Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/56

Rīgā 2020. gada 22. maijā

Par zušu zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību lieguma laika noteikšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos 2020. un 2021. gadā

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk – ministrija) zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos.

Zvejniecības likuma 16. panta pirmā daļa paredz, ka lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Zemkopības ministrija, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

Atbilstoši Padomes 2020. gada 27. janvāra Regulas (ES) 2020/123, ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (turpmāk – Regula) 11. pantam, jebkāda specializēta, nejauša zušu zveja un atpūtas zušu zveja ir aizliegta ICES (International Council for the Exploration of the Sea) apgabalā esošajos Savienības ūdeņos un iesāļūdeņos, piemēram, estuāros, piekrastes lagūnās un pārejas ūdeņos, laikposmā, kas ilgst trīs mēnešus pēc kārtas un ko katra dalībvalsts nosaka laikā no 2020. gada 1. augusta līdz 2021. gada 28. februārim. Noteikto laikposmu dalībvalstis paziņo Komisijai ne vēlāk kā 2020. gada 1. jūnijā.

2017. gada 8. decembra Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tika pieņemta deklarācija "Deklarācija par Eiropas zuša atjaunošanās stiprināšanu", kas ir Eiropas Savienības dalībvalstu politiska apņemšanās rīkoties, lai nodrošinātu zušu krājumu stāvokļa uzlabošanu.

Zvejniecības likuma 3. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām. Savukārt Zvejniecības likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts).

Institūts ministrijā ir iesniedzis zinātniski pamatotu rekomendāciju (27.04.2020. Nr. 30-1/692-e un 12.05.2020. Nr. 30-1/765-e), kurā norādīts, ka zušu ieguves aizlieguma laiku iespējams noteikt no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. janvārim, līdzīgi kā tas tika noteikts 2018. un 2019. gadā. Šāds zušu ieguves aizlieguma periods līdz šim izvēlēts lielākajā daļā Baltijas jūras reģiona valstu, kas sniedza iespējas labākai zušu ieguves kontrolei un to piedāvājuma tirgū uzraudzībai visā Baltijas jūras reģionā. Tāpat institūts rekomendācijā ir norādījis, ka šobrīd ieviešot zušu zvejas liegumu Latvijas piekrastē jebkuros no trim Regulā norādītajiem mēnešiem, netiks iegūti vērā ņemami rezultāti zušu krājuma stāvokļa uzlabošanai, ja būtiski netiks samazināta to zveja šaurumos, izejā no Baltijas jūras.

Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome, kā arī Zivsaimniecības konsultatīvā padome rakstiskās procedūras ietvaros tika iepazīstinātas ar sagatavoto lēmuma projektu 2020. gada 14. maijā.

Atbilstoši Zvejniecības likuma 16.panta pirmajai daļai ministrija izvēlēto zušu zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību lieguma laiku no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. janvārim iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM), uz ko 2020. gada 22. maijā ir saņemts VARAM saskaņojums (Nr. 1-132/4637).

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Zvejniecības likuma 3. panta otro daļu, 5. panta otro un trešo daļu un 16. panta pirmo daļu

nolemj:

1. noteikt zušu zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību liegumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. janvārim.

2. noteikt, ka no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. janvārim visi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos nejauši noķertie zuši ir atlaižami dzīvi atpakaļ jūrā.

3. paziņot Eiropas Komisijai pieņemto lēmumu.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 3. punktu, Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu lēmums ir izpildāms ar spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre D. Lucaua