Ministru kabineta rīkojums Nr. 275

Rīgā 2020. gada 20. maijā (prot. Nr. 34 8. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 27. februāra rīkojumā Nr. 94 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 9.0 versija)"

Izdarīt Ministru kabineta 2017. gada 27. februāra rīkojumā Nr. 94 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 9.0 versija)" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 44. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 1. punktā skaitli un vārdu "2 000 000,00 euro" ar skaitli un vārdu "3 600 000,00 euro".

2. Izteikt projekta "Labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācija" aprakstu jaunā redakcijā (pielikums).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

Pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 20. maija
rīkojumam Nr. 275

"(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 27. februāra
rīkojumu Nr. 94)

Labklājības nozares informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju centralizācija

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Koplietošanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) infrastruktūras pakalpojumu attīstības projekta (turpmāk – projekts) virsmērķis ir veicināt darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" (turpmāk – SAM) sasniegšanu, īstenojot pasākumus aktivitātes "2.2.1.1. Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" ietvaros. Projekta virsmērķi iecerēts sasniegt, optimizējot un uzlabojot IKT pārvaldības procesu, centralizētu platformu izmantošanu, kā arī veicinot datu kvalitātes uzlabošanu un pieejamību.

Projekta rezultāts sniegs ieguldījumu 2.2.1. SAM iznākuma rādītāja "Pilnveidoti darbības procesi" sasniegšanā, efektivizējot publiskā sektora darbību, kā arī ļaus izveidot un īstenot procesus, kas nākotnē paver iespēju sniegt IKT pakalpojumus iestādēm arī ārpus Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) resora.

Projekta mērķi

1. Uzlabot un sakārtot IKT pārvaldības jomu.

2. Attīstīt centralizētus koplietošanas IKT pakalpojumus.

3. Uzlabot datu kvalitāti un pieejamību.

4. Uzlabot nozares dokumentu vadības un darba plūsmu procesus.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. IKT pārvaldīšanas jomas uzlabošanā un sakārtošanā:

1.1. IKT pārvaldības jomas apmācības;

1.2. IKT pārvaldības vadlīniju izstrāde;

1.3. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegto IKT pakalpojumu kataloga definēšana LM padotībā esošajām iestādēm;

1.4. standartizētas IKT infrastruktūras drošības tehniskās uzraudzības dokumentācijas izstrāde visām nozares iestādēm;

1.5. IKT infrastruktūras drošības tehniskās uzraudzības speciālistu – ekspertu un analītiķu – apmācības.

2. Centralizēti koplietošanas risinājumi IKT pakalpojumu attīstībai:

2.1. Active Directory visās resora iestādēs;

2.2. vienots e-pasta risinājums;

2.3. centralizēts IKT monitoringa risinājums;

2.4. centralizēta lietotāju darbstaciju pārvaldība;

2.5. centralizēts "mākoņskaitļošanas" infrastruktūras risinājums;

2.6. centralizēts IKT infrastruktūras drošības tehniskās uzraudzības risinājums.

3. Datu kvalitātes un pieejamības uzlabošana:

3.1. labklājības nozares datu ticamības un pietiekamības analīze;

3.2. datu ticamības un pietiekamības uzlabošana;

3.3. Sociālās integrācijas valsts aģentūras (turpmāk – SIVA) informācijas sistēmas uzlabošana;

3.4. jaunas Valsts darba inspekcijas (turpmāk – VDI) informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana:

3.4.1. VDI elektronisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana un migrācija saderības radīšanai ar jauno informatīvo sistēmu;

3.4.2. VDI atvērto datu kopu publiskošana.

4. Nozares dokumentu vadības un darba plūsmu procesu optimizācija:

4.1. vienotas dokumentu vadības sistēmas ieviešana nozarē.

