nozaru zinas

Latvijas ekonomika: ðodien, reformâs, rît

No Ekonomikas ministrijas 1997.gada ziòojuma par Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbu

Saturâ

1. Tautsaimniecîbas ekonomiskâ stâvokïa îss raksturojums

2. Ârçjâ ekonomiskâ vide

3. Ekonomiskâ un sociâlâ attîstîba

4. Tautsaimniecîbas nozaru struktûra un dinamika

5. Ekonomiskâs politikas prioritâtes un reformas

6. Rekomendâcijas uz ekonomisko izaugsmi orientçtas ekonomiskâs politikas îstenoðanai

4.2. Transports un sakari

4.2.3. Dzelzceïa transports

Svarîgâkais dzelzceïa kravu pârvadâjumu veids ir tranzîtkravu pârvadâjumi caur Latvijas ostâm (2/3 no kopçjâ kravu pârvadâjumu apjoma). Lielâko daïu no kopçjâ kravu pârvadâjumu pieauguma sastâda ðie kravu pârvadâjumi. Dzelzceïa transportam ir liela nozîme ostu saimniecîbas sekmîgas darbîbas nodroðinâðanâ. Puse no Latvijas ostâs pârkrautajâm kravâm tiek pârvadâtas ar dzelzceïa transportu. Dzelzceïa kravu pârvadâjumu un ostu kravu apgrozîbas pieaugums ir savstarpçji cieði saistîti.

1997. gada trîs ceturkðòos palielinâjâs arî eksporta un importa pârvadâjumu apjomi. Ðiem pârvadâjumu veidiem ir vislielâkais pieauguma temps, un ir vçrojama tendence to nozîmei pçdçjos gados palielinâties.

Ðajâ periodâ ir samazinâjuðies vienîgi iekðzemes kravu pârvadâjumi. Viens no iemesliem ir to staciju skaita samazinâðana, kur tiek veiktas kravu operâcijas. Ðajâs stacijâs kravas operâcijas tiek pârtrauktas to nerentabilitâtes dçï.

1997. gada trîs ceturkðòos dzelzceïð pârvadâja 24,9 milj. pasaþieru. Ar dzelzceïa transportu pârvadâto pasaþieru skaits jau vairâkus gadus samazinâs. Samazinâjums ir 11,3%, salîdzinot ar 1996. gada trîs ceturkðòiem. Pasaþieru apgrozîba saruka par 7,5 procentiem.

Dzelzceïa transportu pasaþieri izmanto galvenokârt braucieniem piepilsçtas satiksmç. Vairâk nekâ 90% no pasaþieriem dzelzceïð ir pârvadâjis piepilsçtas marðrutos. Dzelzceïam ir nozîmîga vieta arî Rîgas pilsçtas transporta sistçmâ. Kopçjo pasaþieru pârvadâjumu samazinâjumu ir izraisîjis galvenokârt piepilsçtas satiksmç pârvadâto pasaþieru skaita sarukums. 1997. gada trîs ceturkðòos piepilsçtas satiksmç dzelzceïð pârvadâja par 11,9% mazâk pasaþieru nekâ 1996. gada trîs ceturkðòos.

Starptautiskajâ satiksmç pasaþieru skaits samazinâjâs par 3,7%, taèu tie sastâda tikai 3,5% no kopçjâ pasaþieru skaita. Arî pârçjâ iekðzemes satiksmç pasaþieru skaits samazinâjâs lçnâk, t.i., par 3,9 procentiem.

Viena no lielâkajâm dzelzceïa problçmâm ir pasaþieru pârvadâjumu nerentabilitâte, un zaudçjumus nâkas segt ar kravu pârvadâjumos iegûto peïòu. Latvija ir viena no nedaudzajâm valstîm Eiropâ, kur pasaþieru pârvadâjumi netiek dotçti. 1996. gada otrajâ pusgadâ ir uzsâkts dotçt pasaþieru regulâros pârvadâjumus ar autobusiem lauku apvidos, tâpçc dotâciju efektîvâkai izmantoðanai ir nepiecieðams rûpîgi izsvçrt pasaþieru pârvadâjumu dotçðanas lietderîbu marðrutos, kur satiksmi paralçli nodroðina dzelzceïa transports un autobusi. Lîdzekïi ir nepiecieðami arî dzelzceïa infrastruktûras atjaunoðanai un modernizâcijai.

