Ministru kabineta rīkojums Nr. 268

Rīgā 2020. gada 14. maijā (prot. Nr. 32 22. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā"

1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) 3. sadaļā ietverto 1. risinājumu.

2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nodrošināt līdzdalības budžeta ieviešanu atbilstoši konceptuālajā ziņojumā ietvertajam 1. risinājumam, nosakot līdzdalības budžeta ieviešanas un īstenošanas regulējumu Vietējo pašvaldību likumā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

(Ministru kabineta
2020. gada 14. maija
rīkojums Nr. 268)

Konceptuālais ziņojums "Par līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā"

Saturs

1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

2. Situācijas izklāsts

2.1. Līdzdalības budžeta ieviešanas piemēri Latvijā

2.2. Līdzdalības budžeta piemēri ārvalstīs

2.2.1. Portugāles piemērs – līdzdalības budžets nacionālā mērogā

2.2.2. Portugāles piemērs – līdzdalības budžets pašvaldības mērogā

2.2.3. Igaunijas piemērs

2.2.4. Polijas piemērs

3. Risinājumi līdzdalības budžeta ieviešanai Latvijā un to izvērtējums

4. Līdzdalības budžeta ieviešanas modelis Latvijā

4.1. Līdzdalības budžeta mērogs, finansējuma apjoms un tematiskie virzieni

4.2. Projektu atlase un īstenošana

4.3. Informāciju tehnoloģiju rīks balsošanai

4.4. Līdzdalības budžeta īstenošanas uzraudzība un pašvaldību kapacitāte

5. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums "Par līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) tiek izstrādāts saskaņā ar 2019. gada 23. janvārī apstiprinātās valdības deklarācijas "Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību" (turpmāk – valdības deklarācija) 227. punktu "Ar valsts finansējuma atbalstu ieviesīsim izmēģinājumprojektu (pilotprojektu) – "līdzdalības budžets", ļaujot atsevišķu pašvaldību iedzīvotājiem nepastarpināti izlemt par pašvaldības finansējuma sadales prioritātēm" un saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra rīkojumu Nr. 587 "Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" apstiprinātajās Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (turpmāk – RPP) ietverto B.3.6. uzdevumu "Plašākas sabiedrības iesaiste reģionālās politikas mērķu sasniegšanā", kas paredz izmaiņu normatīvajos aktos veikšanu līdzdalības budžeta ieviešanai Latvijā, tai skaitā definējot pamatnosacījumus līdzdalības budžeta mehānismam un veicot metodisku atbalstu (izglītojošas un motivējošas aktivitātes) pašvaldībām un vietējām kopienām līdzdalības budžeta ieviešanā. Tāpat atbalsts līdzdalības budžeta ieviešanai pausts 2020. gada 11. februārī Ministru kabinetā apstiprinātajā Latvijas Ceturtajā nacionālās atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2020.–2021. gadam. Rīcības plāna 4. apņemšanās "Atvērtā pārvaldība pašvaldībās" ir iekļauts pasākums "Atvērto pašvaldību kustība", kas paredz aicināt pašvaldības īstenot atvērtās pārvaldības pasākumus, t.sk. īstenot līdzdalības budžetu.

Līdzdalības budžets (angl. participatory budgeting) ir demokrātisks process, kas sniedz iespēju iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības vai valsts budžeta. Pašlaik, līdzdalības budžets tiek īstenots vairāk nekā 1 000 pašvaldībās dažādās pasaules valstīs^{1 2}, taču īstenošanas formas ir ļoti atšķirīgas – dažviet līdzdalības budžets tiek īstenots valstiskā mērogā un budžets var sasniegt vairākus miljonus euro, bet citviet tas var notikt nelielu apkaimju vai ciemu mērogā ar dažu tūkstošu euro lielu budžetu. Tomēr būtiskākais ieguvums no līdzdalības budžeta ir tāds, ka tas ne tikai palīdz veicināt tiešās demokrātijas vērtības, bet tas ir arī veids, kā iesaistīt cilvēkus lēmumu pieņemšanas procesā. Līdzdalības budžets palīdz iesaistīt sabiedrību jau problēmas definēšanas stadijā, kā arī palīdz iedzīvotājiem pašiem piemeklēt, viņuprāt, piemērotāko risinājumu konkrētai problēmai, tādējādi stiprinot pilsonisko sabiedrību. Vienlaikus, modernizējoties valsts pārvaldei, tā ir iespēja informēt un izglītot iedzīvotājus par pašvaldības darbību, tās budžeta plānošanu un provizoriskajām izmaksām. Tāpat tā ir iespēja izglītot iedzīvotājus par projektu sagatavošanu un kopumā uzlabot iedzīvotāju piederības sajūtu konkrētai kopienai, ciemam vai pašvaldībai, sekmējot arī iedzīvotāju ieinteresētību maksāt nodokļus.

Līdzdalības budžeta īstenošana sastāv no pieciem konkrēti noteiktiem posmiem. Pirmkārt, tiek izveidots līdzdalības budžeta īstenošanas modelis, kurā tiek noteikts tas, kāds būs līdzdalības budžetam pieejamais finansējuma apjoms un kādi būs īstenošanas noteikumi (piemēram, kā norisināsies ideju iesniegšana un balsošana par idejām, kas drīkst balsot u.tml.). Viss iepriekš minētais tiek atrunāts pašvaldības sagatavotā līdzdalības budžeta īstenošanas nolikumā. Modeļa veidošanas posmā ir ieteicams iespējami daudz iesaistīt dažādas nevalstiskās organizācijas, biedrības un nodibinājumus (turpmāk – NVO) un konkrētās pašvaldības iedzīvotājus. Otrkārt, ir jānodrošina vienotas informācijas platformas izveide (piemēram, izveidojot atsevišķu sadaļu pašvaldības mājaslapā vai veidojot nacionāla līmeņa platformu), tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem iespēju iesaistīties līdzdalības budžeta procesā, iesniedzot idejas un balsojot par tām. Vienlaikus ir jānodrošina iespēja iedzīvotājiem balsot par idejām gan klātienē, gan tiešsaistē. Treškārt, pašvaldībai ir jānodrošina iesniegto ideju izvērtēšana. Ceturtkārt, ir jānodrošina balsošanas rezultātu apkopošana īpaši caurskatāmā veidā un jānodrošina arī komunikācija ar idejas iesniedzēju, skaidrojot, kādēļ ideja tiek vai netiek apstiprināta. Piektkārt, ir jānodrošina uzvarējušo ideju īstenošana un pēc tam arī uzturēšana. Svarīgs nosacījums veiksmīgai līdzdalības budžeta īstenošanai ir skaidra procesa definēšana un caurskatāmības nodrošināšana.³

Konceptuālajā ziņojumā tiek sniegta informācija par minēto posmu ieviešanas iespējām Latvijā, balstoties uz ārvalstu praksi un Rīgas pilsētas pieredzi, definējot priekšlikumu līdzdalības budžeta ieviešanai Latvijā, t.i., nosakot, ka pašvaldībām ir tiesības (brīvprātīgi) īstenot līdzdalības budžetu, vienlaikus panākot, ka ilgtermiņā visas pašvaldības īsteno līdzdalības budžetu, ieviešot konceptuālajā ziņojumā piedāvāto līdzdalības budžeta ieviešanas modeli.

RPP mērķi un rīcības virzieni, t.sk. iecere par līdzdalības budžeta ieviešanu, 2019. gada martā – maijā tika apspriesti piecos reģionālajos semināros Alūksnē, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē un Siguldā. Semināros kopumā piedalījās 428 dalībnieki, t.sk. 238 pārstāvji no pašvaldībām, 29 – no plānošanas reģioniem, 102 – no teritoriju attīstībā iesaistītajām ministrijām un citām nacionālā līmeņa iestādēm, 59 – no citām organizācijām (nevalstiskās organizācijas), uzņēmēji, augstskolas u.c.)². Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) pārstāvji piedalījušies arī Latvijas Lauku foruma organizētajā Latvijas Lauku kopienu parlamentā, 2019. gada jūnijā, kur arī tika atbalstīta iecere par līdzdalības budžeta ieviešanu. Tāpat par līdzdalības budžeta ieviešanas principiem un iespējamajiem īstenošanas mehānismiem tika diskutēts INTERREG Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2014.–2020. gadam projekta "Coast4us – Piekraste mums" ietvaros. Četru semināru – diskusiju cikls norisinājās 2019. gada oktobrī un novembrī – Koknesē, Druvienā, Engurē un Alsungā. Semināros - diskusijās piedalījās pārstāvji gan no pašvaldībām, gan no nevalstiskā sektora.

2. Situācijas izklāsts

Nepieciešamība nodrošināt sabiedrības līdzdalību ir noteikta Attīstības plānošanas sistēmas likumā un Ministru kabineta noteikumos par sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas procesā⁴, un sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā ir viena no demokrātiskas valsts pamatvērtībām. Tomēr esošā sabiedrības līdzdalības situācija Latvijā nav pietiekami laba. Domnīcas Providus publikācijā "Pārskats par iedzīvotāju iesaistes piemēriem Latvijas pašvaldībās"⁵ minēts, ka pašvaldības Latvijā saskaras ar ievērojamu iedzīvotāju pasivitātes problēmu. Ņemot vērā, ka tādās sabiedrības iesaistes formās kā sapulces un iedzīvotāju konkursi piedalās ierobežots cilvēku loks un pārējie iedzīvotāji ir grūti sasniedzami, pašvaldības mēdz būt piesardzīgas jaunu iedzīvotāju iesaistes formu meklēšanā. Tomēr iedzīvotāju iesaiste un aktivizēšana ir ilgtermiņa process, kurā viens no būtiskiem veiksmes priekšnosacījumiem ir uzticības veidošana starp pašvaldību un iedzīvotājiem – abām pusēm ir jāizjūt tas, ka viņu iesaistei ir jēga un ka tā tiek novērtēta.

