Čehu augstie sūtņi Rīgā

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 12.februārī, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta ieradās Čehijas Republikas Senāta delegācija Senāta priekšsēdētāja Petra Pitharta vadībā.

Klātesošie augstu novērtēja Latvijas un Čehijas labās attiecības un sekmīgo sadarbību. G.Krasts izteica pateicību par Čehijas atbalstu Latvijai un Latvijas centieniem integrēties ES un NATO.

Pēc Petra Pitharta lūguma Ministru prezidents pastāstīja par Latvijas ekonomisko situāciju un aktivitātēm Viduseiropas virzienā. G.Krasts iepazīstināja viesus ar saimnieciskajām reformām valstī, uzsverot, ka tās tiks turpinātas līdzsvarā ar sociālo problēmu risināšanu. Pārrunāta arī rūpniecības restrukturizācijas un tālākas attīstības nepieciešamība.

Ministru prezidents izklāstīja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Muitas ūnijas attīstības virzienus un iepazīstināja ar BJVP Rīgas tikšanās rezultātiem.

Puses atzina, ka ir jārisina jautājums par dažādu tehnisko barjeru likvidēšanu starp Latviju un Čehiju, un uzsvēra nepieciešamību attīstīt līgumbāzi.

Pēc Ministru prezidenta lūguma Čehijas puse izklāstīja savu pieredzi lauksaimniecības reorganizācijā un lauku iedzīvotāju nodarbinātības problēmas risināšanā.

Valdības preses departaments

Pie Brīvības pieminekļa

Latvijas un Čehijas parlamentu vadītāji Alfreds Čepānis un Petrs Pitharts — vakar, 12.februārī, apliecinot cieņu Latvijas valstij un tautai, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pie ārlietu ministra

Vakar, 12. februārī, ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Čehijas Republikas Senāta priekšsēdētāju Petru Pithartu, kā arī ar Čehijas parlamenta delegāciju.

V.Birkavs pauda gandarījumu par Latvijas un Čehijas draudzīgajām attiecībām, kas vēršas plašumā gan abu valstu valdību un parlamentu līmenī, gan arī starp uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Ārlietu ministrs norādīja, ka divpusējo attiecību vēsturē šī ir visaugstākā līmeņa Čehijas parlamenta delegācijas vizīte Latvijā, kā arī atzinīgi novērtēja Čehijas valdības atbalstu Latvijas centieniem integrēties Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

P.Pitharts augstu novērtēja vizīti Latvijā un uzsvēra, ka sarunas ar Latvijas pusi bijušas ļoti atklātas un vērtīgas.

Sarunas dalībnieki apliecināja ieinteresētību un gatavību nostiprināt sadarbību, uzskatot, ka abām valstīm ir līdzīgi stratēģiskie ārpolitikas mērķi, kā arī pārejas perioda iekšpolitiskās norises un problēmjautājumi.

V.Birkavs un P.Pitharts apmainījās viedokļiem par demokratizācijas procesu, par tieslietu, iekšlietu un finansu sistēmas reformām abās valstīs, kā arī par iespējām veicināt saimniecisko sadarbību starp abu valstu darījumu aprindu pārstāvjiem. Puses bija vienisprātis, ka Latvijai un Čehijai ir liels neizmantots sadarbības potenciāls.

V.Birkavs un P.Pitharts pārrunāja stāvokli Baltijas un Viduseiropas reģionos.

ĀM preses centrs

Vakar, 12.februārī, Saeimas tribīnē:

Godātais priekšsēdētāja kungs!

Godātais prezidenta kungs!

Godātie Saeimas locekļi!

Dāmas un kungi!

Kad uzzināju, ka man būs tas gods uzrunāt Latvijas Republikas parlamentu — apstākļu sakritības dēļ kā pirmajam oficiālajam viesim pēc tā iekštelpu rekonstrukcijas — , es ilgi prātoju, kādā valodā to darīt. Mani līdzstrādnieki deva padomu, lai šinī gadījumā runāju savā mātes valodā. Droši vien viņi vēlējās, lai arī jūs izbaudītu čehu valodas daiļskanīgumu, jo tā skan pašā Eiropas kontinenta sirdī, un piederīga šim kontinentam ir arī jūsu skaistā zeme.