Projekta rezultāta rādītāji

Tā kā projektā paredzētās aktivitātes ir vērstas uz LM resora iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšanu, projekta ieguldījums tiešā veidā neparedz uzlabojumus Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" paredzētajos rezultāta rādītājos, kas minēti 7.2.1. apakšpunktā ("iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām un iesniedz veidlapas elektroniski"), 7.2.2. apakšpunktā ("komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām un iesniedz veidlapas elektroniski") un 7.2.3. apakšpunktā ("Latvijas reitings Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta atbalstītās iniciatīvas ePSIplatform ietvaros veidotajā atkalizmantošanas indeksā PSI Scoreboard palielinās līdz 475 punktiem"). Taču atsevišķas projekta ietvaros veiktās aktivitātes radīs priekšnoteikumus, lai īstenotu pasākumus, kas uzlabos rezultāta rādītājus attiecībā uz to iedzīvotāju īpatsvaru, kuri izmanto e-pakalpojumus, kā arī uz datu atkalizmantošanu.

1. tabula

Projekta rezultāta rādītāji

2. tabula

Projekta iznākuma rādītāji

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem

LM iepriekšējā plānošanas periodā ir īstenojusi divus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētus projektus – projektu Nr. 3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/CFLA/001 "Vienotās Labklājības informācijas sistēmas (LabIS), nozares centralizēto funkciju informācijas sistēmu un centralizētas IKT infrastruktūras attīstība" un projektu Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/023 "Sociālās politikas monitoringa sistēmas pilnveide – SPP vienotās informācijas sistēmas izstrāde, ieviešana un e-pakalpojumu attīstīšana", kuru aktivitātes bija vērstas uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācijas procesa aizsākšanu. Šajā projektā tiek turpināta iepriekš minētajos projektos iesāktā labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācijas ideja. VDI īstenotajā projektā Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/011 "VDI informatīvās sistēmas pilnveidošana un e-pakalpojumu ieviešana" ir uzsākta darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanas uzraudzības un kontroles elektronizēšana. Šajā projektā tiks turpināta procesu elektronizācijas un e-pakalpojumu pieejamības uzlabošana uz jaunas tehnoloģiskās bāzes pamata.

Ieguldījums SAM rezultāta rādītāju sasniegšanā

Projektam ir paredzēti šādi ieguldījumi SAM iznākuma rādītājos:

3. tabula

SAM rezultāta rādītāji

Sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums

Projekta mērķis ir iekšējās darbības optimizācija, galvenā ieguvumu kategorija ir darbinieku laiks, kas tiks iegūts gan automatizējot ikdienā veicamās darbības, gan arī nodrošinot informācijas sistēmu pieejamību un samazinot dīkstāves. Galvenie sociālekonomiskie ieguvumi:

1. Centralizēta darbstaciju pārvaldība ļaus ietaupīt aptuveni 50 % no laika, kas šobrīd tiek veltīts lietotāju darbstaciju infrastruktūras instalēšanai un uzturēšanai. Patērētais laiks tiks samazināts no 8924 stundām līdz 4462 stundām gadā. Būtisks priekšnosacījums šī rādītāja sasniegšanai ir standartizēta darbstaciju esība iestādēs, un šo darbstaciju nodrošināšana šobrīd ir katras iestādes uzdevums.

2. Sistēmu nepieejamības un lēnas darbības dēļ labklājības nozares resora darbinieks divas darba stundas mēnesī ir ierobežots savu primāro pienākumu izpildē.

3. Uzlabojot sistēmu veiktspēju, labklājības nozares resora darbinieks var apkalpot vairāk iedzīvotāju, tā samazinot iedzīvotāja rindā pavadīto laiku. Parasti klients rindā pavada vidēji 15 minūtes. Ja sistēma darbojas lēni un nav pieejama divas darba stundas mēnesī, klientu rindā pavadītais laiks var pieaugt līdz 420 minūtēm jeb septiņām stundām mēnesī pie viena resora klientu apkalpojošā darbinieka.

