Latvija un Lietuva ir un paliks māsas pie Baltijas jūras

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Jaunievēlētais Lietuvas prezidents Valds Adamkus savas valsts svētku priekšvakarā preses konferencē Rīgas pilī

Vakar, 12. februārī, Latvijā iepazīšanās vizītē bija ieradies jaunievēlētais Lietuvas prezidents Valds Adamkus. G.Ulmanis apsveica V.Adamku ar ievēlēšanu amatā un izteica gandarījumu par to, ka Lietuvas prezidents savā pirmajā vizītē apmeklē tieši Latviju. G.Ulmanis uzaicināja V.Adamku uz Latvijas valsts svinībām 18.novembrī. Vizītes ietvaros Rīgas pilī notika V.Adamkus un G.Ulmaņa preses konference. Lietuvas prezidents teica:

— Vispirms, es gribētu izteikt pateicību prezidenta kungam par uzaicinājumu ierasties Latvijā. Lai gan šī nav oficiāla vizīte, man gribētos uzsvērt, ka mana pirmā vizīte, kas notiek Latvijā, uzliek par pienākumu padarīt vēl ciešāku sadarbību Baltijas valstu starpā. Ielūkojoties vēsturē, mēs redzam, ka daudzas lietas varam darīt kopā, un arī nākotnē Latvijai, Lietuvai un Igaunijai jābūt vienotām ekonomisko, sociālo un politisko jautājumu risināšanā. Es no savas puses varu apstiprināt, ka darīšu visu iespējamo, lai stiprinātu sadarbību mūsu valstu starpā, un vēlreiz paldies par šo vizīti.

Tad Valds Adamkus un Guntis Ulmanis atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Turpinājums — 11.lpp.

"Latvijas Vēstneša" redakcija vakar vakarā saņēmusi arī Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētāja Dr. Vītauta Landsberģa rakstu "Latvijas Vēstnesim": "Mūsu 16.februāris — modernas Lietuvas valsts atjaunošanas simbols un pamats" lietuviešu valodā, kas kopā ar brāļu tautas lielās astoņdesmitgadu svinības atspoguļojumu Rīgas Latviešu biedrības namā tagad tiek gatavots publicēšanai nākamajā laikraksta numurā.

Šodien Lietuvas valsts svētku sakarā — informācijas 2. un 3. lpp.

Tautas atgūtie svētki pēc daudzām darbdienām

Rimants Karazija, Lietuvas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, — "Latvijas Vēstnesim"

— Tūlīt būs klāt vēsturiskais brīdis, kad apritēs 80. gadskārta kopš Lietuvas valstiskuma atjaunošanas. Gandrīz pusgadsimtu 16. februāris lietuviešiem bija atņemts, nolaupīts, gandrīz vai izsvītrots no kalendāra. Vai jums ir prātā kāda valstsvētku diena no garajiem aizliegumu gadiem?

— Protams, 16. februāris allaž mums bija svēta diena, galvenie svētki arī padomju okupācijas apstākļos. Atceros savu studiju laiku piecdesmito gadu vidū. Profesori, mācību spēki, ne jau paši to vēlēdamies, mūs brīdināja piesargāties, lai nebūtu pārpratumu, lai nerastos kādi politiski ekscesi. Vēlāk, strādājot Kauņā, mācot studentus, pildīdams gan dekāna, gan rektora pienākumus, arvien zināju par šiem mūsu svētkiem. Aizliegums bija visstingrākais. Tomēr gan Kauņā, gan citās vietās Lietuvā aizvien šajā dienā parādījās aizliegtie simboli — mūsu neatkarīgās valsts karogi. Šie karogi varēja uzvīties virs ēkām vai citās vietās, kur to neviens negaidīja.

Turpinājums — 2.lpp.