Ministru kabineta rīkojums Nr. 289

Rīgā 2020. gada 29. maijā (prot. Nr. 36 37. §)

Par atmežošanu nekustamā īpašuma "Olmaņu meži" zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 9866 003 0218) Tārgales pagastā, Ventspils novadā

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (turpmāk – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs) (reģ. Nr. 40003011203, adrese – Ērgļu iela 14, Rīga, LV-1012) 2019. gada 29. novembrī iesniegto atmežošanas iesniegumu Nr. 30FAD.04-01/15/00/3223 "Par Ministru kabineta rīkojuma projekta virzību" (turpmāk – iesniegums), tam pievienotos dokumentus un papildus iegūto informāciju.

2. Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

2.1. nekustamais īpašums "Olmaņu meži" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9866 002 0110) 3571,29 ha kopplatībā, tai skaitā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 9866 003 0218) 79,88 ha platībā (turpmāk – zemesgabals), Ventspils novadā, Tārgales pagastā, ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā (zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000239585). Zemesgabals nodots akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" apsaimniekošanā (turējumā). Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz zemesgabala pirmsreģistrēta inženierbūve "Optiskā kabeļlīnija" (būves kadastra apzīmējums 9866 003 0218 001);

2.2. zemesgabalā plānots izbūvēt optikas kabeli elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai (turpmāk – paredzētā darbība);

2.3. lai īstenotu paredzēto darbību, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs un akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" 2019. gada 28. oktobrī noslēdza līgumu Nr. 5-8.1.2_0017_260_19_249 par personālservitūta nodibināšanu un īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu par labu Latvijas Valsts radio un televīzijas centram 72 m² platībā;

2.4. atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 5.4. apakšpunktam, lai nodrošinātu esošo un plānoto objektu funkcijas, ja pašvaldības teritorijas plānojumā nav noteikts citādi, atļauta inženierkomunikāciju tīklu un objektu izbūve. Saskaņā ar Ventspils novada 2016. gada 17. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 5 "Par Ventspils novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" (turpmāk – teritorijas plānojums) paredzētās darbības ietvaros skartajai zemesgabala daļai, kurai nepieciešama atmežošana, noteikta funkcionālā zona mežu teritorija (M), kas vienlaikus atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk – krasta kāpu aizsargjosla). Saskaņā ar teritorijas plānojumu Ventspils novada pašvaldības būvvalde 2018. gada 3. decembrī izsniegusi būvatļauju Nr. BIS_BV-4.3-2018-182 projekta īstenošanai;

2.5. atmežošana paredzētās darbības īstenošanai ierosināta zemesgabala 12. kvartāla 5. nogabala daļā 0,0071 ha platībā. Koku ciršana nav paredzēta;

2.6. saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija noteikumu Nr. 212 "Noteikumi par dabas liegumiem" 1.163. apakšpunktu un 204. pielikumu un Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa noteikumu Nr. 239 "Dabas lieguma "Ovīši" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 239) 1. pielikumu atmežošanai paredzētā zemesgabala daļa atrodas dabas lieguma "Ovīši" regulējamā režīma zonā, kurā ir atļauta zemes lietošanas kategorijas maiņa (atmežošana), ievērojot noteikumu Nr. 239 10.22.4. un 16.1. apakšpunktā minētās prasības;

2.7. saskaņā ar Meža likuma 41. panta pirmo daļu platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus;

2.8. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu, un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 2. pielikuma 11.12. apakšpunktu sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums nepieciešams ēku un būvju būvniecībai, rekonstrukcijai, renovācijai un restaurācijai krasta kāpu aizsargjoslā;

2.9. atbilstoši dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" datiem zemesgabala daļā, kurā plānota paredzētā darbība, robežojas divi reģistrēti Eiropas Savienības īpaši aizsargājamie biotopi – mežainās piejūras kāpas (biotopa kods 2180). Saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertes Egitas Grolles (sertifikāta Nr. 003) (turpmāk – eksperts) 2019. gada 24. maija atzinumu Nr. 23/19 paredzētās darbības teritorijā (zemesgabalā) konstatētas īpaši aizsargājamās augu sugas – smiltāja neļķes Dianthus arenarius dzīvotne, kā arī paredzētās darbības tiešā tuvumā – Pallasa sausserža Lonicera pallasii atradne. Eksperta atzinumā norādīti ieteikumi (piemēram, izmantot vadāmās horizontālās urbšanas (HVU) metodi) paredzētās darbības ietekmes uz vidi mazināšanai, tādējādi būtiski samazinot potenciāli negatīvo ietekmi uz attiecīgo augu sugu atradnēm;

2.10. paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 13. panta otro daļu. Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde (turpmāk – pārvalde) 2019. gada 18. septembrī izsniedza ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu Nr. VE19SI0047 (turpmāk – izvērtējums), kurā vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi. Pārvalde ir pieņēmusi lēmumu nepiemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru elektronisko sakaru kabeļu kanalizācijas tīkla būvniecībai. Paredzētā darbība īstenojama, ievērojot tehniskajos noteikumos minētās atbilstošās vides aizsardzības prasības;

2.11. pārvalde 2019. gada 18. septembrī ir izsniegusi tehniskos noteikumus Nr. VE19TN0133 (spēkā līdz 2024. gada 17. septembrim) (turpmāk – tehniskie noteikumi) elektronisko sakaru kabeļu kanalizācijas tīkla būvniecībai. Tehniskie noteikumi izdoti, nosakot vides aizsardzības prasības paredzētajai darbībai, kā arī ņemot vērā eksperta ieteikumus par vadāmās horizontālās urbšanas (HVU) metodes izmantošanu;

2.12. saskaņā ar šā rīkojuma 2.10. apakšpunktā minēto izvērtējumu paredzētā darbība nav pretrunā Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķim (noteikts Aizsargjoslu likuma 6. pantā), kā arī Vides aizsardzības likuma 3. panta pirmajā daļā noteiktajiem vides aizsardzības principiem. Paredzētā darbība neatstās būtisku, neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi un krasta kāpu aizsargjoslu. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma mežā veikt būvniecību, kuras rezultātā platība tiek atmežota;

2.13. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 11. jūnija sēdes protokollēmuma (prot.  Nr. 34 24. §) "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi"" 2. punktu atbildīgā institūcija par ikreizēja Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā gadījumos, kad plānota meža zemes atmežošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, ir Zemkopības ministrija, ja būvniecības ierosinātāja ir akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" vai Zemkopības ministrijas padotības iestāde, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja būvniecības ierosinātāja ir pašvaldība vai cita persona.

3. Ievērojot Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu, kā arī minētos apsvērumus, secināms, ka tikai Ministru kabinets var lemt par atmežošanu elektronisko sakaru kabeļu kanalizācijas tīkla būvniecībai krasta kāpu aizsargjoslā. Ministru kabinetam neizdodot Latvijas Valsts radio un televīzijas centram labvēlīgu administratīvo aktu – Ministru kabineta rīkojumu par atmežošanu paredzētās darbības īstenošanai –, netiks nodrošināti kvalitatīvi elektroniskie sakari. Tādējādi netiek ierobežotas sabiedrības intereses – ikvienas personas publiskās subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 115. pantu –, jo paredzētā darbība neradīs būtisku ietekmi uz krasta kāpu aizsargjoslu.

Ievērojot minētos apsvērumus, kā arī to, ka būvniecība paredzēta bez koku ciršanas, izmantojot īpaši aizsargājamo sugu atradnes mazāk ietekmējošas ierīkošanas tehnoloģijas, un plānotā ietekme uz meža teritoriju un krasta kāpu aizsargjoslu ir nebūtiska (nav būtiski negatīva), kā arī, ievērojot tehniskajos noteikumos noteiktās vides aizsardzības prasības, netiek paredzēta ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, atmežošana elektronisko sakaru kabeļu kanalizācijas tīkla būvniecībai zemesgabalā ir atbalstāma.

Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu, Administratīvā procesa likuma 65. panta trešo daļu, 66. panta pirmo daļu un 68. panta pirmo daļu, Ministru kabinets nolemj atļaut Latvijas Valsts radio un televīzijas centram atmežot nekustamā īpašuma "Olmaņu meži" zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 9866 003 0218) Tārgales pagastā, Ventspils novadā, krasta kāpu aizsargjoslā 0,0071 hektāru platībā, kas nepieciešama elektronisko sakaru kabeļu kanalizācijas tīkla būvniecības vajadzībām.

4. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce