Reģionālā fonda atvērtība — prasmīgiem uzņēmējiem

Informējot par īpaši atbalstāmajiem reģioniem

ALVIS HARIJS KRAMIŅŠ, Ekonomikas ministrijas Reģionālās ekonomiskās politikas nodaļas vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Alvis Harijs Kramiņš

Īss atskats: pagājušā gada 15.novembrī Ministru kabinets apstiprināja īpaši atbalstāmā reģiona statusu 64 Latvijas pašvaldībām. Nākamais solis — līdz 23. decembrim Ekonomikas ministrijā tika gaidīti šo pašvaldību uzņēmēju izstrādātie biznesa plāni, lai atbilstoši Reģionālā fonda nolikumam veiktu pamatīgu vērtēšanas procedūru un prasībām atbilstošie projekti gūtu iespējas saņemt Reģionālā fonda nolikumā solīto finansiālo atbalstu.

Tagad ir februāra vidus; otrdien Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Reģionu attīstība" statūti. Tātad — arvien tuvāk reālajai darbībai. Taču — ko savā labā darījuši īpaši atbalstāmo reģionu uzņēmēji un pašvaldības? Cik daudz un cik svarīgus projektus pārcilā Ekonomikas ministrijas speciālisti, un kāds ir viņu vērtējums?

— 27. novembrī, tātad drīz pēc tam, kad šīm 164 pašvaldībām tika piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss, aizsūtījām tām mūsu ministrijā izstrādātos ieteikumus — kādus pēc satura un formas vēlētos redzēt atsūtītos biznesa projektus, lai tos tiešām varētu uzskatīt par finansu pieprasījuma pamatojumu. Noteikumus veidojām tepat, ministrijā, sadarbībā ar kolēģiem no Investīciju departamenta un Pašvaldību kreditēšanas fonda, jo viņiem ir vērā ņemama pieredze darbā ar projektiem. Daudz mums palīdzēja arī konsultants, pieredzējušais tautsaimnieks Imants Groskaufmanis. Līdz 24. decembrim saņēmām 124 projektus. Divi bija atsūtīti no Mežotnes un Abavas pagastiem, kuri nav iekļauti īpaši atbalstāmo reģionu sarakstā un tātad uz fonda palīdzību nevarēja pretendēt. Jau pirmajā pārbaudes posmā nācās atteikties no 70 projektiem, jo tie neatbilda elementārajām prasībām: nebija atsūtīti visi nepieciešamie dokumenti (tie bija nosaukti mūsu ieteikumos), biznesa plānos trūka nepieciešamo aprēķinu un bija atstātas tukšas ailes vai arī tie bija kļūdaini vai pavirši, attiecīgajās pozīcijās nesaskanēja summas.

— Tātad jāsecina, ka jūs visus šos biznesa plānus pārrēķinājāt?

— Lai izvairītos no neveiksmēm fonda darbības īstenošanā, to lūdzām darīt pašiem autoriem. Kā jau teicu, no kļūdainajiem projektiem atteicāmies uzreiz. Taču arī atlikušajos 52 ir daudz nepilnību.

— Kādas ir raksturīgākās?

— Daudzu uzņēmēju prasības neatbilst Reģionālā fonda nolikuma nosacījumiem. Piemēram, ieguldījumus statūtkapitālā saistībā ar ieguldījumiem pamatlīdzekļos līdz 35 procentiem no attiecīgā projekta izmaksām var pieprasīt tikai jaundibināmie uzņēmumi, nevis tie, kas jau darbojas. Tātad uzņēmēji vai nu pārāk pavirši bija iepazinušies ar noteikumiem, vai arī cerēja, ka līdzekļi tiks piešķirti tik un tā.

Vai pretējs gadījums — ja uzņēmums jau darbojas, tad pirmajā gadā (to arī daudzi nebija ņēmuši vērā) fonda līdzekļus var izmantot, samazinot faktisko bruto peļņu par 20 procentiem no ieguldījumiem pamatlīdzekļos. Tādējādi zināmā mērā tiek samazināts ienākumu nodoklis un ietaupīto naudu iespējams investēt uzņēmuma attīstībā. Daudzi nebija aptvēruši, ka šajā gadījumā runa ir par grāmatvedības operācijām un skaidra nauda viņiem nekādā gadījumā netiks izsniegta. Vairumā gadījumu arī pieprasītās summas ir daudz lielākas, nekā noteikts nolikumā. (Tā vispār ir raksturīga parādība, ka projektu autori paši tajos nevēlas ieguldīt ne santīma, bet visu cer saņemt no fonda...)

Fonda nolikumā arī noteikts, ka atsevišķos gadījumos ar ikreizēju Reģionālās padomes lēmumu no fonda iespējams izsniegt kredītus vai kredītgarantijas. Diemžēl daudzi uzņēmēji pretendē tieši uz kredītu piešķiršanu, turklāt — atkal — no savas puses projektā neieguldot gandrīz nekādus līdzekļus. Reģionālās attīstības padome gan ieteikusi, ka fonda pirmajā darbības gadā kredītu izsniegšanu nevajadzētu praktizēt. Runa var būt par kredītprocentu subsīdijām. Manuprāt, arī tā uzņēmējam būs liela palīdzība. Turklāt, ja reiz banka piekritusi dot aizdevumu, ir jau veiktas visas nepieciešamās pārbaudes un attiecīgais bizness atzīts par drošu.

— Jūs analizējat šos atlikušos pussimt projektus, kā skolotāji, pieprasāt kļūdu labojumus un palīdzat izstrādāt līdz tādai gatavības pakāpei, lai būtu iespējams izmantot fonda pakalpojumus. Vai tiešām nebija pieņemamas kvalitātes projektu?

— Ir 7 projekti, kuros, pēc maniem ieskatiem, nebūs daudz labojumu. Normāli izstrādāts un šobrīd gatavs ir tikai viens projekts no Līvānu uzņēmuma SIA "Anda-Optec", kas paredz kvarca optisko šķiedru kūļu ražotnes modernizāciju. Tikko fonds uzsāks reālu darbību, ar "Anda-Optec" tiks noslēgts līgums, cik lielā apjomā un kā tiks subsidēti uzņēmuma kredīta procenti. Jāteic gan, ka pirmajā biznesa plāna variantā, kas tika iesūtīts 23. decembrī, arī šis uzņēmums ar fonda palīdzību gribēja tikt pie "vieglas naudas", dāvinājuma, taču, kad saprata, ka tas nav iespējams, tapa tagadējais projekts.

— Cik liela naudas summa šogad tiks atvēlēta uzņēmējdarbības raisīšanai un balstīšanai šajos reģionos?

— Kā zināms, pagājušajā gadā Reģionālā fonda vajadzībām sākotnēji bija atvēlēts miljons latu. Taču fonds vēl nebija sācis darboties, un šajos finansiāli spiedīgajos laikos valdība daļu šo līdzekļu izlietoja reģionālu problēmu risināšanai. Uz šo gadu tika pārcelti un rezervēti atlikušie 405 tūkstoši.

— Bet atbilstoši likumam par īpaši atbalstāmajiem reģioniem to attīstībai šogad atkal tiks atvēlēts miljons?

— Jā, privatizācijas fondā ir paredzēta šāda summa. Taču mums būs cītīgi jāpiestrādā, jāsakārto Reģionālā fonda izdevumu programma šim gadam, iekļaujot tajā gan pagājušā gadā neizmantotos līdzekļus, gan šī gada miljonu; tātad jāparedz izlietojums gandrīz pusotram miljonam latu. Ja pierādīsim Reģionālās attīstības padomei un valdībai naudas summu izlietojuma lietderību, tad līdzekļi tiks likti lietā.

— Cik tālu sakārtotas Reģionālā fonda organizatoriskās lietas, lai šo mehānismu tiešām reāli varētu iedarbināt?

— 10. februārī Ministru kabineta sēdē tika pieņemti bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Reģionu attīstība" statūti. Tie publicēti "Latvijas Vēstneša" 12. februāra numurā. Pašlaik gatavojam attiecīgos Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā tiks pieprasīti, piešķirti šie līdzekļi un kā tiks kontrolēts to izlietojums. Tikko būs izveidota šā fonda pārvaldīšanas institūcija, paredzams, ka tas varētu notikt februāra beigās, fonds sāks reāli darboties.

— Vai no šiem uzņēmēju projektiem varat izdarīt secinājumus arī par attiecīgo pašvaldību darbinieku ieinteresētību un profesionalitāti sava reģiona saimnieciskās attīstības virzīšanā un uzņēmējdarbības veicināšanā?

— Pēc projektiem, kurus saņemam no Krāslavas rajona, varam spriest, ka tur nopietni strādā ar uzņēmējiem. To varēja just jau tad, kad šī un vēl dažas pašvaldības iesniedza savas programmas īpaši atbalstāmā reģiona statusa iegūšanai, un arī tagad, nākamajā posmā, kad saņemam uzņēmēju projektus. Tie ir daudz labāk izstrādāti, nav tik kļūdaini. Diemžēl daži projekti man liek domāt, ka pašvaldību darbinieki pat nav iepazīstinājuši uzņēmējus ne ar fonda nolikumu, ne ar mūsu ieteikumiem; izskatās, ka viņi savus projektus rakstījuši "uz labu laimi", vienīgi savas uzņēmības mudināti.

— Kur tā ir?

— Tik konkrēti apsolu runāt nākamreiz. Atstāsim šīm pašvaldībām iespēju vēl saņemties.

— Vai dokumentu pakete un aprēķini, kurus pieprasāt no uzņēmējiem, nav pārāk sarežģīti?

— Sāksim ar to, ka pagājuši laiki, kad naudu varēja dabūt "par skaistām acīm". Bizness nekad nebūs sekmīgs, ja uzņēmējs nepratīs izstrādāt pamatotu biznesa plānu, izsvērt visus aspektus, sākot no izejvielām un beidzot ar produkcijas noieta tirgu. Esam saņēmuši arī tādus plānus — kāds cilvēks izdomājis iegūt granti, piesūtījis aprēķinus, cik līdzekļu tam vajadzīgs, bet, kā to granti realizēs, nav padomājis... Taču jāatzīst, ka mums, protams, šāda fonda darbības īstenošanā arī nav pieredzes, to apgūstam darba gaitā. Svarīgi, lai fonda darbību uzsāktu pareizi, nepieļaujot kļūdas pašos pamatos. Tādēļ izmantojam arī "Unibankas" un Latvijas Hipotēku un zemes bankas pieredzi kreditēšanas lietās; mums ir arī pieredzējuši konsultanti no Vācijas. Jā, un svarīgi arī tas, ka mēs sadarbosimies ar pārējiem atbalsta fondiem Latvijā dažādās nozarēs. Pēc manām domām, vairāki projekti tieši var pretendēt uz kādu no tiem.

— Šķiet, ka Reģionālā fonda darbības veidošanas procesā atklājušies būtiski trūkumi gan pašvaldību, gan uzņēmēju profesionālajās zināšanās par saimnieciskās darbības uzsākšanu un attīstīšanu. Ko domājat darīt, lai situāciju uzlabotu?

— 17.decembrī Pedvālē rīkojām semināru tām Kurzemes novada pašvaldībām, kuras vai nu nebija iedrošinājušās iesniegt attīstības programmas īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanai, vai arī tās tika izslēgtas no konkurences projektu sliktās kvalitātes dēļ. Šādi semināri notika arī Valmierā un Jēkabpilī. Viskuplāk apmeklētais bija Valmierā; šeit bija ieradies 61 pārstāvis gan no pašvaldībām, gan uzņēmēju vides. Taču vienā seminārā nevar iemācīt izstrādāt biznesa plānu. Nepieciešamas ilgstošākas un pamatīgākas mācības. Tālab Ekonomikas ministrija acīmredzot lūgs Reģionālās attīstības padomi kādu daļu no iepriekšminētajiem 405 tūkstošiem latu rezervēt uzņēmēju apmācībai. Šajā jomā paredzam arī ciešu sadarbību ar Pašvaldību mācību centru un Lauksaimniecības universitāti, kā arī Uzņēmējdarbības atbalsta centru.

— Vai var teikt, ka saraksts par pašvaldībām, kas ieguvušas īpaši atbalstāmā reģiona statusu, nav noslēgts un jūs gaidāt gan iepriekšējā gadā caurkritušo, gan citu pretendentu programmas?

— No pērnā gada "nesekmīgajiem" mums jau 23 pašvaldības iesniegušas pārstrādātas attīstības programmas, kuras arī vērtēsim.

— Tātad vēlreiz varam uzsvērt, ka īpaši atbalstāmo reģionu saraksts ir atvērts un tajā iespējams iekļūt arī tiem, kas neizmantoja izdevību pirmajā reizē?

— Jā. Mēs ļoti gaidām pašvaldību un uzņēmēju aktivitāti un vēlēšanos sekmēt sava novada saimniecisko izaugsmi.

Mudīte Luksa, "LV"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"