Lai dzelzceïa transports spçtu sekmîgi pielâgoties tirgus apstâkïiem un paaugstinâtu darbîbas efektivitâti, tika uzsâkta dzelzceïa restrukturizâcijas izpçte. Restrukturizâcijas projekts jau ir izstrâdâts un prezentçts 1997. gada aprîlî. Dzelzceïs tiek organizatoriski sadalîts 5 finansiâli nodalîtâs pârvaldçs: infrastruktûras, ritoðâ sastâva, nekustamâ îpaðuma, kravu pârvadâjumu un pasaþieru pârvadâjumu.

Dzelzceïa un valsts attiecîbu sakârtoðanai ir izstrâdâts Dzelzceïa likumprojekts. Tas paredz pârvadâtâja ekonomisko un administratîvo neatkarîbu no valsts, veicot pârvadâjumus. Ar likuma spçku atseviðíi tiks nodalîta dzelzceïa infrastruktûras uzturçðana no pârvadâjumiem. Likumprojekts paredz valsts vai paðvaldîbu sabiedriskos pasûtîjumus un lîdz ar to dotçt tâm vajadzîgos pasaþieru pârvadâjumu nerentablos marðrutus. Tiks reglamentçti arî valsts koplietoðanas dzelzceïa infrastruktûras finansçðanas pamatprincipi. Paredzçts dzelzceïa pârvadâjumu noteikumus regulçt ar atseviðíu likumu.

4.2.4. Sakari

1997. gadâ turpinâjâs "Lattelekom" 1994. gadâ uzsâktâ Latvijas telefonsakaru tîkla modernizâcija. Analogâs telefonsakaru lînijas valstî tiek nomainîtas ar ciparu lînijâm, kuras nodroðina daudz kvalitatîvâkus sakarus.

1997. gadâ ciparu tîklam sâka pieslçgt abonentu lînijas Jelgavâ, gada nogalç — Daugavpilî. Paðlaik ciparu centrâles ir uzstâdîtas arî Rîgâ, Ventspilî, Cçsîs un Liepâjâ. Cçsîs telefonsakaru modernizâcija ir pabeigta.

Kopð 1997. gada sâkuma trîs ceturkðòos kopçjais abonentu lîniju skaits ir palielinâjies par 5,8%. Kopçjais abonentu lîniju skaits 1997. gada 1. oktobrî bija 793,2 tûkstoði. No tâ 191,1 tûkstotis bija pieslçgts ciparu sistçmai. Telefonu tîkla struktûra atspoguïota 4.4. zîmçjumâ.

1997. gadâ ir samazinâjuðies ciparu sistçmas telekarðu un monçtu taksofonu uzstâdîðanas pieauguma tempi. Trîs ceturkðòos kopçjais ciparu sistçmas taksofonu skaits ir pieaudzis par 81 taksofonu.

1997. gadâ "Lattelekom" ir uzsâcis uzstâdît taksofonus ar t.s. "èipkartçm" jeb telekartçm ar mikroprocesoru.

Telefonu tîkla struktûra 1997. gada 1. oktobrî 4.4. zîmçjums

Izejoðo tâlsarunu skaits publiskajâ telefona tîklâ 1997. gada trîs ceturkðòos palielinâjâs par 13,5%, salîdzinot ar 1996. gada trîs ceturkðòiem (iekðzemes tâlsarunu skaits palielinâjâs par 12,5%, starptautisko — par 16,2%). Tâlsarunu ilguma pieauguma tempi bija mazâki, tas palielinâjâs par 17,5%. No kopçjâ tâlsarunu ilguma 25,3 % sastâda starptautiskâs tâlsarunas.

Lîdzâs fiksçtajam telefonsakaru tîklam Latvijâ attîstâs arî mobilo telefonsakaru tîkli. Mobilo telefonsakaru jomâ kopð 1997. gada 18. marta pastâv konkurence. GSM sistçmâ lîdzâs "Latvijas Mobilajam Telefonam" komercdarbîbu uzsâka otrais mobilo telefonsakaru operators "Baltcom GSM". "Latvijas Mobilais Telefons" nodroðina mobilos telefonsakarus arî NMT–450 sistçmâ. 1997. gada novembra sâkumâ abu operatoru kopçjais abonentu skaits bija aptuveni 64 tûkstoði, no kuriem apmçram 53 tûkstoði bija "Latvijas Mobilajam Telefonam" un aptuveni 11 tûkstoði — "Baltcom GSM". Kopð gada sâkuma kopçjais abonentu skaits ir palielinâjies vairâk nekâ 2 reizes.