Tāpat 2018. gadā Valsts kanceleja sadarbībā ar NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi veica divas aptaujas par sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu darbā (skat. 1. att.). Aptauju rezultātā tika secināts, ka būtisks šķērslis līdzdalībai ir iedzīvotāju neticība savām spējām ietekmēt sociālos un politiskos procesus, jo no valsts un pašvaldību institūcijām netiek saņemta atgriezeniskā saite pietiekamā apmērā. Tāpat secināts, ka sabiedrības lielākā vēlme ir pēc pašu iniciatīvas informēt valsts vai pašvaldības iestādes par savām idejām un priekšlikumiem kādai konkrētai problēmai, kurai vēl nav risinājuma. Līdz ar to tiek norādīts, ka abām pusēm ir jāveicina sadarbība jau agrīnā stadijā, piemēram, kad dokuments vēl nav izstrādāts.⁶

1. att. "Kurā posmā nākotnē stiprināt sabiedrības līdzdalību?"⁷

Zems sabiedrības līdzdalības līmenis ir novērojams arī vispopulārākajās sabiedrības līdzdalības formās – Latvijas Republikas Saeimas (turpmāk – Saeima) un pašvaldību vēlēšanās. Kā zināms, 13. Saeimas vēlēšanās (2018. gads) piedalījās 54,6%⁸ balsstiesīgo, savukārt 2017. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās 50,39%⁹ balsstiesīgo. Lai arī pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījās procentuāli vairāk cilvēku nekā pēdējās pašvaldību vēlēšanās, līdzdalībai Saeimas vēlēšanās pēdējo gadu laikā ir bijusi tendence samazināties, taču 2017. gada pašvaldību vēlēšanās līdzdalība ir nedaudz pieaugusi. Viens no būtiskākajiem iemesliem zemajai līdzdalībai ir sabiedrībā valdošais uzskats par to, ka sabiedrība nav spējīga ietekmēt sociālos un politiskos procesus. Taču vēl viens būtisks iemesls zemajai līdzdalībai ir sabiedrības uzticības līmenis valsts pārvaldei.

Kā liecina Eiropas Komisijas veiktās aptaujas "Eurobarometer 92 – Autumn 2019" dati par sabiedrības uzticību dažādām institūcijām, Latvijā visaugstākā sabiedrības uzticība ir pašvaldībām (skat. 2. attēlu), kurām uzticību pauda 49% (2018. gadā – 51%) aptaujāto. Valdībai uzticību pauda 28% (2018. gadā – 31%), savukārt, parlamentam – 19% (2018. gadā – 20%).^{10 11} Sabiedrības uzticības līmenim ir arī būtiska ietekme uz sabiedrības aktivitāti un vēlmi līdzdarboties konkrētajā līmenī.

2. att. "Sabiedrības uzticības līmenis Latvijas institūcijām"

Tomēr, neraugoties uz salīdzinoši augsto sabiedrības uzticības līmeni pašvaldībām, iedzīvotāji pauž nepieciešamību pēc lielākas sadarbības ar pašvaldību. Līdz ar to, līdzdalības budžets ir viena no iespējām, kā veicināt sabiedrības līdzdalību pašvaldību darbībā.

Ja līdzdalības budžets tiek īstenots veiksmīgi, tad, pirmkārt, tas nodrošinās, ka pašvaldība un iedzīvotāji sadarbojas agrīnā stadijā. Iedzīvotājs būs tas, kurš piedāvās risinājumu kādai sev, savai kopienai (apkaimei, ciemam) vai teritorijai nozīmīgai problēmai. Otrkārt, tas mazinās iedzīvotājos sajūtu par to, ka pašvaldība nesniedz pietiekamu atgriezenisko saiti, jo pašvaldībai, kas īsteno līdzdalības budžetu ir jānodrošina komunikācija ar katru projekta idejas iesniedzēju, lai skaidrotu to, kādēļ ideja tika vai netika apstiprināta. Tāpat, ja idejai būs nepieciešami kādi labojumi, tas tiktu saskaņots ar projekta idejas iesniedzēju, tādējādi nodrošinot to, ka tā joprojām ir iedzīvotāja ideja. Savukārt, pašvaldība palīdz iedzīvotāja ideju uzlabot, tādējādi, radot abu pušu veiksmīgu sadarbību. Treškārt, caurskatāmība, ko veicina līdzdalības budžeta ieviešana, ir iespēja turpināt uzlabot sabiedrības uzticību pašvaldībām, potenciāli uzlabojot arī uzticību valdībai, Saeimai un valsts pārvaldei kopumā. Vienlaikus, līdzdalības budžets ir iespēja uzlabot arī iedzīvotāju zināšanas par to, kādas ir pašvaldības funkcijas un kā norisinās dažādi procesi pašvaldībā. Ņemot vērā, ka informācijai par visām iesniegtajām idejām ir jābūt publiski pieejamai, tas veicinās iedzīvotāju informētību par to, cik daudz izmaksā kāds konkrēts projekts pašvaldībā, piemēram, apgaismojuma vai šūpoļu izvietošana. Informētības rezultātā mazināsies iedzīvotāju skepse un kritika pret pašvaldības darbu un tiks veicināta sapratne par to, kādēļ pašvaldība kādu konkrētu problēmu, iespējams, nespēj risināt.

Ņemot vērā, ka arvien būtiska problēma Latvijā ir arī ēnu ekonomika, līdzdalības budžeta ieviešana pašvaldībā var kļūt par motivāciju iedzīvotājiem maksāt nodokļus. Kā liecina jaunākais Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (turpmāk – SSE Riga) Ēnu ekonomikas indekss, ēnu ekonomika 2018. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaugusi par 2,2 procentpunktiem (skat. 3. att.) un 2018. gadā ēnu ekonomikas apmērs ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2012. gada. Tāpt, Latvijas Universitātes un Latvijas Republikas tiesībsarga pētījuma ietvarostika veikta iedzīvotāju aptauja "Par iedzīvotāju informētību, zināšanām un attieksmi par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu", uz kuras pamata tika secināts, ka tikai 18% respondentu uzskata valsts noteiktos nodokļu atvieglojumus nodarbinātajiem par motivējošiem veikt nodokļu maksājums, tomēr 68% respondentu uzskata, ka sistēma nemotivē maksāt nodokļus.¹² Ņemot vērā, ka lielu daļu pašvaldību ieņēmumu veido ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tas katram pašvaldības teritorijā deklarētajam iedzīvotājam, dotu iespēju novirzīt savu nodokļu iemaksu daļu sev un savu domubiedru svarīgas problēmas risināšanai.

3. att. Ēnu ekonomikas indekss (% no IKP)¹³

Pasaules Banka ir secinājusi, ka uzlabotā caurredzamība un atbildība, ko pašvaldībā veicina līdzdalības budžeta ieviešana, var palīdzēt mazināt korupciju un darbošanos šauru interešu lokā.¹⁴ Iedzīvotājiem ir svarīgi izprast lēmumu pieņemšanas procesu un redzēt tā soļus, radot pārliecību par godīgu un taisnīgu lēmumu pieņemšanu.

2.1. Līdzdalības budžeta ieviešanas piemēri Latvijā

Līdzdalības budžeta koncepts arvien lielāku popularitāti iegūst arī Latvijā. 2019. gadā Latvijā, Rīgā tika īstenots pirmais līdzdalības budžeta pilotprojekts. Pilotprojekta īstenošana ir Rīgas Apkaimju alianses (turpmāk – RAA) iniciatīva, kuru realizēja Rīgas dome (turpmāk – RD) – pilotprojekts ir RAA un RD sadarbībā tapis rezultāts. Rīgas gadījums ir atšķirīgs no citiem gadījumiem ar to, ka līdzdalības budžeta ieviešanu ierosināja NVO, nevis pati pašvaldība.

Rīgas pilotprojekta ietvaros sākotnēji RAA un RD departamentu pārstāvji izstrādāja nolikumu, kurā tika noteikts, ka projekta idejas iesniedzējs var būt Rīgas apkaimju biedrības. Tāpat nolikumā tika noteikts tas, ka, lai idejai tiktu piešķirts finansējums, tai ir jāatbilst diviem kritērijiem: pirmkārt, projekta realizēšanas vietai ir jābūt sabiedrībai pieejamai, publiskā lietošanā esošai, pašvaldībai piederošai vai piekrītošai publiskajai ārtelpai, otrkārt, projektam jābūt saistītam ar apkaimes infrastruktūras uzlabošanu, kam konstatējama paliekoša un sabiedriski nozīmīga vērtība. Savukārt, projekta pieteikumu veidoja šādi dokumenti: aizpildīta un parakstīta pieteikuma veidlapa; dokumenti, kas apliecina iesniedzēja vai tā pilnvarotas personas tiesības rīkoties iesniedzēja vārdā; projekta skice (norādāmi visi projekta būtisko elementu izmēri cm un tā izvietojums uz zemesgabala robežu plānā vai izdrukas no www.topografija.lv). Projekta idejas tika pieņemtas līdz 2019. gada 1. jūnija plkst. 9.00. Projekta pieteikumu varēja iesniegt gan elektroniski, gan klātienē RD Apmeklētāju pieņemšanas centrā.¹⁵

Pēc tam idejas nonāca izvērtēšanā pie vērtēšanas komisijas, kurā piedalījās RAA valdes locekļi, kā arī atbildīgie darbinieki no vairākiem RD departamentiem. Kopumā tika iesniegtas 34 idejas, no kurām, pēc to izvērtēšanas, 14 idejas tika nodotas balsošanai iedzīvotājiem. Balsošana norisinājās no 2019. gada 19. augusta līdz 19. septembrim, un balsot varēja iedzīvotāji sākot no 16 gadu vecuma gan elektroniski (autorizējoties caur internetbanku), gan klātienē RD Apmeklētāju pieņemšanas centrā. 2019. gadā balsošanā piedalījās apmēram 10 000 iedzīvotāju. Uzvarējušās idejas īstenos pašvaldība par budžeta līdzekļiem¹⁶. Rīgā 2019. gadā līdzdalības budžetam atvēlētais finansējums bija 500 000 euro, vienlaikus viena projekta summa nedrīkstēja pārsniegt 100 000 euro.¹⁷