4. Izveidojot jaunu VDI informācijas sistēmu, kurā iespējams attālināti ievadīt datus no viedierīcēm, ilgtermiņā ir iespējams ietaupīt aktu noformēšanai un informācijas apkopošanai paredzēto darba laiku un atļaut darbiniekiem iegūt papildu datus apsekojuma laikā. VDI strādā 124 inspektori. Dienā protokolu aizpildīšanai papīra formā var tikt ietaupītas 15 minūtes. Ietaupītais darba apjoms ļaus atbrīvot resursus 300 papildu informatīvām un konsultatīvām aktivitātēm gadā, pēc kurām pieprasījums turpina augt. Tas savukārt ļaus preventīvi samazināt potenciālo pārkāpumu skaitu. Atsevišķi izdalāmi arī pēc VDI uzlabojumiem atbrīvotie resursi, kurus varēs novirzīt papildu pārbaužu veikšanai. Samazinoties laikam, kas šobrīd tiek veltīts dokumentu sagatavošanai, meklēšanai un nosūtīšanai, darbinieki vairāk varēs pievērsties analītiskās/satura informācijas sagatavošanai, tādējādi kopumā palielinot valsts sniegto pakalpojumu kvalitāti.

5. Ja tiks ieviesta vienota labklājības nozares iestāžu dokumentu vadības sistēma, būs iespējams ietaupīt vidēji trīs minūtes viena dokumenta apstrādei, samazinot patērēto laiku dokumentu apstrādei par 25 812 stundām gadā. Būtisks priekšnoteikums šī rādītāja sasniegšanai ir tehnoloģijas, kas uzrauga dokumentu plūsmu un darba uzdevumu izpildi, kā arī samazina papīra dokumentu apriti un datu iesniegšanu papīra formā, izmantojot valsts līmenī piedāvātos koplietošanas komponentus.

6. Ņemot vērā, ka projekta ietvaros ir paredzēts izstrādāt vienotu nozares IKT infrastruktūras drošības notikumu savākšanas un pārvaldības platformu un plānots, ka tehniskais risinājums ļaus būtiski samazināt iespējamos incidentu riskus valsts nozīmes informācijas sistēmu kritisko datu saglabāšanā, tehnoloģijas automatizēti meklēs aizdomīgās un neparastās aktivitātes, praktiskās drošības pārvaldnieki analizēs, vai nav drošības problēmu, kas minimizēs valsts nozīmes informācijas sistēmas kritisko datu pazušanu. Projekta gaitā ir paredzēts gan definēt jaunus IKT pārvaldības procesus, gan mainīt esošos, tādēļ būs nepieciešams atbilstoši kvalificēts personāls. Precīzi biznesa procesi, amata vietas un pienākumi tiks izstrādāti projektā veicamo aktivitāšu gaitā, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka būs nepieciešami divi sistēmas administratori IKT infrastruktūras monitoringa darbības nodrošināšanai, četri darbinieki IKT drošības tehniskās uzraudzības funkcijas nodrošināšanai LM resorā, seši biznesa analītiķi un pilnvarotie lietotāji, kas nodrošinās biznesa prasību definēšanu sistēmas specifikācijās.

Ekonomiskajā analīzē izmantotie diskontētie sociālekonomiskie ieguvumi ir 3 295 731 euro, diskontētās finanšu izmaksas ir 3 895 889 euro, kurām veikta fiskālā korekcija 891 838 euro apmērā (korekcija atbilstoši metodikai veikta pievienotās vērtības nodokļa un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes jeb 24,09 % apmērā). Ņemot vērā fiskālās korekcijas, ekonomiskajā analīzē izmantotās diskontētās finanšu un sociālekonomisko ieguvumu izmaksas ir 3 004 051 euro. Projekta ieguvumu un izmaksu attiecība (B/C) ir 1,10, kas atbalsta iepriekšējo secinājumu, liecinot par projekta īstenošanas pamatotību.

Lai pēc projekta īstenošanas iegādāto IKT infrastruktūru atjaunotu pēc tās nolietošanās, būtu nepieciešami ne vairāk kā 200 000 euro katru gadu, sākot ar 2023. gadu, nomainot un uzlabojot infrastruktūru pakāpeniski, vai arī ne vairāk kā 1 000 000 euro ik pēc pieciem gadiem, sākot ar 2027. gadu."

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce