MÇS VISI BALTIJÂ

Lietuvas Republikâ

Igaunijas Republikâ

Pirms lielajiem pulksteòa grieþiem

Pavisam drîz Lietuva dzîvos pçc sava laika

Drîz pçc astronomiskâ pavasara atnâkðanas, 29. martâ, Eiropa no ziemas laika pâries uz vasaras laiku un pagriezîs pulksteòu râdîtâjus par stundu uz priekðu. Ðoreiz ðîs jau ierastâs pârgrozîbas ies secen mûsu dienvidu kaimiòiem, jo, kâ jau ziòots, Lietuvas valdîba nolçmusi no 29. marta valstî pâriet uz Viduseiropas laiku. Ðis laiks vecajâ kontinentâ ir spçkâ 13 valstîs. Lietuvâ pirmâ laika joslâ patiesîbâ ietilpst tikai piektâ daïa valsts teritorijas, visa pârçjâ — otrajâ.

Laikrakstos "Respublika" un "Lietuvos aidas" ievietotas daþâdu nozaru speciâlistu domas par gaidâmajâm pârmaiòâm un to ietekmi uz cilvçku dzîvi.

Eiropas lietu ministres vietnieks Mindaugs Paunksnis:

— Mûsu ierosinâjuma iegansts bija gluþi praktisks — daudz vairâk valstu dzîvo pçc pirmâs joslas laika nekâ pçc otrâs. Turklât ar pirmâs laika joslas valstîm mums jau tagad un arî nâkotnç bûs daudz vairâk sakaru. Tâlab ir daudz çrtâk, ka turpmâk vairs nevajadzçs grozît laiku.

Otrâ laika josla, kurâ esam patlaban, ir diezgan ðaura. Esam spiesti grozît pulksteòus, braucot gan uz Rietumiem, gan Austrumiem. Bûs çrtâk, ja vismaz vienâ virzienâ varçsim doties, laikrâþu râdîtâjus nepârbîdot. Saprotams, ka izvçlçjâmies Rietumu laiku.

Starp citu, pirmajâ laika joslâ Lietuva dzîvoja lîdz 1940. gadam, un, kâ ðíiet, sûdzîbu nebija.

Tiesa, tikai piektâ daïa Lietuvas teritorijas atbilst pirmajai laika joslai, taèu nevar teikt, ka Saules kustîba kaut kâdâ brîdî ir pabeigts lielums. Nav pamata apgalvot — kaut kur pie Telðiem viena kilometra robeþâs piepeði norisinâs bûtiskas izmaiòas. Tâ nav, lielas izmaiòas nenotiek. Piemçram, Vâcija ir vienâ laika joslâ, lai gan astronomiskâ laika starpîba starp valsts austrumu un rietumu robeþu ir lielâka nekâ Lietuvâ.

Nedomâju, ka laika pârbîde par vienu stundu varçtu radît lielus sareþìîjumus. Ja kâda institûcija, mâcîbu iestâde vai privâtuzòçmums vçlçtos sâkt darbu agrâk un agrâk arî beigt, nekas netraucç mainît darba laiku. 70 procenti iestâþu Lietuvâ ir privâtâs rokâs — tâs paðas sev noteic darba stundas.

Kopumâ grozît darba laiku vçl nav plânots. Tas bûs atkarîgs no tâ, vai radîsies neçrtîbas.

Pirms tam, kad projekts par laika pârbîdi tika iesniegts valdîbâ, visaptveroði pçtîjumi nav notikuði. Mums pievienojâs Veselîbas aizsardzîbas ministrija un standartizâcijas speciâlisti.

Higiçnas institûta darba higiçnas nodaïas vadîtâja zinâtòu doktore Terese Irena Pïuðkiene:

— Uzskatu, ka tâda grozîðana nav nepiecieðama.

Mçs taèu ietilpstam otrajâ laika joslâ, nevis pirmajâ. Patlaban mûsu laiks atbilst laika joslai, bet pçc laika grozîðanas vairs neatbildîs. Pulkstenis râdîs deviòi, bet patiesîbâ bûs desmit. Ikvienam ir jâdzîvo pçc savas joslas laika.