Tomēr, pēc pirmā gada secināms, ka iesniegtās projektu idejas ir atšķirīgas gan pēc to mēroga, izmaksām un arī veida. Piemēram, projekta ideju izmaksas var svārstīties no 2 500 euro līdz 100 000 euro. Daži no izplatītākajiem iemesliem, kādēļ projektu idejas tikai noraidītas bija: projekta ideja pārsniedz 100 000 euro izmaksu slieksni; projekta īstenošanas vieta nav pašvaldībai piederoša vai piekrītoša publiska ārtelpa; projekta ideja ir novērtēta kā ilgtermiņā nelietderīga u.c.¹⁸

2019. gada 17. oktobrī domnīcas Providus rīkotajā seminārā "Praktisks seminārs par sabiedrības līdzlemtu budžetēšanu Eiropā", RAA dalījās ar dažiem izaicinājumiem, īstenojot pilotprojektu. Piemēram, problēmas sagādāja tas, kā izkontrolēt to, vai cilvēks ir deklarēts Rīgā vai nav – šajā reizē teorētiski nobalsot varēja arī iedzīvotājs, kurš nav deklarēts Rīgā. Tāpat tika norādīts uz to, ka uzmanīgi ir jāvērtē tas, lai projekta idejas nebūtu pretrunā ar citiem pilsētas attīstības plānošanas dokumentiem. Aktuāls bija jautājums par finansējuma teritoriālo pārklājumu (piemēram, vai pieejamo finansējumu vajadzētu sadalīt pa apkaimēm – katrai apkaimei atvēlēts konkrēts finansējuma apmērs), kā arī aktuāls bija jautājums par balsošanu un projektu iesniedzējiem, piemēram, vai iedzīvotājiem vajadzētu piešķirt vienu vai vairākas balsis; vai atļaut iedzīvotājiem "pret" balsojumu, atļaujot balsot pret kādas idejas īstenošanu. Savukārt, par iesniedzējiem jautājums bija – vai nākotnē projektu idejas vajadzētu atļaut iesniegt jebkuram iedzīvotajam, nevis tikai apkaimju biedrībām, kā tas bija pirmajā pilotprojektā. Tomēr, kopumā RAA pilotprojektu vērtēja pozitīvi un uzskata, ka tas ir izdevies, ņemot vērā, ka ir izdevies sasniegt 10 000 iedzīvotāju balsojumu.

Līdzdalības budžetam līdzīgu iniciatīvu ir īstenojusi arī Cēsu novada pašvaldība. Cēsu novadā tika izveidota Cēsu novada iedzīvotāju ideju un iniciatīvu platforma "Cēsu Projekti", kuras mērķis ir atbalstīt iedzīvotāju līdzekļu vākšanas kampaņas. Sākotnēji, iedzīvotājam ir jāsagatavo projekta ideja, kurā ir iekļauts rīcības plāns un izdevumu saraksts. Tad iedzīvotājs veido finansējuma vākšanas kampaņu un rezultātā, ja ideja būs saņēmusi sabiedrības atbalstu, Cēsu novada pašvaldība piešķirs projektam 50% līdzfinansējumu, taču nepārsniedzot 1 000 euro. Viens no īstenotajiem piemēriem ir simtgades karogs Cēsīm. Ideja bija Latvijas simtgadē Cēsu Dziesmu svētku kalniņā pacelt īpašu Simtgades Dziesmu svētku gaisotni pieredzējušu Latvijas karogu.¹⁹

Pašlaik līdzdalības budžets aktuāls ir arī Vidzemes plānošanas reģionā (turpmāk – VPR), kurā tiek īstenots INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekts "Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā"²⁰. VPR 2019. gada novembrī un decembrī sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldību veica iedzīvotāju aptauju, kuras mērķis bija izzināt Gulbenes novada iedzīvotāju līdzdalības paradumus un iesaisti pašvaldības darbā. Aptaujas metodisko vadību nodrošināja Baltijas reģiona un Eiropas koncerna institūts "BISER" (Polija) un anketēšana notika piecās valstīs – Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Vācija.

Līdzdalības budžeta pieeja tiks testēta kultūras projektu jomā, sasaistot ar Vidzemes kultūras programmu, kas ir VPR administrēta Valsts Kultūrkapitāla fonda programmas sastāvdaļa. 2019. gada decembrī notika konsultācijas ar sabiedrību par prioritātēm 2020. gada Vidzemes kultūras programmai. Viss pilotprojekta process tiks dokumentēts rezultātu izplatīšanas un brīvas izmantošanas nolūkos. Līdztekus tam notiek juridiskās bāzes izpēte citās Eiropas Savienības valstīs. Projekta ietvaros 2020. gadā tiks izstrādāta mācību programma līdzdalības budžeta pieejas izmantošanā un tiks realizētas apmācības.

Tāpat līdzdalības budžeta ieviešanas nepieciešamību ir popularizējusi domnīca Providus. 2018. gadā, sarunu festivālā LAMPA, Providus organizēja diskusiju par līdzdalības budžetu. Savukārt, 2019. gadā domnīca īstenoja projektu "Iesaistošas pašvaldības: sabiedrības līdzdalības labākās prakses meklējot"²¹, kura mērķis bija palīdzēt izplatīt pilsoniskās līdzdalības labos piemērus un nodrošināt iespēju palīdzēt Latvijas pašvaldībām uzsākt līdzdalības budžeta ieviešanu. Projekta ietvaros tika sagatavots pārskats par iedzīvotāju iesaistes piemēriem Latvijas pašvaldībās²², kura mērķis bija apzināt biežāk izmantotās iedzīvotāju iesaistes veidus Latvijas pašvaldībās. Tāpat 2019. gada oktobrī norisinājās divi Providus organizēti pasākumi – 17. oktobrī norisinājās seminārs par sabiedrības līdzlemtu budžetēšanu Eiropā, kurā Rīgas un ārvalstu eksperti diskutēja un dalījās ar savu pieredzi līdzdalības budžeta īstenošanā, savukārt, 18. oktobrī norisinājās konference "Sabiedrības iesaiste pašvaldības: tendences un inovācijas Latvijā un Eiropā"²³, kurā piedalījās vairāk nekā 70 dalībnieku no 30 dažādām Latvijas pašvaldībām un citām iestādēm. Konferences laikā norisinājās arī paneļdiskusija par līdzdalības budžetu, kur pārstāvji no Igaunijas, Polijas, Vācijas un Latvijas dalījās savā pieredzē par veiksmīgu iedzīvotāju iesaisti ar līdzdalības budžeta metodi. 2020. gadā Providus plāno turpināt strādāt ar sabiedrības līdzdalības jautājumiem plašākā kontekstā, nekoncentrējoties tikai uz līdzdalības budžetu.

Providus sagatavotajā pārskatā par sabiedrības iesaisti secināts, ka iedzīvotāju iesaiste Latvijas pašvaldības galvenokārt notiek četros virzienos²⁴:

1. iedzīvotāju iesaiste lēmumu pieņemšanā (attīstības jautājumi, konkrētu problēmu risināšana u.c.), piemēram, iedzīvotāju forumu organizēšana;

2. iespējas ziņot par problēmām pašvaldības darbā, piemēram, izmantojot sociālos tīklus, aplikācijas un pašvaldību mājas lapas;

3. pašvaldības atbalsts pilsonisko prasmju un sadarbības veidošanā, piemēram, demokrātisko diskusiju veicināšanā;

4. dažādu jaunu risinājumu meklēšana saziņai ar iedzīvotājiem, piemēram, iedzīvotāju sapulču organizēšana, "pēcpusdiena ar mēru" u.c. pasākumu rīkošana.

Jau pašlaik lielākā daļa no Latvijas pašvaldībām īsteno dažādus projektu konkursus ar mērķi veicināt iedzīvotāju līdzdalību. Un, lai arī daži no projektu konkursu un līdzdalības budžeta posmiem ir līdzīgi, piemēram, iedzīvotāji var sagatavot un iesniegt paši savas idejas, būtiski uzsvērt, ka līdzdalības budžets un projektu konkursi nav viens un tas pats. Būtiskākās atšķirības ir tādas:

1. projekta izstrādes laikā pašvaldība nodrošina iespēju iedzīvotājam konsultēties ar pašvaldības pārstāvjiem, piemēram, palīdzot ar dažādiem aprēķiniem vai informācijas sniegšanu;

2. iedzīvotājiem ir tiesības balsot par iesniegtajām idejām;

3. pašvaldība ir tā, kas īsteno uzvarējušās idejas, kā arī nodrošina komunikāciju ar idejas iesniedzēju par projekta īstenošanas procesu.

Lai arī dažos projektu konkursos arī notiek iedzīvotāju balsošana, līdzdalības budžets ietver visus trīs augstāk minētos nosacījumus. Līdzdalības budžeta ieviešana pašvaldībā nenozīmē, ka pašvaldībai ir jāatsakās no projektu konkursu īstenošanas – līdzdalības budžets ir papildus rīks, ar kuru ir iespējams veicināt iedzīvotāju līdzdalību.

2.2. Līdzdalības budžeta piemēri ārvalstīs

Līdzdalības budžets pašlaik tiek īstenots apmēram 1 000 pašvaldībās dažādās pasaules valstīs.²⁵ Līdzdalības budžeta metodes ideja aizsākās 1989. gadā Brazīlijā, pilsētā Porto Alegre. Līdzdalības budžets ir uzlabojis dzīves apstākļus vietējiem iedzīvotājiem, piemēram, ievērojami ir pieaudzis to mājsaimniecību skaits, kurām ir pieslēgums kanalizācijas un ūdens sistēmām. Līdzdalības budžeta veidošanas procesā dalībnieku skaits desmit gadu laikā pieauga līdz 40 000 dalībniekiem gadā, kas norāda uz līdzdalības budžeta spēju veicināt un palielināt iedzīvotāju iesaisti. Pozitīvākā ietekme, ko ir veicinājusi līdzdalības budžeta ieviešana Brazīlijā, ir manāms uzlabojums dažādu sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu pieejamībā un kvalitātē tajās pašvaldības, kas ir izvēlējušās īstenot līdzdalības budžetu. Tā ir bijusi iespēja risināt savam reģionam vai pašvaldībai būtiskas problēmas.²⁶

2.2.1. Portugāles piemērs – līdzdalības budžets nacionālā mērogā

Portugāles piemērs ir īpaši būtisks, jo šajā valstī līdzdalības budžets ir īstenots gan nacionālā līmenī (iespēja balsot par nacionāla līmeņa un reģionāla līmeņa idejām), gan pašvaldību līmenī.

