Latvija un Lietuva ir un paliks māsas pie Baltijas jūras

Jaunievēlētais Lietuvas prezidents Valds Adamkus savas valsts svētku priekšvakarā preses konferencē Rīgas pilī

Turpinājums no 1.lpp.

"Latvijas Vēstnesis":

— Adamkus kungs, sakiet, lūdzu, vai abu valstu atšķirīgās ekonomiskās intereses netraucēs mūsu kopīgajām politiskajām interesēm?

V.Adamkus:

— Pat ja mums ir zināmas interešu atšķirības, tomēr visu noteiks mūsu griba kopīgi strādāt viena mērķa labā.

Jautājums G.Ulmanim:

— Vai tas, ka Lietuvai tagad ir jauns prezidents, nevarētu kavēt jau aizsākto sadarbību?

G.Ulmanis:

— Nē, man tā nešķiet, jo Lietuvas prezidents ir ļoti labi informēts visos jautājumos, kas skar abu valstu kopējo attīstību. Tā kā šī ir iepazīšanās vizīte, nopietnus sadarbības jautājumus mēs nepārrunājām.

Jautājums V.Adamkum:

— Vai tika pārrunāts Būtiņģes jautājums, un kāds ir jūsu viedoklis?

V.Adamkus:

— Jā, mēs to pārrunājām. Es jau agrāk par šo jautājumu runāju ar Induli Emsi un uzskatu, ka lielām problēmām šajā jautājumā nevajadzētu būt.

Jautājums V.Adamkum:

— Savulaik, dienēdams militārās izlūkošanas vienībā, jūs pratāt krievu valodu, kā jums nav izdevies to aizmirst?

V.Adamkus:

— Es nekad neesmu bijis saistīts ar militāro izlūkošanu. Es aizgāju parastā dienestā un, pateicoties savām krievu valodas zināšanām, strādāju par tulku militārās izlūkošanas vienībā.

Jautājums V.Adamkum:

— Vai jūs uzskatāt, ka Krievijai būtu jāsniedz Lietuvai kompensācija par izdarītajiem zaudējumiem okupācijas laikā?

V.Adamkus:

— Es neesmu tik labi iepazinies ar šo jautājumu, lai spētu jums tagad atbildēt.

Rūta Jaksona, Jānis Ūdris,

"LV" nozaru redaktori

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis Lietuvas neatkarības dienas svinībās Rīgā 12.februārī

Man ir liels gods būt šodien kopā ar jums un jūsu sabiedrībā svinēt Lietuvas neatkarības 80. gadadienu. Šie svētki ir īpaši svarīgi ne tikai Lietuvai un tās tautai, bet arī Latvijai un Igaunijai. Mūsu tautu likteņi vienmēr ir bijuši cieši saistīti, un pašlaik, pieaugošas globalizācijas laikmetā, Baltijas valstu sadarbība ir ieguvusi jaunu būtisku nozīmi.

Ceļš uz Baltijas valstu neatkarību bija ilgs, sarežģīts, smagiem pārbaudījumiem un nozīmīgām uzvarām pilns. Gadsimta sākumā mūsu valstis tikai nepilnus 20 gadus varēja sevi apliecināt kā pilntiesīgus partnerus starptautisko attiecību sistēmā, kam sekoja mums visiem zināmie 1940. gada notikumi. Taču vissmagākajos likteņa griežos Lietuva un Latvija ir stāvējušas plecu pie pleca un kopējiem spēkiem cīnījušās par savu valstu eksistenci, atvairījušas ienaidnieku uzbrukumus un atbalstījušas viena otru grūtā brīdī. Eiropas vēstures kontekstā Baltijas liktenis un attīstība šajā gadsimtā ir unikāls fenomens. Mums jābūt lepniem par mūsu tautu ticību, gribasspēku un uzņēmību, veicinot izaugsmi, labklājību un stiprinot to valstisko suverenitāti.

Pēc grūtās, taču vienojošās pieredzes atmodas laikā un valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā mūsu valstu vēsturiskā attīstība ir pārgājusi citā dimensijā. Vēlos uzsvērt trīs aspektus: Baltijas sadarbību kā mūsu tautu atbalstītu vērtību; Baltijas sadarbību kā mūsu Eiropas integrācijas procesu veicinātāju un Baltijas telpu kā drošības stiprinātāju. Ir jāuzsver, ka arī Baltijas vienotības jēdziens kopš neatkarības atjaunošanas ir ieguvis jaunu saturu — mūsu vienotība no politisku deklarāciju jomas rod apliecinājumu konkrētā praktiskajā sadarbībā vienotas ekonomiskās, informācijas un drošības telpas izveidošanā. Baltijas valstu sadarbība balstās uz konkrētiem principiem, kurus izvirza gan Pasaules tirdzniecības organizācija, gan Eiropas Savienība, gan arī NATO. Tagad, kad Baltijas valstu neatkarība ir sasniegusi savu 80. gadskārtu, ir jāstrādā gan vienkopus, gan atsevišķi katrai konkrētai valstij, lai iespējami drīz realizētu savas ārpolitiskās prioritātes, tai skaitā kļūtu par pilntiesīgām ES dalībvalstīm. Luksemburgas lēmumi pagājušā gada nogalē vēlreiz apliecināja, ka Baltijas valstīm ir pilntiesīga vieta Eiropas kopējās struktūrās, un tie ir kalpojuši par motivējošu faktoru katras valsts reformu procesa padziļināšanai.

Laikā, kad Latvija, Lietuva un Igaunija koncentrējas integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, Baltijas valstu sadarbība kļūst par nozīmīgu instrumentu šo mērķu panākšanai. Vienotas Baltijas telpas izveide kalpo kā modelis un arī kā pārbaudījums triju valstu spējai iekļauties un veiksmīgi darboties arī plašākās struktūrās un organizācijās. Latvija savas prezidentūras laikā BMP (01.07.97.–01.07.98.) galveno uzmanību vērš uz tālāku Baltijas valstu ekonomisko integrāciju, strādājot pie muitas ūnijas izveides, kurā būtu iekļauti ES iekšējā tirgus elementi. Sekmīgi darbojas Brīvās tirdzniecības līgums, ir parakstīts trīspusējs līgums par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā starp Baltijas valstīm, pagājušajā gadā atklāts pirmais kopīgais Latvijas un Lietuvas robežkontroles punkts Grenctāle–Saloči.

Baltijas valstu sadarbība nav attīstījusies tikai institucionālā (BMP un BA) līmenī vien, tiek arī organizēti kultūras pasākumi, veidojas biznesa kontakti. Ar gandarījumu varu minēt 1997. gada 20. februārī Rīgā triju Baltijas valstu kultūras ministru parakstīto trīspusējo sadarbības programmu 1997.–1998. gadam. Viss minētais norāda uz objektīvu Baltijas sadarbības nepieciešamību.