Pârbîdot laiku, saule lçks daudz agrâk. Vasarâ saule sen bûs lielâ gabalâ, kad mçs vçl gulçsim. Pçc darba atliks mazâk vaïas, lai apkoptu mâjas soli, kamçr vçl gaiðs. Saule taèu norietçs tâpat kâ agrâk, neòemot vçrâ, ko râdîs mûsu pulksteòi. Tas radîs ne mazumu íibeïu tiem, kam ir savi ìimenes dârzi, saimniecîbas.

Tâlab ir saprotamas valodas, ka droði vien nâksies pârcelt darbdienas sâkumu. Sâkt strâdât nevis deviòos, bet astoòos. Turklât laika pârbîde radîs cilvçkos spriedzi. Doma, ka vajadzçs celties stundu agrâk, radîs nepatîkamas izjûtas. Jau tâpçc vien rodas neliels stress.

Ja darba laiks netiks grozîts, nepatîkamas emocijas izraisîs tas, ka vçlâk beigsies darbs.

Ikvienâ cilvçkâ ir bioloìiskais pulkstenis, tâpçc pat vienas stundas nobîdei organisms pielâgojas kâdu mçnesi, kamçr pierod pie jaunâ laika. No tâ, kâ izdodas pielâgoties, ir atkarîgas darbaspçjas.

Valsts metroloìijas dienesta priekðnieks Osvalds Staugaitis:

— Lîdz ðim mûsu dienests bija pakïauts Lietuvas standartizâcijas departamentam un gatavoja valdîbai lçmumprojektus par pâreju uz vasaras un ziemas laiku. Tas tika darîts, òemot vçrâ Apvienoto Nâciju Organizâcijas rekomendâcijas. Ðos ieteikumus, kas nav obligâti, atzinuðas un pilda vairâk nekâ 50 valstîs.

Cik zinu, ANO komisijas rekomendâciju racionâlais kodols — pçc iespçjas lietderîgâk izmantot dienas gaismu. Lietuvâ ðo kârtîbu 1990. gadâ nostiprinâja Kazimiras Prunskienes valdîba, kas nolçma mûsu valstî ieviest otrâs joslas pçc Grinièas laiku.

Taèu pçc Eiropas lietu ministres Laimas Andrikienes ierosinâjuma valdîba ir nospriedusi mûsu valstî pâriet uz Viduseiropas jeb pirmâs joslas laiku. Tas nozîmç, ka laika skaitîðana bûs citâda: Grinièas laiks plus viena stunda, nevis divas stundas.

Mûsu dienests ðî lçmuma sagatavoðanâ nepiedalîjâs, bet, cik noprotu, tas pieòemts tâpçc, lai bûtu çrtâk tiem, kas brauc uz ârzemçm. Cik man zinâms, nekâdi pçtîjumi pirms jaunâ laika ievieðanas netika izdarîti. Nav izpçtîts, kâ tas ietekmçs cilvçku veselîbu.

Seima deputâts Egidijs Bièkausks:

— Vajadzçtu izdibinât, ko par ðo jautâjumu domâ speciâlisti, nevis steigðus pieòemt lçmumu. Teikdams, ka nepiecieðama analîze, es domâju par ïauþu aptauju, par domu apmaiòu, jo ðis lçmums nepastarpinâti skar ikvienu Lietuvas iedzîvotâju.

Uzskatu, ka tâda rakstura lçmumus drîkst pieòemt tikai tad, kad iepriekð par to ir informçti mûsu partneri Baltijas valstîs un noskaidrots viòu viedoklis, izlçsts, cik tas viòiem var maksât.

Vai tas var negatîvi ietekmçt mûsu attiecîbas ar Latviju un Igauniju? Domâju, ka nav labi, ja tâdas aktivitâtes nesaskaòojam ar partneriem.