Portugālē nacionāla mēroga līdzdalības budžets pirmo reizi tika īstenots 2017. gadā, kur iedzīvotājiem bija iespēja lemt par to, kur tiks ieguldīti 3 miljoni euro no valsts budžeta, savukārt, 2018. gadā iedzīvotājiem bija iespēja lemt jau par 5 miljoniem euro no valsts budžeta. Līdzdalības budžeta galvenais mērķis ir tuvināt cilvēkus politikai un lēmumu pieņemšanai, kā arī tas ir bijis būtisks instruments, lai īstenotu projektus, dažādās valsts teritorijās, piemēram, piekrastē, lauku un pilsētu teritorijās. Tādējādi, līdzdalības budžets ir bijis labs veids, kā veicināt iedzīvotāju līdzdalību un veicināt lielāku integrāciju starp dažādām teritorijām, izmantojot valsts mēroga projektus. Portugālē līdzdalības budžeta procesā var iesaistīties visi pilsoņi (t.sk. arī ārvalstu pilsoņi, kas likumīgi uzturas Portugālē) no 18 gadu vecuma.²⁷

Līdzdalības budžeta 1. kārtas (2017. gadā) ieviešana nacionālā mērogā tika regulēta ar Portugāles Ministru padomes rezolūciju, kurā tika definēts līdzdalības budžeta īstenošanas modelis. Īstenošanā tika izvirzīti 5 galvenie principi:

1) tematisko un teritoriālo tvērumu savstarpējās savienojamības princips. Piemēram, projekti, kuru teritoriālā darbības joma bija kontinentālā Portugāle (pati Portugāle), varēja būt saistīti tikai ar lauksaimniecības, kultūras, zinātnes un pieaugušo izglītības jomām. Savukārt, projektiem, kas bija vērsti uz Azoru salu un Madeiras autonomajiem reģioniem, bija jābūt saistītiem ar tieslietu un iekšlietu jomu. Ņemot vērā, ka ir divas priekšlikumu kategorijas – reģionālais un nacionālais mērogs, tika noteikts, ka projektiem ar reģionālo mērogu ir jāietekmē vismaz divas pašvaldības, kas pieder vienam un tam pašam reģionam, savukārt, valsts mēroga priekšlikumiem ir jāietekmē vismaz divi reģioni;

2) projekta atbilstība kritērijiem. Tika noteikti deviņi kritēriji, kā, piemēram, ideja nedrīkst būt pretrunā ar valdības politiku; ideja nepārsniedz 200 000 euro un to ir iespējams īstenot 24 mēnešu laikā; idejā nedrīkst būt iekļauta infrastruktūras būvniecība u.c. Ja iesniegtā ideja pārkāpj kaut vienu no deviņiem kritērijiem, ideja automātiski tiek izslēgta no konkursa un netiek tālāk vērtēta;

3) finansējuma piešķiršanas princips. 2017. gadā iedzīvotāji varēja lemt par to, kur ieguldīt trīs miljonus euro. Šī budžeta summa tika noteikta saskaņā ar vispārpieņemto praksi, ko izmanto visā pasaulē – pirmie izdevumi parasti ietver nelielas finanšu summas, lai pārbaudītu vajadzības un izvirzītos kritērijus. Portugālē tika izvirzītas astoņas priekšlikumu grupas – nacionālo projektu grupa; piecu reģionu grupa un divu autonomo reģionu grupa. Lai nodrošinātu projektu uzvarētājus visās izvirzītajās grupas – katrai grupai tika noteiktas tiesības uz 375 000 euro lielu finansējuma apjomu;

4) procedūras caurredzamības princips. Ir noteikti līdzdalības budžeta procedūras pieci posmi (skat. 4. att.).

4. att. "Portugāles līdzdalības budžeta procesa pieci posmi"

Portugāles modelī ir noteikts, ka pirmajā posmā kandidāti personīgi, kādā no līdzdalības sanāksmēm (tās tiek rīkotas lielākajās pilsētās, visos septiņos reģionos) iepazīstina ar savu ideju un tam seko ideju iesniegšana tiešsaistē, izmantojot īpaši līdzdalības budžetam izveidoto vietni. Otrajā posmā kompetentās ministrijas un citas valsts iestādes izvērtē saņemtās idejas un sniedz tehnisko atbalstu projektu ideju pārveidošanai projektos, t.sk. paredzot projekta īstenošanas laika grafiku un provizoriskās izmaksas. Trešajā posmā tiek publicēts provizoriski atbalstīto ideju saraksts, kā arī laika posms, kurā iedzīvotāji var sniegt sūdzības jeb "apstrīdēt" rezultātus. Ceturtajā posmā notiek balsošana – balsošanas iespējas tiek nodrošinātas līdzdalības budžeta platformā vai arī ar bezmaksas īsziņas starpniecību. Katram balsotājam ir piešķirtas divas balsis – viena par reģionāla mēroga projektu un viena par valsts mēroga projektu. Savukārt, pēdējā posmā publiski tiek paziņoti uzvarējušie projekti;

5) lēmumu izpildes princips. Ar katru projekta uzvarētāju tiek noslēgts publisks līgums, tas nozīmē, ka uzvarētājs ar līguma spēku ir tiesīgs īstenot konkrēto projektu.²⁸

Viens no 2017. gadā uzvarējušajiem nacionāla mēroga projektiem (saņemtais finansējums – 200 000 euro; projekta īstenošanas periods – 18 mēneši) paredzēja izveidot programmu "Kultūra visiem", kas iekļāva trīs galvenos pasākumus: 1) izveidot programmu, kas mudina personas ziedot grāmatas publiskajās bibliotēkās. Ziedotāji saņem talonu grāmatas iegādei grāmatnīcā; 2) piedāvāt brīvu piekļuvi muzejiem un dažādām kultūras telpām viena gada garumā visiem jauniešiem, kuri ir 18 gadus jauni; 3) izveidot bezmaksas tiešsaistes datu bāzi, kurā apvienotas digitālā, braila un audio formāta grāmatas, kas pielāgotas personām ar invaliditāti.²⁹

Savukārt, viens no uzvarējušajiem reģionāla mēroga projektiem (finansējums 100 000 euro; īstenošanas periods – 18 mēneši) paredzēja radīt individuālu mācību (ētiskās vērtības, pašcieņa utml.) un profesionālo apmācību kursu, kas ļautu nodrošināt adekvātu sociālo un profesionālo iekļaušanos personām pēc ieslodzījuma izciešanas.³⁰

2.2.2. Portugāles piemērs – līdzdalības budžets pašvaldības mērogā

Portugālē arī vairākas pašvaldības īsteno līdzdalības budžetus – viens no piemēriem ir Portugāles galvaspilsēta, Lisabona. Lisabonā līdzdalības budžets tika ieviests 2008. gadā, saskaņā ar Lisabonas līdzdalības budžeta principu hartu (turpmāk – harta) tā mērķis ir veicināt iedzīvotāju sociālo (informētu, aktīvu un atbildīgu) līdzdalību vietējā pārvaldībā. Harta garantē to, ka vietējie iedzīvotāji tiek iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā, nosakot, kurās jomās tiks investēta daļa no pašvaldības budžeta. Vienlaikus mērķis ir veicināt arī "pilsonisko izglītību", mācot iedzīvotājiem integrēt atsevišķas problēmas plašāka mēroga kopējo interešu jautājumos. Tas mudina iedzīvotājus izprast vietējo problēmu sarežģītību un palīdz attīstīt vēlmi līdzdarboties.³¹ Līdzdalības budžeta principu hartā, kuru izstrādāja pilsētas dome, ir atrunāts līdzdalības budžeta īstenošanas modelis.

Lisabonas līdzdalības budžeta pamatā ir ikgadējs cikls (skat. 5. att.).

5. att. "Līdzdalības budžeta īstenošanas process Lisabonā, Portugālē"

Portugāles gadījumā, indikatīvi katru gadu no janvāra līdz martam ir sagatavošanās – tiek veikta iepriekšējā perioda līdzdalības novērtēšana un sagatavots ziņojums, novērtējot iepriekšējā perioda procesu un ieskicējot nākotnē pieņemamo metodiku. No marta līdz aprīlim tiek publicēti līdzdalības budžeta īstenošanas noteikumi un kopējais līdzdalības budžetam atvēlētais finansējums – pašlaik noteikts, ka kopējā summa var būt ne vairāk kā 2,5 miljoni euro. Pieejamais finansējums ir sadalīts sekojoši – 1 miljons euro pieejams projektiem, kas saistīti ar infrastruktūras projektiem, savukārt, 1,5 miljoni euro ir sadalīti vienādi starp piecām teritoriālajām vienībām, t.i., 300 000 euro katrai teritorijai un no 50 000 līdz 150 000 euro par katru projektu. No maija līdz jūnijam tiek pieņemtas idejas un priekšlikumi (gan tiešsaistē³², gan tos katru gadu var prezentēt līdzdalības sanāksmēs). Priekšlikumus iesniegt var visi iedzīvotāji no 18 gadu vecuma, neatkarīgi no tā, vai viņi strādā, dzīvo vai studē Lisabonā. Priekšlikumus var iesniegt iedzīvotāji, asociāciju, uzņēmumu pārstāvji u.c. pilsoniskās sabiedrības organizācijas. No jūlija līdz septembra vidum tiek veikta projektu ideju tehniskā analīze un atbildīgā iestāde priekšlikumus pārveido par projektiem. No septembra vidus līdz septembra beigām tiek paziņoti balsošanai izvirzītie projekti un notiek iedzīvotāju balsošana. Oktobrī pēc pārskatīšanas un analīzes atbildīgā iestāde veic tehniskus precizējumus, lai pabeigtu projektus, kas ieguvuši balsu vairākumu, savukārt, no novembra līdz decembrim svinīgā ceremonijā tiek paziņoti uzvarētāji un uzvarējušos projektus iesniedz budžeta apstiprināšanai.^{33 34}

Viens no projektiem, kas uzvarēja un tika īstenots Lisabonas centrālajā zonā, ir uzņēmējdarbības apmācību kursi personām ar invaliditāti. Apmācību mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti integrāciju darba tirgū, kā arī, lai šīs personas varētu uzsākt uzņēmējdarbību jauno tehnoloģiju un digitālās ražošanas jomā.

