Informācija

Ekonomikas ministrijas viedoklis

Šobrīd viens no aktuālākajiem jautājumiem valsts ekonomiskās stratēģijas izstrādē ir valsts loma investīciju veicināšanas procesā. Valsts vēl joprojām nevar pietiekami daudz līdzekļu novirzīt valsts investīcijām, uzņēmumu tehnoloģijas un konkurētspējas attīstībai un citiem pasākumiem, kuri veicinātu izaugsmi, nevis patēriņu. Šobrīd ierobežoto valsts un pašvaldības līdzekļu dēļ netiek realizēti vai tiek atlikti uz tālāku nākotni infrastruktūras uzlabošanas projekti, kuri vistiešākajā veidā varētu palielināt privātās investīcijas. Ir zināmi gadījumi, kad ārvalstu investori pēc vietējo apstākļu izpētes tieši nesakārtotās infrastruktūras dēļ ir atteikušies no ieguldījumiem Latvijā.

Piemēram, Zvārdes pagasta teritorijā padomju laikos tika izvietots aviācijas poligons. Šobrīd bijušā poligona teritorija varētu tikt plaši izmantota uzņēmējdarbības attīstībai. Tajā jau darbojas Latvijas un Somijas kokapstrādes uzņēmums "SIA SILVA"; interesi par uzņēmējdarbības uzsākšanu šajā teritorijā izrādīja arī somu kokapstrādes firma "ENSO TIMBER". Taču, ņemot vērā nepietiekami attīstīto bāzes infrastruktūru, it īpaši sliktas kvalitātes ceļu, iepriekš minētās firmas bija spiestas atteikties vai ierobežot tālāko uzņēmējdarbību.

Pašreizējais valsts investīciju līmenis ir acīmredzami nepietiekams. Tas atpaliek no mūsu kaimiņu — Igaunijas un Lietuvas — līmeņa. Piemēram, Latvijā 1995. gadā investīciju apjoms no valsts pamatbudžeta bija 0,8 procenti no IKP, 1996. gadā — 0,6 procenti, 1997. gadā — 0,8 procenti. Tajā pašā laikā Igaunijā attiecīgi pa gadiem šie apjomi bija šādi: 1,8 procenti, 2,3 procenti un 2,2 procenti, bet Lietuvā — 1,0 procenti, 1,6 procenti un 1,6 procenti.

Mūsu atpalicība no kaimiņvalstīm ir redzama vēl labāk, analizējot valsts investīciju programmas kopīgos finansu resursus (no valsts budžeta, valsts garantētajiem kredītiem u.c. avotiem). Tie Latvijā 1995.gadā bija 1,2 procenti no IKP, 1996.gadā — 1,7 procenti un 1997.gadā — 3 procenti. Tajā pašā laikā Igaunijā šie apjomi bija šādi: 4,0 procenti, 4,9 procenti un 4,1 procents, bet Lietuvā — 5,8 procenti, 6,2 procenti un 7,1 procents.

Viens no iemesliem ir tas, ka Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļi pamatā tiek izmantoti kārtējiem izdevumiem, nevis tautsaimniecības attīstībai. Šo līdzekļu izmantošanas ziņā Latvija atšķiras no vairuma Viduseiropas un Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstu, kurās privatizācijā iegūtie līdzekļi pārsvarā tiek izmantoti tautsaimniecības izaugsmes mērķiem. 1997.gadā aptuveni 50 procentu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumiem sedza vajadzības, kurām nepietika līdzekļu pamatbudžetā.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka ir jāturpina diskusijas un jāmeklē ceļi, kā bezdeficīta budžeta apstākļos atrast vairāk līdzekļu tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Ekonomikas ministrijas nostāja šajos jautājumos nav guvusi atsaucību.

Ekonomikas ministrijas rīcība

Ekonomikas ministrijā ir izveidota darba grupa, kura izstrādā priekšlikumus grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem". Šo priekšlikumu mērķis ir maksimāli samazināt privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu pasākumiem, kas nav tieši saistīti ar privatizācijas procesu un uzņēmējdarbības attīstību.

Šim nolūkam:

– likumā jāatjauno 1994.gada 17. februārī izslēgto normu, kas noteica, ka privatizācijas fondu līdzekļus nedrīkst ieskaitīt valsts (pašvaldības) budžetā;

– jāmaina privatizācijas fonda līdzekļu izlietojuma mērķi, paredzot šo līdzekļu izlietojumu tikai uzņēmumu attīstībai un privatizācijas procesa nodrošinājumam un izslēdzot to izlietojumu tādiem mērķiem, kuru finansējums jānodrošina valsts pamatbudžetam;

– likums jāpapildina ar noteikumiem, kas būtu vienlīdz saistoši kā Privatizācijas aģentūrai, tā pašvaldībām jautājumā par privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu ieskaitīšanu attiecīgi valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos;

– likums jāpapildina ar normu, kas paredz radīt Privatizācijas aģentūrai fonda līdzekļu rezervi gadījumiem, kad sakarā ar objekta nodošanu atkārtotai privatizācijai iepriekšējam privatizācijas subjektam jāatdod tā iemaksātā izpirkuma maksa.

EM informācija