Kâ redzams 4.7. tabulâ, bûtiski ir palielinâjies tikai nosûtîto vçstuïu, pastkarðu un bandroïu skaits. To lielâkâ daïa ir uzòçmumu un organizâciju sûtîjumi.

Jau vairâkus gadus samazinâs ar pasta starpniecîbu piegâdâto preses izdevumu skaits.

1997. gada trîs ceturkðòos ðî tendence turpinâjâs. Ar pastu laikrakstu un þurnâlu piegâdç konkurç vairâkas privâtfirmas, kuru darbîba koncentrçjas Rîgâ. 1997. gadâ "Latvijas pasts" no valsts iestâdes tika pârveidots par bezpeïòas organizâciju valsts akciju sabiedrîbu.

"Latvijas pasta" darbîbas râdîtâji 4.7. tabula

(tûkst.)

4.3. Bûvniecîba

Bûvniecîbas daïa iekðzemes kopproduktâ 1996. gadâ sastâdîja 4,9%. Bûvniecîba ir relatîvi darbietilpîga nozare, tajâ strâdâ 5,5% no visiem tautsaimniecîbâ nodarbinâtiem.

Sâkoties ekonomiskajai krîzei valstî, bûvniecîbas apjomi strauji samazinâjâs (skatît 4.5. zîmçjumu). Vismazâkie tâs apjomi bija 1993. gadâ, nesasniedzot 1/5 daïu no 1990. gada apjomiem. 1994. un 1995. gadâ bûvniecîbas darbu pieaugums bija straujâks (vidçji 16% gadâ), 1996. gadâ — 5,5%. 1996. gadâ celtniecîbas pieauguma tempus acîmredzot bûtiski ietekmçja 1995. gada banku krîze, kuras dçï samazinâjâs investîcijas visâ tautsaimniecîbâ, un tas nevarçja neiespaidot bûvniecîbu. 1997. gadâ bûvniecîbas apjomi atkal pieaug straujâk — pirmajâ pusgadâ celtniecîbas raþoðanas apjomi bija par 9% lielâki nekâ 1996. gada pirmajâ pusgadâ.

Bûvniecîbas darbu apjoma izmaiòas 4.5. zîmçjums (procentos pret 1990. gadu)

* Ekonomikas ministrijas novçrtçjums

Privatizâcijas process bûvniecîbâ ir pabeigts, un nu jau vairâkus gadus uzòçmçjdarbîbâ dominç privâtais sektors. 1996. gadâ no visiem lîgumdarbiem bûvniecîbâ tikai 4% veica valsts un paðvaldîbu uzòçmumi, kâ arî uzòçmumi ar valsts kapitâla daïu. Taèu privatizçtâs un jaunizveidotâs bûvfirmas pârsvarâ ir nelielas.

Pilnîgi izmainîjusies bûvniecîbas struktûra, kaut arî tâ vçl atrodas pârejas fâzç. Salîdzinot ar pirmskrîzes periodu, kopçjâ darbu apjomâ vairâkkârt palielinâjies remonta un rekonstrukcijas darbu îpatsvars. Salîdzinoði zems ir mâjokïu celtniecîbas lîmenis. Gandrîz pârtraukta tipveida daudzstâvu dzîvojamo mâju celtniecîba, bet jaunu individuâlo dzîvojamo mâju îpatsvars (ekspluatâcijâ nodotâ kopçjâ platîba) pieaug un 1996. gadâ pârsniedza 90%. Vairâkkârt samazinâjusies sabiedrisko un raþoðanas çku celtniecîba.

Pçdçjâ laikâ jûtami sâk pieaugt inþenierkomunikâciju un citu inþenierbûvju celtniecîbas apjomi, jo izvçrsâs bûvniecîba ostâs, kâ arî ceïu remontdarbi.

