Ja noticis nelaimes gadījums darbā…

Uzklausot speciālista viedokli

Persijs Dobroze, konsultants sociālās apdrošināšanas jautājumos, — "Latvijas Vēstnesim"

Persijs Dobroze

Daudzu privāto un valsts uzņēmumu vadītāji, kā arī nelaimes gadījumos cietušie darbinieki raksta autoram ir lūguši paskaidrot, kādos apmēros tiek piešķirti darbnespējas pabalsti, ja noticis nelaimes gadījums darba vietā, ceļā uz darbu vai no darba, un kādi dokumenti dod tiesības saņemt šos pabalstus.

Apmaksā darba devējs

Latvijā ar 1997.gada 1.janvāri ir stājies spēkā likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" (pieņemts 2.11.95., "LV" nr.179, 17.11.95.).

Minētā likuma 7.panta 1.daļas 5.punkts uzliek par pienākumu darba devējam izmaksāt no saviem līdzekļiem apdrošinātai personai (darbiniekam), kas cietusi nelaimes gadījumā darbā, pārejošas darba nespējas pabalstu par pirmajām 14 kalendārajām dienām 80 procentu apmērā, ņemot par pamatu mēneša vidējo izpeļņu.

Tas nozīmē, ka cietušajam darbiniekam par pirmajām 14 kalendāra dienām ārstniecības iestāde izsniedz darbnespējas lapu A, kuru darbinieks iesniedz apmaksai darba vietā.

Obligāti dokumentēt nelaimes gadījumu

Saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumiem nr.152 "Darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība" darba devēja pienākums pirms darbnespējas lapas apmaksas ir veikt nelaimes gadījuma izmeklēšanu, izveidojot nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisiju, kuras pienākums ir noskaidrot nelaimes gadījuma cēloņus to turpmākai novēršanai un dokumentāri noformēt nelaimes gadījumu, lai nodrošinātu cietušajam darbiniekam likumos paredzētās sociālās garantijas.

Komisijai izmeklēšana jāuzsāk nekavējoties un ne ilgāk kā četru darbadienu laikā jāveic nelaimes gadījuma izmeklēšana, kā arī jāsastāda akts par darbā notikušo nelaimes gadījumu.

Rēķina no 6 mēnešu izpeļņas

Raksta autoram vairākos semināros tika uzdots jautājums, vai slimības pabalsts sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, ko darba devējs izmaksā cietušajam darbiniekam par pirmajām14 darba nespējas dienām, jāaprēķina tādā pašā kārtībā kā slimības nauda vispārējas saslimšanas gadījumā.

Slimības naudu darba devējs aprēķina no iepriekšējo divu kalendāro mēnešu darba ienākumiem pirms saslimšanas mēneša. Toties, ja ir noticis nelaimes gadījums darbā, darba devējs atbilstoši likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" 1.panta 8.punktu pabalsta aprēķināšanai izmanto mēneša vidējo izpeļņu, ko aprēķina no izpeļņas par sešiem mēnešiem pirms nelaimes gadījuma darbā. Vidējā izpeļņā tiek iekļauti visi darba ienākumi, uz kuriem pēc spēkā esošajiem noteikumiem ir jāaprēķina sociālās apdrošināšanas iemaksas. Piemēram, ja darbinieks bez darba samaksas un prēmijām saņem no darba devēja līdzekļiem materiālu pabalstu, viņam tiek maksāti ēdināšanas izdevumi vai arī segti izdevumi braucieniem uz darba vai no darba, tie tiek iekļauti vidējā izpeļņā pabalsta aprēķināšanai.

Slimības pabalsta (sakarā ar notikušo nelaimes gadījumu darbā) aprēķināšanas piemērs

Darbinieks iesniedz darba vietā darbnespējas lapu A par laika posmu no 1998.gada 5.janvāra līdz 18.janvārim — 14 kalendāra dienām, kurās ietilpst 10 darba dienas (darbiniekam ir piecu darba dienu nedēļa). Darba devējs pabalstu aprēķinās un izmaksās par 10 darba dienām.

Kopējie darba ienākumi — Ls 859,00 — tiek izdalīti ar 128 faktiski nostrādātajām dienām = Ls 6,71 dienā x 80% = Ls 5,37 pabalsta dienā x 10 darba dienas = Ls 53,70 kopējās pabalsta summas.

Un vēl viena būtiska atšķirība, salīdzinot ar slimības naudas aprēķināšanu vispārējas saslimšanas gadījumā. Vispārējas saslimšanas gadījumā slimības naudu par pirmo darba nespējas dienu nemaksā, bet par otro un trešo darba nespējas dienu maksā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas, bet pabalstu sakarā ar notikušo nelaimes gadījumu darbā maksā par visām darba nespējas dienām (ieskaitot pirmo dienu) 80 procentu apmērā no vidējās izpeļņas.

Apmaksā Sociālās apdrošināšanas pārvalde

Ja nelaimes gadījumā, kas ar darbinieku noticis darbā, darbnespējas periods ir ilgāks par 14 kalendāra dienām, ārstniecības iestāde ar 15. darbnespējas dienu cietušajam darbiniekam izsniedz darbnespējas lapu B, kas viņam jāiesniedz apmaksai rajona Sociālās apdrošināšanas pārvaldē pēc savas dzīves vietas. Rajona Sociālās apdrošināšanas pārvalde pēc darbnespējas lapas saņemšanas 10 dienu laikā aprēķinās pabalstu uz izmaksās to no valsts sociālās apdrošināšanas līdzekļiem.

Aprēķinam par pamatu tiks izmantoti tie darba ienākumi, kas reģistrēti šī darbinieka personīgajā sociālās apdrošināšanas kontā un par kuriem ir izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Sociālās apdrošināšanas pārvalde pabalstu izmaksās par kalendārajām dienām 80 procentu apmērā.

Nelaimes gadījums ceļā uz darbu

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu nr.152 II daļu, pie nelaimes gadījumiem darbā tiek pieskaitīti arī tie nelaimes gadījumi, kas notiek ceļā uz darbu vai no darba transportlīdzeklī, kas ir uzņēmuma vadītāja valdījumā, kā arī izmantojot personisko transportlīdzekli darba vai civildienesta vajadzībām ar uzņēmuma vadītāja rīkojumu.

Toties, ja nelaimes gadījums ar darbinieku noticis ceļā uz darbu vai no darba, izmantojot sabiedrisko transportu vai ejot kājām, tas tiek pielīdzināts vispārējai saslimšanai, par kuru tiek maksāta slimības nauda par pirmajām 14 darbnespējas dienām no darba devēja līdzekļiem (pirmā slimības diena netiek apmaksāta, bet otrā un trešā diena tiek apmaksāta 75% apmērā no vidējiem darbinieka darba ienākumiem). No 15. darba nespējas dienas pabalstu maksā rajona Sociālās apdrošināšanas pārvalde pēc dzīves vietas. Šajos gadījumos akts par notikušo nelaimes gadījumu darbā netiek sastādīts.

Ja ir noticis nelaimes gadījums darbā, cietušajam darbiniekam ir jāpieprasa, lai uzņēmuma, organizācijas vai iestādes administrācija obligāti sastāda aktu par notikušo nelaimes gadījumu trijos eksemplāros. Akta pirmais eksemplārs paliek uzņēmumā, pašvaldībā vai izglītības iestādē, kurā nelaimes gadījums ir uzskaitīts. Akta otrais eksemplārs jānosūta cietušajam, bet trešais eksemplārs jānosūta Valsts darba inspekcijai.

Ja uzņēmuma administrācija atsakās sastādīt aktu par notikušo nelaimes gadījumu darbā, cietušajam darbiniekam par to jāinformē Valsts darba inspekcija Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 vai sava reģiona Valsts darba inspekcijas nodaļa.