Kopš novembra — Baltijas fondu biržu priekšgalā Rīga

Uldis Cērps, Rīgas Fondu biržas prezidents, — "Latvijas Vēstnesim"

Stāstot par norisēm Rīgas Fondu biržā

Uldis Cērps

Nepārtraukta attīstība

Atskatoties uz Rīgas Fondu biržas veidošanās vēsturi, jāteic, ka esam gājuši tādu pašu attīstības ceļu kā citas pasaules biržas. Piemēram, arī Ņujorkas Fondu birža savu darbību pagājušajā gadsimtā sāka, nosakot vienu konkrētu cenu katram vērtspapīram, apkopojot visus pirkšanas un pārdošanas uzdevumus. Tāpat sāka darboties Rīgas Fondu birža 1995. gadā. Sistēmu un tehnoloģijas ieviešanā liela loma bija ekspertiem no Parīzes biržas un Francijas Centrālā depozitārija.

Domāju, ka vislielākais solis uz priekšu bija nepārtrauktā tirgus ieviešana ar 1997. gada 3. novembri. Var teikt, ka mums tagad ir tā pati tehnoloģija, ko Londonas Fondu birža izmanto 100 likvīdāko akciju tirdzniecībā. Un tā Lielbritānijā pašlaik ir pati modernākā tehnoloģija. Tādējādi mēs kopš pērnā gada novembra esam izvirzījušies Baltijas fondu biržu priekšgalā.

— Nepārtrauktā tirgus ieviešanas programmu izstrādē daudz darījuši jūsu speciālisti.

— Attīstības ātrums bija viens no kritērijiem. Tomēr tas programmnodrošinājums, ko esam izstrādājuši paši, lielā mērā bāzēts uz programmnodrošinājumu, ko bijām pārņēmuši no Parīzes Fondu biržas. Tas bija papildinājums šim programmnodrošinājumam. Izstrādājot jaunu produktu, pievērsām galveno uzmanību tam, lai tas būtu drošs, lai tam būtu attiecīgas funkcionālas iespējas. Domāju, ka šajā gadījumā esam atraduši ļoti optimālu līdzsvaru starp šīm funkcionālajām iespējām un to, cik ātri esam šo produktu varējuši piedāvāt tirgum.

— Kādu palīdzību esat saņēmuši no citām pasaules biržām?

— Mums ir palīdzējušas attīstīties divas fondu biržas. Uzsākt visu projektu ar vērtspapīru dematerializāciju un likumu izstrādi palīdzēja Parīzes Fondu birža. Pagājušā gada beigās mums izveidojās laba sadarbība ar ASV konsultantu grupu "Barents". Sadarbojamies ar visām Eiropas biržām tādā pašā līmenī kā citas biržas, jo esam Eiropas biržu federācijas jaunattīstības tirgu komitejā. Un tas dod iespēju visām starptautiski atzītajām Eiropas biržām tikties divas reizes gadā. Mēs esam arī vienīgā Baltijas birža, kas korespondējošā jaunizveidotā vērtspapīru tirgus statusā (Corresponding Emerging Market) uzņemta Pasaules biržu federācijā. Tas, ka Latvijai piešķirts šāds statuss, ir būtiski. Un domāju, ka nav tālu līdz asociatīvā biedra statusam, ko mēs varētu iegūt jau šajā gadā.

Mums izveidojusies laba sadarbība arī ar Dānijas Fondu biržu, kuras iepriekšējais prezidents Bengts Mebuss bija mūsu biržas konsultants. Uzturam labus kontaktus arī ar Londonas Fondu biržu un uzraudzības jomā plānojam sadarboties ar Skandināvijas valstu biržām.

1997. gads Rīgas Fondu biržas darbībā

Vispirms jāteic, ka aizvadītais gads bijis ļoti dinamisks. Kā liecina statistika, ieguldīt vērtspapīros bijis izdevīgi, jo biržas indekss pieaudzis diezgan ievērojami — gada laikā par 41 procentu. Ja salīdzinām šo pieaugumu ar komercbanku depozītu likmēm, kas 1997. gada sākumā labākajā gadījumā pārsniedza 10 procentus, tad jāatzīst, ka vismaz 4 reizes izdevīgāk bijis ieguldīt vērtspapīros. Pat neskatoties uz to kritumu, kas bija saistīts ar Dienvidaustrumāzijas krīzi gada beigās. Ja šāda krituma nebūtu bijis, tad pieaugums varētu būt tuvu 70 procentiem.

Ievērojami — vairāk nekā divas reizes — pieaugusi biržas kapitalizācija. 1997. gada sākumā mums bija 84 miljoni latu un gada beigās – 198 miljoni latu. Šajā gadā jau plānojam aptuveni piecreizēju tirgus kapitalizācijas pieaugumu.

1997. gadu sākām ar trim emitentiem oficiālajā sarakstā, bet gada beigās to jau bija septiņi. Šajā gadā plānojam vēl vismaz piecus līdz septiņus uzņēmumus iekļaut biržas Oficiālajā sarakstā. Arī Otrajā sarakstā emitentu skaits ir audzis un pagājušā gada beigās sasniedzis 23. Brīvajā sarakstā ir 20 uzņēmumi. Kopā biržā kotējas 50 uzņēmumi.

Gada sākumā bija 15 biržas biedru, no kuriem tikai 2 bija brokeru sabiedrības, gada beigās jau bija 24 biedri, no kuriem 6 ir brokeru sabiedrības. Palielinājies arī biržas akcionāru skaits. Pašlaik to ir 29.

Nozīmīgs notikums ir mājas lapas izveidošana Internetā, kas rada iespēju ikvienam Interneta lietotājam bez maksas ātri iepazīties ar biržā notiekošajiem procesiem. Pašlaik dienā ir vairāki simti pieslēgumu, kas liecina par lielo interesi Latvijā. Tirgus dalībniekiem piedāvājam mūsu informāciju arī ar starptautisko ziņu aģentūru starpniecību — Reuters, Dow Jones Markets un BNS informāciju. Šogad plānojam piegādāt informāciju arī citām ziņu aģentūrām, tādām kā Leta, Bloomberg, Telekurs. Īsumā var teikt, ka pagājušais gads bijis veiksmīgs.

Divi jauni indeksi

— Patlaban Rīgas Fondu biržā tiek lietoti divi indeksi.

— Rīgas Fondu biržas Dow Jones indekss ir kapitalizācijas indekss un to sāka aprēķināt ar 1996. gada 2. aprīli, bet oficiāli izsludināja 1997. gada jūnijā. Tas nozīmē, ka uzņēmumi ar lielāku kapitālu šo indeksu ietekmē vairāk nekā mazie uzņēmumi. Mēs sadarbojamies ar starptautisko Dow Jones Markets koncernu. Dow Jones indekss tiek publicēts gan šajā aģentūrā, gan biržas biļetenā, gan arī Wall Street Journal.

RICI indeksu mēs oficiāli atklājām šā gada 2.februārī. Šī indeksa galvenā īpatnība ir tāda, ka katra uzņēmuma cenu maiņa pilnīgi vienādi ietekmē indeksu. Nav tā, ka lielāko uzņēmumu cenu maiņa šo indeksu ietekmētu vairāk. Interesanti atzīmēt, ka tā vēsture sākās līdz ar Dow Jones indeksu. RICI indekss šajā laika posmā ir pieaudzis vairāk. Lielā mērā tas ir saistīts ar to, ka mazo uzņēmumu akciju cenas ir cēlušās vairāk, nekā lielo uzņēmumu akciju cenas. Tāpēc cenu pieaugums indeksam ir lielāks. Dažādi investori var izmantot katru no šiem indeksiem. RICI indekss parāda, kas notiek visā tirgū, bet Dow Jones indekss —, kas notiek ar lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. Abi indeksi ir vienlīdz svarīgi. Mēs abus indeksus izplatām Reuters un Dow Jones aģentūrā un Internetā.

Sadarbība ar Baltijas valstu biržām

Visas Baltijas valstis piedalās Eiropas biržu federācijas regulārajos pasākumos un arī savstarpēji apmainās ar informāciju. Ar Tallinas Fondu biržu potenciāli varētu veidoties ciešāka sadarbība, ņemot vērā to, ka vairāki Igaunijas uzņēmumi varētu kotēties Rīgas Fondu biržā, piemēram, Hansabank.

Vēsturiski laba sadarbība ir arī ar Lietuvas Fondu biržu. Apbēdina vienīgi tas, ka Lietuvas Centrālais depozitārijs vilcinās noslēgt līgumu ar Latvijas Centrālo depozitāriju. Tas ir būtiskākais iemesls, kāpēc Lietuvas uzņēmumi nevar tikt kotēti Rīgā.

Ārvalstu uzņēmumiem, ienākot Latrvijas fondu tirgū, būs jāizpilda visas tās pašas prasības, kas Latvijas uzņēmumiem. Tiem jāiesniedz bilance, peļņas un zaudējumu aprēķini un jāpilda visas biržas prasības.

Kapitāla tirgus pasaulē un Lavijā

Jāapzinās, ka mēs neesam atrauti no pasaules. Nozīmīgi indeksu pieaugumi jaunattīstības tirgos novedīs pie kapitāla plūsmas uz Latviju, savukārt kāda krīze citos tirgos var novest pie krīzes arī šeit. Mēs esam savstarpēji saistīti. Piemēram, pērn no oktobra līdz novembrim, kad sākās problēmas Dienvidaustrumāzijā, krīze atsaucās arī uz Tallinas un Latvijas indeksiem. Šī korelācija bija diezgan cieša. Ja paskatāmies pagātnē, Latvijas tirgus drīzāk ātri, nevis novēloti reaģējis uz dažiem pasaules notikumiem. Mēs esam bijuši cieši saistīti ar to, kas notiek pārējās Austrumeiropas valstīs, arī Igaunijā. Tirgus dalībnieki vērīgi seko, kas notiek ar Dow Jones indeksu Amerikā, ar Hang Seng indeksu Honkongā un ar Nikkei indeksu Japānā. Uz šo tirgus konjunktūru tūlīt reaģē arī starptautiskie investori, kas varētu veidot nozīmīgu daļu no Latvijas biržas apgrozījuma.

Pašlaik mūsu tirgū ir vairāki ļoti pievilcīgi un labi pelnoši uzņēmumi. Latvijas fondu tirgū tagad ir tikai 7 līdz 8 procenti no nacionālā kopprodukta. Lai mūsu tirgus kļūtu interesants, tam jābūt vismaz 30 procentiem no nacionālā kopprodukta. Domāju, ka tas ir sasniedzams. Kad tirgū ienāks tādi uzņēmumi kā Ventspils nafta, Hansabank, Latvijas kuģniecība un vēl daži lieli rūpniecības uzņēmumi, piemēram, Latvijas balzams, varēsim uzskatīt, ka tirgus ir izveidojies. Pašlaik fondu tirgus ir tehnoloģiski sakārtots, bet tā attīstību traucē lielo uzņēmumu trūkums biržā.

Ja uzņēmumi labi pelna, maksā dividendes, tajos ir sakārtots menedžments, tad nav nekāda iemesla, lai ārvalstu investori nepirktu akcijas. Resursi ir arī vietējā tirgū. Pēc Pasaules bankas aprēķiniem tuvāko piecu gadu laikā Latvijas pensiju sistēmas likvīdie aktīvi būs no 200 līdz 400 miljoniem latu. Tie ir nozīmīgi resursi Jautājums tikai, kāda daļa no tās nonāks Latvijas vērtspapīru tirgū.

Likumdošana un sadarbība ar Privatizācijas aģentūru

Otra lieta, kas varētu stimulēt vērtspapīru tirgu, ir pērn pieņemtais likums "Par ieguldījumu sabiedrībām". Latvija šai ziņā ir apsteigusi Lietuvu, bet no Igaunijas atpalikusi vismaz par gadu. Tomēr tas beidzot ir izdarīts. Likums ir ļoti labs, domāju, ka ieguldījumu sabiedrības varētu būt ļoti nozīmīgas dalībnieces vērtspapīru tirgū.