Ministres Laimas Andrikienes arguments, ka lîdz ar jaunâ laika ievieðanu radîsies çrtîbas tiem, kas brauc uz Rietumeiropu, nav pârâk nopietns. Pamçìiniet izskaitïot, cik procentu Lietuvas iedzîvotâju vai ik mçnesi ceïo uz Londonu, Stokholmu, Parîzi. Ministre gan braukâ turp vai katru otro nedçïu. Es tur esmu varbût reizi divos mçneðos, bieþâk — Rîgâ, Tallinâ. Bet lielâkâ daïa Lietuvas iedzîvotâju pat turp nebrauc.

Viïòas psihoterapijas centra vecâkais ârsts psihoterapeits Kazis Remeiíis:

— Tas, ka atgrieþamies laika joslâ, kur bijâm pirms daudziem gadiem, ir apsveicami. Mûsu organisms mûþa gaitâ pielâgojies ðai laika joslai. Cita lieta, ka esam pieraduði pie paðreizçjâ dienas izkârtojuma. Pârgrozîbu laikâ daïai cilvçku tik tieðâm var bût grûtîbas. Problçmas var rasties jûtîgiem raksturiem, kurus ïoti iespaido dabas apstâkïi — pçkðòas tumðas naktis. Grûti pierast pie stundu pârbîdçm bûs slimîgiem ïaudîm, kas jau tagad ar grûtîbâm uzòem jebkuras laika pârmaiòas.

Runâju par adaptâcijas grûtîbâm. Tâdiem cilvçkiem ir caurs miegs, grûti aizmigt, piecelties noteiktâ stundâ. Turklât tas ietekmç arî viòu darbaspçjas. Viòiem bûs grûtâk uzsâkt darbu, grûtâk koncentrçties, lai nezustu uzmanîba.

Tomçr nedomâju, ka ðîs problçmas bûs ilglaicîgas.

Starp citu, ar lîdzîgâm íibelçm esam saskâruðies jau agrâk, jo pârbîdâm pulksteòu râdîtâjus divreiz gadâ. Zinu, ka daudzus cilvçkus, ne tikai manus pacientus, ðî laika grozîðana nomâc. Cik nâcies dzirdçt no kolçìiem ârzemçs, tur ir tas pats. Un viòi jau sâk prâtot, vai maz ir nepiecieðams pavasarî un rudenî grozît laiku. Jo vairâk tâdçï, ka tautsaimnieki izrçíinâjuði — stundu pârbîde nerada lielu ekonomisko efektu.

Akciju sabiedrîbas "Lietuvos energija" galvenâ dispeèerdienesta priekðnieks Ramûns Bikulèus:

— Man tâda laika mainîðana ðíiet dîvaina. Sâks darbu jauna valdîba un atkal grozîs laiku. Ðíiet, ka Lietuvâ laiks var tikt grozîts tikpat bieþi, cik bieþi mainâs ministru kabinets.

Mums, enerìçtiíiem, pârejai no vienas laika joslas uz citu bûtiskas nozîmes nebûs. Svarîgâkais — lai pârdotu pçc iespçjas vairâk elektroenerìijas. Mums ir izdevîgâk pârdot elektroenerìiju tâm valstîm, kas ir citâ laika joslâ nekâ Lietuva. Kâ zinât, enerìija lçtâka ir naktî, dârgâka dienâ, bet visdârgâkâ — sastrçgumstundâs. Ja ir laika starpîba, var vairâk pârdot dârgâku elektrîbu.

Ðogad elektrîbu eksportçjam uz Latviju un Baltkrieviju. Taèu vienas stundas starpîba lielu labumu nedos. Bet bûs sliktâk, ja sâksim eksportçt elektroenerìiju uz Poliju.

Starp citu, cik zinu, padomju laikos, kad tika ieviests vasaras un ziemas laiks, mçìinâja izskaitïot, kâds ekonomiskais efekts tiek iegûts. Noskaidrojâs, ka tâda gandrîz nav.