Pçc Valsts statistikas komitejas veiktâ bûvniecîbas konjunktûras apsekojuma datiem, kopîgais konjunktûras konfidences râdîtâjs 1997. gadâ ir uzlabojies, tomçr palikdams negatîvs. Raksturîgi, ka kopçjâ gada vidçjâ konfidences râdîtâja uzlabojumu lielâ mçrâ noteica to aptaujâto uzòçmumu vçrtçjumi, kuri nodarbojas ar inþenierbûvju celtniecîbu. Savukârt uzòçmçju grupâ, kuri bûvç un remontç dzîvojamâs mâjas un citas çkas, ðis râdîtâjs uzlabojies mazâk. Acîmredzot arî tuvâkajâ nâkotnç celtniecîbas raþoðanas apjomu pieaugumu lielâ mçrâ noteiks inþenierbûvju darbu apjomu palielinâjums.

Vçl joprojâm kâ galveno faktoru, kurð ierobeþo raþoðanu, bûvniecîbas organizâcijas min nepietiekamo pieprasîjumu pçc bûvniecîbas darbiem (69% no aptaujâtiem uzòçmumiem). Iemesls ir pasûtîtâja zemâ maksâtspçja, kas ir saistîta ar pastâvoðo kredîtpolitiku un zemes hipotçku aizdevumu nepietiekoðu attîstîbu.

Ar katru gadu palielinâs konkurence bûvniecîbâ. Kâ vienu no iemesliem, kas kavç izvçrst raþoðanu, 1997. gada aptaujâ 40% bûvuzòçmçju minçja konkurences palielinâðanos (1996. gadâ — 29%).

Pieaug arî ârvalstu firmu veikto bûvniecîbas darbu apjomi Latvijâ. 1997. pirmâ pusgada maksâjumu bilancç celtniecîbas produkcijas importa apjoms bija par 171% lielâks nekâ iepriekðçjâ gadâ tajâ paðâ periodâ. Latvijas bûvfirmas ârzemçs paveica trîs reizes mazâku apjomu nekâ ârzemju firmas Latvijâ.

Pieaugot vispârçjai ekonomiskajai rosîbai, izvçrsîsies arî celtniecîbas raþoðana, turklât nedaudz straujâk nekâ vidçji tautsaimniecîbâ. Paredzams, ka turpmâk bûvniecîbas struktûrâ pieaugs inþenierbûvju îpatsvars — ostu un terminâlu, ceïu un komunikâciju tîklu izbûve, enerìçtikas objektu rekonstrukcija, vides aizsardzîbas objektu celtniecîba. Remontu un rekonstrukcijas darbu apjomi pieaugs mazâk, saglabâjot savu îpatsvaru bûvniecîbas struktûrâ. Sabiedrisko çku celtniecîbu ierobeþos valsts un paðvaldîbu budþeta lîdzekïu trûkums.

Dzîvokïu celtniecîba Latvijâ ar katru gadu samazinâs. Ekspluatâcijâ nodotâ kopîgâ dzîvojamâ platîba saruka no 808 tûkst. kvadrâtmetru 1990. gadâ lîdz 216 tûkst. kvadrâtmetru 1996. gadâ. Gandrîz 94% no ekspluatâcijâ nodotajâm dzîvojamâm çkâm uzceltas par iedzîvotâju lîdzekïiem un tikai 1,4% — par valsts un paðvaldîbu uzòçmumu un organizâciju lîdzekïiem. Salîdzinâjumam var minçt, ka 1993. gadâ par sabiedriskiem lîdzekïiem uzcçla 1/3 daïu apdzîvojamâs platîbas.

Salîdzinot ar Eiropas savienîbas valstîm, mâjokïa vidçjâ kopçjâ platîba Latvijâ ir apmçram par 30–50 kvadrâtmetriem mazâka. Minçtajâs valstîs dzîvojamajâ fondâ pârsvarâ ir 4–5 istabu mâjokïi, Latvijâ — 1–2 istabu dzîvokïi, arî dzîvojamâ fonda labiekârtojuma lîmenis atpaliek. Steidzami jârenovç un jâsiltina lielpaneïu saliekamâs mâjas.

