Piektais tūrisma gadatirgus Latvijā

Attīstot atpūtas industriju

5.starptautisko tūrisma gadatirgu atklāj Anatolijs Gorbunovs

No kreisās: Venita Baltace un Lolita Valaine, Latgales tūrisma asociācija

Minhauzena muzeja Jakobīne — Sandra Mieze Duntē

Rīgas Motormuzeja darbiniece Svetlana Daņilova pie 1938.gada "Mercedes Benz"

Kurzemes novada stends. No labās: Talsu rajona pārstāvis Guntars Seilis, Tukuma rajona — Ingrīda Smuškova, Dobeles rajona — Jānis Rapa

Pagājušā nedēļas nogale vilināja daudzus cilvēkus doties uz Ķīpsalu, kur izstāžu zālē notika 5. starptautiskais tūrisma gadatirgus "BALTTOUR ’98". Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" kopā ar Latvijas Tūrisma asociāciju (ALTA) rīkotajā pasākumā bija pārstāvēti 205 dalībnieki no 20 valstīm. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem atsaucība ievērojami pieaugusi (pērn izstādē piedalījās 148 dalībnieki). Atklājot izstādi, Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs šo faktu atzina kā ļoti pozitīvu. Viņš savā runā akcentēja:

— Esmu gandarīts par to, ka šis gadatirgus kļūst arvien plašāks un mūsu darbība tūrisma jomā ir gājusi plašumā. Tas liecina arī par to, ka Latvijas kā potenciālā tirgus loma pieaug.

Latvijas valdība šajā laika posmā no pagājušā gadatirgus ir veltījusi īpašu uzmanību tūrismam. Ir pieņemta Tūrisma attīstības koncepcija, mūsu parlamentā iesniegts Tūrisma likumprojekts. Es ļoti ceru, ka šie dokumenti palīdzēs varbūt nākamgad, veidojot budžetu, tūrisma atīstībai piešķirt daudz vairāk līdzekļu, pamatojoties uz to sadarbību un tām programmām, kas mums ir. Sveicot visus šī gadatirgus dalībniekus un pateicoties tā organizētājiem, gribu vēlēt tikai vienu – lai tā informācija un lai tie sakari, kuri nodibinās tūrisma jomā, tālāk veicina mūsu labklājību un mūsu veiksmi.

Iepazīšanās ar gadatirgus dalībniekiem prasīja ne vienu vien stundu. Doties tūrisma braucienā uz Latvijā tik iecienītajiem kūrortiem, apmeklēt kaimiņvalstis aicināja tūrisma sabiedrības no Kipras, Turcijas, Itālijas, Spānijas, Somijas, Norvēģijas, Krievijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Ārzemju ceļojumu vilinājums vēl joprojām ir pievilcīgs. Tagad jau ierasts slēpot braukt uz Šveices, Francijas, Austrijas un Čehijas kalniem, bet vasaras svelmi baudīt Kiprā, Grieķijā un Itālijā. Tagad pieejami arī tik eksotiski maršruti kā Āfrikas safari un Ēģipte, Apvienotie Arābu Emirāti, Indija un citas tālas zemes.

Salīdzinājumā ar citiem gadatirgiem krietni plašāks piedāvājums bija vietējā tūrisma organizētājiem. Vairāki novadi bija izveidojuši kopīgus stendus. Kurzemniekiem to bija pat divi; katrā pārstāvēti seši rajoni. Guntars Seilis no Talsu rajona Tūrisma informācijas centra pastāstīja, ka rajona pašvaldība finansē šīs institūcijas darbu un ir ieinteresēta tūrisma attīstībā. Iecienīti ir maršruti pa senajiem lībiešu ciematiem, uz Kolkas bāku, Miķeļbāku, arī Abavas ielejas skaisto mazpilsētiņu Sabili un Pedvāles muižu. Daudz viesu tiek gaidīts augusta pirmajā sestdienā — ikgadējos lībiešu svētkos. Šogad ievērojamu jubileju atzīmēs Sabile.

Populārā rakstnieces Annas Brigaderes muzeja "Sprīdīši" saimnieks Jānis Rapa atzina, ka ziema ir klusais laiks. Visvairāk apmeklētāju ir pavasarī un rudenī. Sprīdīša takas pērn izstaigājuši 5000 viesu, pārsvarā skolēni. Ģimenes spēkiem uzturētais muzejs gan peļņu nenes, bet rokas nolaiduši neesot. Šovasar tērvetnieki uz plašiem Līgo svētkiem gaida jāņabērnus no visas Latvijas.

Jāatzīst, ka muzejiem vai ikvienā novadā ir nozīmīga loma kultūras dzīves organizēšanā. Līdzās pieredzes bagātajiem, tādiem kā Turaidas muzejrezervāts, sevi pieteicis Limbažu novadpētniecības muzejs ar daudzām filiālēm. Vispopulārākais patlaban ir barona Minhauzena muzejs Duntē, ko pērn apmeklējuši vairāk nekā 17 tūkstoši cilvēku. Un gadatirgus ļaudis labprāt centās uzkavēties daiļās Jakobīnes sabiedrībā. Kā atzina Limbažu rajona novadpētniecības muzeja direktors Jānis Ulmis, liela nozīme ir tam, kā savu darbu "pasniedz". Līdzās akadēmiskām izstādēm jābūt arī atraktīvām. Tieši pēdējās vislabāk ļauj izjust pagājušo gadsimtu elpu. Dažādu pasākumu rīkošana sevi attaisnojusi. Arī Limbažu rajona reģionālās attīstības stratēģijā galvenokārt akcentēta izglītība, kultūra un tūrisms.

Salīdzinoši var piebilst, ka Rīgas Motormuzejā pērn bijuši 15 tūkstoši apmeklētāju. Muzeja direktora vietnieks, izstāžu darba organizētājs Andrejs Beļinskis atzina, ka, neraugoties uz lielo ārvalstu firmu piedāvājumu, šajā gadatirgū jūtama vietējo uzņēmēju aktivitāte. Līdz šim Motormuzeja darbiniekiem laba sadarbība bijusi ar Daugavpils rajonu, bet tagad cerot arī uz citu novadu ļaužu atsaucību.

Uz skaisto ezerzemi Latgali aicināja Latgales tūrisma asociācijas darbinieces Venita Baltace, Lolita Valaine un Inga Goldberga. Asociācijas 15 dalībnieku skaitā galvenokārt ir pašvaldības. Tradicionālas un lielu popularitāti iemantojušas sadarbībā ar Latvijas Kultūras fondu rīkotās Daugavas dienas. Izstrādāti arī vairāki jauni ceļojumu maršruti, viens no tiem — "Daugavas tilti", citi veidoti sadarbībā ar "Lauku ceļotāju".

Tūrisms kā ievērības cienīga industrijas nozare attīstās mūsu kaimiņzemēs. Tūrisma departamenta darbiniece Aldona Rageviciene pastāstīja, ka arī Lietuvā patlaban tiek izstrādāts Tūrisma likums. Kā liecina lietuviešu pieredze, jādomā, kā tūrisma visaktīvākajā sezonā — vasarā — izklaidēt viesus. Programma tiek izstrādāta gandrīz divu gadu periodam. Tajā paredzēti gan mūzikas festivāli, gan mākslas pasākumi, gan citas izklaides iespējas. Ar to visiem interesentiem iespējams iepazīties arī Internetā. Viļņas Tūrisma departamenta mārketinga konsultante Kristīne Visocka minēja faktu, ka pērn galvaspilsētā atvērtas septiņas jaunas viesnīcas, turpat par trešdaļu palielinājies tūristu skaits.

Viena no pieredzējušākajām tūrisma speciālistēm — firmas "Latvia Tours" direktore Gundega Zeltiņa — šo tūrisma gadatirgu vērtēja kā ļoti profesionāli organizētu, atzīmējot, ka vērojama izaugsme ne tikai atsevišķu firmu kā, piemēram, "Lauku ceļotāja" darbā, bet arī nozares attīstībā. Un tomēr vēl ir daudz veicamā, kaut vai informācijas nodrošinājumā, rūpēs par ceļiem, ceļazīmēm un arī infrastruktūras nodrošinājumā.

Valsts tūrisma pārvaldes direktors Andris Vilciņš preses konferencē minēja, ka iebraukušo tūristu skaits 1997. gadā pieaudzis. Lai piesaistītu lielāku skaitu, nepieciešama reklāma, plašākas atpūtas piedāvājuma iespējas. Patlaban tiek izstrādāta Nacionālā tūrisma programma, kurā ievērojama loma atvēlēta pašvaldībām. Piesaistīt tūristus, — tas nozīmē piesaistīt finansējumu. Un tas ir pašvaldību vistiešākais pienākums, sadarbojoties ar vietējiem uzņēmējiem.

Jāpiebilst, ka aprīlī iecerēta starptautiska izstāde "BALTREST ’98", kas būs veltīta Baltijas reģiona tūrisma, atpūtas un sporta industrijai.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Māris Kundziņš