Japānā un Latvijā: ekonomiskās cerības un cīņa par investīcijām

Informējot par preses konferenci Ekonomikas ministrijā

Japāņi interesējas par Latviju

11. februāra preses konferencē ekonomikas ministrs Atis Sausnītis vispirms stāstīja par darba vizītes norisi Japānā no 4. līdz 9. februārim. Viņš uzsvēra, ka šī bija pirmā saimnieciska rakstura vizīte, kuras uzdevums — rosināt un stiprināt abu valstu ekonomiskās attiecības. Līdz šim savstarpējā informācija šajā jomā bijusi nepietiekama vai, pareizāk sakot, tās gandrīz nemaz nav bijis.

Latvijas delegācijā Japānā bija astoņi cilvēki. Viņu starpā — Rīgas Domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis u.c. Latvijas delegācijas pārstāvjiem bijušas saspringtas un vērtīgu tikšanos piesātinātas dienas. Pirmām kārtām A.Sausnītis minēja sarunas ar eksporta veicināšanas organizācijas JETRO priekšsēdētāju, kas izrādījis interesi par Latvijas lauksaimniecības produktiem, kurus mēs varētu piedāvāt Japānai. Svarīga bija A.Sausnīša tikšanās ar Japānas ārējās tirdzniecības un rūpniecības ministra vietnieku. Abu valstu valdību pārstāvji vienojās par sadarbību Japānas un Latvijas valdību līmenī. Notika arī tikšanās ar Japānas parlamenta deputātu, Liberāldemokrātiskās partijas sekretāru Augšpalātā Murakami kungu, kurš pagājušajā gadā bijis Latvijā un ticies ar mūsu parlamentāriešiem. Viņš vērtējis Latviju kā valsti, kas nostājusies uz attīstības ceļa un neatlaidīgi īsteno savu mērķi. Tika izsvērtas sadarbības iespējas vairākos līmeņos — sākot no valdībām un parlamentiem un beidzot ar pilsētām (īpaši sadraudzības pilsētām Rīgu un Kobi) un atsevišķiem uzņēmumiem. Par iespējamo sadarbību banku jomā notika Latvijas ekonomikas ministra saruna ar "Tokyo Mitsubishi Bank" izpilddirektoru, kas apliecināja bankas intereses tieši šajā Eiropas reģionā. Sarunā skarti konkrēti temati gan par VEF un Rīgas vagonu rūpnīcu, gan par tranzīta biznesa iespējām un brīvajām ekonomiskajām zonām.

Darba vizītes ietvaros 5. februārī Tokijā notika seminārs "Biznesa iespējas Latvijā", kuru A.Sausnītis atklāja ar pārskatu par Latvijas ekonomiku. Šā nozīmīgā pasākuma mērķis bija iepazīstināt Japānas uzņēmējus ar investīciju vidi Latvijā un pierādīt, ka mūsu valsts ir atvērta un izdevīga Japānas investīcijām. No japāņu puses seminārā uzstājās kompānijas "TAIHO Parmacential Co, Ltd." prezidents Jukio Koajaši. Viņš dalījās pieredzē par firmas veiksmīgo sadarbību ar Latvijas uzņēmumu "Grindex". Kā veiksmīgs un uzticams sadarbības partneris tika minēta arī Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Iepriecinoša bija japāņu uzņēmēju negaidīti lielā interese par šo pasākumu — gaidīto 60 kompāniju pārstāvju vietā tajā piedalījās astoņi desmiti speciālistu no tādām pazīstamām firmām kā "Mitsubishi", "Hitachi", "Toshiba", "Toyota" u.c.

A.Sausnītis tikās ar vairāku šo slaveno Japānas firmu vadošajiem darbiniekiem un pārrunāja turpmākās sadarbības iespējas, konkrēti minot arī VEF un RRR.

Kā darba vizītes centrālo notikumu A.Sausnītis novērtēja Latvijas Informācijas centra atvēršanu Tokijā. "Tas ir pirmais solis, lai izvērstos stabila informācijas apmaiņa starp Japānu un Latviju," teica ekonomikas ministrs.

Secinājums pēc darba vizītes: Japāna ir ieinteresēta sadarboties ar Latviju kā nākamo ES dalībvalsti, kurai ir izdevīgs ģeogrāfiskais izvietojums un pieredze sadarbībā ar Krieviju. Taču, lai Latvijā veiksmīgi piesaistītu investīcijas no Japānas, A.Sausnītis uzsvēra divus priekšnoteikumus: jāatrisina bezvīzu režīma jautājums un atkārtoti jāmeklē finansiālas iespējas atvērt Latvijas vēstniecību Japānā. Igaunija savu vēstniecību tikko atvērusi, un drīzumā tam būšot gatava arī Lietuva.

Kā ar 3 miljoniem latu attīstīt Latvijas tautsaimniecību

Preses konferences nākamais temats skāra ikdienišķās Latvijas realitātes — pirmām kārtām Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu 1998. gadā un tā tālejošās sekas Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

Ekonomikas ministrs atzina, ka pagājušajā gadā, veidojot 1998. gada budžetu, pieļautas nepārdomātas nostādnes, izmantojot likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" doto iespēju privatizācijas fonda līdzekļus ieskaitīt valsts pamatbudžetā.

Valsts īpašuma privatizācijas fonds sākotnēji tika radīts ar mērķi uzturēt privatizācijas procesu un veicināt tā izraisīto uzņēmējdarbību. 1992. gada 9. decembrī tika pieņemts likums "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem", un sākotnēji tā 3. pantā bija aizliegums privatizācijas rezultātā radušos līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā. Taču 1994. gada 17. februārī tika pieņemti grozījumi šajā likumā un 3. pants atcelts. Tagad izveidojusies situācija, ka Privatizācijas fonda rīkotājs — Ekonomikas ministrija — faktiski nevar izmantot privatizācijas procesā iegūtos līdzekļus tā, kā tas paredzēts likumā.

A.Sausnītis izteica nepieciešamību izvērtēt, kādēļ 1994. gada februārī izdarīti šie likuma grozījumi, kālab mainītas privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas pamatnostādnes. Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka privatizācijas process ir vienreizējs process un tajā nopelnītie līdzekļi ir jāiegulda attīstības procesā, nevis "jānoēd", t.i., jāizlieto patēriņam. 1998. gadā 49 miljonus latu no Privatizācijas fonda ienākumiem (52 miljoni latu) paredzēts ieskaitīt valsts budžetā. Tas nozīmē, ka uzņēmējdarbības veicināšanai un atbalstam atliek tikai 3 miljoni latu.

A.Sausnītis uzdeva jautājumu: "Kā var panākt Latvijas tautsaimniecības attīstību par 3 miljoniem latu?"

Viņš analizēja arī situāciju valsts investīciju jomā un atzina, ka tās ir nepietiekamas un jārod risinājums, kā tās palielināt.

Ekonomikas ministrs izteica neapmierinātību ar to, ka netiek dzēsti īpašuma kompensācijas sertifikāti, un uzsvēra, ka šis pienākums noteikti ir jāizpilda. "Es darīšu visu, lai valdība, veicot grozījumus 1998. gada budžetā, paredzētu kompensācijas sertifikātu dzēšanu arī šogad." A.Sausnītis pauda viedokli, ka šogad sertifikāti būtu jādzēš vismaz 7 miljonu latu vērtībā.

A.Sausnītis iepazīstināja ar Ekonomikas ministrijas viedokli par valsts investīciju politiku un Ekonomikas ministrijas izveidotās darba grupas priekšlikumiem par Privatizācijas fonda turpmāko izlietošanu.

Mudīte Luksa, "LV"