Savukārt, viens no infrastruktūras projektu piemēriem ir laukuma pie Mākslas akadēmijas pārveidošana, lai padarītu to par tikšanās un atpūtas vietu.³⁵

2.2.3. Igaunijas piemērs

Pašlaik Igaunijā kopumā līdzdalības budžetu ir ieviesušas apmēram 20 pašvaldības. Igaunijas pilsētā Tartu līdzdalības budžets tiek īstenots katru gadu kopš 2013. gada, kur iedzīvotājiem ir iespēja lemt par to, kur pašvaldība ieguldīs 200 000 euro, kas ir apmēram 1% no nākošā gada investīciju budžeta. Tartu līdzdalības budžeta mērķi ir sekojoši: uzlabot iedzīvotāju izpratni par pašvaldības budžetu un tā veidošanās procesu; veicināt sadarbību kopienu līmenī un rast risinājumus praktiskām problēmām pilsētā, īstenojot iedzīvotāju idejas.

Tartu gadījumā līdzdalības budžeta process ilgst apmēram septiņus mēnešus un tiek īstenots sešos posmos (skat. 6. att.).

6. att. "Līdzdalības budžeta īstenošanas process Tartu, Igaunijā"

Pirmajā posmā norisinās ideju iesniegšana, ko var darīt jebkurš iedzīvotājs. Ir izvirzīti kritēriji idejām, piemēram, idejai ir jābūt ieguldījumam infrastruktūrā (objekts, ēka u.c.) un idejas īstenošanas izmaksas nedrīkst pārsniegt 100 000 euro. Tādējādi, katru gadu tiek īstenotas vismaz 2 idejas, kuru kopējais budžets ir 200 000 euro. Idejām ir jābūt saistītām ar Tartu sabiedrības vajadzībām un jābūt pieejamām visiem iedzīvotājiem. Tāpat viens no kritērijiem ir – ideju īstenošana nedrīkst turpmāk radīt nepamatotas izmaksas pašvaldībai. Otrajā posmā iesniegtās idejas analizē attiecīgās jomas eksperti, kuri izvērtē idejas īstenošanas iespējamību no dažādiem aspektiem, t.sk. finanšu, laika un tehniskajiem. Trešajā posmā norisinās padziļinātas diskusijas starp ekspertiem un projektu ideju iesniedzējiem, kur diskusiju rezultātā tiek noteiktas idejas, kas tiks virzītas balsošanai. Ceturtajā posmā pilsētas vadība prezentē visas idejas, kas atbilda kritērijiem, pašvaldības mājas lapā, sociālajos mēdijos u.c. Piektajā posmā norisinās balsošana par idejām. Katram Tartu iedzīvotājam, kas ir vismaz 16 gadus vecs ir tiesības balsot (3 balsis vienai personai) – balsot ir iespējams gan tiešsaistē, gan klātienē. Idejas ar vairākuma balsīm uzvar un tiek apstiprinātas pilsētas domē. Pēdējā posmā norisinās ideju īstenošana.³⁶

2018. gadā viena no idejām, kura uzvarēja bija Tartu pilsētas centra skolas āra laukuma uzlabošana, lai veicinātu fiziskās aktivitātes. Līdz ar 2018. gadu visiem skolēniem Igaunijā ir viens 20 minūšu starpbrīdis, kura laikā tie var doties ārā, līdz ar to vecāki ierosināja uzlabot laukumu, izbūvējot spēļu laukumu, nodrošinot spēka un līdzsvara vingrošanas aprīkojumu u.c.³⁷

2.2.4. Polijas piemērs

Polijas piemērs ir unikāls ar to, ka kopš 2019. gada līdzdalības budžeta īstenošana ir noteikta par obligātu visām pašvaldībām – tas ir atrunāts likumā par pašvaldību darbību Polijā. 2018. gadā veiktajos grozījumos likumā ietverta norma, ka visām pašvaldībām katru gadu, vismaz 0,5% no pašvaldības izdevumiem, kas iekļauti pēdējā budžeta izpildes pārskatā, ir jāatvēl līdzdalības budžetam. Likumā ir noteikts sekojošais: projektu idejas, kuras ir apstiprinātas līdzdalības budžeta procesā nedrīkst tikt mainītas; pašvaldības pašas nosaka formālās prasības, kas jāievēro iesniedzot projektu; nepieciešamais iedzīvotāju parakstu skaits, kas atbalsta projektu; iesniegto projektu vērtēšanas noteikumi un balsošanas noteikumi, nosakot to, ka balsošanas noteikumiem ir jānodrošina balsošanas vienlīdzība.³⁸

Polijā pastāv 3 līmeņu administratīvais iedalījums: vojevodistes jeb reģioni (16), powiats jeb apriņķi (379) un gminas jeb vietējās varas iestādes (2,478). Pašlaik Polijā ir 379 apriņķi no kuriem 314 ir lauku teritoriju aprinķi un 65 pilsētas ar powiat jeb aprinķu tiesībām.³⁹ Līdzdalības budžets par obligātu ir noteikts 65 pilsētām ar powiat jeb apriņķu tiesībām.⁴⁰

Līdzdalības budžets Polijas pilsētā Gdaņskā tiek īstenots kopš 2013. gada. 2019. gadā līdzdalības budžetam tika atveltīti 18,5 milj. zlotu, t.i., 4,3 milj. euro. No šī finansējuma 3,4 milj. euro ir atvēlēti projektiem, kas var tikt īstenoti kādā no 35 pilsētas apkaimēm, savukārt 0,9 milj. euro ir atvēlēti pilsētas mēroga projektiem.

Katra gada sākumā Gdaņskā tiek apstiprināti līdzdalības budžeta nosacījumi un process sastāv no četriem posmiem. Pirmajā posmā, kurš sākas martā, norisinās priekšlikumu iesniegšana. Priekšlikumus var iesniegt Gdaņskas rezidenti, kas ir vecāki par 16 gadiem. Iesniegtajiem priekšlikumiem apkaimju līmeņa projektos ir jāsniedz labums vismaz vienai apkaimei, savukārt, pilsētas mēroga projektam ir jāsniedz labums vismaz divām pilsētas apkaimēm. Otrajā posmā notiek iesniegto projektu īstenošanas iespējamības izvērtēšana, ko veic pašvaldības eksperti. Trešajā posmā norisinās balsošana, un ceturtajā posmā tiek paziņotas uzvarējušās idejas.⁴¹

Viena no idejām, kura uzvarēja Gdaņskā, bija parka apgaismojuma iekārtošana pie Jasień rezervuāra. Ņemot vērā, ka rezervuārs ir iecienīta pastaigu un atpūtas vieta, iedzīvotāji ierosināja uzstādīt apgaismojumu īpaši ziemā un īpaši vietā, kur atrodas bērnu rotaļu laukums un pieaugušo sporta centrs.⁴²

1. tab. Kopsavilkums par aprakstītajiem piemēriem

3. Risinājumi līdzdalības budžeta ieviešanai Latvijā un to izvērtējums

Konceptuāla jautājuma risināšanai - par līdzdalības budžeta ieviešanu – tiek piedāvāti divi risinājumi.

1. risinājums

Saskaņā ar valdības deklarācijas 228. punktu 2020. gadā ir paredzēts izstrādāt jaunu Vietējo pašvaldību likumprojektu. Pirmais līdzdalības budžeta ieviešanas risinājums paredz jaunajā likumā noteikt to, ka pašvaldībām ir tiesības (brīvprātīgi) īstenot līdzdalības budžetu, ievērojot nacionālā līmenī definētos ievērojamos principus. Vienlaikus Ministru kabinetam nosakot vienotus līdzdalības budžeta ieviešanas principus, kas veicinās līdzdalības budžeta pakāpenisku ieviešanu visā Latvijā. Tāpat līdzdalības budžets tiks ieviests, izvērtējot pilotprojektu rezultātus.

Stiprās puses:

1. pašvaldības var stiprināt savas zināšanas un kapacitāti, uzsākot līdzdalības budžeta īstenošanu pakāpeniski (t.sk., izvērtējot citu pašvaldību pieredzi);

2. pašvaldībām ir iespēja apzināt iedzīvotāju interesi par piedalīšanos līdzdalības budžeta procesā un izveidot iedzīvotājiem draudzīgu programmas ieviešanu pakāpeniski.

Vājās puses:

1. ja līdzdalības budžeta ieviešana netiks noteikta kā obligāta visām pašvaldībām, daudzas var izvēlēties to neīstenot vispār, tādējādi nenodrošinot vienlīdzīgas iespējas sabiedrības līdzdalībai visās pašvaldībās (šis arguments tika minēts arī vairākos reģionālajos semināros, kur dalībniekiem tika vaicāts par to, vai līdzdalības budžeta īstenošanai būtu jābūt obligātai vai brīvprātīgai);

2. pašvaldības informācijas un izpratnes trūkuma dēļ (ne tikai par pašu procesu, bet arī par ieguvumiem, ko sniedz līdzdalības budžets), izvēlas to neieviest savā pašvaldībā.