Lietuvas galvenais pediatrs medicînas doktors Vîtauts Baèulis:

— Es piekrîtu jaunâ laika ievieðanai, jo bçrni no rîtiem varçs ilgâk pagulçt, bet viòiem tas ir ïoti svarîgi. Ðis laiks ir labâks, jo viena stunda no rîta tiek "atgûta" — bûs iespçja celties ne tik agri.

Bet vçl pirms kâdiem gadiem ðî celðanâs bija fizioloìiski nepieòemama, jo cilvçka bioritmi ir piemçrojuðies dabas ritmam. Ïoti svarîgi ir mosties pçc dabas ritma. Pretçjâ gadîjumâ var sasirgt ar hronisku bezmiegu, nervu slimîbâm utt.

Skolâm vajadzçtu pârcelt mâcîbu sâkumu par stundu agrâk, lai skolçni pârnâktu mâjâs relatîvi tajâ paðâ laikâ.

Vajadzçtu izkârtot, lai mâcîbas notiktu tikai rîta maiòâ. Man ir nâcies bût citâs zemçs — tur kopumâ mâcîbu iestâdçs nodarbîbas notiek tikai rîta cçlienâ. Lietuvâ ðî problçma gan nav saistîta ar laika pârbîdçm, bet ar skolu trûkumu.

Valsts akciju sabiedrîbas "Lietuvos geleþinkeliai" ("Lietuvas dzelzceïi") pasaþieru dienesta priekðnieks Petrs Gridzuðka:

— Ievieðot jaunu laiku, nâksies pârskatît visu starptautisko vilcienu kursçðanas grafikus. Grozot tos, bûs jâmaina arî visu vietçjo marðrutu laiki.

Mums rada baþas, ka, izdarot izmaiòas vilcienu sarakstos, varam pazaudçt daïu braucçju. Visi saraksti tiek sastâdîti uz gadu. Ik gadu, kad tos pârskatâm, raugâmies, lai tie atbilstu jau esoðajâm pasaþieru plûsmâm. Bet ðoreiz vilcienu pienâkðanas un atieðanas laiku grozîðana pasaþieriem var radît neçrtîbas. Vieni kavçs darbu, citi ieradîsies par âtru. Tâdçjâdi varam zaudçt paðreizçjos braucçjus.

Ja grozâm laiku, saskaòosim to arî ar kaimiòu vçlmçm. Kâ zinât, Latvija jau ir paziòojusi — Lietuvai pârejot uz Viduseiropas laiku, Latvija negrasâs grozît savu dzelzceïa satiksmes grafiku.

Seima Dabas aizsardzîbas komitejas priekðsçdçtâjs Alfonss Vaiðnors:

— Man kâ dabas sargam ðis jautâjums ir aktuâls. Uzskatu, ka esam jau mazliet aizkavçjuðies ar pâreju uz Rietumeiropas laiku.

Pçc bioloìiskâ pulksteòa gandrîz puse Lietuvas iedzîvotâju mît vienâ laika joslâ, otra — citâ. Tâdçï neredzu ðíçrðïus, kâlab visi nevarçtu dzîvot pçc Rietumeiropas laika.

Tas ir labi, ka veidojas diskusija. Svarîgi, lai tâ bûtu konstruktîva, lai netiktu noraidîti viedokïi, to nekâdi nepamatojot.

Man personiski ðis laiks ir daudz pieòemamâks, jo manos pienâkumos ietilpst bieþi bût Rietumos. Stundas starpîba vairumam darîjumu cilvçku, uzòçmçju rada sareþìîjumus.

Nesen Latvijâ notika Baltijas asamblejas Dabas aizsardzîbas un enerìçtikas komisijas sçde. Runâjâm arî par to, ka Lietuva, kâ jau tas bija pirms kara, pâriet uz Vakareiropas laiku. (Ja nekïûdos, arî latvieði un igauòi lîdz 1940. gadam dzîvoja pçc ðî laika.) Domâju, ka ðis mûsu solis pamudinâs arî kaimiòus pieòemt tikpat labus lçmumus.

Paldies Dievam, ka pirms vairâkiem gadiem tikâm vaïâ no dekrçta laika (tas bija noteikts ar Kremïa dekrçtu), bet tagad atgrieþamies pie savas senâs esamîbas, ka Lietuva atkal dzîvos kopîgâ laikâ ar Rietumeiropu. Apsveicu Eiropas lietu ministres iniciatîvu atjaunot mûsu "status quo". Uzskatu, ka kaut kâdâm problçmâm nevajadzçtu rasties, bet vairums Lietuvas ïauþu par jauno laiku tikai priecâsies.

Gatavojas 80.gadadienas svinîbâm

Igaunijas valsts svçtkus atzîmçs arî Rîgâ

Igaunijas neatkarîbas 80.gadadienas svinîbâm ir sagatavots vesels pasâkumu cikls. Bûs liels skaits koncertu un vainagu nolikðana par brîvîbu krituðo kapos. Tallinâ notiks karaspçka parâde un prezidenta pieòemðana "Estonia" teâtrî, kurâ atskaòos speciâli 80.gadadienai Lepo Sumera sacerçto plaða apjoma vokâlo simfoniju. 24.februârî galvaspilsçtâ notiks arî divi bezmaksas koncerti: Melngalvju namâ — nopietnâs mûzikas koncerts, bet pilsçtas hallç — mûzika jaunatnei.

Pçrnavâ 23.februârî notiks lâpu gâjiens, kas noslçgsies pie Endlas teâtra balkona, no kura tiks nolasîts neatkarîbas manifests, lîdzîgi kâ pirms 80 gadiem.

Briselç jau no janvâra vidus Eiropas Savienîbas konferenèu centrâ darbojas Igaunijas mâkslas izstâde, bet no 2.lîdz 25.februârim Briselç darbosies izstâde "Igaunijas jaunâ mâksla", ko sarîkos Mâkslas akadçmija un Mûzikas akadçmija.

No 20. lîdz 24.februârim koris "Ellerhein" uzstâsies Briselç, Bonnâ, Hâgâ, Parîzç un Londonâ, bet senâs mûzikas ansamblis "Hortus musicus" no 19. lîdz 21.februârim koncertçs Briselç un Antverpenç.

Kultûras ministrija ir izdalîjusi lîdzekïus jubilejas vajadzîbâm arî igauòu biedrîbâm Pçterburgâ, Rîgâ, Maskavâ un Kijevâ. Visâs ðajâs pilsçtâs tiks sarîkotas arî mâkslas izstâdes. Paredzçti daþâdi jubilejas izdevumi, piemçram, eposa "Kalevipoegs" luksus izdevums 700 eksemplâros, apbalvojumu albumi. Igaunijas radio izlaidîs vairâkus kompaktdiskus ar igauòu mûziku. Tiks uzòemta krâsaina dokumentâlâ filma par jubilejas svinîbu norisçm visâ Igaunijâ. Un laistas klajâ jubilejas monçtas.

Laiks iejûgt eiroarklu

Tâ domâ bijuðais Igaunijas Bankas prezidents, tagad parlamenta loceklis un Reformu partijas priekðsçdçtâjs Sîms Kallass

Lauksaimniecîbas ideologu cîòa ar tirgus ekonomiku

Nekas jau nemainâs. Mûsu lauksaimniecîbas ideologi nevar atteikties no idejas ierobeþot tirgus ekonomiku ar nodokïu maksâtâju naudu. Tam ir paredzçti 300 miljoni kronu no budþeta. Bet ðo naudu vajadzçtu izlietot attîstîbai, izglîtîbai, investîcijâm. Pçrn gûti labi panâkumi — Igaunija iekïuva to valstu starpâ, ar kurâm sâkt sarunas par iestâðanos ES.