Iedzîvotâju interese par dzîves apstâkïu uzlaboðanu ir ïoti liela. No VARAM Bûvniecîbas departamenta 1996. gadâ pasûtîtâ Mâjokïu bûvniecîbas, rekonstrukcijas un modernizâcijas kreditçðanas socioloìiskâ pçtîjuma izriet, ka 17% aptaujâto vçlas mainît savus dzîves apstâkïus un 75% nav ar tiem pilnîbâ apmierinâti, tîko veikt daþâdus uzlabojumus. Kâ galvenais cçlonis, kas kavç pilnveidot savus dzîves apstâkïus, tiek minçts naudas trûkums. Nepiecieðami kredîti, lai realizçtu iecerçto. Lai risinâtu ðos jautâjumus, 1997. gada 19. novembrî Ministru kabinets akceptçja VARAM izstrâdâto "Mâjokïu bûvniecîbas, rekonstrukcijas un modernizâcijas ilgtermiòa kreditçðanas izveides koncepciju".

1998. gadâ paredzçts pieòemt likumu "Par hipotekârajâm íîlu zîmçm" un likumu "Par krâjaizdevu sabiedrîbâm", kas ïaus risinât kreditçðanas problçmas.

1998. gadâ VARAM ir paredzçjusi pabeigt Bûvniecîbas valsts nacionâlâs programmas izstrâdi. Tâs mçríis ir nodroðinât bûvniecîbas stabilu un ilgtspçjîgu attîstîbu. Programmâ paredzçts aplûkot tâdas galvenâs problçmas kâ:

— likumdoðanas atbilstîba tirgus ekonomikas attiecîbâm un tâs zinâtniskâ pamatotîba;

— nekustamâ îpaðuma tirgus, tâ straujâkas attîstîbas veicinâðana;

— ar nekustamo îpaðumu saistîtâs uzòçmçjdarbîbas veicinâðana un nekustamâ îpaðuma apsaimniekoðana.

Galvenie pasâkumi programmas ietvaros:

— mâjokïu attîstîbas programmas izstrâdâðana, mâjokïu kredîtpolitikas izveidoðana;

— zemes un nekustamâ îpaðuma kadastrâlo vçrtîbu noteikðanas metodikas pilnveidoðana, òemot vçrâ attiecîgâs nozares ienâkumu un peïòas gûðanas iespçjas;

— nodokïu sistçmas politikas pilnveidoðana par ienâkumiem, kas iegûstami no zemes un nekustamâ îpaðuma izmantoðanas;

— Latvijas bûvnormatîvu sistçmas koncepcijas izstrâdâðana, harmonizçjot to ar ES direktîvâm.

Bûvniecîbas valsts nacionâlâs programmas ietvaros kâ sadaïa ir izstrâdâta Latvijas bûvnormatîvu (LBN) sistçmas koncepcija. Saskaòâ ar ðo koncepciju LBN sistçma jâharmonizç ar Eiropas savienîbas tiesîbu aktiem, tai skaitâ ar Eiropas Bûvprodukcijas direktîvu 89/106 EEC. LBN izstrâde paredz vienkârðot prasîbas un nodroðinâs maksimâlu labvçlîbu uzòçmçjdarbîbas stimulçðanai.

4.4. Enerìçtika

4.4.1. Paðreizçjâ situâcija

Enerìçtikas sektora attîstîbas aktualitâtes ir:

— enerìçtikas sektora likumdoðanas sakârtoðana;

— enerìçtikas uzòçmumu privatizâcija un pârstrukturçðana;

— energoapgâdes droðîba;

— energoefektivitâtes paaugstinâðana.

Turpinâs normatîvo aktu izstrâde. Tuvâkajos gados jâpilnveido likumdoðana (skatît 4.1. ielikumu), strâdâjot divos virzienos:

— likumu un normatîvo aktu saskaòoðana ar Eiropas savienîbas prasîbâm;

— jaunu likumprojektu un normatîvo aktu sagatavoðana atbilstoði valdîbas deklarâcijai un politikai, iekðçjâ un ârçjâ tirgus prasîbâm un energoapgâdes pakalpojumu attîstîbai valstî.

4.1. ielikums

Normatîvo aktu saskaòoðana ar ES direktîvâm

Enerìçtikas likumprojektâ ir òemtas vçrâ ES direktîvu, kâ arî Padomes un Komisijas lçmumu normas. Likumprojektâ ir ietvertas jomas, kuras regulç ES direktîvas.

Piegâþu droðîba/ krâjumi. Ðo jomu regulç ES direktîvas 68/414/EEC, 73/238/EEC un 76/491/EEC. 1996. gadâ Ekonomikas ministrijas Enerìçtikas departaments, izmantojot ES/ ERAB tehnisko palîdzîbu, izstrâdâja krîzes situâcijas novçrðanas un vadîbas koncepciju. Atseviðía nodaïa ir iestrâdâta Enerìçtikas likumprojektâ, tâ nosaka vadlînijas krîzes situâcijas vadîbas mehânismam, bet attiecîgie Ministru kabineta noteikumi regulçs minçto uzdevumu realizâciju.