2. risinājums

Otrais līdzdalības budžeta ieviešanas risinājums paredz jaunajā Vietējo pašvaldību likumā noteikt, ka līdz 2023. gadam pašvaldībām ir tiesības (brīvprātīgi) īstenot līdzdalības budžetu, savukārt, no 2023. gada visām pašvaldībām ir obligāti jāīsteno līdzdalības budžets, nodrošinot to, ka atvēlētais minimālais finansējums līdzdalības budžetam ir 1%⁴⁶ no pašvaldības vidējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) faktiskajiem ieņēmumiem pēdējos trīs gados vai ne mazāks kā 500 000 euro⁴⁷, un ievērojot nacionālā līmenī definētos ievērojamos principus.

Stiprās puses:

1. iedzīvotājiem visās pašvaldībās tiks nodrošināta līdzvērtīga iespēja piedalīties līdzdalības budžeta procesā, izslēdzot iespējamību, ka kādā no pašvaldībām šāda sabiedrības līdzdalības metode netiek izmantota (šis arguments tika bieži pieminēts arī reģionālajos semināros, kur tika uzdots jautājums par to, vai līdzdalības budžeta īstenošana būtu jānosaka par obligātu visām pašvaldībām);

2. pēc administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk – ATR) īstenošanas pašvaldību teritorijas būs ievērojami lielākas, līdz ar to būs nepieciešams domāt par mērķtiecīgu sabiedrības iesaisti, ko veicinātu līdzdalības budžeta obligāta īstenošana visās pašvaldībās;

3. veicinās jaunas sabiedrības līdzdalības metodes izmantošanu.

Vājās puses:

1. pašvaldības zināšanu un pieredzes trūkums par līdzdalības budžetu un tā veiksmīgas īstenošanas nosacījumiem, varētu rezultēties ar neveiksmīgu procesa īstenošanu, kā rezultātā sabiedrība negribēs iesaistīties procesā un radīsies negatīvs iespaids par līdzdalības budžeta metodi;

2. sabiedrības zināšanu trūkums par līdzdalības budžetu un tā procesu un nosacījumiem var rezultēties ar to, ka cilvēki izvēlas neiesaistīties procesā.

Latvijā pašvaldībām ir jānodrošina sabiedrības līdzdalība, līdz ar to, lai to darītu veiksmīgāk, ir jāparedz pašvaldībām tiesības/iespēja īstenot līdzdalības budžetu, vienlaikus ilgtermiņā jāpanāk, ka līdzdalības budžets tiek īstenots visās pašvaldībās. Ņemot vērā arī to, ka tiks īstenota ATR, līdzdalības budžets nodrošinās to, ka visās pašvaldībās tiks nodrošināta līdzdalības budžeta pieeja un kopienu iesaiste, kā arī tā būs iespēja labāk apzināt un realizēt visu pašvaldības teritoriālo vienību iedzīvotāju vajadzības un idejas.

4. Līdzdalības budžeta ieviešanas modelis Latvijā

Pamatojoties uz ārvalstu pieredzi un vienlaikus konsultējoties ar pašvaldībām un NVO, VARAM piedāvā virzīt 1. risinājumu. Pašvaldībām ir tiesības līdzdalības budžetu īstenot brīvprātīgi, nodrošinot to, ka nacionālā līmenī noteiktie principi tiek ievēroti, kas veicinās līdzdalības budžeta pakāpenisku ieviešanu visā Latvijā. Īstenojot līdzdalības budžetu, ieteicamais finansējums ir 1% no pašvaldības vidējiem IIN un NĪN faktiskajiem ieņēmumiem pēdējos trīs gados vai ne mazāks kā 500 000 euro.

2019. gada 18.–31. decembrim domnīca "Providus" īstenoja aptauju, kuras ietvaros pašvaldību darbinieki un deputāti bija aicināti izteikt viedokli par konceptuālo ziņojumu. Aptaujas ietvaros tika saņemtas 46 atbildes no 36 dažādām pašvaldībām. 50% no aptaujas dalībniekiem bija pašvaldību deputāti, 41% pašvaldību darbinieki, savukārt, pārējo respondentu nodarbošanās nav saistīta ar darbu pašvaldībā.⁴⁸ Galvenie secinājumi bija sekojoši:

1. 78,3% respondentu atbalsta, ka līdzdalības budžetam ir jābūt brīvprātīgai izvēlei;

2. 54,3% atbalsta, ka līdzdalības budžeta finansējuma apjomam jābūt ne mazākam par 1% no vidējiem IIN un NĪN ieņēmumiem pēdējos 3 gados;

3. 48,9% neatbalsta, ka pašvaldībai ir obligāti jāievieš uzvarējušās idejas gada laikā (katra projekta īstenošana ir jāvērtē atsevišķi);

4. 76,1% atbalsta, ka ir nacionālā līmenī noteikti principi, kā arī ir principi, kurus nosaka pati pašvaldība;

5. 44,4% piekrīt, ka projektu iesniedzējiem nav jāsagatavo detalizēts idejas pieteikums;

6. 63% piekrīt, ka pašvaldību metodisko vadību un kapacitātes stiprināšanu nodrošina plānošanas reģioni, kā arī 60,9% atbalsta, ka līdzdalības budžeta ieviešanas praksi apkopo plānošanas reģioni;

7. 76,1% atbalsta, ka ir nepieciešams izveidot IT rīku nacionālā līmenī.

4.1. Līdzdalības budžeta mērogs, finansējuma apjoms un tematiskie virzieni

A. Mērogs – pašvaldības un to teritoriālās vienības

Ņemot vērā iepriekš aplūkotos labās prakses piemērus līdzdalības budžeta īstenošanā, secināms, ka līdzdalības budžets var tikt īstenots dažādos līmeņos – gan nacionālā, gan vietējā jeb pašvaldību līmenī. Īstenojot līdzdalības budžetu Latvijā, VARAM piedāvā to īstenot pašvaldību mērogā, līdzdalības budžeta īstenošanai novirzot noteiktu daļu no pašvaldības IIN un NĪN vidējiem faktiskajiem ieņēmumiem. Līdzdalības budžeta īstenošana pašvaldības līmenī ir atbalstāma, jo šādā gadījumā katras pašvaldības iedzīvotājiem ir iespēja lemt par savas pašvaldības attīstību, kā arī tas veicinātu iedzīvotāju sadarbību ar pašvaldību un savstarpēju uzticību un pilnvērtīgu un mērķtiecīgu sadarbību. Pašvaldības finansējums, kas tiktu novirzīts līdzdalības budžeta īstenošanai, tiktu ieguldīts kādā no pašvaldības attīstības jomām, tādējādi tas neatstāj negatīvu ietekmi uz pašvaldības budžetu – vienīgā atšķirība ir tāda, ka iedzīvotājiem tiek dota iespēja iesniegt savas idejas par kādu konkrētu budžeta daļu.

Lai līdzdalības budžeta process būtu tuvāks iedzīvotājiem, finansējumu plānots sadalīt proporcionāli starp novada teritoriālajām vienībām vai pilsētas apkaimēm (apkaimes nosaka pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentā). Līdzdalības budžeta finansējums pa teritoriālajām vienībām tiktu aprēķināts proporcionāli iedzīvotāju īpatsvaram, nepārsniedzot finansējuma apjoma starpību 2 reizes starp teritoriālajām vienībām. Pilsētu gadījumā ir iespējams noteikt citu pieeju finansējuma sadalījumam, vienlaikus nodrošinot, ka pilsētas ietvaros finansējums tiek sadalīts līdzvērtīgā apjomā.

B. Finansējuma apjoms – līdzdalības budžetam ieteicamais novirzāmais finansējums nav mazāks par 1% no faktiski saņemtā vidējā IIN un NĪN pēdējos 3 gados vai ne mazāk kā 500 000 euro ik gadu

Paredzēts noteikt, ka līdzdalības budžeta īstenošana ir brīvprātīga, un tiek noteikts ieteicamais finansējuma apjoms, vienlaikus ilgtermiņā panākot pakāpenisku līdzdalības budžeta ieviešanu visās pašvaldībās. Šāda pieeja ieteicamā finansējuma apjoma noteikšanā nodrošina, to, ka jo vairāk nodokļi tiek samaksāti, jo lielāks ir finansējums, par kuru iedzīvotājiem ir tiesības lemt pašiem. Līdz ar to līdzdalības budžets varētu kalpot arī kā papildu motivācija iedzīvotājiem maksāt nodokļus.

C. Tematisko virzienu noteikšana pašvaldības attīstības programmā

Lai uzlabotu kopējo attīstības plānošanas sistēmu, līdzdalības budžeta tematiskajiem virzieniem jābūt noteiktiem pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā, kas regulāri tiek aktualizēts, t.sk. nodrošinot sasaisti ar budžetu, kā arī tiem jābūt saskaņotiem pašvaldības konsultatīvajā padomē (jauna sabiedrības līdzdalības forma, ko paredzēts iekļaut Vietējo pašvaldību likumā).

4.2. Projektu atlase un īstenošana

A. Ideju iesniegšana

Līdzdalības budžeta pieeja paredz to, ka iedzīvotāji/NVO iesniedz idejas, savukārt, pašvaldība īsteno uzvarējušās projektu idejas. Balstoties uz citu valstu piemēru izpēti, VARAM piedāvā, ka, piedaloties līdzdalības budžetā, iedzīvotājam/NVO nav jāiesniedz detalizēti sagatavota projekta ideja. Paredzēts, ka VARAM izstrādā minimālu ietvaru veidlapai, lai minimālās prasības būtu līdzvērtīgas visu pašvaldību iedzīvotājiem, taču pašvaldības ir tiesīgas to papildināt pēc saviem ieskatiem. Būtiski ir nodrošināt to, ka iedzīvotājiem, idejas apraksta sagatavošanas stadijā, ir iespēja konsultēties ar attiecīgajiem pašvaldību ekspertiem. Savukārt, pēc idejas apraksta iesniegšanas, pašvaldība sadarbībā ar attiecīgajām struktūrvienībām, izvērtē projekta ideju un izstrādā detalizētu projektu, iekļaujot izmaksu tāmi, laika grafiku u.c. Ņemot vērā, ka pašvaldībai ir lielāka kapacitāte un pieredze projektu sagatavošanā – priekšlikumu pārveidošana par projektu idejām tiek noteikta kā pašvaldības atbildība. Ar laiku, ja līdzdalības budžets tiek īstenots ikgadēji, sagaidāms, ka iedzīvotāji iesniegs arvien kvalitatīvākas projektu idejas – šāda tendence ir novērojama Tartu pašvaldības gadījumā. Salīdzinājumā ar pirmajiem gadiem, kad Tartu tika īstenots līdzdalības budžets, tagad tiek iesniegts ievērojami mazāks projektu ideju skaits, bet šīs idejas ir ievērojami kvalitatīvāk sagatavotas. Pašvaldībai ir jānodrošina diskusijas starp ideju iesniedzējiem un attiecīgās jomas ekspertiem, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku projektu vērtēšanu.

B. Projektu atlases process – līdzdalības budžeta īstenošanas nolikuma izstrāde

Pašvaldība sagatavo līdzdalības budžeta īstenošanas nolikumu, kurš jāapstiprina ar pašvaldības lēmumu. Nolikumā iekļauj tematiskos virzienos, kas atbilst pašvaldību attīstības programmā apstiprinātajam. Tāpat nolikuma izstrādē un tālākā projektu atlases procesā ir jāiesaista arī sabiedrība:

• līdzdalības budžeta procesam ir jābūt caurspīdīgam, nodrošinot informācijas pieejamību iedzīvotājiem par iesniegtajām idejām, apstiprinātājām/ noraidītajām idejām (noraidītajām idejām sniedzot iemeslus un skaidrojumus ar konkrētām atsaucēm uz, piemēram, līdzdalības budžeta īstenošanas nolikumu);

• ir jānodrošina iedzīvotāju informētība par projektu īstenošanas stadijām (piemēram, kad ir noslēgts līgums par projekta izbūvi u.c.);

• jebkāda veida izmaiņas projekta idejā tiek saskaņotas ar projekta idejas iesniedzēju.

Izstrādājot līdzdalības budžeta īstenošanas nolikumu, pašvaldībai, kura ir uzņēmusies iniciatīvu īstenot līdzdalības budžetu, ir jāievēro nacionālā līmenī definētie principi (skat. 2. tab.). Tāpat, izstrādājot nolikumu, nepieciešams izvērtēt komercdarbības atbalsta iespējamību un nepieciešamības gadījumā, nolikumu nepieciešams papildināt ar komercdarbības atbalsta normām.

2. tab. Nacionālā līmenī definētie galvenie principi projektu atlasei

C. Ideju iesniedzēji un balsotāji - līdzdalības budžetā piedalās pašvaldībā deklarētie Latvijas iedzīvotāji, kas ir sasnieguši vismaz 16 gadu vecumu

Idejas iesniedz un par tām balso tikai konkrētās pašvaldības iedzīvotāji, ņemot vērā, ka pašvaldības iedzīvotāji ir tie, kuri vislabāk apzinās un saprot to, ko attiecīgajā vietā ir nepieciešams izdarīt, lai uzlabotu dzīves vidi un apstākļus gan sev, gan apkārtējiem. Savukārt, kā ideju iesniegšanas un balsošanas vecums tiek noteikts 16 gadi, lai veicinātu jauniešu iesaisti pašvaldības attīstības plānošanā un veicinātu jauniešu izpratni par pašvaldības darbību. Jaunieši ir viena no politiski neaktīvākajām grupām, tādējādi ir nepieciešams radīt nosacījumus un apstākļus, kuros jauniešiem būtu iespēja līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesā, kas vienlaikus māca arī atbildības sajūtu par pieņemtajiem lēmumiem/ iesniegtajām idejām.

Savukārt, pašvaldības atbildībā paliek noteikt to, kas var būt projektu iesniedzēji (piem., tikai iedzīvotāji, tikai NVO vai gan iedzīvotāji, gan NVO). Pašlaik Rīgas gadījumā, ideju iesniegt līdzdalības budžeta konkursā drīkstēja tikai Rīgas apkaimju biedrības, tomēr arī Rīga ir norādījusi uz to, ka nākotnē ir paredzēts radīt iespēju jebkuram iedzīvotājam iesniegt savu projekta ideju. Tāpat arī pasaules prakse liecina par to, ka vairākumā piemēru, tomēr, līdzdalības budžetam idejas iesniegt drīkst jebkurš iedzīvotājs neatkarīgi no tā, vai viņš ir pārstāvis kādā NVO vai nav.

Pašvaldībā var rasties situācija, ka iedzīvotāji aktīvi neiesaistās līdzdalības budžeta īstenošanā. Šādā gadījumā ieteicams pārskatīt izstrādāto nolikumu, piemēram, mainot to, kas var iesniegt projektus.

D. Projektu īstenošana līdzdalības budžeta ietvaros

Īstenojot līdzdalības budžetu, pašvaldība apņemas visas apstiprinātās jeb uzvarējušās idejas īstenot. Salīdzinājumā ar dažādajiem NVO un iedzīvotāju konkursiem, kas jau pašlaik norisinās daudzās Latvijas pašvaldībās, būtiskākā atšķirība starp šiem konkursiem un līdzdalības budžetu ir tāda, ka visas uzvarējušās idejas īsteno pati pašvaldība, vienlaikus vismaz vienu reizi (piemēram, uzsākot īstenošanu) īstenošanas procesā sazinoties ar idejas iesniedzēju, nodrošinot piederības, līdzatbildības un līdzdarbības esamību. Tāpat, ārvalstu prakse liecina par to, ka uzvarējušie projekti līdzdalības budžeta procesā ir jāīsteno gada laikā. Šāds termiņš parasti tiek noteikts, tādēļ, lai konkrētās pašvaldības iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk varētu redzēt savas līdzdalības rezultātus un būtu ieinteresēti šajā procesā iesaistīties arī turpmāk. Protams, ņemot vērā projektu ideju specifiku un to īstenošanai nepieciešamo laika grafiku, t.sk. saistībā ar publisko iepirkumu veikšanu, nepieciešamības gadījumā termiņu ir iespējams arī pagarināt, par to attiecīgi arī komunicējot ar idejas iesniedzēju un sabiedrību. Savukārt, ja tiek konstatēts, ka konkrēto ideju nav iespējams īstenot viena gada laikā, attiecīgajā gadā neiztērētais pašvaldības finansējums ieiet attiecīgā gada atlikumā. Nākošajā gadā plānojot budžetu, šī atlikusī summa tiek paredzēta tā paša projekta īstenošanai. Arī pašlaik, šādas situācijas Latvijā ir ierasta prakse un pašvaldībām nebūtu jāsaskaras ar kaut kādiem ierobežojumiem.

4.3. Informāciju tehnoloģiju rīks balsošanai

Lai sekmētu to, ka līdzdalības budžeta procesā tiktu iesaistīti pēc iespējas vairāk iedzīvotāji no dažādām sociālajām grupām, ir būtiski nodrošināt arī informāciju tehnoloģiju (turpmāk – IT) platformas izveidi, kurā varētu norisināties gan līdzdalības budžeta ideju iesniegšana, gan arī balsošanas process. Rīgas gadījumā pašlaik jau ir izveidota IT platforma, kas tika izmantota 2019. gada līdzdalības budžeta pilotprojekta īstenošanā.

Lai novērstu situāciju, ka katrai pašvaldībai atsevišķi ir jāveido pašai sava IT platforma ir paredzēts, ka tā tiks izveidota nacionālā līmenī vai arī tiks pielāgota jau kāda pašreiz esoša sistēma līdzdalības budžeta funkcijām, t.sk. piesaistot Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gadam plānoto finansējumu e-pārvaldes jomā.⁴⁹

Izstrādājot IT platformu, nepieciešams izvērtēt iespēju iekļaut šādus aspektus:

1. diskusijas un sabiedrības līdzdalības funkcijas ieviešana, t.sk. miko-tārgetēšanas funkcijas izveide. Izveidot saziņu tīklu ar iedzīvotājiem, paredzami iesaistītajām pusēm, kurām konkrētais projekts būtu saistošs;

2. augstas autorizācijas pakāpes ieviešana (e-paraksts vai pašvaldībai atbilstošs ID risinājums);

3. datu apmaiņa ar Iedzīvotāju reģistru, lai noskaidrotu personas piederību pašvaldībai un apkaimei;

4. pūļa piesaiste idejas finansēšanā (crowdfunding) – iespēja iedzīvotājiem pievienot personīgos līdzekļus, lai projekts tiktu īstenots. Šāds piedāvājums dod iespēju arī uzņēmumiem, no saviem privātajiem līdzekļiem, veicināt publiskās telpas pilnveidi;

5. informācijas iegūšana par balsotāju vecumu, dzimumu u.c. datiem, kas palīdzēs precīzāk analizēt balsotāju izvēles un preferences, ja persona ir piekritusi savu datu apstrādei, vienlaikus nodrošinot datu aizsardzības pasākumus;

6. platformas sasaiste ar pašvaldību mājaslapām.

Kā arī, izstrādājot IT platformu, nepieciešams izvērtēt sistēmas ilgtspēju, uzturēšanu un attīstības iespējas.

VARAM ir uzsākusi izpēti par iespējām izveidot IT platformu un pašlaik tiek piedāvāti vairāki risinājumi ar dažādām sistēmām (skat. 3. tab.), lai nodrošinātu līdzdalības budžeta īstenošanai nepieciešamās platformas funkcijas, t.i., iedzīvotāju ideju iesniegšanu un attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju balsošanu par attiecīgajā pašvaldība iesniegtajām idejām.