Sabiedrisko un ekonomisko pārvērtību ātrums Viduseiropā un Austrumeiropā šā gadsimta 80. un 90. gadu mijā atstāja ievērojamas pēdas mūsdienu Eiropas izskatā kopumā un pārvērš Latvijas un Čehijas tautu likteņus. Divdesmitajā gadsimtā pasaulei divreiz ir draudējusi katastrofa, divreiz tās degpunkts ir bijusi Eiropa un divreiz mūsu valstīm kopā ar citām vajadzēja glābt pašām savu eksistenci.

Mūsu zemju likteņi šinī gadsimtā ir daudz ciešāk saistīti, nekā no pirmā acu uzmetiena varētu šķist. Neatkarīgā Čehoslovākijas Republika radās 1918. gada 28. oktobrī uz Austroungārijas monarhijas drupām. Tikai 20 dienas vēlāk — 1918. gada 18. novembrī — tika pasludināta Latvijas neatkarība. Droši vien arī apstāklis, ka radās divas jaunas valstis, noteica mūsu jauno demokrātiju ciešo sadarbību laika posmā starp abiem pasaules kariem. Trīsdesmito gadu beigu vēsture abām zemēm atkal ir līdzīga. Čehoslovākijas Republikas eksistēšanu 1938. gada septembrī izbeidza hitleriskā Vācija, kuras agresīvo ekspansiju diemžēl gļēvi piecieta Anglija un Francija, savukārt Latvijas neatkarības likteni apzīmogoja Maskavas un Berlīnes varmācīgās vienošanās.

Arī Otrā pasaules kara noslēgums mums neatnesa tik ļoti gaidīto brīvību. Pa to laiku, kamēr jūsu zeme jau 1944. gadā no vācu pakļautības nokļuva atkārtotā atkarībā no padomju varas, mūsu valsts no 1945. līdz 1948. gadam varēja īsu brīdi baudīt tikko iegūto brīvību, pār kuru tomēr jau no paša sākuma savilkās totalitārā komunistiskā režīma mākoņi. Abām mūsu zemēm pēc tam vajadzēja vairāk nekā 40 gadus dzīvot politiskā, pilsoniskā, garīgā un ekonomiskā nebrīvē.

Savu gājienu uz mūsdienu brīvību un neatkarību Čehoslovākija uzsāka 1989. gada 17. novembrī — nupat man ienāca prātā, ka tas bija tieši dienu pirms Latvijas neatkarības proklamēšanas 71. gadskārtas. Laiku no 1990. līdz 1992. gadam toreizējā Čehijas un Slovākijas Federatīvajā Republikā var raksturot kā laikposmu, kad tika uzsākta politiskā un ekonomiskā transformācija. Jau 1990. gada jūnijā notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas, kas bija pamatpriekšnoteikums, lai varētu uzsākt ilgo, taču — mēs esam stingri pārliecināti — neatgriezenisko integrācijas procesu eiroatlantiskajās struktūrās. Uzsāktās ekonomiskās transformācijas pamatkoncepcija bija centieni pēc iespējas ātri pārvērst valsts īpašumu privātīpašumā, turklāt pūloties saglabāt optimālos makroekonomiskos rādītājus, it īpaši inflāciju, kuras visaugstākā vērtība — 56% — reģistrēta 1991. gadā. Taču šā laika posma iezīme bija arī Čehijas Republikas un Slovākijas Republikas politisko pārstāvju spraigā diskusija par kopīgās federatīvās valsts nākotnes veidolu. Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas pastāvēšana izbeidzās pēc parlamenta vēlēšanu rezultātiem 1992. gada jūnijā, kad kopīgās federācijas atsevišķajās republikās uzvarēja programmatiskā ziņā atšķirīgi politiskie spēki.

1993. gada 1. janvārī izveidojās patstāvīga Čehijas Republika, kas tomēr uzskata sevi par kopējās čehu un slovāku valsts vēsturiskā mantojuma turpinātāju. 1993. un 1994. gadā ČR bija ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekle un tūdaļ pēc rašanās tika uzņemta Eiropas Padomē. No integrācijas procesu viedokļa visnozīmīgākais Čehijas Republikas panākums ir ČR, Polijas un Ungārijas vienlaicīgā uzaicināšana NATO un arī iestāšanās sarunas ar ES. Čehijas ekonomikas transformācija, spriežot pēc makroekonomiskajiem rādītājiem, diezgan ilgu laiku turpinājās relatīvi sekmīgi, inflāciju 1995. un turpmākajos gados izdevās noturēt 8,5 — 9,5% robežās. 1994. gadā Čehijas Republika pirmā no Viduseiropas un Austrumeiropas zemēm tika uzņemta OECD. Tomēr transformācijas procesa ātrumam ČR bija arī negatīvās puses, kas īpaši izpaudās ne pārāk labā kapitāla tirgus stāvoklī un problēmās banku sistēmas darbībā. Šķiet, ka šeit mēs varam atrast zināmu līdzību starp mūsu valstīm.

Dāmas un kungi!

Nav šaubu, ka Latvijas tuvās attiecības ar Skandināvijas valstīm tiek veidotas, balstoties uz vēsturiskām un reģionālām saitēm. Taču acīmredzams ir arī tas, ka ar Viduseiropas valstīm Latviju saista kopīga ārpolitiska prioritāte — starptautisko pozīciju nostiprināšana, drošības nodrošināšana un integrācija eiroatlantiskajās struktūrās.

Čehijas Republika šobrīd līdz ar Ungāriju un Poliju varbūt ir tikusi mazliet tālāk centienos iesaistīties eiroatlantiskajās struktūrās. Taču mēs gribam jums apliecināt, ka mēs netaisāmies nostāties pozīcijā "Galvenais, ka mēs — pārējie mūs neinteresē". Egoistiska pašekspansija mūsdienu pasaulē nedod gaidītos rezultātus. Pēc daudzkārt piedzīvotās traģiskās pieredzes patlaban mums galvenais nav tikai tas, lai dzelzs vai kāds cits priekškars atkal pārbīdītos tālāk no mums uz austrumiem. Mēs arī neuzskatām NATO par grupējumu, kas vērsts pret citu vai citām valstīm — tāds bija "aukstā kara" perioda skatījums. Tālab mēs esam gatavi atbalstīt jūsu valsts centienus iesaistīties eiroatlantiskajās struktūrās un, ja tas jūs interesētu, dalīties ar jums pieredzē, it īpaši tajā, kuru mēs iegūsim priekšdienās. Vienlaikus es novēlu visai latviešu tautai, lai pagājušajā mēnesī parakstītā ASV un Baltijas partnerības harta kļūtu par atvērtiem vārtiem uz NATO. Mums šādi vārti bija projekts "Partnerattiecības mieram". Arī tas viennozīmīgi negarantēja dalību NATO, taču bija izdevība, kuru mēs pratām izmantot.

Dāmas un kungi!

Mūsu zemēm vajadzētu vairāk sadarboties ne tikai ārpolitisko sakaru jomā. Nenoliedzami ir dabiska kopīga interese par ekonomisko sadarbību, kam nevajadzētu aprobežoties tikai ar savstarpēju tirdzniecību. Galu galā arī tā nav labākajā līmenī. Čehijas Republikai tirdzniecībā ar Latviju ir pozitīva bilance, taču nevienu nevar apmierināt tas, ka Čehijas daļa Latvijas importā ir 1,4% un Latvijas eksports uz ČR — 0,3%. Brīvu telpu šinī jomā nosaka gan iespējamā bilaterālā sadarbība, gan sadarbība Viduseiropas valstu ekonomiskās apvienības CEFTA ietvaros.

Godātais priekšsēdētāja kungs!

Godātais prezidenta kungs!

Godātie parlamenta locekļi!

Dāmas un kungi!

Es nezinu, cik daudziem no jums ir bijusi iespēja apskatīt ČR galvaspilsētas Prāgas pieminekļus un raudzīties no Kārļa tilta pār Vltavas upi. Taču es ceru, ka jums visiem agrāk vai vēlāk šāda iespēja radīsies, gluži tāpat kā man vakar vakarā bija iespēja baudīt Rīgas panorāmu un skaisto upi Daugavu.

Novēlu visu labu visiem jums un visai latviešu tautai.