Ne jau velti Krievijas televîzijas ziòas par ðo Luksemburgas galotòu tikðanâs lçmumu klusçja. Politiski esam Eiropâ savçjo pulkâ. Tagad ir jâkonkretizç, ko mçs no Eiropas vçlamies, ko no mums vçlas Eiropa un vai viss, ko no mums vçlas, ir mums pieòemams.

Eiropas prasîbas nodroðina Igaunijas konkurçtspçjas

ES ir kopçjais tirgus. Tas ir galvenais, viens no pasaules lielâkajiem un labâk regulçjamiem tirgiem. Eiropas Savienîba radâs no kopçjâ tirgus, un ðî daïa Savienîbas politikâ, bez ðaubâm, darbojas vislabâk. Kurð tiek galâ Eiropas tirgû, tas tiks galâ arî visur citur.

Visu, kas saistîts ar Eiropas tirgu, nâksies arî Igaunijâ sakârtot iespçjami âtrâk. Likumdoðana, inspekcijas, kvalitâtes prasîbas un konkurences noteikumi — tie ir nosacîjumi, par kuriem nav ko diskutçt. Gadîjums ar piena produktiem to ïoti labi parâdîja. Tirgû bez atklâtiem un kopîgiem noteikumiem pastâv arî konkurence. Visu valstu valdîbâm ir jârûpçjas par konkurçtspçju paaugstinâðanu, un tâs arî to dara. Daudzi konkurences paòçmieni ES ir aizliegti. Atïautie paòçmieni ir izdevîgas investîcijas un izglîtoðanâs. Visi grib savai valstij investîcijas, un tas ir dabiski. Ja kâdâ valstî ir investîcijâm izdevîga gaisotne, kas izpauþas izdevîgâ nodokïu politikâ un labâ naudas un banku sabiedrîbâ, tad tiek mçìinâts ðo priekðnoteikumu mazinât ar kopçju nodokïu un banku politikas ievieðanu. Ðâdi eksperimenti ir noraidâmi. Nodokïu noteikðanai un daïçji arî banku politikai ES ir jâbût nacionâlai.

Tas ir vienîgais, kas var nodroðinât atpalikuðo valstu straujâku attîstîbu un citu lîdzitikðanu.

Eiropas Savienîbas sociâlpolitika ir nonâkusi strupceïâ

Sociâlpolitikas vienâdoðanâ arî nâksies daudz domât. Ir lietas, kuru vienâdoðana ar ES ir nepiecieðama. Bet turpat redzams, ka lîdzðinçjâ ES sociâlpolitika ir nonâkusi strupceïâ un ðeit ir nepiecieðamas radikâlas reformas. Pat ïoti bagâtas valstis nespçj citâ ekonomiskâ un demogrâfiskâ situâcijâ radîto valstisko sociâlo apdroðinâðanu realizçt.

Attiecîbâ uz nodokïiem un sociâlajâm garantijâm ir jâskatâs reâli, ko pieòemt un ko ne. Arî ðeit pieejai jâbût nacionâlai.

Droðîbas politikâ Igaunija iegûst no lielâkas integrçðanâs iespçjas, bet tai paðâ laikâ nâkas cînîties ar visâdâm federâcijas un sociâlistiskâm izpratnçm Eiropas Savienîbâ.

Nâkotnes ES varçs bût tikai iedarbîga nacionâlo valstu apvienîba, nevis jauna lielvalsts.

Igaunijas Nâkotnes pçtîðanas institûta

zinâtnieku grupa piedâvâ

èetrus valsts attîstîbas scenârijus

Krâjumâ "Igaunijas nâkotnes scenâriji" galvenais jautâjums ir — vai Igaunija integrçsies tikai Rietumos vai zinâmâ mçrâ saiesies arî ar NVS valstîm, vai Igaunija bûs attîstîtas infosabiedrîbas lîdervalsts vai tikai lîdzskrçjçja.

Visiem èetriem variantiem ir gan savas pozitîvâs, gan negatîvâs puses. Pçtniecîbas institûta direktors Eriks Terks izteicies, ka mçìinâs iepazîstinât ar ðo pçtîjumu visas politiskâs partijas un cer uz atklâtu diskusiju.

Pçc Terki vârdiem, Igaunija ir vienîgâ valsts Viduseiropâ un Austrumeiropâ, kurai ir izstrâdâts komplekss, ilglaicîgs un vairâku variantu attîstîbas scenârijs. To var lasît arî Internetâ WWW.e 2010.ee.

Igaunijas attîstîbas scenâriju pamati:

Lielâs spçles variants

Maksimâli izmantojot Igaunijas ìeogrâfiskâs potences, visos virzienos attîstot ekonomiku. Turklât pieòemsim izaicinâjumu infotehnoloìijas sfçrâ, kas radikâli ïaus mainît darba stilu (strâdâðanas veidu).

Lielâ spçle pamatojas uz augsti izglîtotu Igaunijas sabiedrîbu un intensîvu eksporta politiku, kas valsts ekonomikâ rada lielas papildu vçrtîbas. Panâkumu pamatâ ir arî tas, ka Krievijas un Rietumeiropas attiecîbu uzlaboðanos veicina savstarpçji labvçlîgâ gaisotne Igaunijas un Krievijas uzòçmçju aprindâs.

Vai ðim variantam radîsies arî atbilstoði apstâkïi, paðlaik nevar pateikt neviens, piebilda Igaunijas Nâkotnes pçtîðanas institûta direktors Eriks Terks.

Dienvidsomijas variants

Ðajâ virzienâ Igaunija attîstîsies tâdâ gadîjumâ, ja ekonomikas pieaugums bûs atturîgs un infotehnoloìijas jomâ nekâdu lielu panâkumu nebûs. Ekonomiskie sakari vairâk attîstîsies Ziemeïu, nevis Austrumu virzienâ, un rezultâtâ ðeit neienâks lielâs ASV un Vâcijas investîcijas. Ðajâ gadîjumâ Igaunija pârvçrtîsies par Skandinâvijas perifçriju.

Ðajâ variantâ zema ekonomikas pieauguma un primitîvâ darbaspçka dçï radîsies liels bezdarbs un samazinâsies eksports. Tâ bûs liela reìionâlproblçma dienvidaustrumu un ziemeïaustrumu Igaunijai. Tallina ðajâ variantâ neko nezaudçs, jo tâ integrçsies ar Helsinkiem, skaidroja Terks.

Pârvadâtâjas scenârijs

Ðajâ variantâ Igaunija ïoti labi izmantos savu ìeogrâfisko stâvokli, bet nespçs iet kopsolî ar vadoðo infotehnoloìiju. Labi attîstîsies tâs ekonomikas nozares, kas saistîtas ar tranzîtu un tirdzniecîbu un lîdz ar to ðajâ jomâ izveidosies labas attiecîbas ar Krieviju.

Ðajâ variantâ, pçc Terka domâm, valsts var nonâkt strupceïâ, jo 1) bez jaunâ infotehnoloìijas atbalsta nav iespçjams bezgalîgi attîstît tranzîtu; 2) Igaunija pârvçrtîsies par dârgu valsti; 3) beidzot citas valstis var izkonkurçt Igauniju no tranzîttirgus. Ðo scenâriju pavada arî zinâms valsts droðîbas politikas risks. Pozitîvi ir tas, ka ðajâ variantâ attîstîsies arî DA un ZA Igaunijas reìions, jo arî pa ðejieni virzîsies tirdzniecîbas ceïi, piezîmçja Terks.

Militârâ oâze

Ðo ceïu Terks raksturo kâ visnereâlâko. Ðâds variants ir iespçjams tikai tajâ gadîjumâ, ja NATO paplaðinâsies uz Igauniju âtrâk nekâ Eiropas Savienîba un pârtrûks Igaunijas un Krievijas sakari.

Militârâs oâzes gadîjumâ izbeigsies Rietumu privâtâs investîcijas; ekonomisko attîstîbu garantçs rietumvalstu militârâ klâtbûtne. Turklât Igaunijai ir jâbût gatavai pirmajai saòemt militâro uzbrukumu.