— Bet vai pamatkapitāls būs pietiekams, lai garantētu drošību?

— Šis jautājums ir atrisināts, jo tiek piemērotas Eiropas Savienības direktīvas par ieguldījumu sabiedrību pamatkapitālu. Tāpēc nekādas problēmas nevarētu rasties, jo minimālais pamatkapitāls noteikts 100 tūkstošu latu apmērā. Noteiktas saistības paredzētas turētājbankai, kas šos aktīvus uzglabā. Ir noteikti ieguldījumu ierobežojumi arī attiecībā uz personālu. Likums ir pietiekami stingrs, lai ieguldītāji būtu aizsargāti. Tas ir būtiski arī Vērtspapīru tirgus komisijai, jo tā būs vēl viena sfēra, ar ko tai jānodarbojas.

— Kā jūs vērtējat šajā jomā pieņemtos likumus kopumā?

— Nav tā, ka likumdošana traucētu tirgus attīstību. Varbūt varētu uzlabot tieši akcionāru aizsardzību. Bet kopumā nevar teikt, ka likumdošana būtu tā, kas traucē attīstību. Visi likumi tiešām darbojas, un likumdošana drīzāk var veicināt tirgus attīstību. Varbūt morāli novecojis gan ir likums "Par akciju sabiedrībām". Kad tas tika radīts, valstī bija pilnīgi citāda situācija. Likums ir pārāk detalizēts un sarežģīts. Mums ir Eiropas Savienības likumdošana no kā mācīties. Savukārt mūsu likums par vērtspapīriem ir pietiekami moderns un labs pamats tirgus attīstībai.

— Kā jūs sadarbojaties ar Privatizācijas aģentūru?

– Sadarbība ir ļoti laba. Jāņem vērā, ka šis ir pēdējais publiskā piedāvājuma gads. Tas nozīmē, ka cilvēki vēl tikai šogad varēs par sertifikātiem nopirkt lielo uzņēmumu akcijas. Jāapzinās, ka šādas izdevības vairs nebūs.

Tīri naudas izteiksmē caur biržu pagājušajā gadā noritēja vairākas veiksmīgas privatizācijas, tajā skaitā varu minēt Rīgas kuģu būvētavu, Latvijas Unibanku un akciju sabiedrību "Staburadze", kurā publiski tika izpārdotas akcijas par vairāk nekā 5 miljoniem latu. Privatizācijai par sertifikātiem pagājušajā gadā tika piedāvātas vairāk nekā 15 uzņēmumu akcijas. Šogad arī publiskajā piedāvājumā būs vairāk nekā 10 uzņēmumu vērtspapīri. Tie būs tādi lieli uzņēmumi kā Latvijas balzams, Latvijas kuģniecība, Ventspils naftas trešā kārta un arī Latvijas gāze.

Turpmāk attīstīsies arī publiskais piedāvājums par naudu. Iespējams, ka tā struktūra būs izveidota citādi. Biržā jāienāk privātajiem uzņēmumiem. Pērn jau veiksmīgi ienāca akciju sabiedrība "Balta" un tūlīt ienāks Rēzeknes piena konservu kombināts. Domāju, ka šajā gadā varētu sagaidīt 7–10 šādus privātā sektora uzņēmumus. Tieši tas arī būs biržas virzītājspēks. Tirgū iekļaujas lielākoties privatizētie valsts uzņēmumi, bet ar 1999. gadu kapitāla tirgū aizvien vairāk jāienāk privātajiem uzņēmumiem, kas vēlētos piesaistīt kapitālu un palielināt akcionāru loku, kā arī izplatīt par sevi informāciju. Šis gads lielā mērā saistīts ar publisko privatizāciju. Līdz ar to varētu palielināties kopējais tirgus apjoms.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Marika Vanaga