viedokli

Par tiesîbu normu tulkoðanu

Ar jurista skatu savâ kriminâltiesîbu nozarç

Dr.habil.iur., prof. ULDIS KRASTIÒÐ, LU Juridiskâs fakultâtes Kriminâltiesisko zinâtòu katedras vadîtâjs, — "Latvijas Vçstnesim"

Turpinâjums

no 1.lpp.

Pretçjâ viedokïa piekritçji iebilst — bet kâ tad ar otru kontrabandu kvalificçjoðo apstâkli — narkotisko, psihotropo vai indîgu vielu vai stratçìiskas nozîmes preèu, produkcijas vai tehnoloìijas kontrabandu, kas arî paredzçts 73.panta 2.daïâ? Tad jau arî uz ðiem priekðmetiem attiecinâma ðâ panta 1.daïâ ietvertâ kriminâlsodâmas kontrabandas prasîba — lielâ apmçrâ.

Ar ðiem priekðmetiem ir pavisam citâda situâcija. Skaidrâks, protams, bûtu risinâjums, ja ðie priekðmeti bûtu izdalîti panta atseviðíâ daïâ, nodalot no iepriekð iztirzâtâs kontrabandu kvalificçjoðâs pazîmes. Bet arî paðreizçjâ redakcijâ domstarpîbâm nevajadzçtu rasties. Likumdevçjs minçtos priekðmetus jau ir izdalîjis atseviðíâ panta daïâ, paredzot stingrâku atbildîbu salîdzinâjumâ ar panta 1.daïu. Ja jau liels apmçrs attiektos arî uz 73.panta 2.daïâ uzrâdîtajiem priekðmetiem, tad nav nekâdas vajadzîbas tos izdalît no tâ paða panta 1.daïas, kur prasîba par lielu apmçru ir ietverta kâ kriminâlsodâmas kontrabandas pamatsastâva pazîme. Lîdz ar to ir loìiski, ka, izdalot atseviðíus priekðmetus no pamatsastâva un pârnesot tos uz panta 2.daïu,uz tiem nav attiecinâma prasîba par lielu apmçru.

Izdarot grozîjumus LKK 142.pantâ, kurâ paredzçta kriminâlatbildîba par krâpðanu, panta 3.daïâ krâpðanu kvalificçjoðâs pazîmes izteiktas ðâdâ redakcijâ: krâpðana, kas izdarîta nolûkâ iegût mantu lielâ apmçrâ vai iegût narkotiskâs, psihotropâs, indîgas vai radioaktîvas vielas, sprâgstvielas, ieroèus, munîciju, gâzes pistoles (revolverus) vai to patronas.

Uzsverot tikai nolûku iegût mantu, likumdevçjs pabeigta nozieguma sastâvâ it kâ nav ietvçris sekas — mantas iegûðanu. Tas tad arî rada nevienprâtîbu minçtâs panta daïas dispozîcijas izpratnç. Viens no viedokïiem — pietiek konstatçt nodomu iegût mantu lielâ apmçrâ vai citus 142.panta 3.daïâ minçtos priekðmetus, lai bûtu pamats krâpðanu kvalificçt kâ pabeigtu noziegumu. Lîdz ar to krâpðanas sastâvs no materiâlâ tiek pârvçrsts par tâ saucamo "noðíelto" nozieguma sastâvu, kur nozieguma beigu moments tiek pârnests uz agrâku tâ izdarîðanas stadiju.

Domâju, ka neskaidrîbas rada vienîgi panta daïas neizdevusies konstrukcija. Kas tad ir krâpðana? Krâpðanas jçdziens dots LKK 142.panta 1.daïâ — krâpðana ir mantas vai tiesîbu uz mantu iegûðana, ïaunprâtîgi izmantojot uzticîbu vai ar viltu. Tas nozîmç, ka krâpðana ir pabeigts noziegums tikai ar brîdi, kad manta vai tiesîbas uz mantu ir iegûtas. Tâtad krâpðana ir materiâls noziegums, jo krâpðanas kâ nozieguma sastâva obligâta prasîba ir reâlu seku iestâðanâs — mantiska kaitçjuma nodarîðana cietuðajam.

Kaitîgo seku prasîba ir attiecinâma arî uz krâpðanu kvalificçjoðâm pazîmçm. Krâpðanas nolûka vien atklâðana nav kriminâlsodâma. Visas konkrçtâs darbîbas, kas tiek veiktas lîdz mantas vai tiesîbas uz mantu iegûðanai, ïaunprâtîgi izmantojot cietuðâ uzticîbu vai ar viltu, ir krâpðanas kâ nozieguma izdarîðanas stadijas. Tâpçc bûtu aplami vienâ normâ, kuras pamatsastâvs ir materiâls (142.panta 1.daïa), kâ kvalificçjoðu pazîmi ietvert gatavoðanos tam paðam noziegumam vai mçìinâjumu to izdarît. Atbilstîgi LKK 15.panta 2.daïai, ja nolûks konkrçtâ gadîjumâ ir bijis iegût mantu, piemçram, krâpðanas ceïâ lielâ apmçrâ, un ir konstatçtas konkrçtas darbîbas, kas tieði vçrstas uz ðâda noziedzîga rezultâta sasniegðanu, bet to sasniegt nav izdevies no vainîgâ gribas neatkarîgu apstâkïu dçï, tad nodarîjums jâkvalificç kâ mçìinâjums iegût mantu krâpðanas ceïâ lielâ apmçrâ pçc LKK 15.panta 2.daïas un 142.panta 3.daïas. Arî krâpðana lielâ apmçrâ ir pabeigts noziegums tikai ar to brîdi, kad manta ðâdâ apmçrâ ir iegûta, kâ tas izriet no krâpðanas jçdziena, kas dots 142.panta 1.daïâ. Tikai nolûka ietverðana 142.panta 3.daïas formulçjumâ bez norâdes uz kâdu darbîbas atðíirîbu no pamatsastâva nenozîmç neko vairâk kâ neizdevuðâs nozieguma izdarîtâja subjektîvâs attieksmes (nolûka) uzsvçrðanu nozieguma sastâvâ.

Runâjot par nolûku, tâ izpauðanu, kam neseko konkrçtas darbîbas, kas liecinâtu par nolûka reâlu îstenoðanu, atgriezîðos pie nodoma atklâðanas juridiskâ novçrtçjuma kukuïoðanâ. Viedokïu daþâdîba ðajâ jautâjumâ pausta divos ‘’Latvijas Vçstnesî’’ publicçtajos rakstos sakarâ ar konkrçtas kriminâllietas izskatîðanu Latvijas Republikas Augstâkâs tiesas Senâtâ (U.Krastiòð. "Par un ap kukuli", 1997.g. 30.maijâ. E.Meïíisis. "Vai tieðâm kukuïa piedâvâjums nesatur nozieguma pazîmes", 1997.g. 18.jûlijâ).

Problçmas bûtîba ir ðâda: vai kukuïa piedâvâjumu amatpersonai, ja kukuïoðanas priekðmets (konkrçtâ gadîjumâ — nauda) pat netiek demonstrçts, var uzskatît par kukuïdoðanas stadiju (mçìinâjumu)?

Varam manipulçt ar daþâdiem sveðvârdiem un jçdzienu skaidrojumiem, bet aiziet no likuma jçgas un tajâ ietverto vârdu tieðâs nozîmes nevajadzçtu. Atbilstîgi LKK 164. un 165.pantam, kuros paredzçta kriminâlatbildîba par kukuïòemðanu un kukuïdoðanu, lai varçtu runât par kukuïoðanu vispâr, ir jâbût kukuïoðanas priekðmetam — kukulim, noteiktam materiâlam labumam. Un, ja devçjs kukuli ir iedevis amatpersonai un tâ kukuli pieòçmusi, tad katrs no viòiem ir izdarîjis to, kas paredzçts iepriekðminçtajos Kriminâlkodeksa pantos, protams, pastâvot pârçjâm nozieguma sastâva pazîmçm.

Bûtiska nozîme ir likumâ ietverto vârdu ‘’òemðana’’ un ‘’doðana’’ nozîmes izpratnei. Ja ðîm darbîbâm pa vidu ir jâbût kaut kam, ko dod un ko òem (kukuïoðanas gadîjumâ — kukulim), tad loìiski, ka paòemt var tikai to, ko dod, vai otrâdi — ja neko nedod, tad nav arî ko paòemt. Tâtad kukuïoðanas priekðmetam ir jâsâk savs nelikumîgais ceïð no devçja pie òçmçja. Kamçr tas nav noticis, ir vienîgi piedâvâjums, priekðlikums vai citâdi izteikta devçja vçlme, kas tâda arî paliek, ja pats kukuïoðanas priekðmets neparâdâs. Ar to tad arî viss beidzas, ja amatpersona ir godîga un nekâdos nelikumîgos darîjumos neielaiþas. Jâjautâ — kâds kaitçjums tad ir nodarîts nozieguma objektam — likumam atbilstoðai valsts varas vai pârvaldes institûcijas darbîbai, ja kukulis netiek dots? Vçl nekâds. Tâtad nav arî nozieguma. Ir bijusi tikai noziedzîga nodoma atklâðana, kas pçc Latvijas kriminâlâs likumdoðanas nav kriminâlsodâma. Tas izriet no LKK 15.panta, kur reglamentçtas nepabeigta nozieguma stadijas — gatavoðanâs noziegumam un nozieguma mçìinâjums. Ðajâ normâ tad arî ir ietverts romieðu tiesîbu princips cogitationis poenam nemo patitur — nevienu nevar sodît vienîgi par domâm. Atbilstîgi LKK 15.pantam abas nepabeigta nozieguma stadijas ir saistîtas ar konkrçtu darbîbu izdarîðanu, nevis ar nodoma atklâðanu, pat to skaïi izpauþot.

