Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par tiesību normu tulkošanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.02.1998., Nr. 36 (1097) https://vestnesis.lv/ta/id/31474

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pateicība mūzikas pedagogiem

Vēl šajā numurā

11.02.1998., Nr. 36 (1097)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

viedokli

Par tiesîbu normu tulkoðanu

Ar jurista skatu savâ kriminâltiesîbu nozarç

Dr.habil.iur., prof. ULDIS KRASTIÒÐ, LU Juridiskâs fakultâtes Kriminâltiesisko zinâtòu katedras vadîtâjs, — "Latvijas Vçstnesim"

Kriminâltiesîbu norma kriminâllikumâ ir uzbûvçta pçc iespçjas koncentrçtâkâ formulçjumâ, mçìinot tomçr kriminâllikuma panta vai panta daïas dispozîcijâ ietvert visbûtiskâkâs konkrçtâ nozieguma sastâva pazîmes. Tâda tiesîbu normas izklâsta "ekonomija" bieþi vien rada vajadzîbu atklât tâs satura jçgu, íeroties pie tiesîbu normas iztulkoðanas ar tiesîbu teorijas zinâtnç izstrâdâtâm metodçm (paòçmieniem), jo ne vienmçr likumdevçja doma likuma normâ ir pietiekami nepârprotami izteikta, un lîdz ar to tajâ ietverto jçdzienu, terminu, atseviðíu vârdu jçga nav skaidri saprotama. Likuma neskaidrîba apgrûtina tâ jçgas izpratni ne tikai tiem, kam tas jâpilda, bet daþreiz rada atðíirîgu normas piemçroðanu tiesîbaizsardzîbas institûciju darbîbâ.

Runâjot par kriminâllikumu, jâatzîst, ka pçdçjos gados, izdarot daudzos Latvijas Kriminâlkodeksa (turpmâk — LKK) normu grozîjumus un papildinâjumus, ne vienmçr likumdevçjam (Saeimai) izdevies pietiekami skaidri panta vai tâs daïas dispozîcijâ izteikt domâtâ jçgu. Pati Saeima, kad tâ likumu pieòçmusi, nekâdus skaidrojumus par likuma satura jçgu saskaòâ ar spçkâ esoðajiem likumiem dot vairs nav tiesîga. Tad nu atliek vien juristiem — zinâtniekiem un praktiskajiem darbiniekiem — íerties pie tiesîbu normu satura noskaidroðanas, tâs iztulkojot. Pçdçjâ laikâ tiesîbu normu iztulkoðanu apzîmç ar normu interpretâciju (no latîòu vârda interpretatio — skaidrojums, jçgas atklâðana).

Tâlâk izteikðu savu viedokli par neskaidrîbâm daþu Kriminâlkodeksa pantu dispozîciju izpratnç, kas radîjuðas uzskatu daþâdîbu juristu vidû. Bet likums visiem ir viens, un tikai tâ pareiza izpratne un piemçroðana nodroðina tâdu paðu nodarîjumu vienâdu kvalifikâciju un taisnîgu atbildîbu vainîgajam par izdarîto.

LKK 73.panta 1.daïâ noteikta kriminâlatbildîba par kontrabandu, tas ir, par preèu vai citu vçrtîbu nelikumîgu pârvietoðanu pâri Latvijas Republikas muitas robeþai, apejot muitas kontroli vai noslçpjot no ðâdas kontroles, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, ja nelikumîba izdarîta lielâ apmçrâ.

Tas ir kriminâlsodâmas kontrabandas pamatsastâvs. Latvijas Republikas Augstâkâs tiesas plçnums 1993.gada 1.marta lçmumâ "Par kontrabandas apmçru noteikðanu, izskatot kriminâllietas apsûdzîbâ pçc Latvijas Kriminâlkodeksa 73.panta" izskaidrojis, ka par kontrabandu, kas izdarîta lielâ apmçrâ, uzskatâma tâda preèu vai citu vçrtîbu pârvietoðana pâri muitas robeþai, ja kontrabandas priekðmetu vçrtîba uz nozieguma izdarîðanas brîdi ir piecdesmit un vairâk valdîbas noteiktâs minimâlâs mçneðalgas likmes.

Ja kontrabandas priekðmetu vçrtîba nesasniedz lielu apmçru, paredzçta administratîvâ atbildîba.

LKK 73.panta 2.daïa 1995.gada 21.septembra likuma redakcijâ tika izteikta ðâdâ veidâ: par kontrabandu, ja to izdarîjusi personu grupa pçc iepriekðçjas vienoðanâs, kâ arî par narkotisko, psihotropo vai indîgu vielu vai stratçìiskas nozîmes preèu, produkcijas vai tehnoloìijas kontrabandu.

Te jau rodas pirmâ neskaidrîba. Par kâdu kontrabandu — kriminâlsodâmu vai administratîvi sodâmu — ir runa saistîbâ ar kvalificçjoðo pazîmi — ja to izdarîjusi personu grupa pçc iepriekðçjas vienoðanâs? Juristu viedokïi dalâs.Vieni uzskata, ka ðî kvalificçjoðâ pazîme attiecinâma uz jebkuru kontrabandas gadîjumu neatkarîgi no kontrabandas priekðmetu kopçjâs vçrtîbas, citi — ka grupas pazîme jâattiecina tikai uz kriminâlsodâmu kontrabandu, par kuru kriminâlatbildîba paredzçta 73.panta 1.daïâ.

Domâju, ka atbildi rast varçtu palîdzçt kâds no tiesîbu normas iztulkoðanas paòçmieniem. Tâ varçtu bût sistemâtiskâ tiesîbu normas iztulkoðanas metode, kuras pamatâ ir normu savstarpçjo sakarîbu ievçroðana, aplûkojot tâs noteiktâ tiesîbu sistçmâ, iztirzâjamâ gadîjumâ tajâ paðâ likumâ — Kriminâlkodeksâ.

Palûkosimies, kâdâ saistîbâ Kriminâlkodeksa normâs nozieguma pazîme — grupa pçc iepriekðçjas vienoðanâs — tiek izmantota. Visos gadîjumos, kad ðî pazîme seko aiz konkrçta nozieguma pamatsastâva, tâ attiecas uz pamatsastâvâ formulçtajâm darbîbâm (nodarîjumu). Tâtad panta sâkumâ tiek definçts pamatsastâvs un turpmâkajâ panta daïâ seko kvalificçjoðâ pazîme — ja to izdarîjusi personu grupa (piemçram, mantiskajos noziegumos, noziegumos pret personu u.c.).

Tâds kriminâltiesîbu normas uzbûves standarts kriminâllikumâ, balstoties uz sistemâtisko tiesîbu normas iztulkoðanas paòçmienu, dod man pamatu izteikt viedokli, ka arî LKK 73.panta 2.daïâ iekïautâ kontrabandu kvalificçjoðâ pazîme — ja to izdarîjusi personu grupa — attiecinâma vienîgi uz kriminâlsodâmu kontrabandu, kuras formulçjums dots tâ paða panta 1.daïâ — ja kontrabanda izdarîta lielâ apmçrâ.

Arî no taisnîguma viedokïa diezin vai pareizi bûtu notiesât ar tik bargu sodu, kâds paredzçts 73.panta 2.daïas sankcijâ, ja divas personas reizç pârgâjuðas robeþu, neatïauti lîdzi paòemot nelielas vçrtîbas priekðmetus.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!