3. tab. IT platformu izvērtējums

VARAM, kā lietderīgāko risinājumu IT platformas izveidei saskata jau esošas platformas, kā, piemēram, Latvija.lv vai Ģeolatvija.lv/TAPIS pielāgošanu līdzdalības budžeta funkciju nodrošināšanai. Abas pieminētās sistēmas jau veiksmīgi darbojas nacionāla līmenī, savukārt, piemēram, par Latvija.lv portālu iedzīvotāji ir informēti un tas jau pašlaik tiek aktīvi izmantots dažādu e-pakalpojumu saņemšanai. Ņemot vērā Rīgas pašvaldības pieredzi, kur sistēmas uzturēšana vien izmaksā 12 000 euro, katrai pašvaldībai atsevišķi veidot savu sistēmu būtu ļoti nelietderīgi un dārgi, ierobežojot pašvaldības iespējas īstenot līdzdalības budžetu.

4.4. Līdzdalības budžeta īstenošanas uzraudzība un pašvaldību kapacitāte

A. Līdzdalības budžeta īstenošanas apkopojums

Lai nodrošinātu iedzīvotājiem un arī pašvaldībām iespēju mācīties vienam no otra un smelties arvien jaunas idejas, paredzēts, ka plānošanas reģioni katru gadu apkopo informāciju no visām attiecīgā reģiona pašvaldībām par pašvaldību pieredzi līdzdalības budžeta īstenošanā, īstenotajiem projektiem, kā arī apkopo informāciju par gūtajām mācībām procesa ietvaros, kas potenciāli varētu kalpot par pamatu normatīvā regulējuma pilnveidošanai. Plānošanas reģions apkopoto informāciju iesniedz VARAM un kopīgi to izplata, popularizējot līdzdalības budžetu un tā īstenošanas rezultātus, kā arī izplata informāciju par labās prakses piemēriem katrā reģionā. Plānošanas reģioniem ir plānoti šādi uzdevumi⁵⁰:

• atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam un Teritorijas attīstības plānošanas likumam saskaņot pašvaldību attīstības programmas, t.sk. tajās noteiktos tematiskos virzienus līdzdalības budžetam;

• veicināt pašvaldību darbību līdzdalības budžeta jomā un to atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī VARAM izstrādātajām vadlīnijām līdzdalības budžeta ieviešanai;

• apkopot datus par līdzdalības budžeta izmantošanu;

• nodrošināt kapacitātes atbalstu līdzdalības budžetā iesaistītajiem.

B. Pašvaldību metodiskā vadība un kapacitātes stiprināšana

Ņemot vērā, ka līdzdalības budžeta īstenošana pašlaik vēl nav izplatīta prakse Latvijā, ir būtiski nodrošināt pašvaldību metodisko vadību, kā arī stiprināt to kapacitāti un informētību par veiksmīgu līdzdalības budžeta īstenošanu. Šajā kontekstā ir paredzēts noteikt plānošanas reģioniem funkciju, kuras ietvaros plānošanas reģioniem būtu jānodrošina pašvaldību metodiskā vadība (t.sk. pašvaldību darbinieku apmācības), skaidrojot līdzdalības budžeta konceptu, pašvaldību tiesības un pienākumus, kā arī nodrošinot konsultācijas līdzdalības budžeta īstenošanas nosacījumu izstrādē. Lai šādu funkciju nodrošinātu, plānošanas reģioniem tiks nodrošināts VARAM metodiskais atbalsts un kapacitātes celšana par līdzdalības budžeta jautājumiem, kā arī par plašākiem jautājumiem, kā kopienu aktivizēšana u.c. Šim mērķim ir paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gadam plānoto finansējumu reģionālās attīstības jomā.^{51 52}

Tāpat, ņemot vērā, ka līdzdalības budžets netiek noteikts kā obligāts, ir jāparedz pašvaldību motivējošie pasākumi līdzdalības budžeta ieviešanai. Vienlaikus būtu jāizvērtē iespēja Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā NVO fonda ietvaros kā vienu no NVO fonda stratēģijas prioritātēm noteikt "kopienu līdzdalība teritorijas attīstībā", ņemot vērā, ka atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027.gadam projektam šis atbalsts ir būtisks teritoriju sociāli ekonomiskajai integrācijai un dažādu iedzīvotāju grupu aktivizēšanai, paredzot atbalstu gan nacionālā, gan vietējā līmeņa pilsoniskās sabiedrības grupām. Šobrīd vēl nav uzsākta NVO stratēģijas izstrāde turpmākajiem gadiem, bet 2020. gada prioritātes neizslēdz iedzīvotāju līdzdalību vietējā līmenī, tās atbalsta mikroprojektu īstenošanu vietējā līmenī.

5. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Līdzdalības budžeta ieviešanai nav ietekmes uz valsts budžetu. Nacionālā līmenī, piesaistot ārvalstu finanšu instrumentu finansējumu, ir nepieciešams radīt IT platformu vai integrēt šo rīku kādā no esošajām platformām, kura nodrošinātu iespēju ideju iesniegšanai un balsošanai.

Tāpat, esošo resursu ietvaros vai piesaistot ārvalstu finanšu instrumentu finansējumu, tiks nodrošināta pašvaldību metodiskā vadība līdzdalības budžeta ieviešanai un izglītojošie pasākumi sabiedrībai.

Līdzdalības budžeta ieviešana neietekmē pašvaldību budžetu, jo neparedz papildus finansējuma piešķiršanu, bet esošā budžeta izlietojumu pēc līdzdalības budžeta principiem.⁵³ Vienlaikus pašvaldībai ir jārēķinās ar administratīvajiem izdevumiem, lai līdzdalības budžetu būtu iespējams īstenot. Sākotnējās līdzdalības budžeta īstenošanas izmaksas varētu būt ievērojamas, tomēr, ja process tiek īstenots ikgadēji, šīm izmaksām ir tendence samazināties, jo cilvēki jau ir iepazinuši procesu.

Pašvaldībai, īstenojot līdzdalības budžetu, ir jārēķinās ar sekojošām administratīvajām izmaksām. Pirmkārt, ir jārēķinās ar izmaksām līdzdalības budžeta īstenošanas modeļa sagatavošanā, iesniegto ideju vērtēšanā un iedzīvotāju konsultēšanā (gan pirms projektu ideju iesniegšanas, gan pēc tam vēlāk, kad idejas ir apstiprinātas). Šajā ziņā ir jārēķinās ar cilvēkresursiem, piemēram, Gdaņskas gadījumā tika izveidota atsevišķa nodaļa, kas strādā ar līdzdalības budžeta jautājumiem. Sākotnēji tajā strādā tikai 2 cilvēki, bet tagad jau 5. Savukārt, Tartu gadījumā procesa izstrādes posmā tika noslēgts konsultāciju līgums ar "E-governanace Academy", kas palīdzēja izstrādāt modeli, savukārt, pašvaldībā ar līdzdalības budžeta jautājumiem strādā pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļa.

Otrkārt, ir jāparedz izmaksas sabiedrības mobilizēšanai un līdzdalības budžeta popularizēšanas nodrošināšanai. Sabiedrības informēšanai ir ļoti būtiska nozīme, lai veiksmīgi ieviestu līdzdalības budžetu. Piemēram, Tartu pašvaldība izmantoja lielus ekrānus, ar kuru palīdzību tika popularizēts līdzdalības budžets. Gdaņskas pašvaldība izvietoja reklāmas uz sabiedriskā transporta, kā arī balsošanas etapā, brauca uz katru pilsētas apkaimi, kurā veselu dienu stāvēja telts ar pašvaldības pārstāvjiem un aicināja iedzīvotājus balsot par idejām un skaidroja iedzīvotājiem neskaidros jautājumus par līdzdalības budžetu. Mārketinga izmaksas ir ļoti dažādas, piemēram, Tartu mārketinga budžets pirmajā gadā bija 8 000 euro, savukārt, Gdaņskas 2019. gada līdzdalības budžeta mārketinga budžets bija 64,3 tūkstoši euro. Rīgas gadījumā mārketingam tika izmantoti salīdzinoši nedaudz līdzekļu, piemēram, tika izgatavoti informatīvi plakāti. Projekts arī neilgi tika reklamēts kanālos, ar kuriem RD ir slēgts līgums/notiek sadarbība, piemēram, avīzēs.

Turpmākā rīcība:

1. VARAM pašlaik izstrādā jaunu Vietējo pašvaldību likumu, kura ietvaros ir paredzēts pašvaldībām nodrošināt juridisko ietvaru līdzdalības budžeta īstenošanai. Likumā paredzēts noteikt šajā ziņojumā iekļautos pamatprincipus, t.sk. 2. tabulā minētos principus, finansējuma apmēru un tā sadalījuma pieeju starp teritoriālajam vienībām.

2. VARAM šobrīd īsteno Coast4us projektu⁵⁴, kura rezultātā 2020. gada pirmajā pusē tiks sagatavotas ciemu/kopienu plānu izstrādes vadlīnijas, kopienas tiks apmācītas plānu izstrādei, kas kalpos par priekšnosacījumu līdzdalības budžeta ieviešanai, paaugstinot kopienu kapacitāti teritorijas attīstības redzējuma noteikšanā un projektu izstrādē⁵⁵. Kopienu plānu vadlīniju projekts jau 2019. gada nogalē bija apspriests ar pašvaldībām un sabiedrību VARAM organizētajos reģionālajos semināros par sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstībā.

Vienlaikus, lai ieviestu līdzdalības budžetu, nepieciešams nodrošināt atbalstu pašvaldību kapacitātei, it īpaši pēc 2021. gada jauno pašvaldību vēlēšanām. Līdz ar to, lai varētu pakāpeniski ieviest līdzdalības budžetu, Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gadam ietvaros plānots metodiskais atbalsts provizoriski 300 000 euro apmērā, nodrošinot informatīvus un izglītojošus seminārus, kā arī cita veida metodisko atbalstu (t.sk. vadlīniju izstrādi) plānošanas reģionu un pašvaldību darbiniekiem.⁵⁶

3. Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gadam ietvaros plānots nodrošināt informāciju tehnoloģiju platformas izveidei nepieciešamo finansējumu provizoriski 200 000 euro apmērā⁵⁷.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce