiem. 1991. gadā, atjaunojoties Latvijas valstij, nācās atjaunot arī no vietējā bērza ražotā saplākšņa kādreizējo slavu. Nu tas daļēji izdarīts. Akciju sabiedrības "Latvijas finieris" uzņēmumos vien strādā vairāk nekā 2500 darbinieku, viņu saražotā produkcija aizvien plašāk iekaro pasaules attīstītāko valstu tirgu.

Sasniegtā pamats ir ne tikai mūsdienīgi darbgaldi un sakārtota ražošana, bet arī gudri un prasmīgi darbinieki, kas savā arodā prot likt lietā jaunākās zinātnes atziņas.

Kā šo saikni starp rūpniecību, zinātni un izglītību vēl pilnveidot? Par to Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidijs sprieda izbraukuma sēdē akciju sabiedrībā "Latvijas finieris".

Ar akciju sabiedrības darbu un nākotnē iecerēto iepazīstināja tās prezidents Juris Biķis:

— Kā jau zināt, saplākšņa ražošanā Latvijā ir senas un labas tradīcijas. Kamēr mums bija pagrimuma periods, tās pārņēma skandināvi, bet tagad diezgan varonīgi cenšamies atkarot savu slavu. 90 procentus savas produkcijas eksportējam.

Kad 1992. gadā dzima akciju sabiedrība "Latvijas finieris", visi, kam bija kaut mazākā vēlēšanās, tika uzaicināti būt par akcionāriem. Tagad mēs tādi esam kādi 350. Kontrolpaketes nav nevienam. Paši esam darbinieki un arī akcionāri. Savulaik ir bijušas ļoti intensīvas sarunas ar somu koncerniem, bet kopīgu valodu neesam atraduši, jo mūs arvien ir gribējuši novērtēt par zemu.

Varbūt arī tas ir ietekmējis to, ka mēs meklējam kopīgu valodu ar mežiniekiem. Mēs nevarēsim strādāt, ja nebūsim stabili partneri ar tiem, kas audzē kokus, un nesapratīsim viņu terminus vai varbūt pat žargonu. Jo bērzs aug visos mežos visā Latvijā. Tāpēc mums dzīve spiež domāt par kompleksu pieeju koksnes izmantošanā. Jo ritms ir ļoti straujš. Un vajadzīga stabilitāte. Tagad mēs dienā pārstrādājam 1600 kubikmetru koksnes. Ar tādiem apjomiem nekādi uzkrājumi neglābj. Ir vajadzīga ražotāju ķēde, sadarbība. Tas arī noteic, ka cenšamies veidot lielākus kompleksus, apvienojot arī mežu izstrādi un lauksaimniecības zemju apstādīšanu.

Mazliet par saplāksni. Ražojam izstrādājumu, kas pasaulē ir ļoti populārs. Kopīgajā pasaules tirgū mūsu daļa ir tikai 0,2 procenti, bet bērza saplākšņa tirgū Eiropā mūsu daļa jau ir stipri liela: Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā mēs jau ietekmējam visu tirgus procesu — strādājam vienā ritmā un izjūtam gan Rietumu tirgus bēdas, gan priekus.

Viss saražotais ir marķēts tikai ar mūsu vārdu. Lielākais konkurents bērza saplākšņa ražošanā varētu būt Krievija. Skandināvi vairāk darina jauktu produkciju — saplākšņa ārējās kārtas veido bērzs, bet vidū ir skuju koki.

Izejmateriāli. Audžu vecums ir tāds, ka tuvākajos gados bērza koksnes tirgū būs pat vairāk. Bet pēc gadiem divdesmit trīsdesmit gaidāms diezgan straujš jaunaudžu kritums — kad izies no aprites jaunaudzes, kur kara laikā nocirta labākos skujkokus vai pameta lauksaimniecības zemes. Tāpēc cenšamies rādīt piemēru apmežošanā, lai atjaunotu bērza audžu proporcijas.

Tā kā ir gaidāmas sarunas ar Eiropas Savienību par zināmu lauksaimniecības ierobežošanu, bet lapu koki lauksaimniecības zemēs aug labāk, tad mūsu nākotnes attīstības programmai vajadzētu izdoties. Ar šiem jautājumiem nopietni nodarbojas arī meža zinātnieki, protams, neaizmirstot vides aizsardzības jautājumus.

Manuprāt, lielākā problēma Latvijas kokrūpniekiem un arī mežu izmantotājiem ir tā, ka jau vēsturiski nav sabalansēts resursu izmantošanas komplekss un daļa no koksnes tiek uzskatīta par atliekām. Manuprāt, tas ir noziedzīgs nosaukums, jo kokam atlieku vispār nedrīkstētu būt. Katra koka daļa ir kaut kam simtprocentīgi vērtīga izejviela. (Par šo problēmu Juris Biķis ir apsolījies sagatavot rakstu "LV".)

Apspriedes tālākajā gaitā Dr. habil. sc. ing. prof. Henns Tuherms dalījās pārdomās par zinātniskā potenciāla izmantošanu meža produkcijas konkurētspējas palielināšanā.

Prezidijs arī apsprieda līguma projektu par sadarbību starp akciju sabiedrību "Latvijas finieris" un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāti.

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors

Pārrunājot sadarbības iespējas: Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža, prof., Dr. habil. sc. ing. Henns Tuherms un akciju sabiedrības "Latvijas finieris" prezidents Juris Biķis Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
	Pie gatavās produkcijas: Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta Izglītības un zinātnes nodaļas vadītāja vietniece Ilze Slokenberga un Baiba Rivža