No baòíiera par ministru

Igaunijai jauns iekðlietu ministrs

Pçc premjerministra Marta Sîmana ierosinâjuma prezidents Lennarts Meri atbrîvojis iekðlietu ministru Robertu Lepiksonu no ieòemamâ amata, un par jauno iekðlietu ministru tika nosaukts Krâjbankas (Hoiupank) lîdzðinçjais vadîtâjs, 44 gadus vecais bezpartijiskais Olari Tâls, kurð jau nodevis ministra zvçrestu. Marts Sîmans izteicies, ka ðajâ brîdî partijas piederîba nav bûtiska, bet Iekðlietu ministrijâ ir vajadzîgs cilvçks, kas varçtu turpinât Lepiksona iesâktâs radikâlâs pârmaiòas. Ministrijâ ir nepiecieðams cilvçks, kas spçj organizçt un vadît. Tâls ir cilvçks, kurð spçjis parâdît sevi uzòçmçjdarbîbâ, un gan jau viòð bûs arî veiksmîgs ministrs.

Koalîcijas frakcijas priekðsçdçtâjs parlamentâ Mati Meoss uzskata, ka tieði Tâls spçs veikt reformas Iekðlietu ministrijâ. Turklât visa viòa lîdzðinçjâ darbîba ir bijusi veiksmîga. Tas, ka Tâls ir bezpartijiskais, ir pat labi, jo Lepiksonam tika pârmests pârlieks partijiskums.

Neviens no valdîbas koalîcijas neiebilda pret Lepiksona atbrîvoðanu, jo domstarpîbas bija nonâkuðas lîdz pçdçjam un nekas cits neatlika, kâ viòu atbrîvot. Liktenîgi Lepiksonam kïuva izteikumi par citiem valdîbas locekïiem. Tâ, piemçram, laikrakstâ "Eesti Päevaleht" viòð Igaunijas ârlietu ministru Tomasu Hendriku Ilvesu vairâkkârt nodçvçjis par nekauòu.

Lepiksons esot Iekðlietu ministriju iztîrîjis no "savisârieðiem", un Lepiksona laikâ veikto pârmaiòu rezultâtâ policija esot sâkusi ticçt, ka kaut kas tomçr ðajâ valstî var mainîties. Ârlietu ministrija vairâkkârt esot mçìinâjusi ierobeþot Lepiksona darbîbu, un nereti Ârlietu ministrija izpelnîjusies uzslavas, kas faktiski pienâkuðâs Iekðlietu ministrijai. Kâds valdîbas loceklis vçl piebildis, ka Marts Sîmans parasti aizstâvçjis Ilvesa pozîciju, kaut gan bieþi taisnîba bijusi Lepiksonam.

Lepiksons þurnâlistiem izteicies, ka viòa atbrîvoðanas cçlonis esot iesâktâ cîòa ar korupciju: "10 miljonu dolâru afçra, Tallinas dzîvokïu darîjumi, tâ sauktâ lentu skandâla (sarunu noklausîðanâs) izmeklçðana."

Opozîcija izraudzîjusies nogaidîðanas taktiku. Reformu partijas priekðsçdçtâjs Sîms Kallass atzinis, ka valdîbas iekðçjâ saskaòa uzlabosies un kïûs stabilâka. Kallass izteicies, ka Tâlu pazîstot labi un viòð bûðot labs iekðlietu ministrs. Tâls 1992.gadâ Tîta Vehi pirmajâ valdîbâ bija celtniecîbas un ekonomikas ministrs. Pçdçjos piecus gadus viòð vadîja Krâjbanku. Lepiksons iecerçjis atgriezties parlamentâ, bet no Koalîcijas partijas izstâties pagaidâm nedomâ.

Materiâli "Latvijas Vçstnesim":

par Lietuvu — Andris Sproìis;

par Igauniju — Katrîna Ducmane