Elektroenerìijas un gâzes cenu pârskatâmîba. Ðajâ jomâ ir direktîva 90/377/EEC "Par Kopienas procedûru rûpnieciskajiem gala lietotâjiem noteikto gâzes un elektroenerìijas cenu pârskatâmîbas uzlaboðanai". Nepiecieðamos pasâkumus veic Energoapgâdes regulçðanas padome.

Elektroenerìijas un gâzes tranzîts pa tîkliem. Latvija ir parakstîjusi un ratificçjusi Eiropas Enerìçtikas hartas nolîgumu, tâdçjâdi uzòemoties saistîbas izpildît hartas nosacîjumus, ieskaitot enerìçtikas materiâlu un produktu tranzîtu. Direktîvas 90/547/EEC un 91/296/EEC par elektroenerìijas un gâzes tranzîtu izvirza prasîbu izveidot piemçrotu juridisku bâzi tranzîta nodroðinâðanai. Òemot vçrâ paðreiz notiekoðo privatizçjamâs valsts a/s "Latvenergo" un a/s "Latvijas gâzes" pârstrukturizâciju un privatizâciju, lçmums par minçto direktîvu iestrâdi nacionâlajâ likumdoðanâ varçtu tikt pieòemts lîdz 1999. gadam.

Deklarâcijâ par Ministru kabineta iecerçto darbîbu ir paredzçti ðâdi pasâkumi enerìçtikas sektorâ:

— pastiprinât energosaimniecîbas monopoluzòçmumu darbîbas kontroli;

— lîdz 1998. gada 1. februârim sagatavot normatîvo aktu projektus dabîgo monopoluzòçmumu tarifu regulçðanas sistçmas reorganizâcijai, lai izveidotu vienotu regulçðanas institûciju.

— nodroðinât uz tirgu orientçtu cenu un tarifu veidoðanu ðajos uzòçmumos, maksâjumu disciplînas uzlaboðanos;

— veicinât elektroenerìijas raþoðanu, izmantojot tradicionâlos un alternatîvos elektroenerìijas avotus.

Ministru kabinets 1997. gada 2. septembrî apstiprinâja Latvijas enerìçtikas nacionâlo programmu (skatît 4.2. ielikumu). Tâs mçríis ir noteikt pasâkumu kompleksu valsts stabilai nodroðinâðanai ar energoresursiem patçrçtâju prasîbâm atbilstoðâ kvantitâtç un kvalitâtç ar iespçjami zemâkâm izmaksâm un mazâku iespaidu uz apkârtçjo vidi. Ðis mçríis sasniedzams, paaugstinot energoefektivitâti un pazeminot energoresursu îpatsvaru valsts importâ, maksimâli izmantojot vietçjos energoresursus.

Latvijas enerìçtikas nacionâlâ programma 4.2. ielikums

Programma ir izstrâdâta laika posmam lîdz 2020. gadam. Ðis plânoðanas dokuments kopîgâ sistçmâ apvieno tehniskos, ekonomiskos un organizatoriskos pasâkumus un sastâv no 12 apakðprogrammâm, kuru skaitâ ir ðâdas:

— pirmâ apakðprogramma ir "Energoefektivitâte". ES PHARE programmas ietvaros ir izstrâdâtas energoekonomijas un Latvijas enerìçtikas sektora pârstrtukturçðanas stratçìijas;

— Ministru kabinets 1997. gada 2. septembrî akceptçja koncepciju par valsts un paðvaldîbu politiku siltumapgâdç;

— Ministru kabinets 1997. gada 14. janvârî akceptçja valdîbas politiku elektroenerìçtikas sektorâ. Ir izstrâdâta privatizçjamâs valsts a/s "Latvenergo" attîstîbas programma;

— ir izstrâdâta a/s "Latvijas gâze" attîstîbas programma;

