Apvienoto Nāciju Attīstības programma mūsu valsts nākotnei

Pagājušajā nedēļā notika preses konference, kurā tika izvērtēta programmas darbība Latvijā

"Ir pabeigts liels un svarīgs darbs," ievadot preses konferenci 17. martā žurnālistiem teica Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas pastāvīgais koordinators Latvijā Jans Sands Sorensens, informējot par Apvienoto Nāciju Attīstības programmas darbības izvērtējumu Latvijā, ko pabeigusi pieredzējušā ANO darbinieka Pola Metjūza vadītā izvērtēšanas misija. J.S.Sorensens žurnālistiem pastāstīja, ka misija mūsu valstī uzturējusies divas nedēļas, tiekoties ar plašu sadarbības partneru loku. ANO pastāvīgais koordinators Latvijā arī minēja, ka misijas vadītājs P. Metjūzs ANO galvenajā mītnē un dažādās ANO institūcijās strādājis trīsdesmit gadus, gūstot lielu praktiskā darba pieredzi. Pēdējos gados P.Metjūzs bijis ANO pastāvīgais pārstāvis Kambodžā.

Pēc ANO pastāvīgā koordinatora uzrunas vārds tika dots īpašo uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Robertam Zīlem:

— Man bija liels gandarījums vadīt noslēguma sanāksmē diskusiju, kas noslēdza ANO Attīstības programmas darbību Latvijā. Latvijas valdības vārdā novērtējot programmu, kas ir ietvars mūsu sadarbībai ar ANO Attīstības programmai no 1997. līdz pat pagarinātajam 2000. gadam (tas tika programmā iekļauts kā ceturtais gads), mēs esam saņēmuši palīdzību 10,8 miljonu ASV dolāru vērtībā. Un kopumā ANO atbalsts šajos vairāk nekā trīs gados ir bijis 12,4 miljoni ASV dolāru. Tā visa nav ANO nauda, jo ļoti labi ir strādājis gan pirmais ANO Attīstības programmas pārstāvniecības vadītājs Džons Hendra, gan arī Sorensena kungs un tika piesaistīti ļoti daudzi donori. Uz katru ASV dolāru, ko ieguldīja ANO no sava budžeta, 6,3 dolāri kopumā bija citu donoru palīdzība Attīstības pogrammas divpusējo līgumu ietvaros. Galvenokārt tās bija Skandināvijas valstis, Nīderlande, ASV, Lielbritānija un citas Eiropas Savienības valstis.

Es gribu teikt, ka ANO Attīstības programma galvenokārt darbojas tajās jomās, kas Latvijā politiski bija ļoti jutīgas — cilvēktiesības un nabadzības jautājumu risināšana, sociālā integrācija, valodu mācīšana, arī nepilsoņu naturalizācijas jautājumi. Šajās nozarēs ANO Attīstības programmas nozīme Latvijā ir nenovērtējama.

Šodien mēs gan ar Latvijas nevalstisko organizāciju un valsts institūciju pārstāvjiem, gan ar ārvalstu vēstniekiem, kas rezidē Rīgā, diskutējām par nākotni. Konkrēti — kā tālāk sadarbosimies šajā programmā. Pilnīgi skaidrs, ka Latvija ir sasniegusi to attīstības stadiju, kad jādomā par Attīstības programmas pārveidošanu. Tādēļ visi bija vienisprātis, ka AP nebeigsies brīdī, kad Latvija iestāsies ES. Mēs vienojāmies, ka ANO Attīstības programmai vajadzētu turpināties tajos virzienos, kur ir iestrādes, nevis veidot jaunus projektus. Mēs labi saprotam, ka resursu kļūs mazāk, un tas ir sava veida izaicinājums Latvijas valdībai — vajag atrast valsts līdzekļus šo programmu turpināšanai no nacionālā budžeta. Tas nozīmē gatavību pārņemt Attīstības programmas konkrētos projektus pilnā Latvijas vadībā. Mums katrā ziņā vajadzētu turpināt attīstību tajos virzienos, kur ir ļoti liela nevalstisko organizāciju loma.

ANO neatkarīgās izvērtēšanas misijas vadītājs P. Metjūzs žurnālistiem pastāstīja, ka viņa vadītās misijas galvenie uzdevumi bijuši izvērtēt, kā ANO Attīstības programmas darbība atbilst Latvijas attīstības prioritātēm, novērtēt tās darbu apjoma, kvalitātes un ilgtspējas ziņā, iepazīties ar sadarbības partneru viedokļiem un iezīmēt šīs darbības turpmākos virzienus.

"ANO Attīstības programmas darbības rezultāti Latvijā ir lieliski," uzsvēra misijas vadītājs Pols Metjūzs. Misija secinājusi, ka programmas darbs Latvijā pilnībā atbilst valsts attīstības prioritātēm, īpaši integrācijas, nabadzības mazināšanas un cilvēktiesību jomās. Īpaši nozīmīga, pēc ANO neatkarīgās izvērtēšanas misijas atzinuma, bijusi palīdzība Latvijai valsts valodas mācīšanā. P.Metjūzs uzsvēra, ka ANO Attīstības programma spējusi piesaistīt Latvijai ievērojamus ārvalstu līdzekļus dažādu Latvijas valsts programmu atbalstam. Viņš arī uzsvēra, ka ļoti svarīgs nākotnes uzdevums Latvijas nacionālajām institūcijām būs pārņemt atbildību pār jomām, ko līdz šim finansējusi ANO Attīstības programma.

P.Metjūzs atzinīgi novērtēja jauno ANO pārstāvniecības mītni Vecrīgā (Pils ielā 21) un uzsvēra labos darba apstākļus tajā.

"Misija uzskata, ka ANO Attīstības programmas darbības ilgtspēju var nodrošināt, vēl ciešāk sadarbojoties ar partnerorganizācijām," teica Pols Metjūzs. ANO neatkarīgās izvērtēšanas misijas vadītājs arī uzsvēra, ka programmas turpmākajā darbībā īpaši jāņem vērā Latvijas centieni iestāties Eiropas Savienībā un mūsu valsts pozitīvie sasniegumi šajā stratēģiskajā virzībā.

R.Zīle "Latvijas Vēstnesim" pastāstīja, ka pirms preses konferences notikusi ANO Attīstības programmas novērtējuma galasanāksme, kurā apsprieda iepriekš paveikto sadarbībā ar ANO no 1997. gada līdz 2000. gadam, un arī apsprieda tālāko sadarbību, jo Latvija pašlaik ir sasniegusi konkrētu attīstības līmeni un sadarbībai ANO programmas ietvaros jāmainās kvalitatīvā ziņā. Galasanāksmē piedalījās ārvalstu vēstnieki no tām valstīm, kas ir lielākās donorvalstis, un to ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas no Latvijas puses strādā ar ANO Attīstības programmu.

Jautāts, cik līdzekļu nākamajā gadā būtu nepieciešams šīs programmas turpināšanai, R.Zīle "LV" atbildēja:

— Vēl neesam plānojuši, cik līdzekļu būs nepieciešams, jo līdz 2001. gada budžeta apstiprināšanai vēl ir krietns laika sprīdis. Mēs gribam arī orientējoši uzzināt, cik līdzekļu nākamajā gadā varētu sagaidīt no ANO Attīstības programmas turpināšanas finansējuma un no divpusējiem donoriem, kuri gatavi piedalīties programmu tālākā darbībā. Tad varēsim arī izsvērt, kādi līdzekļi mums būs vajadzīgi no nacionālā budžeta.

Galvenās jomas, kurās sadarbība būtu turpināma, ir Latvijas tiesību sistēmas attīstīšana un stiprināšana, sabiedrības sociālās sistēmas stiprināšana, kā arī ciešāka sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, teica R.Zīle.

Rūta Bierande, Jānis Ūdris "LV" nozaru redaktori