Saistîbâ ar teikto un atgrieþoties pie kukuïoðanas, par noziegumu var bût runa tikai tajos gadîjumos, kad veiktas kâdas konkrçtas darbîbas un tâs ir vçrstas uz kukuïoðanas priekðmeta pârieðanu no devçja pie òçmçja. Tad atkarîbâ no tâ, vai kukulis pieòemts vai nav, un kâpçc tas nav paòemts, var runât par kukuïoðanu kâ pabeigtu noziegumu vai kâ kukuïoðanas (kukuïa òemðanas vai doðanas) mçìinâjumu.

Manuprât, ðâds problçmas risinâjums ir daþu ârvalstu, piemçram, Vâcijas un Francijas, kriminâllikumâ. Kâ tas izpauþas? Tâ kâ kukuïa piedâvâjums nav nozieguma stadija ne kukuïdoðanâ, ne òemðanâ, tad, atzîstot ðâdu darbîbu par tik kaitîgu, ka par to jâsoda kriminâlâ kârtâ, likumdevçjs formulç îpaðu nozieguma sastâvu un to ietver kriminâllikuma normâ. Tâds ir ejams ceïð, ja kriminâlatbildîbu par kukuïdoðanu un kukuïòemðanu gribçtu papildinât vçl ar vienu nozieguma sastâvu — piedâvâjumu dot kukuli. Ar kriminâltiesîbu normas interpretâciju vien te neko nevar lîdzçt. Citâds problçmas risinâjums kâ vien likumdoðanas ceïâ rada patvaïu likuma izpratnç un arî praktiskâ piemçroðanâ.

Un vçl par vienu gadîjumu, kur gan pat nav runas par likuma iztulkoðanu, bet drîzâk par likuma nezinâðanu. Runa ir par LKK 141.panta piemçroðanu, kurâ paredzçta kriminâlatbildîba par laupîðanu. LKK 141.panta 1.daïâ dots laupîðanas jçdziens: laupîðana ir uzbrukums nolûkâ iegût mantu, ja uzbrukums saistîts ar vardarbîbu, kura ir bîstama cietuðâ dzîvîbai vai veselîbai, vai ar ðâdas vardarbîbas piedraudçjumu. Tâtad uzbrukumam ir noteikts mçríis — iegût sveðu, sev nepiederoðu mantu, iegût to no citas personas, ar varu atòemot.

Tagad ielûkosimies tiesas sprieduma atreferçjumâ laikrakstâ ‘’Diena’’ 1997.gada 12.novembrî publicçtajâ informâcijâ ‘’Par uzbrukumu taksistam — 7 gadi’’. Izklâsta saturs: Vidzemes apgabaltiesas Kriminâllietu tiesas kolçìija piespriedusi cietumsodu (!) D. un S. par varmâcîgu uzbrukumu kâdam Cçsu taksistam, lai iegûtu naudu. Tiesa esot konstatçjusi, ka noziedznieki transportlîdzekïa vadîtâjam draudçjuði ar gâzes pistoli, sadûruði ar nazi, nodarot ðoferim bîstamus miesas bojâjumus. Tiesas izmeklçðanâ esot noskaidrots, ka taksists abus jau vairâkkârt tiesâtos pasaþierus atkârtoti vadâjis par brîvu. Kad no braucçjiem beidzot pieprasîts ap 20 latu tçriòð, abi noziedznieki uzbrukuði taksometra vadîtâjam. Vçlmi neatdot naudu, ko D. un S. faktiski bija notçrçjuði par taksometra pakalpojumiem, tiesa esot kvalificçjusi kâ laupîðanu. Tiktâl no informâcijas laikrakstâ.

Tâtad naudu par izdarîtajiem pakalpojumiem pieprasîjis cietuðais. Laupîðanâ turpretî mantu ar piedraudçjumu vai vardarbîbu cenðas iegût uzbrucçjs. Laupîtâjs vçlas iegût mantu, kas pieder un atrodas pie cietuðâ, nevis lai nebûtu tâ jâatdod. Pçc lietas apstâkïu atreferçjuma nauda atradâs pie uzbrucçjiem, ja tâda viòiem vispâr bija. Tâtad uzbrukums vçrsts pret tâdu personu, kurai uzbrucçji kaut ko atòemt nav gribçjuði. Kâda tad te var bût runa par laupîðanu, ja faktiskie apstâkïi ne tuvu neatbilst LKK 141.panta dispozîcijâ minçtajâm laupîðanas pazîmçm?

Vismaz pçc tâ, kas izklâstîts tiesas sprieduma atreferçjumâ, neko vairâk kâ noziegumu pret personu saskatît nevar. Var jau bût, ka spriedumâ kaut kas ir citâdi, taèu tik nepareizs kriminâllikuma traktçjums preses izdevumâ liecina par likuma nezinâðanu vai nu no tiesas puses, vai arî izklâsts ir aplams. Kâ vienâ, tâ otrâ gadîjumâ atreferçtais ir uzskatâms par juridisku blefu.