— izvçrtçjot naftas ieguves potenciâlâs iespçjas, Ministru kabinets 1997. gada augustâ konceptuâli apstiprinâja Ekonomikas ministrijas izstrâdâto komplekso pieeju LR naftas resursu apguvç un naftas rûpniecîbas izveidç, kurâ definçti naftas izpçtes, ieguves, pârstrâdes, íîmijas un produktu tirgus attîstîbas, administratîvo struktûru veidoðanas un likumdoðanas sakârtoðanas prioritârie uzdevumi. Aprçíini ïauj paredzçt, ka kopçjie iegûstamâs naftas resursi Latvijâ bûs apmçram 40 milj. kubikmetru;

— ir izstrâdâta apakðprogramma "Kûdras ieguve un izmantoðana enerìçtikâ" (PHARE projekts), kurâ precizçti un ekonomiski pamatoti izmantojamie kurinâmâs kûdras krâjumi, kas sastâda aptuveni 240 milj. t (59 milj. toe). Tas ir aptuveni par 25% vairâk, nekâ tika noteikts iepriekðçjos aprçíinos. Kûdras krâjumi noteikti katrâ no 26 administratîvajiem rajoniem, izstrâdâtas kartes mçrogâ 1:200000 ar katlu mâju atraðanâs vietâm, kurâs kûdru ir iespçjams izmantot kâ samçrâ lçtu vietçjo kurinâmo. Paredzçta arî jaunu koìenerâcijas staciju celtniecîba. Tiek prognozçts, ka valsts primâro energoresursu patçriòa bilancç kûdras îpatsvars varçtu palielinâties no 2 lîdz 4 procentiem;

— apakðprogrammai "Alternatîvie enerìijas veidi" var pieskaitît sagatavoto biodegvielu raþoðanas un izmantoðanas nacionâlâs programmas projektu.

Turpinâs a/s "Latvijas gâze" un privatizçjamâs valsts a/s "Latvenergo" privatizâcija.

1997. gada 2. aprîlî tika parakstîts a/s "Latvijas gâze" (LG) akciju pirkuma un pârdevuma lîgums starp Latvijas Privatizâcijas aìentûru, kas pârstâv Latvijas valsti, un Vâcijas konsorciju "Ruhrgas/PreussenElektra" un Krievijas gâzes piegâdes uzòçmumu a/s Gazprom par 16,25% LG akciju iegâdi katram, tâ noslçdzot LG privatizâcijas pirmo posmu.

Ar Latvijas Privatizâcijas aìentûras valdes 1997. gada 29. aprîïa lçmumu ir akceptçtas PVAS "Latvenergo" privatizâcijas pamatnostâdnes, kuras izstrâdâja Ekonomikas ministrijas konsultatîvâ darba grupa. Paredzçta privatizçjamâs valsts a/s "Latvenergo" pârstrukturçðana, pârveidojot to par koncernu. Valsts saglabâs hidroelektrostaciju un augstsprieguma tîkla kontrolpaketi. Paðreiz tiek apspriesti arî citi priekðlikumi par privatizâcijas pamatprincipiem. Latvijas Privatizâcijas aìentûra izstrâdâ PVAS "Latvenergo" privatizâcijas noteikumus.

Palielinoties enerìijas tarifiem, arvien augstâkas prasîbas tiek izvirzîtas energoapgâdes droðîbai un kvalitâtei (skatît 4.1. ielikumu).

Notiek enerìçtikas sektora kvalitâtes un atbilstîbas novçrtçðanas sistçmas sakârtoðana. Ir sagatavots PHARE projekts "Energolaboratorijas sagatavoðana akreditâcijai".

Valdîbas politikâ enerìçtikas sektorâ svarîga vieta ierâdîta energoefektivitâtei, kuras paaugstinâðana dod iespçju samazinât enerìijas patçriòu un lîdz ar to importu, kâ arî risinât ar vides aizsardzîbu saistîtos jautâjumus.

Lielâkais efektivitâtes potenciâls ir pie enerìijas patçrçtâja, nodroðinot iespçju mçrît patçrçto enerìiju un regulçt tâs patçriòu.

Turpinâjums. Sâkums — "LV" 13.01.98., nr. 8; 14.01.98., nr. 9; 16.01.98., nr.11/12;

21.01.98., nr.15; 22.01.98., nr.16/17; 23.01.98., nr.18/19;

24.01.98., nr.20; 27.01.98., nr.21/22; 28.01.98., nr.23/24;

5.02.98., nr.31; 10.02.98., nr.34/35.

Turpinâjums — seko