Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Apsardzes darbības likumā

Izdarīt Apsardzes darbības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2014, 47., 75. nr.; 2016, 241. nr.; 2017, 5. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Ieroču aprites likums" (attiecīgā locījumā) un vārdus "gāzes pistole (revolveris)" (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem "gāzes ierocis un signālierocis" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 7. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Speciālo atļauju (licenci) ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti un komercsabiedrības. Par individuālo komersantu vai komercsabiedrības pārvaldes (pārstāvības) amatpersonu var būt persona, kura nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu vai kurai nav piemērots apsūdzētā statuss kriminālprocesā un kurai nav diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai uzvedības traucējumi."

3. Izteikt 10. panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Fizisko apsardzi, tehnisko apsardzi un inkasācijas apsardzi veic tikai tāds apsardzes komersants, kura apsardzes darbinieku skaits, kā arī šā komersanta rīcībā esošais materiāltehniskais nodrošinājums ir pietiekams, lai pildītu apsardzes pakalpojumu līguma saistības, nepārkāpjot normatīvo aktu prasības. Apsardzes komersants (ģenerāluzņēmējs) apsardzes pakalpojumu līguma saistību izpildei ir tiesīgs piesaistīt citus apsardzes komersantus (apakšuzņēmējus), bet apakšuzņēmējs nav tiesīgs nodot tālāk citiem izpildītājiem savu saistību izpildi. Viena līguma saistību izpildē fiziskās apsardzes pakalpojuma nodrošināšanai ģenerāluzņēmējs ir tiesīgs piesaistīt ne vairāk kā vienu apakšuzņēmēju. Nododot saistību izpildi apakšuzņēmējam, ģenerāluzņēmējs nodrošina, ka apsardzes pakalpojumu līguma saistību izpildei apakšuzņēmējs nenodarbina ģenerāluzņēmēja darbinieku. Piesaistot apakšuzņēmēju, ģenerāluzņēmējs nodrošina, ka apakšuzņēmējs apsardzes darbību veic saskaņā ar šā likuma prasībām. Par apsardzes pakalpojumu līguma saistību izpildi kopumā atbild ģenerāluzņēmējs."

4. Izteikt 21. pantu šādā redakcijā:

"21. pants. Apsardzes darbībā izmantojamie ieroči un speciālie līdzekļi

(1) Apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests apsardzes darbības veikšanai var izmantot speciālos līdzekļus — pašaizsardzībai paredzētus gāzes baloniņus, elektrošoka ierīces, stekus, rokudzelžus un sasiešanas līdzekļus, pašaizsardzībai paredzētus gāzes ieročus un signālieročus (pistoles un revolverus), kā arī tādus šaujamieročus, kurus saskaņā ar Ieroču aprites likumu ir atļauts izmantot apsardzes darbības veikšanai.

(2) Apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests var atļaut apsardzes darbiniekam izmantot personīgo šaujamieroci, ja tas reģistrēts pašaizsardzībai, ir izsniegta tā nēsāšanas atļauja un saskaņā ar Ieroču aprites likumu to ir atļauts izmantot apsardzes darbības veikšanai.

(3) Citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu, uz kurām attiecas regulas Nr. 1214/2011 prasības, skaidras naudas pārvadājumu apsardzes darbinieki, kas iebrauc Latvijas Republikā uz inkasācijas apsardzes laiku vai skaidras naudas pārvadājumu transportlīdzeklī šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, var būt bruņoti ar Ieroču aprites likumā minēto veidu ieročiem un to munīciju, kā arī speciālajiem līdzekļiem, ja viņiem ir attiecīgās dalībvalsts kompetentās valsts iestādes izsniegta atļauja, kas dod tiesības apsardzes darbībā izmantot šādus ieročus, vai viņiem attiecīgajā dalībvalstī ir tiesības apsardzes darbībā izmantot šādus speciālos līdzekļus bez atļaujas. Skaidras naudas pārvadājumu apsardzes darbinieki, veicot euro skaidras naudas profesionālos autopārvadājumus, Latvijas Republikas teritorijā pārvadā, nēsā, izmanto un pielieto ieročus un speciālos līdzekļus saskaņā ar regulas Nr. 1214/2011, šā likuma un Ieroču aprites likuma prasībām."

5. Aizstāt 25. panta otrajā daļā vārdus "likumam "Par apdrošināšanas līgumu"" ar vārdiem "Apdrošināšanas līguma likumam".

6. Papildināt likumu ar VII nodaļu šādā redakcijā:

"VII nodaļa
Administratīvie pārkāpumi apsardzes darbības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

26. pants. Apsardzes darbības noteikumu pārkāpšana

(1) Par normatīvajos aktos noteikto apsardzes darbības pienākumu nepildīšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecām līdz divdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām.

(2) Par normatīvajos aktos noteikto apsardzes darbības ierobežojumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz divdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz trīssimt naudas soda vienībām.

27. pants. Apsardzes darbība bez reģistrācijas vai speciālās atļaujas (licences)

(1) Par apsardzes darbības veikšanu bez iekšējās drošības dienesta reģistrācijas piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no piecdesmit līdz trīssimt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

(2) Par apsardzes darbības veikšanu bez speciālās atļaujas (licences) piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no sešdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

28. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 26. un 27. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija."

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14. punktu šādā redakcijā:

"13. Šā likuma VII nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

14. Grozījums attiecībā uz šā likuma 10. panta piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī."

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 21. maijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 3. jūnijā